Piecu procentu likme izdzīvošanai

2018. gada 13. marts plkst. 9:58
Sadaļa: Nodokļi
Dalies ar šo rakstu

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu segšanai

Tā intervijā DB saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Sarunā viņš ieskicē priekšnoteikumus drukātās preses pastāvēšanai nākotnē un argumentē valsts atbalsta nepieciešamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas pašlaik notiek drukātās preses tirgū? Kādas ir aktualitātes un vai, pārfrāzējot klasiķi, var teikt, ka ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas?

Ziņas par mūsu nāvi tiešām ir pāragras. Protams, jaunās tehnoloģijas izmaina tirgu, saliek citus akcentus, bet produkti ar augstu pievienoto vērtību, kādi ir gan laikraksti, gan žurnāli, noteikti paliks. Vai drukātais medijs saglabāsies tāds, kāds tas ir pašlaik? Pamatlīnijās, domāju, ka jā, jo tā ir arī sensuāla un vizuāla pieredze, kuru nevar aizstāt digitālās tehnoloģijas. Rezumējot – prese noteikti ir lielu pārmaiņu priekšā, taču tikpat noteikti ir visi priekšnoteikumi, lai mēs izdzīvotu. Tas ir svarīgi arī no valsts drošības viedokļa. Ja runājam pa reģionālajiem laikrakstiem, tad tie ir ļoti svarīgi reģiona kultūrvēsturiskajā kontekstā – vides saglabāšanai un uzturēšanai. Ir interesanti un vērtīgi lasīt vietējos laikrakstus, piemēram, no vietvārdu izmantošanas viedokļa.

Kāds bija 2017. gads salīdzinājumā ar 2016. gadu?

Valsts ir vairāk pavērsusi seju pret mums.

Kā tas izpaužas?

Ar izstrādātajām mediju politikas pamatnostādnēm. Rit jau otrais gads, kad ir pieejami granti, uz kuriem var pieteikties dažādi izdevumi. Jā, projektu vērtēšanā un finansējuma piešķiršanā bija arī kļūdas, taču, neraugoties uz to, nauda ieplūda nozarē. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, domāju, ka šā gada grantu konkursi jau būs veiksmīgāki. Bez valsts atbalsta būs grūti saglabāt pašreizējo viedokļu daudzveidību, kuru nodrošina drukātie mediji. Tādēļ līdztekus grantiem būtu nepieciešamas arī pārmaiņas nodokļu jomā, proti, runa ir par vēl zemākas PVN likmes piemērošanu drukātajiem medijiem (pašlaik presei tā ir 10% – red.). Ir valstis, kurās PVN presei ir nulle. Domāju, ka pareizi būtu noteikt PVN likmi 5% apmērā, tā, kā tas ir noteikts dārzeņiem.

Vai tomēr šo pazemināto PVN likmi nevajadzētu kaut kā diferencēt? Jo nodokļu maksātājiem varētu rasties jautājums, kādēļ būtu īpaši jāatbalsta, piemēram, «dzeltenā» un izklaides prese, kas ir tīrs komercprodukts?

Mēs runājam par drukātajiem medijiem kā informācijas avotu, un sākt to dalīt pareizajos un nepareizajos, vajadzīgajos un nevajadzīgajos nebūtu pareizi. Tāpat mums ir zināmas bažas, kā notiks pasta piegādes pakalpojumu kompensēšana reģionos pēc 2019. gada, kad beidzas Latvijas Pasta kā universāla pakalpojuma sniedzēja monopola laiks. Ir jāveido darba grupa, lai saprastu, kāds būs šis modelis.

Vai ir nepieciešami vēl kādi atbalsta mehānismi bez 5% PVN likmes un pasta piegādes izdevumu kompensēšanas?

Noteikti. Tie ir jau minētie granti noteikta satura atbalstam, kuros lielāka finansējuma sadaļa būtu jāparedz tieši ražošanas izmaksām. Gribētu piebilst, ka līdzšinējie projekti, īpaši attiecībā uz atbalstu reģionālajai presei, ir vērtējami kā veiksmīgi. Ne tik izdevies bija projekts, kura ietvaros lielākais finansējums tika piešķirts vienam interneta portālam.


Visu interviju Piecu procentu likme izdzīvošanai lasiet 13. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārdi