Jaunākais izdevums

Anglijas piekrastē evakuēti vairāk nekā desmit māju iedzīvotāji, raizējoties, ka to mājvietas no smilšainā krasta varētu iebrukt jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas jūras līča austrumu piekrastē pilnībā apgūts reņģu nozvejas limits

Laura Mazbērziņa, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kurzemes jūrmalā māju sev ceļ slavenais basketbolists Kristaps Porziņģis

Monta Glumane, 11.10.2018

Kā liecina neoficiāla informācija, Nīcas novadā, jūras krastā top arī basketbolista Kristapa Porziņģa māja.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šodien otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien paudis gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs.

Sanāksmes laikā Pabriks norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas, jo, piemēram, tika apspriesta skaidras naudas aprite un enerģijas apgādes nodrošināšana iespējamā krīzes situācijā. Tāpat uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas piekrastes pašvaldībās apspriež iespēju tirgot svaigas zivis tieši no laivām

LETA, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piekrastes pārgājienu maršruts Jūrtaka kļuvis pieejamāks ar sabiedrisko transportu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Jūrtaka ir garākais pārgājienu maršruts Baltijā, kas stiepjas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti 1200 km garumā, no kuriem 580 km ir Latvijā un 620 km Igaunijas teritorijā. Takas maršruts ir sadalīts 8 daļās – vienas dienas posmos. Katrai dienai ir pieejams detalizēts apraksts ar informāciju par apskates objektiem, posma ceļa segumiem, attālumiem, šķēršļiem un pieejamajiem pakalpojumiem (ēdināšanas vietām, naktsmītnēm u.c.). Maršrutiem ir dažādas grūtības pakāpes. Brīžiem taka ved pa smilšainu liedagu, brīžiem – pa akmeņiem un sīkiem oļiem nokaisītu pludmali. Reizēm tā līkumo cauri piejūras mežiem, piekrastes pļavām, vai piestāj zvejnieku ciematiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr viesuļvētra «Dorians», kas sasniegusi piektās kategorijas orkāna spēku, turpina plosīties Bahamu salās, Dienvidkarolīnas gubernators svētdien devis rīkojumu sākt obligātu piekrastes evakuāciju.

Rīkojums par visas Dienvidkarolīnas piekrastes obligāto evakuāciju stāsies spēkā pirmdien plkst.12 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Tā ir ļoti nopietna viesuļvētra, kuras vēju ātrums sasniedz 295 kilometrus stundā (82 metus sekundē), bet brāzmās - pat 354 kilometrus stundā (98 metrus sekundē), norādījis Dievidkarolīnas gubernators Henrijs Makmāsters, piebilstot, ka tā ir spēcīgākā vētra, kāda pieredzēta, ja ne vēsturē, tad «noteikti spēcīgākā, kādu ikviens no mums šodien ir pieredzējis».

«Mēs apzināmies, ka ar šo paziņojumu nepadarīsim visus laimīgus, taču varam saglabāt visus dzīvus,» uzsvēris gubernators.

«Dorians» svētdien plkst.12.40 (plkst.19.40 pēc Latvijas laika) sasniedza Abako un Lielo Bahamu, kur turpinās plosīties visu svētdienas nakti un pirmdienu, ziņo ASV nacionālais viesuļvētru centrs (NHC).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedvesmu smeļas Spānijas piejūras ciematiņos

Liepājā, pa ceļam uz pludmali, atvērts ātrās ēdināšanas bistro, kura ēdienkartē ir tikai zivju ēdieni. Īpašnieki Karīna un Viktors Borovi tā īsajā darbības laikā kopš vasaras sākuma jau secinājuši, ka tieši šāda vieta liepājniekiem un pilsētas viesiem bija ļoti vajadzīga.

