Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Konkurences padome (KP) pēc ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības, kurā analizēja kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgu, secinājusi, ka tirgū pastāv liela konkurence un plašas izvēles iespējas patērētājiem.

KP tirgus uzraudzības laikā kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgū īpaši pētīja ūdensgultas efektu, kas var rasties, ja mazumtirgotājs, kuram ir būtiska tirgus vara, panāk ievērojami zemāku cenu sadarbībai ar piegādātāju, piemēram, pieprasot atlaides, bonusus, tādējādi radot piegādātajam zaudējumus. Lai kompensētu zaudējumus un gūtu peļņu no saimnieciskās darbības, piegādātājs ir spiests pārējiem sadarbības partneriem – mazākiem mazumtirgotājiem – noteikt augstākas iepirkuma cenas. Ilgtermiņā tas var kaitēt mazo tirgotāju peļņai, un tie var izvēlēties pamest tirgu, ierobežojot patērētāju izvēles iespējas un veicinot preču cenu kāpumu.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Konkurences padome (KP) pēc tirgus uzraudzības secina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (NMPAL) tā pirmajos darbības gados kopumā ir sekmējis mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbību. Tā kā likuma piemērošanas laikā KP ir konstatējusi atsevišķas neatbilstības godīgai tirdzniecības praksei, kas ir gan atrisinātas, gan radušās jaunas, iestāde ir aktualizējusi NMPAL piemērošanas vadlīnijas, informē KP.

Lai izvērtētu, vai NMPAL ir attaisnojis savu mērķi, noskaidrotu faktisko situāciju, kā arī izvērtētu aizvien pastāvošās problēmas, KP veica NMPAL piemērošanas tirgus uzraudzību par 2016. gadu un 2017. gada pirmo pusgadu, tās ietvaros aptaujājot tirgus dalībniekus par regulējuma ietekmi uz uzņēmumu saimniecisko darbību. Vienlaikus KP šajā periodā turpināja aktīvi izglītot mazumtirgotājus un piegādātājus.

KP konstatē, ka izteiktākās pozitīvās izmaiņas ir saistītas ar preču atpakaļ atdošanu. Proti, pēc likuma stāšanās spēkā mazumtirgotāji preču pasūtījumus veic pārdomātāk, kas savukārt novērš nepieciešamību atdot atpakaļ neiztirgotos preču krājumus piegādātājiem. Trešdaļa aptaujāto piegādātāju aptaujās norādījuši, ka šis uzlabojums ir vairāk novērojams sadarbībā ar lielajiem mazumtirgotājiem, kamēr piektā daļa aptaujāto – ar iepirkumu grupām/kooperācijām

Arvien jaunas prasības un ierobežojumi veicina nevienlīdzīgu konkurenci un nostiprina lielo tirdzniecības tīklu pozīcijas, uzskata mazo tirgotāju pārstāvji. Turklāt jaunu noteikumu ieviešana bieži vien saistīta ar papildu izdevumiem, kas daudziem nelielo veikalu īpašniekiem nav pa kabatai un mudina tos apsvērt sava biznesa likvidēšanu.

SIA Latvijas tirgotāju savienība valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis uzsver, ka pēdējā laikā ieviesti daudzi jauni noteikumi – kases aparātiem, alkohola tirdzniecībai, enerģijas dzērieniem, gada sākumā stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Katra jauna prasība saistīta ar investīcijām, kas vienam tirdzniecības punktam nav mērāmas dažos desmitos, bet gan simtos un tūkstošos eiro, turklāt bez garantijām, ka nākamā valdība neatcels iepriekšējās laikā pieņemtās prasības. Tā, piemēram, notika ar prasību ierīkot videonovērošanas kameras alkohola tirdzniecībai. No sākuma šī ideja tika apstiprināta, bet vēlāk Saeima to atcēla.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka ASV kredītkaršu gigants MasterCard patērētājiem un mazumtirgotājiem nosaka pārāk augstu karšu darījumu maksu.

EK sākotnējā iebildumu paziņojumā paudusi uzskatu, ka MasterCard pārkāpj Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus konkurences noteikumus.

Liela daļa patērētāju maksājumu kartes izmanto katru dienu, kad viņi iegādājas pārtiku, apģērbu vai veic pirkumus internetā. Mēs šobrīd pieņemam, ka MasterCard mākslīgi paaugstina karšu maksājumu izmaksas, kas kaitētu patērētājiem un mazumtirgotājiem ES, norāda bloka konkurences komisāre Margarēte Vestagere.

Mums ir bažas gan attiecībā uz noteikumiem, ko MasterCard nosaka pārrobežu darījumiem Eiropas Savienībā, gan uz nodevām, kas tiek piemērotas mazumtirgotājiem par tādu maksājumu pieņemšanu, kas veikti ar ārpus Eiropas izsniegtām kartēm, skaidro komisāre. MasterCard tagad ir iespēja atbildēt uz mūsu apsūdzībā.

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām, informē KP pārstāvji.

Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda definējumu un vērtējamo pārkāpumu apstākļiem, saziņas iespējām līguma neizpildes gadījumos, kā arī atkārtotu līgumsodu piemērošanu.

Š.g. 25.jūnijā Administratīvajā apgabaltiesā (Tiesa) tika izskatīta viena no lietām, kur Konkurences padome (turpmāk – KP) ir pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu mazumtirgotājam saistībā ar dominējoša stāvokļa mazumtirdzniecībā (turpmāk – DSM) ļaunprātīgu izmantošanu1.

Lietā KP ir konstatējusi, ka mazumtirgotājs attiecībās ar vienu no piegādātājiem piemēro līguma noteikumus, kas paredz nepamatotu maksājumu (veicināšanas atlaidi) par preču atrašanos zemo cenu zīmola veikalos. Zemāk ir apkopoti vissvarīgākie jautājumi, kādi var rasties DSM normas piemērošanas sakarā, ņemot par pamatu KP lēmumā ietvertos argumentus, kā arī Tiesas secinājumus lietā.

Lietas par DSM ļaunprātīgu izmantošanu ierosināšana uz KP iniciatīvas pamata

Saskaņā ar KL 24.pantu KP var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja KP ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt. Lai gan šī norma tika ietverta KL sākotnējā redakcijā (KL 13.panta otrā daļa parādījās vēlāk), nebūtu pamata ierobežot iespējas ierosināt lietas uz KP iniciatīvas pamata, pamatojoties uz pārkāpuma būtību. Vēl jo vairāk šķiet aktuālā lietu ierosināšana KL 24.panta kārtībā tieši gadījumos ar DSM ļaunprātīgu izmantošanu, kad cietušajiem piegādātāji diez vai būs interese nonākt konfliktā ar saviem lielākiem noieta kanāliem, jo neviens prātīgs uzņēmējs nesūdzēsies par dominējošā uzņēmuma rīcību, no kura pēc būtības ir atkarīga cietušā turpmākā darbība tirgū. Savukārt, ja šāds ierobežojums pastāvētu, KL 13.panta otrajai daļai būtu tikai deklaratīvs raksturs.

Likumprojekts par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizliegumu ir nepilnīgs un bez pamatojuma, norāda Iki veikalu operatora SIA Palink pārstāvis Raimonds Janševskis.

Viņš skaidroja, ka patlaban vēl neesot pamatotu pētījumu par tirgus koncentrāciju un negodīgu mazumtirdzniecības prakses izmantošanu, kas varētu izskaidrot nepieciešamību pēc šāda likumprojekta. Turklāt šis likumprojekts saturot virkni ierobežojumu mazumtirgotājiem, kā arī virkni neskaidri definētu noteikumu, kas pieļauj dažādas šī likuma interpretācijas.

R. Janševskis atzīmēja, ka pastāv risks, ka, šim likumprojektam stājoties spēkā, Iki kā tirdzniecības tīkls vairs nespēs novērst preču cenu kāpumu situācijās, kad tas būs neadekvāti, jo lielie tirgotāji un piegādātāji būs tiesīgi neierobežoti diktēt iepirkuma cenas.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Pieņemot negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, mazie tirgotāji iznīks, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas vadība.

«Patlaban notiek cīņa galvenokārt par vietējā mazā tirgotāja izdzīvošanu. Ja tiks pieņemts šāds likumprojekts, tad mazo tirgotāju izmaksas pieaugs trīs reizes vairāk, nekā ieviešot eiro un daļa nelielo uzņēmēju būs spiesti slēgt savus veikalus.»

To atzīst Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš atzīst, ka pēc vietējo tirgotāju stāstītā ir notikusi vienošanās, kuras rezultātā lielie ražotāji panāks vietējo pārtikas tirgotāju skaita samazināšanos un tirdzniecības koncentrēšanos divu lielāko ķēžu rokās. Tāpēc esot svarīgi novērst papildus administratīvās barjeras tirgotājiem vai noteikt pienākumus abām darījuma pusēm - tirgotājiem un piegādātājiem - atkarībā no to daļas tirgū, bet ne zemākas par 15-20%.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

No 1. augusta paaugstinās akcīzes nodokļa likmes, kas sadārdzina alu un grādīgos dzērienus, bet valsts cer uz papildu miljoniem eiro , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Grozījumi akcīzes nodokļa likumā paredz dažādu akcīzes nodokļa kāpumu.

Līdzšinējā akcīzes nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielinās līdz 3,8 eiro, bet vīnam – no 64,03 līdz 70 eiro. Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 64 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 70 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem. Šī nodokļa likmi paredzēts palielināt starpproduktiem – par 100 litriem dzēriena ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem nodokļa likmi no līdzšinējiem 64,03 eiro plānots palielināt līdz 70 eiro, bet ar spirta saturu virs 15 tilpumprocentiem –no 99,6 līdz 110 eiro. Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi plānots palielināt līdz 1360 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban nodokļa likme ir 1337,5 eiro.

Jāatgādina ābeces patiesība – jo lielāka konkurence, jo pircējiem izdevīgāk. Konkurence ne tikai veicina izmaksu samazināšanu un palielina efektivitāti, tā faktiski ietaupa patērētāju naudu, ko var izmantot citu preču pirkšanai.

Pēdējā gada laikā mazumtirdzniecības tirgū valda sava veida satraukums par gaidāmo Lidl ienākšanu Latvijas tirgū. Lai gan desmit gadus atpakaļ šī starptautiskā mazumtirdzniecības ķēde jau grasījās ienākt Latvijā, tolaik tas nevainagojās ar pozitīvu iznākumu. Pašlaik notiekošās darbības liecina, ka šis veikalu tīkls noskaņots sasniegt savu mērķi, pārskatāmā nākotnē atverot vairākus veikalus vienlaicīgi ne tikai Rīgā, bet arī reģionu pilsētās.

Skaidri redzam, ka konkurences cīņa par pircēju kļūst aizvien asāka.

Kā tas ietekmēs esošo situāciju? Pircēji jau berzē rokas un gaidīt gaida jauno spēlētāju. Iemesls – Lietuvas pieredze rāda, ka pārtikas preču cenas ir pievilcīgas, kas ļauj izdevīgi iepirkties. Tomēr daži tirgus spēlētāji vērš uzmanību uz to, ka zemo cenu uzsvars Lidl būs aktīvāks tieši sākumā, jo tāda ir viņu stratēģija, ienākot jaunos tirgos. Kā būs tālāk, laiks rādīs. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka konkurence pilnīgi noteikti pieaugs un esošajiem tirgus dalībniekiem būs jāsapurinās. Konkurences padome pašreizējo tirgus situāciju raksturo kā koncentrētu, tomēr tirgū pastāv konkurence par patērētāju izvēli. Tā jau ir vēsturiski izveidojusies situācija, ka vairāk nekā puse jeb aptuveni 60% tirgus daļu pieder diviem lieliem tirgus dalībniekiem – Maxima Latvija un Rimi Latvia, tikmēr citām kooperācijām un iepirkumu grupām pieder aptveni 20% tirgus, kas savu darbību aizvien paplašina. Te jāmin veikali ar tādiem zīmoliem kā top!, Elvi, LaTS, Aibe, Mego, Vesko un Beta, kas stiprina savu konkurētspēju un rada konkurences spiedienu uz lielajiem mazumtirgotājiem. Te gan jāpiebilst, ka lielie mazumtirgotāji savstarpējā konkurences cīņā vairāk piedalās tieši lielajās pilsētās, kamēr kooperācijas un iepirkumu grupas, kurām ir augstas barjeras ienākšanai tirgū šajās pilsētās, savu darbību izvēlas koncentrēt vairāk lauku reģionos. Konkurences padome novērojusi, ka šādā darbības modelī ir radusies situācija, ka lielie tirgotāji pamatā konkurē savā starpā, bet mazie – ar visiem tirgotājiem. Šobrīd skaidri redzam, ka konkurences cīņa par pircēju kļūst aizvien asāka. Interneta veikalu izveide, lojalitātes programmu paplašināšana, specializētu stendu izveide, pašapkalpošanās kasu ieviešana – tie ir tikai daži no pasākumiem, ko īsteno mazumtirgotāji. Īpaši jāatzīmē lojalitātes programmas – ja pirms aptuveni pieciem gadiem lojalitātes programmas bija tikai pusei no pašreiz tirgū esošajiem mazumtirgotājiem, tad pašlaik tās ir gandrīz visiem.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Mazumtirgotājiem aizejošais gads kopumā ir bijis veiksmīgs. Apgrozījumu ir izdevies audzēt par vidēji 7%, savukārt pārdošanas apjomus (cenu efekts izņemts) – par vidēji 4%, balstoties uz datiem par 11 mēnešiem.

Pārtikas preču pārdošanas apjomi šī gada janvāra-novembra periodā ir palielinājušies par 4.5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, bet nepārtikas preču – par 4.2%. Savukārt nedaudz lēnāks pieaugums ir bijis auto degvielas pārdošanas apjomos – par 3.6%, ko, visticamāk, ierobežoja straujais degvielas cenu kāpums.

Pircēju rocības pieaugums pagaidām vēl spēj kompensēt pircēju skaita samazināšanos. Šogad vidējā neto alga Latvijā auga par aptuveni 10%, vidējā pensija par tuvu 8%, būtiski pārsniedzot inflāciju (nedaudz zem 3%). Arī nākamajā gadā pirktspēja turpinās uzlaboties, tomēr kāpums būs nedaudz lēnāks. Lēnāk augot gan iedzīvotāju ienākumiem, gan ekonomikai kopumā, gaidāms, ka nedaudz piebremzēs arī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu pieaugums. Tomēr kopumā arī nākamais gads solās būt gana labvēlīgs mazumtirgotājiem.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei Nr.1, kam seko bezdarba risināšana, cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā, migrācija, ārējo robežu un vides aizsardzība - tā saskaņā ar jaunāko Eiropas Parlamenta pasūtīto Eirobarometra aptauju vērtē lielākā daļa cilvēku.

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā jomas, kam būtu jābūt ES galvenajām prioritātēm, ir - cīņa pret terorismu (ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%) un veselība un sociālā drošība (ES - 63%; Latvijā - 73%) Latvijā 3.prioritāti dala cīņa pret bezdarbu (ES - 77%; LV - 72%) un cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā (ES - 75%; LV - 72%).

Aptaujātie respondenti uzskata, ka ES būtu vairāk jārīkojas lielākajā daļā politikas jomu, par kurām viņi tika iztaujāti. Cīņu pret terorismu (82%) un bezdarba risināšanu (77%) cilvēki atzina kā, viņuprāt, galvenās prioritātes. 40% respondentu uzskata, ka terorisma draudu risks ir augsts, un no Eiropas Parlamenta piedāvātajiem pasākumiem cīņai pret terorismu kā trīs svarīgākos vērtē: cīņu pret teroristu grupējumu finansēšanu (42%), cīņu pret terorisma un radikalizācijas cēloņiem (41%) un ES ārējās robežas kontroles stiprināšanu (39%).

Konkurences padome (KP) piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o., informēja KP.

KP lietas izmeklēšanu sāka pēc 2013.gadā īstenotās tirgus uzraudzības, kurā tika izvērtēti konkurences apstākļi Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū. Knauf un Norgips tirgus daļa Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū ir 75%. KP ieguva informāciju, kas liecina par konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, un tas izpaudās kā Knauf un Norgips dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Lietas izpētes gaitā KP vērtēja uzņēmumu noslēgtos līgumus un grāmatvedības dokumentus, kā arī uzņēmumu iekšējo un ārējo saraksti.

KP atklāja, ka abi uzņēmumi vismaz no 2009.gada līdz 2014.gadam klientiem - lielākajiem būvmateriālu mazumtirgotājiem, piemēram, Depo, K-Rauta, Krūza, Kurši u.c., - piemērojuši lojalitāti veicinošu atlaižu sistēmu, kas ierobežoja mazumtirgotāju iespējas izvēlēties citus piegādātājus un kavēja pārkāpumā sodīto uzņēmumu konkurentu ienākšanu tirgū. KP norāda, ka konkurenci ierobežojošās atlaižu sistēmas noteikumi ilgstoši radīja motivāciju mazumtirgotājiem prioritāri iepirkt Knauf grupas uzņēmumu ģipškartonu un citus šīs grupas uzņēmumu ražotos un izplatītos būvmateriālus pēc iespējas lielākā apjomā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī pieņēma spriedumu, kurā noraidījusi SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2018. gada 9. marta lēmuma atcelšanu, un atzina, ka KP pamatoti konstatējusi abu uzņēmumu darbībās Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu.

KP pērn pieņēma lēmumu sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA «Baltstor» un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA «Lenoka» par netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu preču piegādātājiem. Šis bija pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatēja NMPAL pārkāpumu. Par NMPAL normu pārkāpumu KP piemēroja SIA «Baltstor» naudas sodu 13 533 eiro un SIA «Lenoka» 60 487 eiro apmērā.

Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka lietas pieteicējiem – SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» – nešaubīgi ir iepirkuma vara pār piegādātājiem, līdz ar to nav attaisnojama netaisnīgu un nesamērīgu sankciju piemērošana par darījuma partnera pieļauto pārkāpumu, tostarp par līgumsaistību neizpildi.

Kaut arī energoresursu un izejvielu cenas salīdzinājumā ar skarbākajiem inflācijas mēnešiem ir samazinājušās, teju 90% piegādātāju un pārstrādātāju nesteidzas ar regulāro cenu samazinājuma pieprasījumu. Joprojām turpinās pieprasījumi cenas paaugstināt, ko pārtikas mazumtirgotāji neakceptē, liecina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedru sniegtā informācija.

Šobrīd veikalos tiek īstenotas dažādas akcijas, kas nedaudz piebremzē cenu paaugstināšanos un veicina kaut nelielu cenu kritumu jūnijā, salīdzinot ar maiju. Lai cenas kristos būtiski ātrāk, tām būtu jāsamazinās visā piegādes ķēdē no lauka līdz veikala plauktam. Ar tirgotāju centieniem vien ir par maz.

Vairumā gadījumu ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji prasa celt cenas plašā amplitūdā – no 5% līdz pat 25%, to pamatojot ar ražošanas, piegādes, izejvielu, iepakojuma materiālu un darbaspēka izmaksu pieaugumu. Savukārt tādu ražotāju, kuri, pārskatot izmaksas, ir gatavi cenu samazināt, ir salīdzinoši ļoti maz – tikai katrs desmitais.

“Lai būtiski kristos cenas veikalu plauktos, ir nepieciešama visu ķēdes posmu – lauksaimnieku, ražotāju, piegādātāju, tirgotāju – iesaiste. Tirgotāji ir izdarījuši ļoti daudz, lai cenas mazinātu, uzlabojot savu energoefektivitāti un ar pašu līdzekļiem absorbējot būtisku preču sadārdzinājuma daļu. Gribētos sagaidīt vairāk labās gribas arī no ražotājiem: piemēram, maijā, kad visi gaidīja cenu samazinājumus, piegādātāji pie LPTA biedriem joprojām divreiz biežāk vērsušies ar prasību cenas celt, nevis mazināt. Turklāt starp mūsu biedriem ir tādi, kuri līdz šim no saviem piegādātājiem nav saņēmuši nevienu cenu samazināšanas pieteikumu,” saka LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju