Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.
Nozare man ir ļoti mīļa, jo tajā darbojoties varam izdarīt ko vērtīgu ne tikai sev, bet arī Latvijai. Mēs esam eksportējošs uzņēmums, kas eksportē savas zināšanas ārpus Latvijas, tādēļ jo vairāk varam dot ieguldījumu valsts attīstībā. Man ir ļoti svarīgi, lai tas, ko daru, dod labumu arī citiem. Kā pirms daudziem gadiem rakstījis Rainis: «Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.»
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Latvijā ir daudz laba, ko neapzināmies un pie kā esam pieraduši – nav zemestrīču un viesuļvētru, jau ilgi nav kara, ir skaistas upes un ezeri, pie kurām atpūsties, mums ir skaista jūra, ģeogrāfiskais novietojums atbalsta uzņēmējdarbību, sportisti olimpiādēs iegūst daudz medaļu un uz vienu cilvēku medaļu ziņā esam starp labākajiem pasaulē, esam pirmie Eiropas čempioni basketbolā, jau vairāk nekā 20 gadus Latvija atkal ir brīva valsts, jo īsā laika posmā saredzējām un arī izmantojām iespēju atgūt neatkarību, tieši tāpat kā mūsu senči agrāk un tas ir kaut kas, par ko mēs visi varam priecāties. Te nav jāmeklē ēnas puse un kas varēja būt labāk, bet vienkārši jāpriecājas!
Ēdināšanas nozarē, tāpat kā jebkurā nozarē, vienmēr gribas kaut ko labāk.
Viena lieta ir valsts un pašvaldību pasūtījumi un konkursi, kur gribētos ātrāku lēmumu pieņemšanu, jo konkursi par ēdināšanu skolās un citās valsts vai pašvaldību iestādēs tepat Igaunijā tiek pieņemti būtiski ātrāk.
Attieksme pret uzņēmumiem no valsts uzraugošo iestāžu puses ir palikusi vienādāka pret visiem uzņēmumiem, tomēr arī šeit nepieciešams situāciju uzlabot, jo bieži vien lielākas prasības tiek izvirzītas tam uzņēmumam, kam iet labāk vai kurš ir lielāks, jo ir sajūta, ka tas varēs izpildīt augstākas prasības. Tas traucē pat vairāk nekā ekonomikas problēmas kopumā, jo tās skar vienādi visus.
Tas, ko gribas labāk, precīzāk sakot vairāk, ir Latvijā piedzimušu bērniņu. Protams, ir daudz lietu, par ko jādomā, bērniņam piedzimstot, un kas maksā naudu, tomēr Latvijas vēsturē vēl nekad nav bijuši tik labi apstākļi, lai ģimeņu pieaugumi būtu daudz grandiozāki. Laimīgai bērnībai nav nekādas korelācijas ar naudas daudzumu vecāku makā, jo tāpat kā man laimīgākie mirkļi bija tad, kad mamma pēc darba ar mani spēlējās vai braucām ekskursijās, arī mani bērni novērtē ne tik daudz dāvanas, bet laiku, ko veltu viņiem, darot kopā nopietnas lietas un blēņas.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu uzņēmumu?
Iepriecina, ka strādāju kopā ar zinošiem un mērķtiecīgiem kolēģiem, kuri ir motivēti un nav jādomā sarežģītas motivācijas sistēmas. Vadības darbiniekiem jābūt motivētiem no darba, ko viņi dara. Darbam, kas tiek darīts, ir jāsniedz prieku. Ja nepieciešama motivācijas shēma, kaut kas nav kārtībā. Vai nu cilvēks vēl nav izaudzis līdz vadības līmenim vai arī darbs neaizrauj.
Iepriecina arī kļūdas, ko pieļaujam un no kurām mācāmies, jo tas nozīmē, ka attīstāmies.
- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?
No vienas puses skatoties, ir bezdarbs, no otras – trūkst kvalificētu darbinieku. Darbinieku trūkums ēdināšanas biznesā ir ciklisks, kaut arī darbinieku trūkumu izjūtam visu laiku.
Baltic Restaurants ir plašas iespējas, piedāvājot darbu, jo mūsu restorāni, ēdnīcas un kafejnīcas ir dažādās vietās ar dažādiem darba laikiem. Piemēram, mums ir daļa darbinieku, kuri ir piekrituši strādāt, jo līgums ietver iespēju ņemt apmaksātu un neapmaksātu atvaļinājumu visas vasaras garumā. Citi grib strādāt, cik spēka un cik ļauj likumdošana.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu uzņēmumā?
Baltic Restaurants ir uzņēmums, kas nepārtraukti un mērķtiecīgi attīstās un to sagaidām no visiem, jo uzņēmums nekad nevar būt labāks par tā vadītāju un darbiniekiem, kuri tajā strādā.
Cenšamies būt pašdisciplinēti, jo pārāk daudz disciplinējošu procedūru un rīkojumu nogalina iniciatīvu, kas nozīmē, ka uzņēmuma izaugsme palēninās un darbinieku apmierinātība samazinās.
- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Ja agrāk ilgtermiņa mērķus uzņēmumi nosprauda 5 un pat vairāk gadiem un tie bija statiski, tad tagad arī Baltic Restaurants stratēģija ir laikam 2 līdz 3 gadi un tā ir elastīga, pielāgojoties tirgus prasībām un izmaiņām.
Mūsu sniegumu iepriekšējos gados var raksturot kā nepārtrauktu un pārdomātu izaugsmi, kas plānota arī turpmākajos gados. Diversificēsim riskus, attīstot un augot segmentos, kas līdz šim bijuši mazākie un mazāk attīstītākie. Iesoļosim arī Lietuvas tirgū, vēlreiz apliecinot, ka Latvijas uzņēmumi var veiksmīgi darboties ārpus valsts robežām. Turpināsim strādāt, lai dotu labumu sabiedrībai un gūtu prieku no tā, ko paveicam.
- Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eirozonai?
Pievienošanos eiro plānojām laicīgi, un tā notika gludi, kaut arī izmaksas nebija mazas. Ikdienā nejūtam būtisku ietekmi.
Baltic Restaurants grupas ietvaros norēķini kļuvuši vieglāki, kā arī lētāki ir maksājumi klientiem, kuriem vēl pirms šī gada maksājām eiro, jo nav konvertācijas izmaksu.
Pievienošanās eiro palielina cenu celšanās varbūtību. No otras puses, ja paskatās uz valstīm, kas pievienojušās eiro, pirmajos 5 līdz 8 gados pēc pievienošanās visām valstīm ir bijusi pozitīva ekonomikas attīstība, kas, ļoti iespējams, notiks Latvijā, jo arī cilvēku pozitīvisma līmenis ir augstāks.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.
Strādāt esmu sācis paralēli mācībām dažādos amatos un uzņēmumos. Vairākus gadus biju Fazer ēdināšanas divīzijas Latvijā vadītājs. Fazer vadība nolēma ēdināšanas divīziju Baltijas valstīs slēgt un, uzticoties mums, piedāvāja uzņēmumu vadībai izpirkt (angliski management buyout), ko arī 2011.gadā četratā paveicām, piesaistot finansējumu, un kopš tā laika mans amata nosaukums ir valdes priekšsēdētājs. Kopā ar pārējo Latvijas un Igaunijas uzņēmumu vadību spējam kalnus gāzt un nezinu, kā ar izpirkumu būtu veicies, ja blakus nebūtu spēcīgi profesionāļi.
Ēdināšanas specifika ir spēt atrisināt daudzus nelielus jautājumus un stratēģisko lēmumu ir mazāk salīdzinājumā ar daudzām citām nozarēm, kas atspoguļojas arī manā ikdienas darbā. Prieku rodu par katru lietu, ko izdevies paveikt, arī daudzajām mazajām, tādēļ arī darbā esmu priecīgs.
- Kā radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?
Izpērkot uzņēmumu 2011.gadā, bija jāmaina arī uzņēmuma nosaukums un pārstāvētie zīmoli. Saprotot, ka darbojamies jau divās valstīs, Igaunijā un Latvijā, kā arī domājot par izaugsmi Lietuvas vai kādā citā tirgū, uzņēmuma nosaukumam tas bija jāatspoguļo, tādēļ uzņēmuma nosaukumā tika iekļauts reģiona apzīmējums angļu valodā, lai tas ir saprotams visās valstīs. Otrs vārds nosaukumā parādīja uzņēmējdarbības jomu, kur darbojamies. Tā arī radās pašu izveidotais Baltic Restaurants. Katrā valstī uzņēmuma nosaukumam tiek pievienots arī valsts nosaukums, jo ņemam vērā vietējo klientu specifiskās prasības.
Mūsu ēdnīcu, restorānu un kafejnīcu apmeklētāji mūs pazīst ar zīmoliem Daily, Daily Special un Daily Cafe gan Latvijā, gan Igaunijā. Daily zīmola ietvaros pusdienu restorāni un ēdnīcas atšķiras, jo pielāgojamies katra klienta prasībām, tomēr paturot iespēju robežās Daily ideju. Šādi darbojas arī pasaules vadošie «contract catering» (ēdināšanas uz sadarbības līguma pamata) uzņēmumi. Daily Special un Daily Cafe atrodas arī iepirkumu centros un uz ielas un ir vienādi, lai klienti zina, ko sagaidīt. Esam radījuši arī Take Off konceptu lidostām, kas veiksmīgi darbojas Tallinas lidostā.
- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Veselīgas (kas nozīmē arī garšīgas) pusdienas ir veselības viens no stūrakmeņiem. Ziemeļvalstīs, Igaunijā, kā arī citās Eiropas valstīs tas ir izprasts, tādēļ brīvpusdienas skolās un vismaz daļēji subsidētas pusdienas strādājošajiem ir jau ilgu laiku, kā rezultātā bērni un pieaugušie mazāk slimo un valsts tērē mazāk līdzekļu bezmaksas medicīnā. Apmaksātas pusdienas bērniem skolā atmaksājas dažu gadu laikā, jo bērni mazāk slimo, un Latvijas valsts lēmumi par apmaksātām pusdienām ir pareizs virziens. Jārod atbalsts arī strādājošo pusdienu subsidēšanai, jo šobrīd jebkura lieluma subsīdija ir ar nodokļiem apliekamais ienākums, ko pievieno darba algai un no kura tiek rēķināti nodokļi. Tātad, lai subsidētu 1 eiro (t.sk. 21% PVN) pusdienām darbiniekam, uzņēmumam tas izmaksā gandrīz 2 eiro un ēdināšanas uzņēmums vēl samaksā 21% PVN, kā rezultātā uz darbinieka šķīvja nonāk mazāk par 50% no kopējās subsīdijas summas. Tas tiešām ir neizdevīgi. Ir valstis, kur par darbinieku ēdināšanas subsidēšanu tiek piešķirtas pat nodokļu atlaides!
Vajag sākt ar mazumu un noteikt summu dienā uz vienu darbinieku, līdz kurai var piešķirt ēdināšanas dotāciju. Valstij nav jāuztraucas par nodokļu neiekasēšanu, jo uzņēmumu, kas subsidē pusdienas, ir ļoti maz lielās nodokļu nastas dēļ. Darbinieki slimos mazāk, jo visos uzņēmumos, kas uzsākuši pusdienu dotāciju, slimības lapas ir būtiski samazinājušās. Ieguvumu ir daudz un ieguvēji ir visi. Uzņēmumi paaugstina Latvijai tik nepieciešamo ražību, kas nepieciešama gan konkurētspējai, gan brīdī, kad trūkst darbinieku praktiski visās nozarēs. Ēdināšanas uzņēmumi var piedāvāt ēdināšanu lētāk, jo, palielinoties ēdāju skaitam, palielinās arī apjoms.
Šis neprasa ieguldījumus no valsts puses un nav neiekasētu nodokļu. Šīs lietas ieguvumi ir jāsaprot un jārīkojas. Savulaik Baltic Restaurants bija pirmie, kas aktīvi runāja par subsidētām pusdienām skolās. Tagad ir pienācis laiks arī pusdienu atbalstam darbiniekiem un par to runāsim un rīkosimies, līdz iespēja pusdienu atbalstam tiks nodrošināta no valsts puses.
- Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?
Veiksminieki nav tikai tie, kas ko sasnieguši, bet arī tie, kas cauri grūtām situācijām izgājuši un no kļūdām spējuši mācīties, tādēļ termina «neveiksminieks» man nav.
- Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?
Pirmā lielā pieredze ar ēdiena gatavošanu man bija, strādājot Dānijā, kad ģimene, kurā dzīvoju, lūdza uztaisīt ko latvisku vienu vakaru. Saldajā nolēmu pagatavot klasisko latviešu bubertu ar dzērveņu ķīseli … piededzināju to vairākas reizes vienā un tajā pašā vietā, tā kā iztērēju visas mājās esošās olas, bet bubertu tajā vakarā ēdām. Uh!
Man pašam buberts ar dzērveņu ķīseli arī ir viens no mīļākajiem saldajiem ēdieniem.
Man garšo dažādu tautu virtuves un dažādi ēdieni. Labprāt pamēģinu ko jaunu un tad, kad atrodu ko gardu, izvēlos to daudzas reizes, kamēr attiecīgais ēdiens apnīk.
Laika gaitā mīļākie ēdieni mainās un tagad man garšo tas, ko pirms vairākiem gadiem neēdu. Tas ir interesanti!
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Kamēr mamma strādāja, vecāmāte veltīja man daudz laika un ar savu piemēru iemācīja neturēt ļaunu uz citiem. Nedrīkst ļaut sevi izmantot un pagriezt otru vaigu, kad iesists jau pa vienu, un to var bez ļauna prāta. Vecāmāte dažreiz sadusmojās un ir normāli kādreiz nebūt ar kaut ko apmierinātam, bet viņai dusmas it kā pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā izskrēja. Gribot nevaru ilgi dusmoties un ar to lepojos!
Lielu ietekmi uz mani ir atstājis izcilais mūziķis Sting, kura koncertā Jūrmalā iepazinos ar savu sievu. Viņa mūzika mums abiem ļoti patīk. Apbrīnoju viņa spēju rast «brīvu» prātu meditējot, lai radītu skaistas dziesmas, nevis apreibinoties ar alkoholu vai narkotikām. Šī ir aktuāla problēma mūsdienu sabiedrībai, jo aktīvais dzīvesveids ar daudzām darāmajām lietām un gudro telefonu (smart phones) nepārtraukta lietošana dienas garumā aizņem galvas resursus un lielām dziļām domām un plāniem atliek arvien mazāk laika. Cik produktīvas ir dienas, kad telefons aizmirsts mājās! Nevajag ieiet galējībās un nelietot telefonu nemaz, bet atrast balansu un iespējas rast «brīvu» prātu, paralēli strādājot mūsdienīgi.
Esmu profesionāli spēlējis basketbolu, tādēļ filma Sapņu komanda atstāja uz mani dubulti spēcīgu iespaidu. Ir fantastiski aplaudēt kinoteātrī par uzvarētu spēli, it kā tā notiktu reālā laikā. Filma izcili parāda, cik daudz var sasniegt ar mērķtiecīgu un neatlaidīgu darbu. Pēc filmas visi lielie mērķi šķiet tuvāki un vieglāk sasniedzami.
Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Man tas, ko daru nav darbs, kā daudziem, kuri vārdā darbs saskata arī daudz negatīvā. Protams, no darba nogurst, tāpat kā no sportošanas un citām lietām ārpus darba, tādēļ nepieciešams miegs un dažādība.
Ārpus darba pavadu laiku kopā ar ģimeni un draugiem un tie ir fantastiski laimes brīži! Kopā darām dažādas lietas – braucam ceļojumos, vizināmies ar riteņiem, dēļojam un slēpojam kalnos, ejam peldēties un spēlēt volejbolu jūras pludmalē, apmeklējam koncertus. Ļoti labprāt lasu grāmatas un klausos mūziku.
Enerģiju gūstu gan darbā, gan ārpus tā no cilvēku smaida, mīlestības un prieka, no tā, ko paveicu, no palīdzības citiem, ko varu sniegt.
- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Viena no anekdotēm, kas man patīk un ir pamācoša, ir par vīru, kurš dzīvoja mājā kādā ciemā, kur sākās plūdi. Vīrs uzrāpās uz jumta, lai nenoslīktu. Garām peldēja liels koks, bet vīrs pie tā neķērās un pie sevis noteica, ka Dievs viņam palīdzēs. Garām brauca laiva un cilvēki aicināja kāpt pie viņiem, bet vīrs attiecās, jo Dievs viņam palīdzēšot. Ciema vadība atsūtīja palīgā helikopteru, bet vīrs atteicās, jo domāja, ka Dievs palīdzēs. Tā vīrs noslīka un nokļuva debesīs. Ieraugot Dievu, viņš sāka vicināt dūres un dusmīgi teica: «Es Tev ticēju, bet Tu mani pievīli.» Dievs izbrīnījies atbildēja: «Es Tev trīsreiz centos palīdzēt, sūtot koku, laivu un helikopteru, bet Tu …». Tā ir arī dzīvē, kad kādreiz neredzam iespēju un to neizmantojam.
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem
Kad atskatos, ko izdevies sasniegt, tad redzu, ka viss, ko ļoti esmu vēlējies un uz ko mērķtiecīgi esmu gājis, ir sasniegts. Tādēļ novēlu lielus mērķus un sapņus, ko jāuzdrošinās sapņot un sasniegt - tad lielas lietas paveiksim gan ģimenēs, gan darbā, gan Latvijā.
Lai to paveiktu, nepieciešams arī augt personīgi visas dzīves garumā, tādēļ no sirds novēlu nekad nepieaugt ar pakausi pie aizskrūvētas burkas vāciņa un vienmēr rast jaunas lietas, kas ļauj pamēģināt ko neizmēģinātu un uzzināt ko jaunu, ļauj rast prieku! Lai izdodas!
#1/8
#2/8
Naidīgs neesmu, bet zobus pretī varu parādīt ikvienam :)
#3/8
#4/8
#5/8
SEB bankas prezidents, valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols (no kreisās) un Aigars Kaugars piedalās koncepta kafejnīcas SEB Eiro Cafe atklāšanas pasākumā.
#6/8
Aigars Kaugars piedalās Igo Japiņa Sporta aģentūras rīkotajā preses konferencē Veloserviss veikalā, kurā informē par SEB MTB maratonu norisi.
#7/8
Ēdināšanā līdz ausīm :)