Iedvesmojas no spāņiem

Zivju burgers, mencu bumbiņas, cepta zivs fileja ar frī jeb Anglijā tik populārais fish&chips ir daži no Boroffish bistro iegādājamajām uzkodām. Ēdienkartē iekļauti tikai zivju ēdieni, izņemot frī kartupelīšus bez piedevām, ko piedāvā bērniem. Pieejama arī kafija, ir doma nokārtot alkohola tirgošanas licenci, lai vīri pie zivtiņas varētu arī alu piedzert. Intervijas brīdī piee- jams tikai bezalkoholiskais alus un gāzētie atspirdzinošie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā nolēmusi atvieglot pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus Anglijā.

No 5.jūnija Anglijā darbu drīkstēs atsākt apģērbu veikali, elektronikas preču un mēbeļu veikali, kā arī grāmatnīcas. Darbu varēs atsākt arī izsoļu nami un šūšanas darbnīcas.

No 1.jūnija ļauts atsākt tirdzniecību brīvdabas tirdziņos.

Taču tirdzniecības vietām jābūt "Covid drošām", uzsvēra Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, 23.martā valdība slēdza visus "nesvarīgos" veikalus. Lielveikali un aptiekas turpināja darboties.

No jūnija Anglijā daļēji atsāksies arī mācības skolās.

Skotija, Velsa un Ziemeļīrija pieņem savus lēmumus attiecībā uz ierobežojumu atvieglošanu.

Lielbritānijā ir lielākais no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 mirušo skaits Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki radīja paplašinātas funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustiskā raidītāja prototipu «Ronis», kas izmantojams roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem.

Pēdējo gadu laikā Baltijas jūrā pieaudzis pelēko roņu skaits. Barības meklējumos tie apgūst jaunas teritorijas, kļūstot par lielāko piekrastes zvejniecības apdraudējumu. Viens no efektīvākajiem pasaulē atzītajiem risinājumiem ir zemūdens akustisko raidītāju (ZAR) izvietošana pie zvejniecības rīkiem. Tie raida specifiskus akustiskos signālus, kas īslaicīgi pārsniedz roņu dzirdes sāpju slieksni.

No tirgū pieejamajiem risinājumiem RTU pētnieku izstrādāto atšķir specifiskais signālu ģenerators, attālinātās vadības un diagnostikas iespējas, korpusa risinājums. «Pētījumi rāda, ka daudzi tirgū piedāvātie atbaidītāji ir neefektīvi – frekvenču diapazons pārsniedz roņu dzirdamības slieksni, dzīvnieki to vispār nedzird, dažu dienu laikā viņi pierod pie ieprogrammētās signālu secības un izmanto klusuma brīžus, lai pamielotos ar zivīm,» stāsta Dmitrijs Pikuļins, projekta zinātniskais vadītājs, RTU Elektronikas un telekomunikācijas fakultātes Radioelektronikas institūta (REI) direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Meklē labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Latvijā

Lelde Petrāne, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts

LETA, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāve dodas pasaules sieviešu ekspedīcijā piesārņojuma izpētei

Ilze Žaime, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Plimutas ostas Lielbritānijā divu gadu pasaules okeāna apceļošanā dodas zinātnisko pētījumu ekspedīcija, kurā piedalās arī pārstāve no Latvijas. Ekspedīcijas mērķis ir pētīt okeāna plastmasas piesārņojumu, tā cēloņus un meklēt risinājumus.

Šajā ekspedīcijā iespēja piedalīties ir arī Latvijas pārstāvei – Nitai Jirgensonei, pievienojoties vienam no brauciena posmiem, un trīs nedēļu laikā šķērsojot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu.

Kopumā ekspedīcijā no visas pasaules piedalīsies 300 sievietes, kuras divu gadu laikā 30 dažādos ceļojuma posmos ar jahtu nobrauks vairāk nekā 38 000 jūras jūdžu, pētot mikroplastmasu un toksīnus okeānā, jūrās, piekrastē. Papildus zinātniskajam izpētes darbam ekspedīcijas mērķis ir popularizēt sieviešu dalību STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomas projektos, pētniecībā, burāšanā, iesaistīšanos risinājumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit atbalstītājs Naidžels Farāžs plāno sestdien sākt 14 dienu protesta gājienu, lai atbalstītu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet šodien Anglijā atbalsta demonstrāciju Brexit sarīkojuši zvejnieki.

Neliela zvejas laivu flotile iebraukusi Ņūkāslā pie Tainas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību «nāvessodam, ko [premjerministres] Terēzas Mejas izstāšanās vienošanās vai parlamenta locekļu aizkavētais Brexit izpildīs Lielbritānijas zvejniecībai un piekrastes kopienām».

Bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs ceturtdien pauda milzu sašutumu par deputātu lēmumu atbalstīt Mejas priekšlikumu Brexit atlikt.

Mejas priekšlikums paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto Brexit vienošanos, un, ja vienošanās tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiks atlikta līdz 30.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijas zīmols Lazy Francis rada kleitas filmas Kristofers Robins aktrisei

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mana kaislība pret mašīnām sākās jau bērnībā. Tēvs 70-to gadu beigās nopirka pirmo antīko autiņu – Fiat. Radās doma, ka arī man vajag kaut ko tādu, bet mazāku, atbilstoši manam izmēram. Tā tiku pie invalīdu vāģa, un jau 8.klasē biju pirmais džeks ciemā – vizināju meitenes, vedu peldēt.

Automobiļus restaurēju un pēc tam iznomāju. Mašīnas izvēlos ar domu – pērku tad, ja redzu, ka varēšu ar to nopelnīt. Pirmais bija Fiat, bet drīz vien bija skaidrs, ka piecvietīga mašīna ir par mazu, it īpaši kāzu vajadzībām. Tā sāku pirkt nākamās, piemēram, Anglijā iegādājos 1971. gada Daimler DS 420. Trīs šādas automašīnas piederēja Anglijas karalienei Elizabetei.

Cilvēkiem šķiet, ka vecs autiņš maksā miljonu. Ļoti reti ir tādi, kas tā maksā. Taču auto restaurācija ir lēns process, tas ir ļoti komplicēts bizness. Automobilī ir tik daudz lietu, kas ir jātaisa, turklāt ir labi to darīt pašiem un nokontrolēt kvalitāti, jo tie nav standarta risinājumi. Nav tā, ka šodien pasūtu no Ķīnas spuldzītes pa 3 eiro, rīt tās pa 20 eiro pārdodu, un man jau ir starpība kabatā. Te ir gandrīz vai jānokopē neliela 30-to gadu rūpnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uztura speciāliste: Bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu

Anda Asere, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Gadu pēc nāvējošā ugunsgrēka Grieķijā rētas joprojām dzīst

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Tālāk galerijā skatāmas fotogrāfijas, kurās redzamas postošā ugunsgrēka sekas.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc tam, kad nāvējošais ugunsgrēks plosījās Grieķijas piekrastes pilsētās netālu no Atēnām, nogalinot 102 cilvēkus, ceļš uz normālu dzīvi izdzīvojušajiem ir bijis garš un joprojām turpinās.

Tā, piemēram, kūrorta pilsēta Mati, mežaina teritorija, no kuras paveras skats uz dzirkstošo jūru, bija pensionāru iecienīta vieta un populāra vieta bērnu vasaras nometņu organizēšanai. 2018. gada 23. jūlijā tur plosījās ugunsgrēks, nogalinot cilvēkus ēkās vai automašīnās un piespiežot citus lēkt no klintīm jūrā. Pirmajā katastrofas gadadienā tā atgādina spoku pilsētu.

Piejūras kafejnīca, kas savulaik bija pilna ar pludmales apmeklētājiem, tagad stāv tukša, pārogļojušies galdi un krēsli jau sen aizvākti.

Citviet kādai mājai ir jauns jumts un svaigi krāsotas sienas, bet tā stāv pamesta uz apdegušas zemes pleķa.

«Tā bija elle. Mēs neko nevarējām izdarīt,» stāsta Mati iedzīvotājs Panagiotis Fragos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pašvaldība lūgusi Lūsiņu rakstiski apliecināt solījumu aizvākt «māju-kuģi»

LETA, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas novada pašvaldība lūgusi «mājas-kuģa» īpašnieku Argodu Lūsiņu ar rakstisku dokumentu apliecināt apņemšanos aizvest prom Ulmales stāvkrastā esošo objektu, aģentūru LETA informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

Līdz šim Lūsiņš pašvaldības vadībai bija izteicis mutisku solījumu «māju-kuģi» aizvest prom līdz šī gada 1.jūlijam. Šonedēļ pašvaldība saņēmusi arī e-pasta vēstuli, kurā Lūsiņš detalizēti izklāstījis, kā šos darbus plānots paveikt. Tomēr pašvaldība lūgusi Lūsiņam šo apņemšanos apstiprināt arī ar dokumentu, kam būtu juridisks spēks.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi. BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenā kuģa – mājas īpašnieks ir izpildījis prasību un būvi pārvietojis tālāk no kāpām Pāvilostas novadā. Problēmas risināšanā šā gada pavasarī bija iesaistītas piecas ministrijas, un rezultātā tapa prasība par būves novākšanu no jūras piekrastes. A. Lūsiņš formāli ir piekāpies, sabiedrība par skandālu ir aizmirsusi, un Latvijas dabas aizstāvji miljonāru liek mierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Mintos sasniedz 2 miljardus eiro tiešsaistes investīciju kredītos

Laura Mazbērziņa, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums - globālā tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, ir sasniedzis 2 miljardu eiro caur platformu nofinansēto kredītu apjomu.

Šis sasniegums ir iedvesmojis Mintos komandu izveidot Mintos Impact Fund. Pirmais fonda projekts būs Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīva, kurā Mintos kopā ar investoriem sāks kopfinansējuma jeb crowdfunding kampaņu, lai no investoriem savāktu ziedojumus 100 tūkstošu eiro apmērā Pasaules Dabas Fondam (WWF asociētais partneris) un WWF Deutschland Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīvām.

Sasniedzot 2 miljardus eiro caur platformu finansētajos kredītos, Mintos komanda ir iedvesmota sniegt ieguldījumu sabiedrībā, nodibinot Mintos Impact Fund un īstenojot pirmo vides ilgtspējas iniciatīvu. Fonda pirmais projekts būs TheFuture% ar mērķi atbalstīt Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzību un saglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas enerģētikas kompānija «Statoil» ceturtdien paziņoja, ka vēlas uzņēmumu pārdēvēt par «Equinor», tam cenšoties dažādot savu biznesu.

«Statoil», kas dibināts 1972.gadā, lai iegūtu Norvēģijas piekrastē esošo jēlnaftu, pēdējos gados pievērsies arī atjaunīgās enerģijas resursiem, izveidojot piekrastes vēja ģeneratoru parkus.

«Pasaule mainās, un līdz ar to arī »Statoil«,» norāda uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Jons Ēriks Reinhardsens. «Mūsdienu enerģētikas sistēma piedzīvo visu laiku lielākās pārmaiņas, un mēs vēlamies būt šīs attīstības priekšgalā.»

«Statoil» skaidro, ka jaunais nosaukums izveidots, apvienojot «equi», kas ir tādu vārdu kā «equality» (vienlīdzība) un «equilibrium» (līdzsvars) sakne, ar «nor», kas norāda uz kompānijas Norvēģijas izcelsmi.

Uzņēmums vēsta, ka līdz 2030.gadam paredzēts veltīt 15%-20% investīciju jauniem enerģijas risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru