Quantcast
Būvniecība un īpašums

Piedāvājums plašs «uz papīra»

Ingrīda Drazdovska, 21.04.2010

Jaunākais izdevums

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Tirgū joprojām darbojas princips: ja telpas atbilst nomnieku prasībām (kvalitāte, platība, cena — ir optimāla šo faktoru kombinācija), tad pieprasījums pēc tām būs. Nenoliedzami ir telpas, kas kaut kādā ziņā ir sliktākas — tām ir neērts plānojums, īpašnieki nav pretimnākoši utt., tāpēc šīs telpas ilgstoši stāv tukšas.

Par ko ir lielāka interese – par veikalu, kafejnīcu vai biroju telpām? Vai darījumu skaits ir palielinājies/samazinājies, salīdzinot ar pagājušo gadu? Ko no tā var secināt? Ekonomiskā aktivitāte atjaunojas, varbūt mainās fokuss?

Ekonomiskā aktivitāte šobrīd noteikti ir lielāka nekā pirms gada. Pieprasītas ir gan tirdzniecības platības, gan biroji, gan industriālās telpas.

Pirms pusgada–gada Rīgas centrā bija patiešām iespaidīgs brīvo komercplatību īpatsvars, taču tagad šīs telpas palēnām aizpildās. Salīdzinot ar biroju segmentu, veikalu nomnieku rotācija bija lielāka. Šobrīd telpas meklē tie nomnieki, kas ir rūpīgi pārdomājuši savu darbību.

Šis ir laiks, kad daudzi vēlas uzsākt savu biznesu, ir kompānijas, kas izmanto šo laiku, lai paplašinātos. Ir arī tādi uzņēmumi, saloni, kas vēlētos no pilsētas perifērijas pārnākt uz centru.

Pašlaik gluži vai katrs otrais klients mums ir vai nu kafejnīca, vai konditoreja vai bistro. Šādi klienti meklē telpas Rīgas centrālajās ielās, kas nodrošina labu gājēju plūsmu. Pieprasītas ir telpas ap 100 m2, kuras ir pielāgojamas šīs uzņēmējdarbības tehniskajām prasībām.

Nav zudusi nomnieku interese arī par nelielām veikala telpām pilsētas aktīvajā centrā (Barona, Tērbatas iela, arī Vecrīga šobrīd ir pieprasīta, jo īpaši tagad, tuvojoties vasaras sezonai). Vecrīgā telpas, manuprāt, ir labi aizpildītas, ja vien tās nav telpas, kas atbrīvojušās, slēdzot spēļu zāles, kazino, kam bija vajadzīgas lielas platības.

Mums pašiem bija interesanta pieredze, strādājot ar projektu Mildas tirdziņš Birznieka–Upīša ielā. Šajā projektā ir paredzētas 42 tirdzniecības vietas, kur savu produkciju realizēs lielākoties vietējie Latvijas uzņēmēji. Burtiski pāris mēnešu laikā tās aizpildījām. Liela nozīme bija tam, ka tirdziņš atrodas vietā ar intensīvu gājēju plūsmu.

Biroju tirgū vērojams, ka daudzas kompānijas vēlas atbrīvot vecās telpas un pāriet uz jaunajiem biroju centriem, taču ir arī pretēji gadījumi. Interesanti, ka daļa uzņēmumu, kas agrāk atradās Rīgas perifērijā un nevēlējās vai nevarēja atļauties telpas pilsētas centrā, šobrīd izskata iespējas pārcelties tieši uz centru — telpas visur pilsētā ir kļuvušas daudz pieejamākas.

Vecajās ēkās nereti neatbilst nomnieku tehniskajām prasībām, savukārt jaunajos biroju centros nav iespējams atvērt logus un telpā neieplūst svaigs gaiss. Par to ir sūdzējušies klienti.

Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, komercdarījumu skaits mūsu uzņēmumā ir palielinājies, taču tie norit lēnāk un apdomīgāk. Nomas cenu kritums un plašāks piedāvājuma nostādījis nomniekus spēka pozīcijā. Var apgalvot, ka tieši šogad klienti ir kļuvuši izvēlīgāki, tāpēc darbs ar katru klientu ir ļoti dinamisks un laikietilpīgs.

Kādas telpas kompānijas meklē? Vai galvenais telpu izvēles kritērijs ir lētums?

Izcelt vienu konkrētu telpu grupu ir ļoti grūti, jo rotācija ir skārusi visu lielumu uzņēmumus. Dzīvākā interese vēl arvien ir par gatavām biroju telpām līdz 100 m2 vai veikala telpām līdz 80 m2 aktīvajās tirdzniecības ielās. Piedāvājumā šādas telpas ir īsu brīdi. Starptautiski uzņēmumi meklē arī 500–700 m2 lielus birojus. Tās ir kompānijas, kas nav tieši atkarīgas no mūsu ekonomiskās situācijas.

Lielākām biroju vai tirdzniecības telpām iznomāšanas process ir nedaudz garāks, jo būtiski kritusies uzņēmumu maksātspēja. Taču arī tie uzņēmumi, kas meklē lielākas telpas, vēlas redzēt personīgu attieksmi un būtībā pilnībā pielāgotas telpas tieši viņu specifikai.

Kopējo izmaksu optimizācijas ziņā tieši biroju administratīvās un telpu izmaksas ir galvenās pārskatāmās pozīcijas, kuru dēļ nomnieki pārsvarā meklē lētākas, taču vienlīdz kvalitatīvas telpas. Piekrītu, ka nomas maksa ir viens no iemesliem, kas rosina mainīt telpas, taču ne visos gadījumos tas ir izšķirošais faktors. Bieži vien telpas neatbilst nomnieka prasībām vai, piemēram, neizveidojas labs kontakts starp nomnieku un iznomātāju.

Arī auto novietošanas iespējas joprojām ir svarīgs kritērijs biroju telpu izvēlē, kaut arī pēdējā laikā telpu nomnieki pret stāvvietu neesamību ir saprotošāki, īpaši, ja telpas atrodas pilsētas centrā.

Vienu brīdi veikalnieki, arī dažādi ēdināšanas uzņēmumi tiecās uz tirdzniecības centriem, kas nodrošinātu lielāku cilvēku plūsmu. Vai joprojām šāda interese ir un cik vienkārši tagad ir «iekļūt» tirdzniecības centrā?

Interese ir. Lielākie, populārākie tirdzniecības centri joprojām ir labi aizpildīti. Ir kompānijas – potenciālie nomnieki, kas gaida iespēju nomāt telpas kādā no populārākajiem centriem. Tajā pašā laikā ir daļa nomnieku, kas tos pamet.

Iepriekš tirdzniecības centru īpašniekiem, apsaimniekotājiem bija strikts viedoklis, ko viņi vēlētos redzēt tirdzniecības centrā. Kā ir tagad, vai tie ir kļuvuši pielaidīgāki?

Šobrīd noteikti pieeja nomnieku atlasē ir elastīgāka, taču joprojām centru īpašnieki, apsaimniekotāji stingri vērtē katras kompānijas vēsturi, dzīvotspēju, vai tas ir vietējais vai starptautisks spēlētājs. Droši vien daudziem uzņēmumiem tirdzniecības centru piedāvātās nomas maksas joprojām ir gana augstas, lai gan tās, protams, ir kļuvušas zemākas.

Kas notiek noliktavu, ražošanas telpu tirgū? Vai šādas telpas ir vajadzīgas?

Interese par šādām telpām ir gan no vietējām, gan starptautiskām kompānijām. Arī šajā segmentā kompānijas vērtē telpu izmaksas, un daudzas arī izmanto izdevību par līdzvertīgu nomas maksu dabūt kaut ko labāku.

Pieprasītākās ir telpas no 300 līdz 500 m2. Starptautiskās kompānijas prasa arī 1000 m2 un lielākas telpas.

Ir daudz «izlūkgājienu» — nomnieki pēta tirgu, lai saprastu, vai viņu maksātā nomas maksa atbilst tirgū esošajām.

Kāds kopumā pašlaik ir komerctelpu piedāvājums? Vai tas atbilst pieprasījumam?

«Uz papīra» telpu piedāvājums birojiem, veikaliem un noliktavām ir liels. Praksē diemžēl līdz pat 30–40% gadījumu telpas neatbilst nomnieku vajadzībām. Tukšas ilgstoši stāv tās telpas, kas neatbilst klientu prasībām kvalitātes, kvadratūras, cenas, vietas, plānojuma ziņā vai tām trūkst autostāvvietu. Veikaliem nereti tiek piedāvāti arī nevajadzīgi otrie stāvi, puspagrabi, ir daudz neizmantojamās platības.

Bieži vien iemesls tam, ka telpas stāv tukšas, ir ierobežoti īpašnieku līdzekļi, kas liedz telpas pārveidot, izremontēt utt. Svarīga ir arī telpu īpašnieka attieksme, vēlme tikt pie klienta.

Nereti tiek piesaukts, ka šobrīd ir īstais laiks mainīt telpas, sarunāt labākus nosacījumus, tik lētas telpas vairs nebūt nekad. Vai jūs tam piekristu?

Mainoties tirgus situācijai, pieļauju, ka gandrīz katrs nomnieks ir gājis pie sava telpu īpašnieka, pārvaldnieka ar lūgumu pārskatīt nomas maksas apmēru. Ja īpašnieks vēlas noturēt nomnieku, reti ir gadījumi, kad vienošanās netiek panākta.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu augstās nomas maksas un to pašreizējo samazinājumu, daudzi nomnieki ir apsvēruši telpu maiņu. Taču arī iznomātāji, nosakot zemas nomas maksas, līgumā paredz, ka tā var tikt pārskatīta, vai arī slēdz īstermiņa nomas līgumu. Prakse rāda, ka līgumi ar fiksētu nomas maksu tiek slēgti uz vienu, diviem gadiem. Ja līgums tiek slēgts uz ilgāku nomas periodu, iznomātājs paredz iespēju palielināt nomas maksu atbilstoši tirgus situācijai.

Nereti īpašnieks ir gatavs izbūvēt telpas, ievērtējot nomnieka prasības. Nav vairs tirgū tāda piedāvājuma kā biroju telpas ar t.s. balto apdari.

Vai ir bijuši gadījumi, kad telpas iznomātas tikai par «komunālajiem»?

Mūsu praksē šādu gadījumu nav bijis. 2009. gada vasarā kādā biroju centrā tika rīkota akcija — telpas par vienu eiro/m2 plus apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksa. Akcija patiešām darbojās. Biroju centrs tika labi aizpildīts.

Šobrīd biroju centros nomasa maksa svārstās 5–9 eiro/m2 atkarībā no platībām. Potenciālajiem nomniekiem tā nešķiet pārlieku augsta. Uzņēmumi vērtē arī piebraukšanas, nokļūšanas iespējas, rūpīgi tiek vērtētas komunālo pakalpojumu izmaksas.

Kas būtu jāņem vērā, meklējot jaunas telpas? Kam īpaši ir jāpievērš uzmanība?

Svarīgi ir definēt uzņēmuma specifikās prasības telpām – kāda platība būtu nepieciešama, kur tām jāatrodas, kādām tehniskajām vajadzībām tām jāatbilst (elektrības jaudas, komunikācijas, ventilācijas sistēma utt.).

Meklējot jaunas telpas, būtu svarīgi pievērst uzmanību papildus izmaksām, kas tiks piemērotas. Līgumā būtu jābūt fiksētai apsaimniekošanas maksai (labi, ja tiek atšifrēti pakalpojumi un to tarifi, skaidrots, kā tiek rēķinātas komunālo pakalpojumu izmaksas — skaitītāji vai proporcionāli iznomātajai platība), atbildība, ja rodas neparedzēti bojājumi.

Nomas līgumam ir jāvelta īpaša uzmanība, jāpārzina savas tiesības un pienākumi. Svarīgas ir nomas izbeigšanas iespējas.

Uz ko mēdz «iekrist» jaunpienācēji biznesā, meklējot telpas?

Bieži klienti neapzinās savas reālās vajadzības pēc telpām, un tas attiecas gan uz telpu platību, gan plānojumu, gan darbinieku izvietojumu. Viņi meklē vienu, bet patiesībā būtu nepieciešamas pavisam cita veida telpas. Piemēram, uzņēmumā strādā pieci cilvēki, bet tas plāno nomāt aptuveni 300 m2 lielu biroju. Šādos gadījumos būtu vēlams piesaistīt speciālistus, kas palīdzētu risināt jautājumus par telpu optimizāciju.

Taču vairumā gadījumu cilvēki zina, ko meklē, ko viņiem patiešām vajag. Nereti tieši tāpēc, ka trūkst labu telpu, tiek paņemtas nepiemērotas telpas, un tas nepalīdz biznesā. Piemēram, labu telpu gājēju ielās trūkst, tāpēc varbūt kompānija paņem puspagraba telpas, taču cilvēkiem nepatīk iepirkties pusgagrabos.

Vai pašlaik var pateikt, kādas ir vidējās nomas cenas tirgū? Var katrs darījums un nosacījumi ir individuāli?

Vidējās nomas maksas ir nosakāmas, taču katra darījuma nianses gan ir individuālas.

Piemēram, pēdējā gadā biroju centru īpašnieku piedāvātās nomas maksas ir samazinājušās par aptuveni 40%. Taču reālais nomas cenu samazinājums atsevišķos projektos sasniedza pat 60%, kas skaidrojams ar būtisku atšķirību starp īpašnieku piedāvāto un nomnieku prasīto nomas maksu.

Cik ātri/lēni telpas tiek aizpildītas? Kāds ir brīvo telpu īpatsvars tirgū?

Pieprasīto platību, kvalitatīvas, remontētas komerctelpas, kas būtu par tirgum atbilstošu nomas maksu, aizpildās salīdzinoši ātri — aptuveni viena līdz trīs mēnešu laikā, turpretī telpas, kas neatbilst pašreizējām nomnieku prasībām, tukšas var stāvēt ilgstoši.

2010. gada sākumā gandrīz 30% no visām biroju telpām jaunajās biroju ēkās bija vakantas.

Sākotnēji, kad tika būvēti jaunie biroju centri, to īpašnieki, attīstītāji sliecās meklēt nomniekus, kam vajadzīgas relatīvi lielas platības. Vienam šis nomnieku atrašanas process bija veiksmīgs, kādam citam — mazāk. Pēdējos gados daudzi lielie nomnieki ir pametuši jaunos biroju centrus vai samazinājuši nomājamās platības, kāds varbūt ir aizgājis no Latvijas tirgus vai kļuvis maksātnespējīgs. Arī daudzas valsts institūcijas ir samazinājušas darbinieku skaitu, departamentus, līdz ar to – nomājāmās platības. Pašlaik biroju centra īpašnieku rīcība ir atšķirīga, meklējot risinājumus telpu aizpildīšanai. Būtiski ir, kāda ir pieeja jaunu nomnieku piesaistē, cik īpasnieks ir radošs, vai viņam ir līdzekļi, ko ieguldīt neiznomātajās telpās, vai ir iespēja telpas samazināt, kāda ir sadarbība ar kredītiestādi, vai banka ļauj samazināt nomas maksu utt.

Kādas ir tirgus prognozes tuvākajai, tālākai nākotnei?

Tirgus attīstība ir vistiešākajā veidā saistītas ar kopējo Latvijas ekonomiku. Tuvākajā nākotnē (2010. gadā) mēs paredzam nomas maksu stabilizāciju esošajā darījumu līmeni. Prognozējam lēnu, tomēr būtisku telpu noslodzes palielināšanos, kas ļautu ēku īpašniekiem nedaudz «uzelpot». Taču ļoti gaidītajam nomas maksu pieaugumam vismaz tuvākajā nākotnē pamatu neredzam. Jāņem vērā ekonomiskā situācija, neziņa, kas notiks ar nodokļiem, vēlēšanām, demogrāfisko situāciju — ir pārāk daudz neskaidrību.

Tā kā jaunu centru attīstība un būvniecība ir faktiski apstājusies, gaidāma arī telpu piedāvājuma samazināšanās.

Arī skatoties tālākā nākotnē pie esošajiem demogrāfiskajiem rādītājiem, ekonomiski aktīvo uzņēmumu un iedzīvotāju skaita redzam, ka mūsu tirgus ir samērā piesātināts. Tāpēc, ja strauji nemainās uzņēmējdarbības vide, kļūstot būtiski labvēlīgākai vietējiem un starptautiskajiem uzņēmējiem, runāt par jaunu telpu pieplūdumu nav pamata, tirgum ir nepieciešams absorbēt esošo.

Tas, ka šobrīd uzņēmumi ilgāk izvērtē savas iespējas, liecina par pozitīvo, ko esam ieguvuši no krīzes – tirgus ļoti lēnam, taču sakārtojas. Tas kļūst profesionālāks — profesionālākas ir visām trīs iesaistītās puses — telpu īpašnieki, nomnieki un starpnieki. Jau sen visiem ir jāaizmirst par «ātru» naudu, bet jādomā, kā veidot stabilas attiecības un ilgtspējīgu tirgu.

Uzziņai

Vidējās nomas maksas Rīgā 2010.gada martā (eiro/m2 atkarībā no atrašanās vietas, platības, telpu kvalitātes).

Tirdzniecības platības 5 - 15

Biroju telpas 5 - 7

Industriālās telpas 0,5 - 2,5

Avots: SIA Immostate

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ausekļa ielā, Rīgā, viss notiek mierīgi un nosvērti – klusā centra ielas statusu tā nes godam

Nedaudz vairāk kā 360 metrus garā Ausekļa ielā nav ne miņas no ļaužu kņadas. Tajā arī netrūkst ekskluzīvu dzīvojamo māju, tomēr to pirmajos stāvos vēl aizvien tukšas ir vairākas komercplatības. Aptaujātie uzņēmēji DB gan uzsver, ka rosība pēc krīzes tagad atgriežoties, biznesu tur izvērš tie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešama liela cilvēku plūsma.

Kolekcionāru pieturvieta

Vispirms iela, tad galerijas nosaukums – šāds stāsts ir antikvariātam, galerijai Mākslas vēstniecība. «Te strādājam jau desmit gadu. Sākotnēji galerija atradās telpās Ausekļa un Elizabetes ielas stūrī. Iela deva iedvesmu galerijas nosaukumam, jo šajā rajonā atrodas vairākas vēstniecības,» stāsta Mākslas vēstniecības vadītājs Ģirts Grīnbergs. Šis esot viens no trim uzņēmuma veikaliem, bet klusā atrašanās vieta neesot traucēklis. Lielākoties antikvariātā iegriežoties kolekcionāri, kuri zina, ko meklē, un ir ieinteresēti īpaši mērot ceļu līdz Ausekļa ielai. Otra pircēju kategorija, kas skaita ziņā esot nelielāka, ir ļaudis, kuri meklēt kādu īpašu un oriģinālu dāvanu. «Cilvēki šeit dodas ikdienas gaitās. Tūristi ieklīst retāk, galvenokārt tie, kas apmaldījušies, ejot no prāmja uz pilsētas centru, un atraduši Ausekļa ielu. Šo ielu ir vērts apskatīt, te aplūkojamas jūgendstila ēkas. Daļa no tām ir kultūrvēsturiski pieminekļi. Ausekļa ielā netrūkst arī kontrastu – blakus vēsturiskām ēkām atrodas padomju laikā celtā ķieģeļu dzīvojamā māja, ir arī grausti,» teic Ģ. Grīnbergs. Mākslas vēstniecības nelielajās pagrabstāva telpās senu priekšmetu netrūkst – uz galdiem un kumodēm izvietots milzum daudz priekšmetu, sienas rotā gleznas – latviešu vecmeistaru darbi, Krievijas un Eiropas mākslinieku orģinālgleznas. Tur esot tikai tādi priekšmeti, kas senāki par simt gadiem. «Par spīti tam, ka šī nav viena no centrālajām Rīgas ielām, bizness notiek. Kolekcionārus piesaistām arī ar izsoļu organizēšanu. Ievēroju, ka pēdējos gados darbību sākuši citi uzņēmēji. Nezinu, kas šurp vilina vīna veikalus, bet tagad tie jau ir divi. Nesen atvērās arī datoru veikals, bet nedomāju, ka šādam biznesam te ir labākā vieta. Prieks, ka Ausekļa iela dabiskā ceļā attīstās pareizā virzienā – nelieli veikaliņi, modes, skaistumkopšanas saloni un restorāns. Šādiem uzņēmumiem te ir potenciāls,» viņš spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc starptautiski pieņemtas prakses apsaimniekotu komercplatības, kas paredz daudzo īrnieku vietā sadarboties ar vienu operatoru, Starptautiskā lidosta Rīga bija izsludinājusi konkursu par 4646 m2 komercplatības iznomāšanu. Sākotnēji šo telpu iznomāšanu vēlējās pārņemt airBaltic.

Naftas tranzītbizness pa cauruļvadu var piedzīvot renesansi

Venucēlas naftas vislētākais transportēšanas veids būtu pa cauruļvadu no Ventspils uz Novopolocku, tā Naftan ģenerāldirektors Vjačeslavs Jakuševs.

Likumi

Revolucionārām iecerēm neredz kontroles mehānismu

Iecerētās revolucionārās izmaiņas komerclikumā var nedot cerētos rezultātus, jo eksperti saskata vairākus melnos caurumus, kas torpedē iecerētos labos nodomus. Jautājumu un neskaidrību ir ļoti daudz, secina SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Pakalpojumi

Konkurēs ar Lattelecom

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic varētu netikt pie lidostas komercplatību iznomāšanas, jo Rīgas lidosta saņēmusi izdevīgāku piedāvājumu, ziņo Dienas Bizness.

Lai pēc starptautiski pieņemtas prakses apsaimniekotu komercplatības, kas paredz daudzo īrnieku vietā sadarboties ar vienu operatoru, Starptautiskā lidosta Rīga bija izsludinājusi konkursu par 4646 m2 komercplatības iznomāšanu, tai skaitā beznodokļu zonā. Izrādās, sākotnēji šo telpu iznomāšanu vēlējās pārņemt airBaltic, kas jau bija izteikusi arī noteiktu finanšu piedāvājumu desmit gadiem – šis piedāvājums bija saistīts ar jaunā termināļa būvniecību, kura dēļ esošajā terminālī mainītos pasažieru plūsma.

Lai gan par konkursu interesējās 20 starptautiskas kompānijas un nolikumu izņēma 17 kompānijas, savus piedāvājumu iesniegušas tikai divas kompānijas, Dienas biznesam atzina lidostas valdes loceklis Jānis Ķuzulis. Viņš nevarēja atklāt, kuras kompānijas tās ir, bet atzina, ka kopumā lidosta, izskatās, ir sasniegusi mērķi un saņēmusi labākus piedāvājumus nekā airBaltic izteikto. Pēc J. Ķuzuļa teiktā, lēmums par konkrēta operatora izvēli varētu tikt pieņemts oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 19 miljonus eiro, Rīgas centrā top Lofts&Rosegold projekts, kurā būs izvietoti skandināvu stila loft dzīvokļi un telpas biznesam, informē uzņēmums R.Evolution city.

Jaunais projekts atrodas Strēlnieku ielā, 3955 kvadrātmetru plašā teritorijā, un tas sastāv no divām ēkām - jaunas septiņu stāvu daudzdzīvokļu ēkas un četrstāvu arhitektūras pieminekļa, kas veidots neorenesanses stilā. Abas ēkas apvieno stikla galerija.

«Veidojot interjeru mēs centāmies izveidot visu pēc skandināvu stila mājas noteikumiem - apgaismojums dzelteni oranžā krāsā, dabīgie materiāli apdarē un mēbelēm, trīs metrus garš kamīns. Tie ir nepieciešamie atribūti skandināvu stila mājas izveidē, un tam visam noslēgumā - stikla jumts,» komentē R.Evolution city pārstāve Agata Musatova.

Jaunajā ēkā būs 75 dzīvokļi platībā no 50,2 līdz 171,4 kvadrātmetriem, kuri izvietoti no otrā līdz septītajam stāvam. To griestu augstums būs 2,96 metri, bet septītajā stāvā - 3 metri. Ēkas pirmajā stāvā tiks izveidotas komercplatības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi komercplatības kļūst par peļņu meklējošā kapitāla glābiņu; pasaulē cenas aug, bet ne Latvijā , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investīciju kompānija Blackstone Group un banka Wells Fargo gatavojas pamatīgam darījumam nekustamo īpašumu jomā ar Geleral Electric, raksta The Wall Street Journal. Paredzami 30 miljrd. USD vērtais darījums iekļaujas globālā tendencē, rekordzemo bāzes procentlikmju dēļ kapitālam meklējot kādus daudzmaz peļņu sološus aktīvus, kas šai gadījumā vēl arī papildus silda nekustamo īpašumu tirgu.

Mieru mammai

Darījuma iemesls GE pusē ir kompānijas vadītāja Džefrija Immelta mērķis samazināt meitas uzņēmuma GE Capital apmērus, ieskaitot nekustamo īpašumu portfeli, vērtē Bloomberg. Tieši nekustamo īpašumu burbuļa dēļ izraisītās finanšu krīzes GE Capital sagādāja riskantu situāciju mātes kompānijai. Kopš krīzes gadiem GE Capital ir atbrīvojies no miljardus USD vērtiem aktīviem, ieskaitot ārvalstu banku akcijas. GE stratēģija ir stiprināt biznesa ražojošo pusi. Ziņa par gaidāmo lēmumu likusi arī celties GE akciju vērtībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 19 miljonus eiro, Rīgas centrā tapis "Lofts&Rosegold" projekts, kurā izvietoti gan dzīvokļi, gan telpas biznesam, informē projekta attīstītājs "R.Evolution".

Jaunais projekts atrodas Strēlnieku ielā, 3955 kvadrātmetru plašā teritorijā, un tas sastāv no divām ēkām - jaunas septiņu stāvu daudzdzīvokļu ēkas un četrstāvu arhitektūras pieminekļa. Abas ēkas apvieno stikla galerija.

Jaunajā ēkā izvietoti 75 dzīvokļi platībā no 50,2 līdz 171,4 kvadrātmetriem, kuri izvietoti no otrā līdz septītajam stāvam. To griestu augstums ir 2,96 metri, bet septītajā stāvā - 3 metri. Ēkas pirmajā stāvā izveidotas komercplatības, kuras plānots atvēlēt arī restorānam vai kafejnīcai.

Savukārt četru stāvu ēka ir arhitektūras piemineklis, kas iekļauts UNESCO mantojuma reģistrā. Šajā ēkā ir vairākas iekārtojuma koncepcijas. Viena no tām - dalījums četros loft tipa dzīvokļos. To griestu augstums - no 3,11 metriem līdz 6,54 metriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA Selva Būve ir uzsākusi vēsturiskās ēkas Elizabetes ielā 18, Rīgā rekonstrukciju. Ēkā tiks izveidoti augstas klases dzīvokļi un komercplatības tās pirmajā stāvā. Objekta pasūtītājs ir SIA Transit Tandem.

Rolands Orlovskis, Selva Būve vadītājs, skaidroja: «Ēka Elizabetes ielā 18 ir vēstures piemineklis – tā celta 1885. gadā un mūsu uzdevums ir tās rekonstrukcija, saglabājot tās fasādes vēsturisko izskatu. Ēkā tiks izveidoti augstas klases dzīvokļi, kā arī koplietošanas telpas ar ekskluzīvu apdari. Darbus objektā paredzēts pabeigt 2014. gada pavasarī.»

Selva Būve objektā veiks galvenā būvuzņēmēja funkcijas, darba uzdevums ir ēkas rekonstrukcija, saglabājot tās fasādes vēsturisko izskatu.

Ēkā tiks veikti demontāžas darbi nenesošajām starpsienām un starpstāvu pārsegumiem līdz sijām, tiks izbūvēti jauni starpstāvu pārsegumi un veikta sienu izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo māju rajons Kalaranna atradīsies jūras krastā, netālu no Tallinas centra. Paredzēts uzbūvēt divpadsmit daudzdzīvokļu mājas.

Projekta ietvaros plānota ne tikai dzīvojamo māju būvniecība, bet arī jahtu ostas renovācija, kā arī paredzēts izveidot atrakciju zonu un zivju tirgu, kas būs publiski pieejami.

Kā stāsta projekta attīstītājs uzņēmums Pro Kapital, lielu interesi par projektu izrāda vietējie iedzīvotāji, bet dažkārt nekustamos īpašumus iegādājas arī somi. Lai gan vēl nav saņemta būvniecības atļauja, tomēr šobrīd veiktas jau aptuveni 60 dzīvokļu rezervācijas.

Vidējā dzīvokļu cena būs ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Cena būs atkarīga no mājas tuvuma jūrai. Cenā ietilpst dzīvokļi ar pilnu apdari, bez virtuves iekārtas.

Kopējā projekta platība ir 29 813 kvadrātmetri, no kuras dzīvošanai paredzēto nekustamo īpašumu platība ir 22 200 kvadrātmetri un komercplatības – 7613 kvadrātmetri. Kopumā tiks izbūvēti 294 dzīvokļi un 458 autostāvvietas, kas atradīsies zem zemes. Dzīvokļu platība būs, sākot no vienistabas līdz četristabu. Nepieciešamības gadījumā attīstītāji ir gatavi dzīvokļus arī apvienot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet pārdevis jaunu septiņstāvu biroju ēku Gunāra Astras ielā 1C, Purvciemā. Īpašumu iegādājies uzņēmums SIA Astras Biznesa Centrs.

Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, komentējot darījumu, saka: «Paredzams, ka 2014. gadā pieprasījums pēc biroju platībām pieaugs un biroja ēka Gunāra Astras ielā 1C būs pievilcīga daudziem potenciālajiem nomniekiem.»

Darījums, kura summa netiek atklāta, ietver 5165 m2 lielu zemes gabalu, uz kura atrodas ekspluatācijā nodota un jauna biroju ēka ar kopējo platību 11 486 m2. Ēkas izmantojamo telpu kopējā jeb lietderīgā platība ir 6840 m2. Tai ir 155 autostāvvietas, no tām 85 pazemes un 70 virszemes. Ēkā ir trīs lifti. Viena stāva vidējā platība ir apmēram 1050 m2 un tajā var izvietot gan atklāta plānojuma birojus, gan arī tos pārplānot un sadalīt. Visi ofisi ir ar pilnu apdari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzagšanas gadījumu skaits audzis gan privātajā, gan komercsegmentā. Kopumā, salīdzinot, piemēram, ar 2012. gadu, apzagšanas gadījumu skaits no privātīpašumiem audzis par 47%, savukārt no komercīpašumiem par 23%, liecina apdrošinātāja ERGO apkopotā informācija.

«Līdz ar lielāku finansiālo stabilitāti cilvēki arvien vairāk iegādājas dārgas lietas un bagātīgāk aprīko savus mājokļus un birojus. Tāpēc tos arvien biežāk apmeklē arī zagļi,» stāsta ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

No mājokļiem visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādas izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību no mājokļa ir 1590 eiro. Savukārt no komercīpašumiem visbiežāk tiek zagti datori, juvelierizstrādājumi, sporta inventārs un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 4417 eiro.

ERGO pieredze liecina, ka zādzību pieaugums no mājokļiem ir novērojams ne tikai vasaras periodā, kad cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un atstāj īpašumu bez uzraudzības. Īpaša uzmanība īpašuma drošībai ir jāpievērš arī pārējos gadalaikos, īpaši, iestājoties tumšajam rudens – ziemas periodam, kad saglabājas liels zādzību skaits, jo ļaundari var daudz vieglāk iekļūt īpašumā nepamanīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir neviennozīmīgs, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Piektdaļa uzskata, ka tirgus drīzāk stagnē, kamēr tikpat liela daļa ir pretējās domās un uzskata, ka tirgus attīstās ļoti strauji un vērojama tā pārkaršana. Savukārt nepilna piektdaļa (17%) uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās stabili un saprātīgos tempos. Kopumā, pēc iedzīvotāju domām, nekustamā īpašuma tirgu šobrīd raksturo cenu kāpums atsevišķos segmentos (29%) un kvalitatīva piedāvājuma trūkums reģionos (27%). Tai pat laikā ik gadu pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties sev mājokli un tuvāko divu gadu laikā šādu domu apsver 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Vērtējot iedzīvotāju priekšstatus par nekustamā īpašuma tirgus attīstību, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis norāda: «Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nekustamā īpašuma tirgus ir attīstījies vienmērīgi, bez pārmērībām, un par tirgus pārkaršanu šobrīd runāt būtu pāragri. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā, lai arī aug, šobrīd ir aptuveni 25% līdz 30% zem pirmskrīzes augstākā punkta jeb vidēji 1027 eiro kvadrātmetrā. Arī aktivitāte ir zemāka nekā tolaik, un cilvēki daudz piesardzīgāk izvērtē iespējas iegādāties mājokli un šim nolūkam aizņemties. Zīmīgi, ka lielākā piesardzība šobrīd ir novērojama tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinājumam – Viļņā vidējā cena par kvadrātmetru šogad sasniegusi 1488 eiro, savukārt Tallinā – 1746 eiro, taču pirms pieciem gadiem vidējā cena abās valstīs bija 1100 eiro kvadrātmetrā. Cenu pieaugumu kaimiņvalstīs sekmējis salīdzinoši lielais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem. Tai pat laikā Latvijā nekustamais īpašums ir vispieejamākais visā Baltijā, jo algu kāpums pie mums pārsniedz nekustamā īpašuma cenu kāpumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Coffee Tower - bizness divos kvadrātmetros

Linda Zalāne, 17.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Vērmanes dārza, blakus Saktas puķu tirdziņam Reinis Silovs sācis kafijas biznesu – Coffee Tower.

Viņš saimnieko un pilda baristas pienākumus šaurā, vien 2,62 kvadrātmetru lielā telpā. Ideja par to, ka šajā tornītī varētu tirgot kafiju līdzi ņemšanai esot radusies apmēram pirms diviem gadiem. «Netālu no Vērmanes dārza reiz devos pie kāda sadarbības partnera un ieraudzīju, ka tornītis stāv tukšs. Iedomājos, ka šeit būtu ideāla vieta kafijas tirgošanai. Tā šo domu prātā turēju, līdz pagājušajā rudenī viens no maniem pašreizējiem biznesa partneriem teica, ka Rīgas dome viņam atsūtījusi piedāvājumu par iespējām nomāt dažādas komercplatības un tur esot arī kaut kāda būdiņa,» atminas R. Silovs. Toreiz līdz dokumentu iesniegšanai esot atlikušas vien divas dienas. Operatīvi sagatavoti dokumenti un iesniegts pieteikums pašvaldībai. Izsolē par nomas tiesībām pieteikušies vēl trīs pretendenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latectus pērn veicis darījumus par 37,2 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupas uzņēmums Latectus, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un tirdzniecību, 2015. gadā noslēdzis vairāk nekā 500 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus kopumā par 37,2 miljoniem eiro, informē AS SEB banka pārstāve Jeļena Riļejeva.

Visvairāk darījumu noslēgti pagājušā gada augustā, taču apjoma ziņā ražīgākais bijis pērnā gada decembris, kad noslēgti darījumi par vairāk nekā 9,9 miljoniem eiro.

īdz ar to 2016. gada sākumā Latectus nekustamo īpašumu portfelī atradās aptuveni 800 īpašumi, kuru vērtība tuvojas 78 miljoniem eiro. 47% no šiem īpašumiem ir dzīvojamās mājas un dzīvokļi, 41% – zemes īpašumi, 8% – nekustamā īpašuma attīstības projekti un 4% – komercīpašumi. 88% no šiem īpašumiem atrodas Rīgā, un tikai 12% atrodas reģionos.

Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs: «Pakāpeniski atjaunojoties aktivitātei nekustamo īpašumu tirgū, mums ir izdevies pārsniegt iepriekšējo gadu pārdošanas rezultātus – pērn esam atgriezuši tirgū vairāk nekā 500 īpašumus. Īpašu uzmanību 2015. gadā pievērsām reģionos esošo īpašumu tirdzniecībai, un esam atraduši jaunus saimniekus vairāk nekā 100 īpašumiem ārpus Rīgas. Jau vairākus gadus koncentrējamies uz esošo īpašumu sakārtošanu, labiekārtošanu un pārdošanu. Šo stratēģiju turpināsim arī šogad, lai tuvāko trīs gadu laikā veiksmīgi sasniegtu uzņēmuma mērķi – atgriezt tirgū visus mūsu pārziņā esošos īpašumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru, nozīmē, ka atkal tuvojas krīze?

Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis; Swedbank ekonomiste Linda Vildava, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru nozīmē, ka atkal tuvojas krīze? Šādi un līdzīgi jautājumi tiek nereti dzirdēti izskanam publiskajā telpā un saviesīgās sarunās. Īsā atbilde uz tiem ir: «nē», jo šodien ir kardināli atšķirīga situācija, nekā pirms desmit gadiem, – Latvijas ekonomikas struktūra ir citādāka, tā ir krietni stabilāka, kā arī cilvēki šodien ir daudz piesardzīgāki.

Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsmei, kuru piedzīvojam tagad un piedzīvosim nākamajos gados, ir zināmas asociācijas ar izaugsmei sekojošo 2008. gada krīzi, apskatīsim šīs atšķirības detalizētāk.

Stabilāka ekonomikas struktūra

Ja salīdzinām Latvijas ekonomiku šogad un pirms desmit gadiem, var sacīt, ka šobrīd tā balstās uz daudz noturīgākām «kājām». Lai arī kopumā pēdējos divos gados būvniecībā notikusi ļoti strauja izaugsme, tās devums ekonomikā ir sarucis no aptuveni 9% pirms desmit gadiem līdz 5% pērn. Piemēram, 2007. gadā investīcijas visa veida ēkās veidoja ap 3,5 miljardus eiro, bet pērn tie bija tikai 2,3 miljardi jeb aptuveni par trešdaļu mazāk. Arī darba tirgus ir mazāk atkarīgs no norisēm būvniecībā. Ja 2008. gadā 12% no visiem strādājošajiem jeb 124 tūkstoši bija nodarbināti būvniecībā, tad šogad būvniecības nozare nodarbina aptuveni 73 tūkstošus cilvēku jeb aptuveni 8% no strādājošajiem. Līdz ar to šī brīža ekonomiskajā situācijā par vēstures atkārtošanos runāt būtu pārspīlējums. Būvniecības loma Latvijas ekonomikā ir mazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Uzsāk kvartāla Centrus būvniecības 2.kārtu; izmaksas ap 20 miljoniem eiro

Lelde Petrāne, 10.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot kvartāla Centrus attīstību, projekta 2.kārtas ietvaros Skonto Būve uzsākusi divu 7 stāvu dzīvojamo māju būvniecību. Centrus tiek veidots kā «labiekārtots, skaists, savrups un augstas kvalitātes kvartāls pašā Rīgas centrā», raksturo būvkompānija.

(Pievienotas pēdējās trīs rindkopas.)

Tas atrodas Rīgas aktīvākajā daļā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Dzirnavu, Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielas.

Uzsākot kvartāla Centrus būvniecības darbus 2014. gada vasarā, taps divas 7 stāvu dzīvojamās ēkas, kurās tiks iekārtoti 84 dzīvokļi un komercplatības ēku pirmajos stāvos.

Līdzās dzīvojamajai videi tiek veidota publiskā zona. Gājēju promenāde savienos Dzirnavu ielu ar Blaumaņa ielu, tur ritēs iekškvartāla dzīve ar kafejnīcām un labiekārtotām atpūtas vietām, kā arī iepirkšanās iespējām promenādes malās.

«Dzīvojamo ēku būvniecība ir 2.kārta kvartāla Centrus attīstībā, kuru plānojam noslēgt 2015. gada nogalē. Centrus attīstības 1. kārta noslēdzās 2013. gada sākumā, kad rīdziniekiem un Rīgas viesiem atklājām divu līmeņu autostāvvietu kvartāla teritorijā,» skaidro Juris Dreimanis, projekta attīstītāja pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums YIT uzsāk daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Rīgā, liecina tā paziņojums. Tas būs pēdējais dzīvojamā projekta Biķerziedi posms, kurā tiek ieguldīti 10 miljoni eiro.

Saskaņā ar plāniem nodošana ekspluatācijā paredzēta 2017. gada rudenī.

Piecu stāvu daudzdzīvokļu ēkā būs 90 dzīvokļi ar kopējo dzīvojamo platību aptuveni 5000 kvadrātmetru apmērā. Lielākā daļa dzīvokļu būs kompakti - ar divām, trim istabām.

Plānots izveidot arī komercplatības.

Kā informē uzņēmums, klientu interese par Biķerziedu projekta iepriekšējiem posmiem ir bijusi augstā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, ieguldot četrus miljonus eiro, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams. Iegādei tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un astoņas komerctelpas bez apdares.

Bibliotēkas nama ēka ir būvēta 1910. gadā bankas vajadzībām. Būtiska sabiedrības daļa šo neoklasicisma stila celtni atceras kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galveno ēku, kas tur atradās no 1956. līdz 2014. gadam, kad tā tika pārcelta uz Pārdaugavu. «Reti kuram ir zināms, ka pirmsākumos šajā ēkā ir atradušies grezni restorāni, kā arī avīžu un žurnālu redakcijas. Plānojot dzīvokļus, vēlējāmies šo bagāto vēsturi ne vien saglabāt, bet arī izcelt. Tāpēc namā, cik vien iespējams, saglabājām vēsturisko apdari, logus un grīdas materiālus,» stāsta Nauris Živuļins, Bibliotēkas nama sadarbības partneris projekta koncepcijas izstrādē un realizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rietumeiropā pastiprinās konkurence par labākajām tirdzniecības vietām

Ingrīda Drazdovska, 24.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāju un patērētāju noskaņojums ir sācis uzlaboties, un tas labvēlīgi ietekmē daudzu valstu tirdzniecības platību tirgus. Pieprasījums pēc tirdzniecības telpām labākajās, populārākajās vietās ir augsts, bet brīvo platību īpatsvars ir neliels.

Līdz ar to atsevišķās pilsētās komercplatību nomas maksa ir sākusi palielināties, taču vairumā valstu un pilsētu tirdzniecības platību nomas maksa vairs nekrītot strauji un uzrāda stabilizācijas pazīmes, ziņo PropertyEU.info, atsaucoties uz CB Richard Ellis šā gada 1. ceturkšņa tirgus apskatu.

10 no 20 pasaules dārgākajām tirdzniecības vietām atrodas Eiropā vai Tuvajos austrumos (EMEA reģionā). Visdārgāk komercplatības nomāt šā gada 1. ceturksnī bijis Londonā, Parīzē un Maskavā. Kopumā šā gada pirmajos trīs mēnešos 27 ES valstu tirgū novērots nomas maksas samazinājums par 0,2%, savukārt, ja salīdzina ar pagājušā gada sākumu – par 0,5 %. Vairāku valstu tirgos šā gada 1. ceturksnī nomas maksa ir būtiski samazinājusies, piemēram, Abudabi – par 24,5%, Atēnās – par 12,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līce: lidostā Rīga būs līdz šim nebijušas lietas

Egons Mudulis, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Ziemeļu piestātnes atklāšanu būs pieejami jauni veikali un pakalpojumi

To sarunā ar DB norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga pagaidu valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Fragments no intervijas:

Kādus infrastruktūras projektus tuvākajā laikā paredzēts pabeigt?

Vasarā renovējam manevrēšanas ceļus, līdz ar to līdz 20. augustam naktīs (plkst. 01.00–06.00) lidojumi nenotiks. Savukārt līdz ar ziemas sezonu paredzēts atklāt Ziemeļu piestātni ar 19 jauniem iekāpšanas sektoriem un trīs gaisa kuģu tiltiem. Tas mums ļaus apkalpot līdz pat 10 milj. pasažieru, taču tikai ar nosacījumu, ja izbūvēsim automatizētu bagāžas šķirošanu. Līdz šim to nav bijis iespējams izdarīt vietas trūkuma dēļ. To paredzēts paveikt termināļa attīstības 6. kārtā līdz ar reģistrācijas zāles paplašināšanu līdz 2022. gadam. Īstenojot lidostas infrastruktūras attīstības 2. kārtu, plānots realizēt vairākus projektus 21,94 milj. eiro vērtībā, tostarp otras ātrās nobrauktuves izbūvi, helikopteru laukuma izbūvi, publiskās teritorijas lietus ūdens atvades sistēmas rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecavā, Edvarta Virzas un Baldones ielas stūrī sākta lielveikala top! un autostāvvietas būve, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve. Iepriekš šajā vietā atradās vecā pienotava, kas netika izmantota vairākus gadus.

Pērn pavasarī sliktā stāvoklī esošā būve nojaukta, jo objektu ar piegulošo teritoriju iegādājās veikalu tīkla top! īpašniece firma Mārksmens, iepriekš informējis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Broks.

Iecavas veikala būvniecība sākta augusta beigās, atvēršana paredzēta nākamā gada pavasarī, Bauskas Dzīvei pavēstījusi tīkla pārstāve, SIA Iepirkumu grupa mārketinga vadītāja Ilona Bukša.

M. Broks informējis: «Lielāko daļu komercplatības esam iecerējuši aizņemt paši, taču tirdzniecības centrā varētu būt arī aptieka un pāris nomas vietu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar arhitektu vīzijām Zaķusalai ir liels potenciāls kļūt par vienu no pieprasītākajām dzīvojamām un atpūtas vietām Rīgā. Konkursā par Zaķusalas apbūvi tika iesniegti 11 projekti, no kuriem žūrija izraudzījusies trīs: dzīvojamo ēku kompleksa, biznesa centra būvniecību un zinātnes centra izveidošanu televīzijas torņa telpās.

Uzņēmums Zaķusalas Estate, kuram pieder 12 hektāru neapstrādātas zemes Zaķusalā starp televīzijas torni un Salu tiltu, plāno realizēt dzīvojamā kompleksa celtniecību ar 1500 dzīvokļiem, komercplatībām un sociālu infrastruktūru, vēsta pašvaldības portāls riga.lv.

Otrs Zaķusalā paredzētais projekts ir biznesa centrs, kas būtu novietots otrpus Salu tiltam, blakus Latvijas Televīzijas ēkai. Teritorija ir nomas zeme, kuru valsts ir izīrējusi uzņēmējiem, kuri attiecīgajā teritorijā paredz veidot multifunkcionāla biznesa centra koncepciju, kas ietver konferenču centru, viesnīcu ar 300 numuriņiem, ap 70 dzīvokļu, kā arī birojus un komercplatības. Pazemē atradīsies autostāvvieta, kas paredzēta 420 automašīnām, informē pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tallinas ielas kvartāls atradis savu identitāti

Linda Zalāne, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas ielas kvartāls atradis savu identitāti, kas cieši saistīta ar laikmetīgo un ielu mākslu; mērķis nav būt ekskluzīvam, elitāram un nesaprastam.

Kopš pagājušās vasaras Rīgā kļuvis par vienu pievilcīgu kvartālu vairāk, jo dažādām radošām izpausmēm tika atvērts aptuveni 6000 m2 plašais Tallinas ielas kvartāls. To savā paspārnē paņēmusi biedrība Free Riga, kas savu darbību ar akciju Occupy Me sāka 2013. gadā un līdz šim panākusi, ka vairākās pamestās ēkās un teritorijās tiek iedvesta dzīvība, kamēr to īpašnieki tās atkal atgriež atpakaļ nekustamā īpašuma mašinērijai.

Katram savs ieguvums

«Nav nekāds noslēpums, ka Rīgā senās un aizmirstās teritorijas un īpašumi ir pārpārēm. Ir ļoti daudz tukšu māju, kuras vajadzētu lietderīgi izmantot. Free Riga ir radījusi piemērotāko modeli, kā vērt vaļā tukšās mājas un laist iekšā tos, kuriem nav telpu, tos, kuri vēlas sākt kaut ko jaunu un nav gatavi tik daudz riskēt, nomājot dārgas komercplatības. Arī Tallinas ielas kvartāls sniedz iespēju te attīstīt biznesu, rast mājvietu radošām un mākslinieciskām izpausmēm. Es ar Tallinas ielas attīstīšanas projektu sāku strādāt pirms pusotra gada, un pagājušā vasara parādīja, ka šai vietai ir potenciāls,» stāsta Tallinas ielas kvartāla kurators, mākslinieks Kaspars Lielgalvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vaitrāk nekā 26 miljonus eiro, starptautiskajā lidostā Rīga pirmdien atklāta jaunā ziemeļu piestātne, informē lidostas pārstāve Laura Karnīte. Pēc jaunās ziemeļu piestātnes atvēršanas tranzīta pasažieru zona ļaus apkalpot 7 - 10 miljonus pasažieru gadā.

Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, divi jauni veikali un piecas kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas un ērtas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9828,39 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.

Lidostai Rīga attīstoties par reģionālo tranzīta centru, paredzams aizvien lielāks tranzīta pasažieru skaita pieaugums - jau šobrīd to ir 27% no visiem pasažieriem. Tālo lidojumu pasažieriem jaunā piestātne piedāvā plašu un ērtu tranzīta zonu, savukārt ap piestātni ierīkotā hidrantu sistēma tiešai degvielas padevei no degvielas bāzes ļauj ātrāk uzpildīt lielos gaisa kuģus. Jaunās gaisa kuģu stāvvietas atrodas termināļa tuvumā, kas ļauj pasažieriem ērtāk un ātrāk nokļūt gaisa kuģos, mazāk izmantojot autobusus.

Komentāri

Pievienot komentāru