Lauksaimniecība

Piecos gados ābeļu komerciālie stādījumi gandrīz divkāršojušies

Mārtiņš Apinis, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Ābeļu komercdārzu kopējā platība 2012. gadā bija 2,4 tūkst. ha jeb par 85% lielāka nekā 2007. gadā, kad tika veikts iepriekšējais ābeļu stādījumu apsekojums. Šajā platībā auga vairāk nekā 1,3 milj. ābeļu (2007. gadā – 736,7 tūkst.), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2012. gada komercdārzu stādījumu apsekojuma dati.

45% ābeļu dārzu platību un 71% no ābeļu kopskaita iestādītas pēdējo 15 gadu laikā, savukārt 47% stādījumu un 22% ābeļu kopskaita ir vecāki par 25 gadiem.

Vidēji ābeļdārzos vienā hektārā aug 558 ābeles, bet atsevišķos stādīšanas laika posmos stādījumu blīvums ir atšķirīgs. Pirms 5 līdz 14 gadiem stādītos dārzos vidēji vienā hektārā aug 894 ābeles, kamēr dārzos, kas vecāki par 25 gadiem, tikai 262. Tas nozīmē, ka jaunākos dārzos tiek stādītas šķirnes, kam nepieciešama mazāka augšanas platība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ābeļu komercdārzu kopējā stādījumu platība 2017. gadā sasniedza 3,2 tūkst. hektāru, kas ir par 0,8 tūkst. hektāru jeb 33,5 % vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktā ābeļu komercdārzu apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Ābeļu komercdārzu platību pieaugumu ietekmēja jaunu dārzu (līdz 4 gadiem) stādījumu platības pieaugums par 2,5 reizēm salīdzinājumā ar 2012. gada apsekojuma rezultātiem. 13,3 % ābeļu stādījumu platības un 18,5 % no ābeļu kopskaita iestādīti pēdējo četru gadu laikā (2012. gadā – attiecīgi 7 % un 10 %). Ābeļu komercdārzi, kas vecāki par 25 gadiem aizņem 57,8 % no kopējās ābeļu stādījumu platības un veido 21,3 % no ābeļu kopskaita.

2017. gadā komercdārzos bija 1,4 milj. ābeļu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2012. gadā. Vidējais ābeļu stādījumu blīvums vienā hektārā bija 447 ābeles, bet atsevišķos stādīšanas laika posmos tas bija atšķirīgs. Vislielākais stādījumu blīvums bija 15–24 gadus vecos dārzos – 710 ābeles vienā hektārā, pirms 5 līdz 14 gadiem stādītos dārzos – 676 ābeles, turpretim dārzos, vecākos par 25 gadiem – tikai 200 ābeles. Tas nozīmē, ka jaunākos dārzos tiek stādītas ābeļu šķirnes, kurām nepieciešama mazāka augšanas platība, piemēram, pundurābeles un puspundurābeles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācijas (MNA) vadītājs Ervīns Ābele iesniedzis atlūgumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrs ir piekritis MNA direktora lūgumam izbeigt civildienesta attiecības. Šodien Rasnačs ir saņēmis MNA direktora iesniegumu par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu.

Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, ministrs ir piekritis izbeigt civildienesta attiecības. Pēdējā darbdiena Ābelem būs 31.marts.

Pašu Ābeli aģentūrai LETA gan neizdevās sazvanīt.

Kā ziņots, tieslietu ministrs iepriekš bija pieprasījis veikt atkārtotu novērtēšanu Ābelem. Rasnačs paskaidroja, ka MNA vadītāja novērtējums šoreiz ir bijis sliktāks nekā iepriekšējā novērtēšanas reizē, tomēr Rasnačs nenorādīja, kāds bija Ābeles vērtējums. Ministrs uzskata, ka novērtējums nav bijis pilnīgs, tas bijis formāls un komisija neiedziļinājās būtiskos jautājumos, līdz ar to Rasnačs nolēmis mainīt komisijas sastāvu un pieprasīs atkārtotu Ābeles novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šorīt neilgi pēc saullēkta daudzviet Latvijā, īpaši Vidzemē, fiksēta zema gaisa temperatūra, bet vietumis bijušas arī salnas, tas nav kaitējis ziedošajiem ogulājiem, turklāt šogad varētu būt gaidāma izcila ogu raža, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.

«Mellenes un arī dzērvenes zied ļoti skaisti, vienos ziedos, tā ka būs izcila raža. Zied arī tās šķirnes, kas iepriekšējos gados bija pavājas. Ja tā turpināsies, domājam, ka no viena hektāra novāksim trīs četras tonnas melleņu, kas ir ļoti labs rādītājs,» sacīja Rudzāte.

Viņa arī norādīja - lai gan visi audzētāji nav apzināti, izskatoties, ka aizvadītās salnas postījumus nav nodarījušas.

«Vismaz pagaidām neviens no audzētājiem nav teicis, ka ir problēmas. Ābeles ir noziedējušas, dārza avenes vēl nav ziedos, ja nu vienīgi agrās zemenes ir skartas. Tomēr audzētāji laikus parūpējas par stādu apsegšanu un citiem pasākumiem, tādēļ nopietni kaitējumi nevarētu būt,» sacīja uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veicis 876 pārbaudes bīstamās augļkoku slimības bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) atklāšanai, informē VAAD.

Kopā šogad noņemti 514 paraugi bakteriālās iedegas noteikšanai, 510 no tiem laboratoriski izanalizēti, Erwinia amylovora konstatēta Jelgavas novadā, vienā pagājušā gada perēklī – komercdārzā (divi pozitīvi paraugi) un vienā piemājas dārzā, iepriekšējā gada perēkļa buferzonā (viens pozitīvs paraugs). Piemājas dārzā inficēta viena bumbiere, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, 10 m rādiusā ap to iznīcinātas arī vēl 3 ābeles. Arī komercdārzā infekcija konstatēta bumbierēm. Bakteriālo iedegu pazīmes novērojamas vairākās vietās, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, šajā dārzā jāiznīcina 36 bumbieres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas administrācijas direktora amatam virzīs NVA direktores vietnieci Šteinu

LETA, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktora amatam izraudzīta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktores vietniece Inese Šteina, žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes apliecināja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Ministrs informēja, ka konkursam bija pieteikušies seši kandidāti un komisija par atbilstošāku atzina vienu - Šteinu.

Kā aģentūrai LETA papildināja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs, Rasnačs uzskata, ka Šteinas līdzšinējā ilggadīgā pieredze valsts pārvaldē, tostarp stratēģiskajā vadībā un pārmaiņu vadībā, ļaus viņai sekmīgi organizēt savu un MNA darbu. Ministrs uzskata, ka Šteina savā darbībā būs vērsta uz reformām un spēs profesionāli vadīt maksātnespējas procesu uzraugošo institūciju, lai nodrošinātu MNA kompetencē esošo uzdevumu izpildi.

Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Pretendentu vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Raivis Kronbergs norāda, ka Šteinai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze valsts pārvaldē, tostarp projektu vadībā un citu iestāžu īstenoto projektu uzraudzībā un kontrolē, kas liecina par labām vadības kompetencēm, lai sekmīgi organizētu starpinstitūciju sadarbību maksātnespējas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Grib lauzt stereotipus par sidru

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sidra darīšanas tradīcijas vēl ir bērnu autiņos, un nereti cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kā jāgaršo īstam sidram.

Tā uzskata sidra Mr.Plūme izgatavotājs Māris Plūme. Pirms vairākiem gadiem, atgriežoties no Francijas un Austrijas sidra darītavām, viņš sāka gatavot sidru arī Latvijā. Šajā gadā kopā ar sievu Daci Smiltnieci-Plūmi saražoto sidru jau sākuši tirgot, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc izglītības Māris ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā, kur ieguvis zināšanas par šī dzēriena izgatavošanas procesu. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme. Šis ir piektais gads, kad viņš ražo Mr.Plūme ābolu sidru, un patlaban dzēriena izgatavošanai tiek izmēģināti arī citi augļi, piemēram, bumbieri un ogas. Pirmajam brūvējumam āboli bija jāiegādājas, taču laika gaitā Māris savā dārzā sastādījis ābeles. Runājot par sidram piemērotākajām šķirnēm, viņš stāsta, ka Francijā, Anglijā un Spānijā tiek audzētas speciālas sidra ābolu šķirnes, bet Latvijā tādas nekad nav tikušas kultivētas. Šobrīd atsevišķi censoņi, tostarp arī viņš pats, mēģina tās ieaudzēt pie mums, taču laika apstākļi te krietni atšķiroties – te ir bargas ziemas, tādēļ par sidra āboliem pagaidām ir pāragri runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā, iespējams, tika atklāta gravitācija

Jānis Šķupelis - DB Investors redaktors, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos akciju tirgos grūti iedomāties veiksmīgāku gada sākumu, nekā tas ir pašlaik. Vadošo akciju indikatoru vērtības gandrīz katru jaunu dienu sasniedz arī jaunu vēsturisko maksimumu, un Volstrītas analītiķi uz pašlaik jau, šķiet, eiforiskā noskaņojuma fona tupina uz augšu koriģēt savas šā gada beigu akciju aplēses.

Tas tiešām ir jādara, jo jau tagad akciju cenas daudzos gadījumos ir augstākas nekā daudzu šo ekspertu pagājušā gada beigu paredzējumi. Kopumā – jau janvāra beigu pusē, piemēram, ASV akciju cenas atrodas tur, kur tām vēl pirms dažām nedēļām tika paredzēts atrasties vien šā gada izskaņā. Tomēr – kas augstu kāpj, tas kādā brīdī neizbēgami sajutīs gravitācijas ietekmi, un tajā brīdī ir labi, ja ir plāns. Runājot par gravitāciju, var ironizēt, ka tās slavenais aprakstītājs un viens no visietekmīgākajiem zinātniekiem vēsturē Īzaks Ņūtons to atklāja ne jau brīdī, kad tam, sēžot zem ābeles, uz galvas uzkrita ābols. Ietekmīgais zinātnieks bija aizrautīgs investors, tomēr visas pasaules gudrības viņu nepasargāja no milzīgas naudas summas pazaudēšanas vienā no pirmajiem finanšu tirgus burbuļiem. Tādējādi gravitācijas sakarību pētnieks pilnā mērā izbaudīja to, ka finanšu tirgū pēc skrējiena augstāk kādā brīdī vērojams brīvais kritiens. Ī. Ņūtona finanšu neizbēgamās gravitācijas stāsts saistīts ar Dienvidjūras kompānijas burbuli 1720. gadā. Globālajai tirdzniecībai solot nepārtrauktu strauju pieaugumu, ar to saistīto kompāniju daļu vērtība skrēja debesīs. Ī. Ņūtons Dienvidjūras kompānijas (South Sea Co.) akcijas sāka uzpirkt 1712. gadā. Savukārt aptuveni 80% savas uzpirktās uzņēmuma daļas viņš pārdeva 1720. gadā, fiksējot peļņu mūsdienu izteiksmē aptuveni četru miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Minesotas Universitātes profesora Enrdjū Odlizko pētījums (viņš apraksta vēsturiskās akciju apmātības).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vairākos novados augļu kokiem konstatē bakteriālo iedegu

Žanete Hāka, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta otrā pusē bakteriālā iedega konstatēta Grobiņas novada Medzes pagastā un Stopiņu novada Rumbulas apkaimē, kā arī Olainē, netālu no dzelzceļa stacijas, informē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Stopiņu un Grobiņas novadā bakteriālā iedega konstatēta paraugos, kas noņemti no piemājas dārzos augošām ābelēm. Medzes pagastā paraugs noņemts no vienas ābeles, savukārt Stopiņu novadā – no divām ābelēm. Olainē bakteriālā iedega konstatēta pie dzelzceļa esošā vilkābeļu apstādījumā.

Kopumā VAAD inspektori šogad veikuši 1177 pārbaudes, no augiem noņemt 1044 paraugi. Šobrīd laboratoriskas analīzes veiktas 981 paraugam, no tiem 11 paraugos konstatēta bīstamā baktērija Erwinia amylovora.

Bakteriālās iedegas ir konstatētas arī četros pagājušā gada perēkļos – Slampē, Ozolniekos, Vilces pagastā un Elejas pagastā. Līdz ar to VAAD veiks pastiprinātas pārbaudes 500 m rādiusā ap perēkļiem (inficētiem augiem), lai apzinātu, vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāatgriežas pie saknēm. Šeit muižas apkārtnē kādreiz bijuši plaši ābeļdārzi,» skaidrojot, kā radusies ideja ražot dabiskās sulas un citus augļu un dārzeņu produktus, reģionālajam laikrakstam Zemgales Ziņas stāstījis Blankenfeldes muižas īpašnieks Valdis Jākobsons.

Augļu koku dārzs muižas teritorijā bijis arī kolhoza laikos, no vecajām ābelēm tagad gan palikuši tikai daži vecie koki. Tomēr nevis āboli, bet plūškoka produkti kļuvuši par Blankenfeldes muižas īpašo izstrādājumu. Tikko kā ražošanā nonākuši divi pavisam jauni gardumi – saldais ābolu–kazeņu un plūškoka ogu ievārījums un gaļas ēdienu piedevām piemērotais plūškoka ogu čatnijs.

Muižas saimnieks lielījis plūškoka garšas īpašības un stāstījis, ka nesen tā sulā pagatavojis ļoti garšīgu gulašu. Kad būs nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas un dokumenti, tapšot arī vīns. Dokumentu kārtošana gan diezgan sarežģī uzņēmējam dzīvi, jo esot krietni ko nopūlēties, lai varētu savu produkciju ražot un tirgot atbilstoši likumdošanai. Pagaidām Blankenfeldes produktus iespējams iegādāties pāris vietās Rīgā un pašā muižā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" plāno Latviju ārzemēs popularizēt ar ābolu sidru, intervijā sacīja organizācijas prezidente Asnāte Ziemele.

"Ir sidra popularizēšanas plāni, un ne tik daudz kā alkoholiska dzēriena reklāma, bet tā, ka tie ir mūsu Latvijas āboli, ar ko mēs gribam būt lepni, tie ir mūsu ābeļdārzi un iegūtā produkcija, kuru mākam pārstrādāt - gan sulās, gan bezalkoholiskajā, gan alkoholiskajā sidrā," skaidroja Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka sidra popularizēšanas projekts ir Baltijas mēroga, un "Lauku ceļotājs" jau iesniedzis vienu projektu mērķa sasniegšanai. Turklāt plānots projekts arī sidra eksportam.

Ziemele pauda, ka Baltijā ražotais sidrs pasaulē tiek augstu novērtēts, piemēram, sidra pasākumā Amerikā, kur piedalījās 1300 dalībnieku, Latvija tika nosaukta kā viena no izcilākajām sidra valstīm, kas, pēc Ziemeles teiktā, tik mazai valstij kā Latvija ir ļoti liels panākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā "WorldStar for Packaging Excellence" uzņēmums "Austra Pak" ieguvis augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu par kartona iepakojumu bišu transportēšanai.

Apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 8. maijā Diseldorfā, Vācijā, starptautiskās iepakojuma izstādes "Interpack" laikā.

Konkursā šogad bija iesniegts 321 darbs no 36 valstīm. Darbus vērtēja un uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā piedalījās pārstāvji no 36 iepakojuma asociācijām.

Latvija piedalījās ar iepakojumu bišu transportēšanai - strops ar ērtiem rokturiem pārvietošanai, bišu skrejām un ventilācijas caurumiem sānu plaknēs. Tas noder tiem, kas ķer spietus, audzē, pērk, pārdod, pārvieto bites. Kartona stropi ir pietiekoši lēti vienreizējai izmantošanai, tomēr ir izmantojami arī ilgāk. Tas ir pietiekoši izturīgs iepakojums, lai savietotu vismaz piecos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Gaismas pils teritorijā veic apzaļumošanas darbus

Gunta Kursiša, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzceltās Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils teritorijā tiek turpināti apzaļumošanas darbi. Kopumā plānots iestādīt 41 koku, informē pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība pārstāvji.

Pēc darbu pabeigšanas Gaismas pils teritorijā būs 26 ābeles un 15 kļavas, ka arī krūmi pie Uzvaras bulvāra.

Tāpat turpinās arī zāliena sēšana un ruļļveida zāliena uzstādīšana, kā arī laistīšanas sistēmas ierīkošana.

Jau ziņots, ka maija sākumā tika izrādītas arī Gaismas pils mēbeles, kuru iegādei kopumā iztērēti vairāk nekā 4,9 miljoni eiro. Tas ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā.

LNB ēkas būvniecība tika sākta 2008.gada jūnijā. Tās būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Saskaņā ar līgumu, ko valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008.gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bakteriālā iedega zemnieku saimniecībai Akmentiņi var būt liktenīga

Tā apgalvo Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD), kas šoruden divās vietās Latvijā konstatējis augļu kokiem bīstamo bakteriālo iedegu, kas atklāta bumbierēm komercdārzā Jelgavas novada Vilces pagastā un kādā piemājas saimniecībā Sesavas pagastā. «Nav nekā traģiska, es pat teiktu, ka troksnis vairāk tādēļ, ka VAAD vajag publicitāti. Brīžam liekas: kura ziņa būs jaudīgāka – par iedegu vai par cūku mēri?» DB saka augļkope Dace Drošprāte.

Žēl neiegūtās ražas

VAAD DB apstiprina, ka bakteriālā iedega konstatēta zemnieku saimniecībā Akmentiņi Lietuvas pierobežā. VAAD noteicis, ka šajā komercdārzā jāiznīcina 36 bumbieres, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. D. Drošprāte ir saimniecības Gaidas īpašniece, savukārt Akmentiņos saimnieko viņas sadarbības partneris Jānis Baltiņš. Akmentiņos un Gaidās kopā augļkoki aug aptuveni 20 hektāru lielā platībā – lielākoties ābeles un bumbieres, bet pagājušajā gadā augļudārzs papildināts ar plūmēm, skābajiem ķiršiem, aprikozēm un persikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ābeles Latvijā pavasarī daudzviet apsala, līdz ar to ābolu raža ir mazāka un iespējams cenu kāpums.

To otrdien prognozēja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Vācijā, kas ir viena no Eiropā lielākajām ābolu ražotājvalstīm, ābolu raža ir mazākas pat par 50%, līdz ar to cena tuvākajā laikā pieaugs.

«Dārzeņiem cenas ir salīdzinoši stabilas, dažiem tās pat ir samazinājušās, jo slikto laikapstākļu dēļ dārzeņiem ir zemāka kvalitāte. Mazie ražu ir novākuši, bet nav zināms, vai lielie to varēja izdarīt. Slapjā laikā ražu ir grūti novākt, dārzeņi ir dubļaini. Ja tie ilgi stāvējuši ūdenī, tad būs grūti uzglabāt, var būt slimības, bojājumi,» uzsver Gulbe. Kartupeļiem cena varētu pieaugt uz pavasara pusi.

LTVC vadītāja arī atklāja, ka Latvija varētu piedzīvot izmaiņas biešu tirgū, jo uzņēmums Jaunkrasti bankrotēja, bet tam bija nozīmīga tirgus daļa, līdz ar to bietes tirgū varētu nebūt tik daudz. Jārēķinās, ka nākamgad augļiem un dārzeņiem ieviesīs pazemināto PVN likmi. Vai PVN samazināšana kompensēs cenu pieaugumu āboliem, to nevar zināt, teica Gulbe. Varot gan gadīties, ka, neskatoties uz PVN samazināšanu, par dažiem augļiem un dārzeņiem nākamgad var nākties maksāt vairāk. |

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā jaunais uzņēmējs Kristaps Fišers ražo ābolu brendiju Fisher's Brandy.

Ideja par brendija ražošanu radās pirms aptuveni pieciem gadiem. «Tā kā ģimenē nodarbojamies ar augļu dārzu audzēšanu un kopšanu, ābolu ir gana daudz, tad sāku domāt, kā ābolus pārstrādāt. Konsultējos ar cilvēkiem, kam jau ir pieredze stipro alkoholisko dzērienu ražošanā Latvijā. Sapratu, ka arī es varu radīt ko kvalitatīvu un interesantu. Aprunājos ar dizaineri, secinājām, ka mans uzvārds ir diezgan internacionāls un dzēriens varētu būt interesants, saprotams arī ārzemju publikai. Brendija ražošanu esam uzsākuši pavisam nesen, bet ticam, ka rūpīgā attieksme pret to, ko darām, palīdzēs tam kļūt par vienu no labākajiem brendijiem Latvijā,» teic K. Fišers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaismas gadus priekšā konkurentiem jeb kāpēc uzņēmumiem meklēt laimi ilgtspējā?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Cēsīs dzīvība kūsā

Lāsma Vaivare, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konkurence starp sukāžu ražotājiem ir, bet - visiem pietiek pircēju

Dienas Bizness, 06.02.2015

Alūksnietes Annas Avotiņas mājas virtuvē glīti sarindoti lieli trauki ar sukādēm – ķirbju, ērkšķogu, cidoniju, ābolu, rabarberu, ķiršu.

Foto: Līga Vīksna

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnietes Annas Avotiņas vaļasprieks jau vairākus gadus ir sukāžu gatavošana un neparastu ievārījumu vārīšana. Šajā procesā izmēģināts daudz kas – arī ķirbju un biešu sukādes un rabarberu ievārījums ar rožu ziedlapiņām, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms pieciem gadiem uz Ziemassvētkiem man uzdāvināja mājās gatavotas sukādes. Mājiniekiem teicu, ka arī varētu gatavot sukādes, viņi gan uz to raudzījās skeptiski. Alsviķu pagastā mums ir lauku īpašums, kur aug vecas ābeles un ļoti daudz rabarberu. Arī rabarberi mani vedināja uz domām, ka kaut kas jādara, pretējā gadījumā tie iet postā. Vasarā sasparojos un cepeškrāsnī žāvēju rabarberus - elektrības rēķinas bija liels, bet rabarberi ļoti garšīgi! Tagad gan esmu iegādājusies žāvētāju...» smaidot pirmsākumus atminas A. Avotiņa.

Nopietni sukāžu gatavošanai viņa pievērsusies trīs gadus, divus gadus piedalās mājražotāju tirdziņos Ziemassvētku un Lieldienu laikā Alūksnē, vienreiz tirgojusies Balvos - turp atkal pošas uz Valentīndienas tirdziņu. A. Avotiņa gatavo ne tikai rabarberus, bet arī ķirbju, ērkšķogu, cidoniju, ābolu, ķiršu sukādes. Ir izmēģinājusi arī biešu sukādes - tās gan vispirms izvārīja, iemarinēja un tad žāvēja, tomēr tāpat bija jūtama specifiskā biešu garša, tādēļ tās neesot īpaši iecienītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dizainers Tālivaldis Muzikants radījis unikālu gaismas dizaina objektu – elektrostaciju saules koks Zelta ābele, kas elektrības un gaismas ražošanai izmanto tikai saules enerģiju, teikts paziņojumā medijiem.

Šai ābelei zelta ābolu nebūs, bet lapas gan ir īpašas – to virspusē ir izvietoti fotovoltaiskie saules paneļi, kuri dienā darbojas kā solārā elektrostacija, kas pieslēgta kopējam elektrotīklam. Naktī ar sensoru palīdzību automātiski ieslēdzas koka lapās iebūvētās LED gaismas diodes. Koks spīdēs un izgaismos apkārtējo vidi, radot fantastisku noskaņu, un piesaistīs uzmanību kā pievilcīgs vides objekts.

«Koka stumbrā pa dienu uzkrātā enerģija glabāsies akumulatorā. Koka darbību regulē maza mikroshēma, kura kontrolēs kustību sensorus, dienā savākto un naktī patērēto enerģiju katrai lapai. Ja kāds naktī tuvosies kokam, tas sāks spīdēt spožāk, ja attālināsies – spožums mazināsies,» uzsver Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā šobrīd top saules koka prototips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» uzvarējis Latvijas arhitektu birojs «NRJA», piektdien paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Arhitektu birojs «NRJA» tiks aicināts piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. «NRJA» darbs par labāko tika atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas balsojumā. Konkursa uzvarētāji saņems 18 000 eiro naudas balvu.

Otro vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrija piešķīra Latvijas un Apvienotās Karalistes personu apvienības «Alsins Architecture, »Kalve arhitekti«, Fabrum» darbam, bet trešo vietu konkursā ieguva SIA «Būvdizains», kas saņems godalgu 10 000 eiro apmērā.

Vienlaikus veicināšanas balvas 2000 eiro apmērā katru piešķirtas Dānijas uzņēmumam «Sleth», Latvijas un Dānijas personu apvienībai LAAA, kuru veido «Lauder Architects», «Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS», «A.Ābeles inženieru birojs» un «Acitektura», uzņēmumu apvienībai no Dānijas «Arkitekt MAA, DSA Ark Studio, Jorgen Taxholm & Nils Jeppe Hansen Wuttke & Ringhof Arkitekter BDA MMA, Thomas Ringhof Knud Aarup Kappel un Apvienotās Karalistes kompānijai Richard Galey & Partners (Leicester).

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkārtnes labiekārtošana notiek lēni un atstāj pretrunīgu iespaidu. Tiek stādīti kociņi, savukārt iesētā zālīte dīgst ļoti nevienmērīgi, un tās vietā lekni sazēlušas nezāles. Pati ēka joprojām nav nodota ekspluatācijā, bet tās priekšā jau maina ietves seguma plāksnes. Samērā nevīžīgi uzbūvēta arī akmens plākšņu apmale Valguma ielas pusē, kur dažas plāksnes tagad tiek mainītas, norāda laikraksts Diena.

Tas akcentē, ka apmale jau tūlīt pēc uzbūvēšanas izskatījās visai slikti - starp vairākām plāksnēm redzamas spraugas, ir pat nelieli, tomēr pamanāmi izsisti robi. Kāds garāmgājējs ar asu priekšmetu uzvilcis garu švīku, kas uz apmales redzama jau vairākas nedēļas. Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) pārstāvis Mārcis Krastiņš atzinis, ka dažas plāksnes bijušas bojātas un tiek mainītas.

Pirms dažām dienām NBA mājaslapā parādījās ziņa, ka ap LNB ēku turpinās labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi. Plānots, ka šajā laikā Gaismas pils teritorijā kopumā tiks iestādīts 41 koks - 26 ābeles un 15 kļavas -, kā arī krūmi pie Uzvaras bulvāra, informējis Nacionālās būvkompāniju apvienības būvdarbu vadītājs Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru