Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE Rīgas pašvaldības aģentūrai Rīgas pieminekļu aģentūra jau desmito reizi uzdāvinājusi Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi viena miljona latu vērtībā, informē BTA pārstāvji.

Deviņu gadu laikā kopš BTA ir apdrošinājusi Brīvības pieminekli kopumā izmaksātas atlīdzības par 15 gadījumiem. 14 gadījumi saistīti ar pieminekļa apgānīšanu - dabisko vajadzību kārtošanu pie Brīvības pieminekļa. Starp pārkāpumu veicējiem astoņi bijuši Latvijas iedzīvotāji un seši ārvalstu iedzīvotāji, tai skaitā divi Igaunijas pilsoņi, divi Zviedrijas pilsoņi, viens Lielbritānijas pilsonis un viens Norvēģijas pilsonis. 2010. gadā reģistrēts gadījums, kad iereibis automašīnas Mitsubishi Pajero autovadītājs uzbrauca Brīvības pieminekļa kāpnēm. Kopumā deviņu gadu laikā par kaitnieciskiem nodarījumiem Brīvības piemineklim izmaksātas atlīdzības 2250 latu apmērā.

Brīvības piemineklim šogad jubileja - aprit 80 gadu kopš tā atklāšanas. Smagās durvis Brīvības pieminekļa aizmugurē ikdienā ver vienīgi monumenta uzraugi, kas rūpējas par telpām pieminekļa iekšienē. Taču īpašās reizēs šāda iespēja ir arī citiem, otrdien raksta laikraksts Diena.

Telpa ir vēsa, bet skaista. Tās vidū uz paaugstinājuma novietota Goda grāmata. Pirmais ieraksts veikts pirms četriem gadiem, parakstoties Rīgas pilsētas vadībai.

Grūti iedomāties, ka vēl pirms četriem gadiem te bijusi slotu glabātava, taču radusies ideja svinīgās ziedu nolikšanas padarīt īpašākas. Tagad viesi var ienākt un atstāt savu vēlējumu. Uz trepju margām sakārtas vainagu lentes. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis skaidro – bijis žēl tās mest ārā un kopš 2006. gada sakrāta ievērojama kolekcija. Tās atstājuši pat karaļi un imperatori.

Kamēr aplūkojam pieminekļa iekštelpu, apkārt rosās Regīnas kundze – viņa ir viena no tiem, kas ikdienā rūpējas par pieminekli. Klāt ir gandrīz katru dienu un, kā slavē G. Gailītis, laukumā dzenās pat pāris koku lapu. Sieviete ir kautrīga un labāk strādā nekā runā, bet par savu darbu viņa saka: «Man tā ir goda lieta.» Arī no malas jūtams, ka viņai piemineklis ir dārgs un savu darbu vēlas izdarīt pēc iespējas labāk. Viņa pieminekli un tā apkārtni kopj kopš 2008. gada. Toreiz, kad uz šejieni nosūtīta no Brāļu kapiem, sieviete bijusi pārsteigta, bet pateicīga par uzticību. Viņa uzskata, ka piemineklis ir jāsargā. Vairākkārt lūdz mums, lai pasakām, ka sveces plastmasas trauciņos likt nevajag, jo tās bojā pieminekļa pamatni, un, kādā brīdī pat nepabeidzot iesākto teikumu, steidz aizrādīt jauniešiem, kuri apsēdušies uz trepēm.

Turpinot tradīciju godāt un rūpēties par valsts būtiskākajiem simboliem, apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company Latvijas proklamēšanas dienas priekšvakarā jau 13. gadu pēc kārtas Rīgas pašvaldības aģentūrai Rīgas pieminekļu aģentūra pasniegusi dāvanu – Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi par kopējo apdrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Brīvības piemineklis aizvien ir vienīgais Latvijā apdrošinātais piemineklis.

Brīvības pieminekļa apdrošināšana ir BTA iniciatīva un dāvinājums valstij, lai nodrošinātu šī Latvijas neatkarības simbola drošību. Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisē ir iekļauta aizsardzība pret visiem pamatriskiem – ugunsnelaimēm, dūmu, vētras, krusas, plūdu un mehānisko transportlīdzekļu iedarbības, šķidrumu noplūdes no bojātiem cauruļvadiem, zemes noslīdējumiem un iegruvumiem, īpašuma ļaunprātīgas bojāšanas un citiem draudiem. Kopš 2008. gada, kad sabiedrībā plaši izskanēja informācija par vairākiem pieminekļa apgānīšanas gadījumiem, Brīvības piemineklis ir apdrošināts arī pret apgānīšanu.

Valsts svētku priekšvakarā apdrošināšanas kompānija BTA atjauno Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi par 1 miljonu latu.

Šogad pieminekļa apdrošināšana kā dāvinājums Rīgas pilsētai notiek jau sesto gadu pēc kārtas, informē BTA.

«Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības simbols. Savulaik tas tika būvēts par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem. Tāpēc uzskatām par godu un pienākumu apdrošināt tieši Brīvības pieminekli, kurš nav vienkārša celtne, bet viens no mūsu valsts galvenajiem simboliem, kas sevī ietver visas brīvās valsts vērtības. Tas nav tik lielā mērā Latvijas valsts, bet vairāk Latvijas iedzīvotāju īpašums,» tā BTA valdes priekšsēdētājs Gints Dandzbergs.

Šogad, tāpat kā pērn, BTA papildināja apdrošināšanas segumu, polisē iekļaujot vēl vienu risku - pieminekļa apgānīšanu. Šā gada laikā BTA jau izmaksājusi atlīdzības par četriem šādiem gadījumiem. Pirmos divus pārkāpumus pavasarī alkohola reibumā izdarīja divdesmitgadīgi jaunieši, Latvijas iedzīvotāji, un abos gadījumos tā bija dabisko vajadzību kārtošana pie pieminekļa. Izmaksātās atlīdzības summa no vainīgajiem regresa kārtībā jau ir piedzīta.

Līdz šim jau vairāk nekā 300 ziedotāji atbalstījuši Brīvības pieminekļa izgaismošanas ideju - saziedoti 22 737 eiro, informē Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds.

Nesen fonds saņēmis divus ievērojamus ziedojumus: mērķa ziedojumu 1800 eiro apjomā, ko, godinot sava tēva Oskara Neimaņa piemiņu, ziedojusi Kristīne Saulītis un novēlējuma ziedojumu 1025 eiro no Valdas Jaunzemis ģimenes.

«Savulaik mans vectēvs ziedoja naudu Brīvības pieminekļa celšanai. Mūsu ģimenē piemineklis ir Brīvības simbols. Ziedojums ir mana tēva Oskara Neimaņa piemiņai. Veicu to kā mērķa ziedojumu, izprotot, ka piemineklis ir jāizgaismo tā, lai tā vērtības atvērtu sabiedrībai visā pilnībā. Tam nepieciešami ievērojami līdzekļi, jo izgaismojumam jābūt mūsdienu tehnoloģiskām iespējām atbilstošam un ilgtermiņā derīgam», komentē Kristīne Saulītis, Pasaules Brīvo Latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja.

Ceturtdien, 19. oktobrī, piedaloties valsts augstākajām amatpersonām, Rīgas domes vadībai, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem un ārvalstu vēstniekiem, tika svinīgi atklāts restaurētais Brīvības pieminekli, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Brīvības pieminekļa aprūpe un restaurēšana tika sākta šā gada augustā. Darbus veica SIA «Global Project» (valdes priekšsēdētājs Haralds Rutkovskis) un restaurācijas speciālisti Sarmīte Gaismiņa, Ivo Graudums, Edgars Janočko, Kaspars Burvis. Darbu izmaksas sasniedza gandrīz 190 000 eiro.

Darbu gaitā vispirms fotofiksācijās tika dokumentēts objekta stāvoklis pirms aprūpes-restaurācijas, kā arī apsekots pieminekļa tehniskais stāvoklis, izvērtējot, kartējot un identificējot bojājumus un precizējot plānotos aprūpes darbus.

Akmens virsmu tīrīšanu sāka ar 19 metrus augstā obeliska travertīna daļu, kur pielietoja mikroabrazīvo tīrīšanas metodi, kā arī veica travertīna atsāļošanu no vara savienojumu sāļiem. Tam sekoja šuvju izkalšana un virsmu skalošana, izmantojot augstspiediena ūdens mazgāšanas tehnoloģiju. Granīta virsmas tika tīrītas ar karstu ūdens strūklu zem spiediena.

Sakarā ar ielas seguma atjaunošanas darbiem svētdien, 28.augustā no plkst.5.00 līdz plkst.20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Kalpaka bulvārim.

Sakarā ar ielas posma slēgšanu tiks ieviestas izmaiņas vairākos sabiedriskā transporta maršrutos:

- 1.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 3.maršruta trolejbusi no Sarkandaugavas kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, tālāk pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu;

- 5.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 12.trolejbusu maršruts būs slēgts;

- 19.maršruta trolejbusi kursēs no galapunkta Ziepniekkalns pa maršrutu līdz Inženieru ielai, tālāk pa Inženieru ielu, Raiņa bulvāri un atpakaļ. No galapunkta Pētersalas iela maršruts būs slēgts;

Ceturtdien, 19. oktobrī, iecerēts svinīgi atklāt restaurēto Brīvības pieminekli, kura restaurācijas darbu izmaksas sasniedza gandrīz 190 000 eiro, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Darbu gaitā vispirms fotofiksācijās tika dokumentēts objekta stāvoklis pirms aprūpes-restaurācijas, kā arī apsekots pieminekļa tehniskais stāvoklis, izvērtējot, kartējot un identificējot bojājumus un precizējot plānotos aprūpes darbus. Brīvības pieminekļa aprūpe un restaurēšana tika sākta šā gada augustā un darbus veica SIA «Global Project» (valdes priekšsēdētājs Haralds Rutkovskis) un restaurācijas speciālisti Sarmīte Gaismiņa, Ivo Graudums, Edgars Janočko, Kaspars Burvis.

Jau vēstīts, ka pirms gada pie Brīvības pieminekļa tika novietotas trīs no bronzas veidotas mākslinieciski informatīvās plāksnes. Tās tika iestrādātas asfalta segumā un uz plāksnēm četrās valodās - latviešu, angļu, krievu un vācu – izvietota informācija par pieminekļa autoriem, izveidošanas gadu un to, ka Brīvības piemineklis celts par tautas ziedojumiem.

Arī šogad, Valsts svētku laikā, tiks atjaunota Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polise 1 miljona latu vērtībā, kas ietver arī aizsardzību pret huligānisma un morālā kaitējuma risku, kas diemžēl ir visbiežākie kaitējumi mūsu valsts simbolam, informē BTA Insurance Company.

Šogad reģistrēts viens apdrošināšanas gadījums, kas saistīts ar Brīvības pieminekļa apgānīšanu - dabisko vajadzību nokārtošana uz pieminekļa kāpnēm. Vēl skumjāku šo faktu padarot tas, ka vainīgais bija Latvijas pilsonis. Par attiecīgo negadījumu BTA izmaksāja 150 latu lielu apdrošināšanas atlīdzību Rīgas Pieminekļu aģentūrai, pieminekļa sakopšanas darbu veikšanai. Izmaksātā kompensācija vēlāk tika piedzīta no vainīgās personas regresa kārtībā.

Kopumā deviņu gadu laikā kopš BTA apdrošina Brīvības pieminekli atlīdzības izmaksātas par 14 gadījumiem, kas saistīti ar dabisko vajadzību kārtošanu pie pieminekļa. Starp pārkāpumu veicējiem 8 bijuši Latvijas iedzīvotāji un 6 ārvalstu pilsoņi (2 Igaunijas pilsoņi, 2 Zviedrijas pilsoņi, 1 Lielbritānijas pilsonis un 1 nezināms). Par kaitnieciskiem nodarījumiem Brīvības piemineklim kopš 2003. gada kopumā izmaksātas atlīdzības 2250 latu apmērā.

Apdrošināšanas kompānija BTA astoto gadu pēc kārtas atjaunojusi Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi. Arī šoreiz Brīvības piemineklis tiek apdrošināts par vienu miljonu latu.

Apdrošināšana ir BTA dāvinājums Rīgas pilsētai un valstij tās dibināšanas gadadienā un tiek pasniegta svētku priekšvakarā.

Tāpat kā iepriekš Brīvības piemineklis ir apdrošināts pret visiem iespējamiem pamatriskiem: ugunsnelaimēm, dūmu, vētras, krusas, plūdu un mehānisko transporta līdzekļu iedarbību, šķidrumu noplūdi no bojātiem cauruļvadiem, zemes noslīdējumiem un iegruvumiem, īpašuma ļaunprātīgu bojāšanu un citiem draudiem. Apdrošināti ir gan pieminekļa konstruktīvie elementi, iekšējā un ārējā apdare, gan iekšējās inženiertehniskās komunikācijas, skulptūras un citi mākslinieciskie veidoli.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā pabeigti Veselības ministrijas ēkas - stateniskā jūgendstila parauga - nama Brīvības ielā 72 k-1 fasādes atjaunošanas darbi, uzsākts ēkas ekspluatācijā nodošanas process.

Atjaunošanas darbi veikti, saglabājot ēkas kultūrvēsturisko vērtību saskaņā ar Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkai Brīvības ielā 72 atjaunota fasāde, restaurēti logi, pastiprinātas jumta konstrukcijas, veikta jumta seguma nomaiņa, cokola hidroizolācija un zibensaizsardzības sakārtošana. Izbūvēts panduss, kas ļauj namam piekļūt cilvēkiem ar invaliditāti. Ēkas atjaunošanas darbus projektējis “PS CMB-virtu”, būvuzņēmējs – SIA “A.P.E Build”. Kopumā ēkas atjaunošanā veiktas investīcijas 974 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek segts no VNĪ kapitālieguldījumiem.

“Ēkas ārējā veidola atjaunošana ir ne tikai nozīmīgs notikums ministrijas darbiniekiem – tā simboliski turpina VNĪ iesākto Brīvības ielas publisko klientu ēku sakārtošanas posmu – sākot ar Tetera nama atjaunoto ārējo seju, pērn atjaunoto Ekonomikas ministrijas ēku, Ministru kabineta ēku kompleksu un vēsturisko “Saktas” māju, kuras atjaunošanas darbi noslēgsies tuvākajās dienās. Sakārtoti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi uzlabo pilsētvidi, veido patīkamu vidi ēkas apmeklētājiem un tur strādājošajiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Uzņēmums “Kärcher” sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru īstenojis ikgadējo pieminekļa tīrīšanas projektu un tā ietvaros attīrīja un jaunu elpu piešķīra vides skulptūrai “Rīgai 800”, kas atrodas K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Skulptūra tika atbrīvota no sāls un smilšu nosēdumiem, kā arī no izmešu piesārņojuma.

Uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizē brīvprātīgi no saviem līdzekļiem. Vides skulptūras “Rīgai 800” tīrīšanas darbos ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt kopā līdz šim uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektā investējis jau vairāk nekā 10 000 eiro.

“Priecājāmies par iespēju veikt tīrīšanas darbus, lai sakoptu vides skulptūru “Rīgai 800”, kas veidota kā bezgalības simbols, norādot uz Rīgas nebeidzamo attīstību. Esam gandarīti sniegt savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, veltot šim procesam savu pieredzi, tehnoloģijas un resursus. Šoreiz, lai notīrītu sāls un smilšu nosēdumus, tīrīšanā tika izmantots jaudīgs benzīna augstspiediena tīrītājs ar karsto ūdeni, kā arī piemeklēti specializēti tīrīšanas līdzekļi izmešu piesārņojuma noņemšanai,” stāsta Andrejs Masulis, “Kärcher Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Gaisa tilta uzbrauktuves veidotais Brīvības gatves ieloks, kas apmet līkumu patiltē pie dzelzceļa līnijas, pēdējos gados attīstījies par rosīgu, lielās Brīvības gatves nošķirtu biznesa vidi.

Satiksmes pārvada klātbūtne rada šai vietai savu pievienoto vērtību, jo tas kalpo kā lieliska skatu platforma, no kuras ērti aplūkojams viss patiltē notiekošais. Intensitātes stundās palēninātā satiksmes plūsma uz tilta ir šeit strādājošajiem uzņēmējiem labvēlīgs faktors, jo sastrēgumos garlaikotajiem braucējiem nekas cits neatliek kā pārlasīt acu augstumā esošās izkārtnes un reklāmas, kas labi iespiežas atmiņā.

Šobrīd vēl samērā klusais Brīvības gatves ieloks pie Gaisa tilta (tautā dēvēts arī par VEF tiltu) var būtiski mainīties, pieņemot, ka nākotnē beidzot patiešām tiks realizēti atsevišķi ar šīs vietas attīstību saistītie megaprojekti. Viens no tiem – Rīgas pašvaldības perspektīvā plānotais satiksmes infrastruktūras reorganizācijas projekts, kas paredz novirzīt tramvaju līniju pazemes tunelī zem dzelzceļa, Gaisa tiltu atstājot brīvai autotransporta kustībai ar divām joslām katrā virzienā.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Ar jaunu likumu plānots noteikt skaidras uzvedības normas Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašā režīma zonā.

«Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas neatkarības izcīnīšanas un cīņu simboli,» skaidro likumprojekta izstrādātāji Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti, uzsverot, ka ir jānodrošina Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšana un to vērtībai atbilstoša cieņas izrādīšana.

Ar jauno likumu plānots noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu juridisko statusu, kultūrvēsturisko vērtību un izveidot uzraudzības padomi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kvalitatīvai saglabāšanai. Saeima to nodevusi izskatīšanai komisijās. Pēc likuma pieņemšanas citos normatīvos aktos plānots noteikt bargākus sodus par necienīgu izturēšanos pret šiem simboliem.

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

#Ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību pieminekļa saturu iespējams regulāri mainīt.

Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā atklāts Latvijas simtgadei veltīts vides mākslas objekts – virtuāls piemineklis Goda vārti, informē Rīgas dome.

Ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību pieminekļa saturu iespējams regulāri mainīt, tādējādi dodot iespēju sekot līdzi valsts jubilejas svarīgajiem notikumiem. Jau šobrīd ikvienam ir apskatāmi Latvijas simtgadei un 1991. gada barikāžu atcerei veltīti stāsti.

«Goda vārti simbolizē pārtapšanas procesu – no vienas kultūrtelpas uz citu, no vienas laiktelpas citā, no laicīgās telpas uz sakrālo. Vārti simboliski savieno laikus - pagātni, tagadni un nākotni. Savukārt Brīvības ielas ass Goda vārtus taisnā līnijā savieno ar Brīvības pieminekli – Latvijas valsts un tautas pagātnes liecinieku, bet vēl tālāk ejot, pāri Daugavai, slejas Gaismas pils. No tehnoloģiskā un saturiskā viedokļa šis pilsētvides objekts ir vērtējams kā veiksmīgs Latvijas radošo industriju piemērs un to potenciāla apliecinājums, jo tehniskie risinājumi un arī mākslinieciskais izpildījums radīts Latvijā,» atklāšanas pasākumā akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

Šodien Uzņēmumu reģistrā reģistrētā politiskā apvienība «Ražots Latvijā» ir paziņojusi, ka piektdien, 16.jūlijā, plkst.20 pēc oficiālās goda sardzes laika beigām ar suņiem turpinās sargāt Brīvības pieminekli.

Apvienību «Ražots Latvijā» veido trīs politiskās partijas: «Ražotāja Latvija», «Demokrāti. LV» un Latvijas kustība «Solidaritāte».

Viens no apvienības līderiem Edgars Jansons aģentūrai LETA apgalvoja, ka ar akciju vēlas uzsvērt, ka Latvijas valstiskumu, kura simbols ir Brīvības piemineklis, nevar nosargāt plikām rokām, tāpēc ir jāņem talkā suņi.

Jansons apgalvoja, ka tā nebūs vienīgā «Ražots Latvijā» akcija pie Brīvības pieminekļa. Nākamajās akcijās tikšot rādīts, «no kā jāsargā Latvija».

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka uzsākti Tetera nama jeb tā dēvētās Stūra mājas (bijusī VDK ēka) Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotie fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbi.

Atjaunošanas darbus VNĪ uzdevumā veiks AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu apjomā ir iekļauta arī skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu.

Pirms darbu uzsākšanas ir veikta Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Nama fasāde iegūs iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Fasādes atjaunošanas darbi ietver fasāžu attīrīšanu, izmantojot paņēmienus, kas saudzēs un nebojās oriģinālo materiālu. Virsmu tīrīšanai izmantos gan rokas instrumentus, gan attīrīšanu ar saspiestu gaisu; trūkstošo un bojāto profilējumu un dekoratīvo elementu izgatavošanu un atjaunošanu pēc uz vietas esošajiem analogiem paraugiem; granīta elementu tīrīšanu un nestabilo detaļu nostiprināšanu; dzegu un to reljefu dekoru restaurēšanu, vienlaicīgi pārbaudot to noturību un enkuru stiprinājumu atjaunošanu.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā viena lata piemiņas monētu Kārlis Zāle, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Monētas grafisko dizainu veidojis Krišs Salmanis, ģipša modeli - Ligita Franckeviča. Tā kalta Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē. Monēta iekļauta oficiālajā Eiropas Savienības dalībvalstu jubilejas un piemiņas monētu programmā Eiropas sudraba programma.

Kā skaidro centrālās bankas eksperti, Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zāle (1888–1942), kura radošais mūžs bijis īss, bet spožs, tautas apziņā dzīvo kā brīvības cīņu un izkarotās neatkarības vizuālā tēla kaldinātājs: Zāles un viņa līdzgaitnieku kopdarbā tapušais Brāļu kapu memoriālais ansamblis un viņa projektētais Brīvības piemineklis ieguvis nacionālās vērtības statusu.

Noslēgts pirmais posms Tetera nama, Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotajos fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbos, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Tetera nama fasādes atjaunošanas darbus, kuros ietilpst arī ēkas skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu, VNĪ uzdevumā kopš šī gada 20. jūlija veic AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu pirmajā posmā tika atjaunota nama Brīvības ielas fasāde, bet otrajā posmā, kas turpināsies līdz šī gada beigām, notiks fasādes atjaunošana Stabu ielas posmā, kā arī turpināsies ēkas jumta nomaiņa.

Pirms darbu uzsākšanas VNĪ veica Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un šobrīd nama fasāde ieguvusi iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Ogrē patlaban tiek atjaunota savulaik pilsētas iedzīvotāju un viesu iecienītās kafejnīcas «Pie zelta liepas» ēka, novēroja portāls db.lv.

Ēka Brīvības ielā 18 ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta Indriķa Blakenburga projekta. Ēkas pirmais īpašnieks bija Pauls Bēms, 1935.gadā par ēkas īpašnieku kļuva Elvīra Raiskuma. Nama pirmajā stāvā bija iekārtota dažādas tirgotavas un īpaši projektēts fotosalons ar plašu stiklotu sienu un jumtu, bet augšējo stāvu izmantoja kā dzīvojamās telpas.

Ieguvis nosaukumu «Ogres ekonomiskais veikals», P. Bēma nams kļuva par plašāko tirdzniecības uzņēmumu Ogres pilsētā. Te varēja nopirkt gandrīz visu – pārtiku, dzērienus, parfimēriju, grāmatas, rakstāmlietas, elektropreces, saimniecības piederumus, būvmateriālus u.c. Preces pārdeva dažādi tirgotāji, tie bieži mainījās. Šajā namā atradās arī laikraksta «Ogres Straume» (1928. – 1929.g.) un «Ogres Ziņas» (1938. – 1939.g.) redakcija. Ziedu laikus ēka atkal piedzīvoja, kad te mājoja kafejnīca «Pie zelta liepas» – no 1969. līdz 1997.gadam.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.