Atpūta

Piektdienas intervija ar Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētāju, līdzīpašnieku Māri Andersonu

Lelde Petrāne, 04.09.2015

Pie Kristapa Zariņa Hamleta, uzdodot jautājumu – būt vai nebūt Medicīnas sabiedrības ARS attīstībai.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, kurš ir arī uzņēmuma līdzīpašnieks. Medicīnas sabiedrība ARS darbojas 28 gadus. «Pie mums strādā 450 darbinieki, 170 ir ārsti,» atklāj M. Andersons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Laikam jau to var nosaukt par misijas apziņu. Kā jebkuram cilvēkam arī man ir nepieciešama pašrealizācija. Esmu sapratis, ka medicīna ir tā sfēra, kurā man tas sanāk vislabāk.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani apbēdina visu rangu politiķu un partiju neizpratne par to, cik svarīga ir veselīga nācija. Mēs visu laiku cīnāmies tikai ar šādas attieksmes sekām un katastrofālo finansējuma trūkumu medicīnai. Tāpat mani ļoti skumdina patriotisma trūkums ļoti daudzos Latvijas iedzīvotājos.

Bet vienlaikus mani ļoti iepriecina tie cilvēki, kuru patriotisms un entuziasms plūst pāri malām, kuri ir gatavi ar neizmērojamu spēku un enerģiju īstenot projektus un attīstīties. Tas, savukārt, manī rada pārliecību, ka mūsu nācija ir neiznīcināma.

Runājot par mūsu pārstāvēto nozari, mani iepriecina, ka daudzi projekti attīstās tieši par spīti katastrofālajam finansējuma trūkumam un saknē nepareizajai veselības politikai.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Mani iepriecina kolektīvs, cilvēki, kuriem patīk viņu darbs, darba apstākļi uzņēmumā. Daudz droši vien pasaka fakts, ka mūsu uzņēmuma medicīnas personu lokā faktiski nav kadru mainības. Tāpat mani iepriecina ARS attīstība, kas notiek, pat neskatoties uz valsts klibo medicīnas sistēmas politiku. Vienlaikus apbēdina, ka attīstība norit pārāk lēni!

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Mēs vienmēr esam bijuši uz pacientu orientēts uzņēmums. Mūsdienās pacients meklē mūs sociālajos tīklos, tādēļ mēs tur esam un runājam ar mūsu klientu viņam ērtākajā formā.

- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

Izjūtam zināmās nozarēs, piemēram, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, kur trūkst ārstu un ārstu palīgu. Tāpat trūkst arī radiogrāferu (rentgena tehniķu).

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Viņam jābūt izteikti uz pacientu orientētam.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Pirmā faktiski no jauna uzbūvētā daudzprofilu privātā klīnika atjaunotās republikas vēsturē. Tas ir mūsu tuvākais un arī tālākais mērķis. Šogad rudenī plānojam atklāt pirmo kārtu, bet tas būs tikai sākums bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas atjaunošanā.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Biju feldšeris 1.slimnīcas operāciju blokā, tad ārsta palīgs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Biju zinātniskais līdzstrādnieks. 15 gadus nostrādāju NMPD par ārstu kardiologu.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Kāds no Senās Grieķijas filosofiem ir teicis, ka medicīna tas ir reizē amats, māksla un zinātne. Šī doma latīniski tiek izteikta ar vārdu Ars. Savukārt, logo 1987.gadā izveidoja Sergejs Davidovs, saliekot šos trīs burtus vienu uz otra. Zīmīgi, ka burti pārklājoties izveido krusta simbolu.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Medicīnas sabiedrība ARS ir vienīgais privātais medicīnas uzņēmums Latvijā, kas strādā kopš padomju gadiem, proti, 1988.gada 20. janvāra, kad tikām reģistrēti kā kooperatīvs.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Tikai un vienīgi stabilitāti likumdošanā. Latvijā darbaspēka nodokļi ir pārāk augsti, un tādēļ godīgiem uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar nelegālajiem darboņiem.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Ar katru gadu mani pārsteidz arvien mazāk lietu, bet man ir jāatzīmē, ka mani tiešām ir patīkami pārsteigusi veselības ministra aktīvā cīņa ar ēnu ekonomiku.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Esmu tādas jau baudījis un labprāt piedzīvotu vēlreiz. Tas bija Vācijā, Esenē, kādā itāļu restorānā, kur mums pasniedza septiņus ēdienus ar tiem pieskaņotiem septiņiem dzērieniem. Gardi un nospēlēts uz pareizajām notīm – garšas pilnība.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Grāmata – Aksela Muntes Stāsts par Sanmikelu. Filmas – Bernardo Bertoluči 20.gadsimts un Konformists. Personības – psiholoģijas profesors Imants Plotnieks, kurš četrus gadus bija mans klases audzinātājs, un Jānis Strazdiņš, 2.medskolas pasniedzējs, kurš nemitējās mani atrunāt no mediķa karjeras veidošanas.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Pie jūras.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Nekad neesmu neko vinnējis. Visu esmu nopelnījis ar savu darbu. Bet, ja nu gadītos šādu summu vinnēt, es dotos kādā skaistā ceļojumā.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Tas ir stāsts par ARS reģistrēšanu. Tas bija 1988.gadā. Pie gara, gara galda sēdēja milzīga komisija, un tās priekšsēdētājs mums, dibināt gribētājiem, pievērsās ar neizpratnes pilnu jautājumu: «Es saprotu, ka viena kooperatīva pagrabā var šūt džinsus. Otrā pagrabā var tos pārdot. Bet ko jūs, dakteri, darīsiet kooperatīvā?» Atbildējām: «Ārstēsim cilvēkus, neko citu mēs neprotam.» Neskatoties uz manu vairāk nekā 15 gadu pieredzi, praktizējot medicīnā, komisijai bija lielas bažas, vai tad vajadzētu tā ļaut kooperatīvam ārstēt cilvēkus. Beigās tomēr tika pieņemts lēmums ļaut mums mēģināt.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Atrodiet savu aicinājumu pēc iespējas agrāk. Bet labāk vēlu nekā nekad. Neko nedariet tikai naudas dēļ. Ja strādāsiet savam aicinājumam, nauda pati nāks. Ja strādāsiet savam aicinājumam, jums nevar neizdoties!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas sabiedrība ARS ar ALTUM un Swedbank finansējumu uzsāk diagnostikas centra otro attīstības kārtu, kuras ietvaros tiks veikta ēkas pārbūve un izveidotas divas jaunas nodaļas - ambulatorā un ķirurģijas.

ARS diagnostikas centra paplašināšanas projektā Swedbank ieguldīs 5,7 milj. eiro, savukārt ALTUM aizdevuma veidā ieguldīs 2,3 milj. eiro. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 9.5 miljoni eiro.

Projekta ietvaros diagnostikas centram J. Asara ielā tiks iegādāts arī jauns un moderns medicīnas aprīkojums.

“Diagnostikas centra kapacitāte esošajās telpās ir sasniegusi maksimumu, kamēr pieprasījums pēc medicīniskām konsultācijām, diagnostikas un stacionāriem pakalpojumiem turpina pieaugt. Pēdējo gadu laikā esam investējuši diagnostikas pakalpojumu attīstībā, lai nodrošinātu pacientiem augstākās kvalitātes veselības aprūpi, tomēr operācijām nācies izmantot citu institūciju pakalpojumus. Tāpēc mūsu nākamā investīciju plāna mērķis ir paplašināt esošo diagnostikas centru ar 10 jauniem procedūru un konsultāciju kabinetiem un divām operāciju zālēm, kas mums ļaus nodrošināt pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu,” stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daudzprofilu kompleksam grib Junkera plāna naudu

Māris Ķirsons, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā medicīnas sabiedrība ARS 32 milj. eiro vērtā daudzprofilu medicīnas centra izveides projekta realizācijai centīsies piesaistīt finansējumu no daudzmiljardu Junkera investīciju veicināšanas plāna, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja pavērsies tāda iespēja, tad izmantosim arī izdevību aizņemties naudu no tā dēvētā Junkera investīciju plāna, kura iedzīvināšana tiek solīta jau tuvākajā laikā,» nostāju skaidro SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Iecerētā projekta realizācija jau ir uzsākta un tā pirmā kārta tiks pabeigta jau šovasar. «Nauda jau ir ieguldīta līdz šim – aptuveni 2 milj. eiro ir samaksāti par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu līdz rekonstrukcijas sākumam un iekārtas paredzēts uzstādīt līdz vasaras vidum, kas kopumā izmaksās ap 8,5 milj. eiro,» pašreizējo situāciju rāda M. Andersons. Viņš atzinīgi novērtē medicīnisko iekārtu iegādei atvēlēto ES struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas piešķirto atbalstu (projekts 3,4 milj. eiro, ieskaitot PVN). «Raudzīsimies, kāda būs situācija un kur varēsim aizņemties, tad arī varēs atbildēt, cik ilgā laikā iecerētais stacionāra un diagnostikas centra izveides projekts pilnībā tiks pabeigts,» tā uz jautājumu, cik daudz laika vajadzētu, lai pilnībā īstenotu ieceri, atbild M. Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas sabiedrība ARS aktīvi strādā pie ārvalstu pacientu piesaistes

Db.lv, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas pakalpojumu sniedzējs SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» 2017.gadā strādājis ar neto apgrozījumu 12,104 miljonu eiro apmērā, kas bija par 10,9% jeb 1,194 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pērn bijusi 453 tūkstoši eiro, kas bija 10 reizes vairāk nekā 2016.gadā.

«2017. finanšu gads sabiedrībai ir bijis veiksmīgs, jo sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms ir pieaudzis,» sacīts SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» gada pārskatā. Uzņēmuma sniegtie maksas pakalpojumi veidoja ieņēmumus 9,843 miljonu eiro apmērā no neto apgrozījuma, kamēr Nacionālā veselības dienesta apmaksātie pakalpojumi (ieskaitot pacienta iemaksas) veidoja ieņēmumus 2,261 miljona eiro apmērā.

Pagājušajā gadā ārstniecības iestāde galveno uzmanību veltīja tirgus izpētei jaunu un jau esošo klientu piesaistīšanai, jaunu tehnoloģiju, medicīniskā un saimnieciskā inventāra iegādei. Kopā 2017.gadā IT tehnoloģijās uzņēmums ieguldījis 66 tūkstošus eiro, bet medicīniskajās iekārtās investēti 612 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta ar FOTO: Ekspluatācijā nodod bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas pirmo kārtu

Žanete Hāka, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodota ekspluatācijā bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 renovācijas pirmā kārta, informē arhitekts Māris Pērkons.

Projekta pirmās kārtas īstenošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Neoklasicisma celtā slimnīcas ēka, kam ir arhitektūras pieminekļa statuss, arī turpmāk kalpos pirms vairāk nekā 100 gadiem iecerētajam mērķim.

Rekonstrukcijas projekta autori ir arhitekti Līga Apine un Māris Pērkons, būvkonstrukciju sadaļu izstrādājis Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Projektēšanas pirmās kārtas ietvaros ēkā ir renovētas un pārbūvētas telpas 3700m2 apjomā, atjaunots slimnīcas fasādes korpuss, pārbūvētas visas centrālā (ielas) korpusa nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 830 m2 plašais pirmais stāvs un Diagnostikas nodaļas telpas galvenā korpusa 1.stāvā. Projekta pasūtītājs ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās gada dienās kompleksam J. Asara ielā, kur top ARS slimnīca, būs gatavs tehniskais projekts, būvniecības otrajam posmam un tehnoloģiju iegādei līdzekļi ir nodrošināti, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Būvniecības otrajam posmam nepieciešami ap 5 milj. eiro un 1 milj.eiro vēl papildus iekārtām. «Ja viss noritēs veiksmīgi, nākamā gada vēlā pavasarī turpināsim būvdarbus un galvenais korpuss 2018. gadā tiks pabeigts. Fasāde jāsaglabā vēsturiskajā veidolā, bet iekštelpās atļautas pārbūves, kādas nepieciešamas modernai klīnikai. Darbu kvalitātes un materiālu ziņā latiņa uzcelta augstu,» DB saka SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Viņš neslēpj pārdomas, ka uzprojektēt un uzbūvēt jaunu klīniku tukšā vietā būtu gan ātrāk, gan lētāk nekā nodarboties ar arhitektūras pieminekļa renovāciju, kāds ir nams J. Asara ielā 3. Toties tas jau sākotnēji celts kā paaugstināta servisa līmeņa klīnika 1912. gadā, un tieši ēkas īpašo arhitektūru, vēsturi, auru un labo reputāciju M. Andersons min par pietiekoši lielu atspaidu, lai tās simtgadē sāktos pārprojektēšana, bet 2014. gadā – būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Eksperti: Lattelecom un LMT jāaudzē muskuļi globālā tirgus izaicinājumiem

Līva Melbārzde, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kādu lēmumu Lattelecom un LMT akcionāri arī nepieņemtu, svarīgi ir nodefinēt tālāko abu kompāniju stratēģiju, jo šobrīd abi uzņēmi atrodas nenoteiktā hibrīdstāvoklī

To DB rīkotajā diskusijā atzina tās dalībnieki – Roberts Andersons, Telia Company vecākais viceprezidents, Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs, Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland vecākais partneris, Raimonds Kulbergs, Funderful dibinātājs, Mikus Janvars, Porta Finance partneris, un Evija Miezīte, KPMG Baltics Konsultāciju nodaļas direktore.

Sabiedrībā attiecībā uz Lattelecom un LMT apvienošanu izskan bažas, ka tādējādi tiks izveidots Latvijas mērogiem liels uzņēmums, samazinoties konkurencei un pieaugot pakalpojumu cenām. Vai šīs bažas ir pamatotas?

R. Kulbergs: Pilnīgi noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Medicīnas sabiedrība ARS ver durvis no jauna izveidotās daudzprofilu slimnīcas pirmajam posmam

Lelde Petrāne, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 10.martā, bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 Medicīnas sabiedrība ARS atklās pirmo jaunveidojamās privātās daudzprofilu slimnīcas posmu un ļaus ieskatīties jaunās Diagnostikas klīnikas telpās, kā arī sniegs informāciju par renovācijas laikā paveikto un nākotnes plāniem.

Patlaban jaunās klīnikas fokuss ir agrīnā vēža diagnostika, ko ļaujot realizēt tādas iekārtas, kuras ir ne tikai pirmās Baltijā, bet arī vienīgās Austrumeiropā. Piemēram, vienīgā Austrumeiropā pilnībā digitālā magnētiskās rezonanses iekārta un vienīgā Baltijā litotripsijas iekārta.

«Mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā izveidot pacientiem pieejamu daudzprofilu slimnīcu, kas būtu iecienīta ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Esmu pārliecināts, ka līdz ar jaunās slimnīcas atvēršanu izdosies veicināt arī medicīnas eksportu, jo mēs strādājam atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām un labākajai pasaules pieredzei medicīnā,» stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par VADDA valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Māri Rēvaldu

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) kopsapulcē otrdien atkārtoti par valdes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais asociācijas vadītājs Māris Rēvalds (Veselības centrs 4), informē asociācija.

Tāpat valdē pārvēlēts Māris Andersons (Medicīnas sabiedrība ARS), Jānis Birks (Latvijas Jūras medicīnas centrs), Iveta Ģīle (Plastikas ķirurģijas klīnika), Jānis Bendiks (Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs), Ivars Tolmanis (Gremošanas slimību centrs GATSRO), Sandra Dimante (E.Gulbja laboratorija), Natālija Točiļenko (Dziedniecība), Gundars Prolis (Zemgales veselības centrs), Una Brūna (Latvijas Amerikas acu centrs). VADDA valde pārvēlēta uz nākamajiem trīs gadiem.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: «Viens no nākamo trīs gadu galvenajiem asociācijas uzdevumiem būs aktivizēt sadarbību ar Veselības ministriju nozarei būtisku normatīvo dokumentu, kā arī lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Tostarp līdzdarbosimies obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeļa izstrādē un ieviešanā, e-veselības projekta iedzīvināšanā, pacientu rindu mazināšanā uz valsts garantētajiem pakalpojumiem, dubulto izmeklējumu īpatsvara samazināšanā un citos veselības nozarei akūtos jautājumos. Atbalstīsim arī ministriju stratēģiskos lēmumos par katastrofāli zemā nozares finansējuma palielināšanu, jo naudas trūkumu veselības aprūpes jomā nav iespējams atrisināt, eksperimentējot ar finansējuma pārdali atsevišķu nozares pārstāvju vidū. Šobrīd finansējuma trūkst absolūti visiem, pārliekot naudu no vienas kabatas otrā, tās daudzums nepalielināsies un pacientu veselība neuzlabosies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Covid-19 izmaina dzīves ritmu, bet neapstādina citas slimības

Monta Glumane, 21.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Veselības ministres Ilzes Viņķeles 25. marta rīkojums licis daļēji ierobežot veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests lēš, ka ārkārtas situācijas dēļ stacionārie pakalpojumi netiks nodrošināti 9% apmērā, bet ambulatorie – līdz pat 72% apjomā no iepriekš plānotā.

Finansiālā izteiksmē mēnesī nesniegtie pakalpojumi varētu veidot vairāk nekā 14 miljonus eiro. Maksas pakalpojumu aplēses un prognozes nav veiktas.

Tā, piemēram, līdzšinējo medicīniskās palīdzības sniegšanu pārtraucis privātais traumatoloģijas – ortopēdijas, mugurkaula specializācijas un reimatoloģijas centrs "Orto klīnika". Tās valdes loceklis, traumatologs un ortopēds Andrejs Peredistijs žurnālam "Dienas Bizness" teic, ka aptuveni 60% klīnikas pacientu ir akūti un tādi, kuriem ir hroniskas saslimšanas, un šos pacientus klīnika nevar atstāt novārtā, tāpēc šobrīd konsultācijas notiek tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par veselību cīnās pašu spēkiem

Lāsma Vaivare, 25.05.2015

Kopš Latvijas atjaunošanas pirmā privātā daudzprofilu slimnīca šobrīd top Rīgā, bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts apmaksātas medicīnas pieejamības problēmām nemazinoties, izveidojusies auglīga vide privātām investīcijām veselības infrastruktūrā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No kopējiem veselības aprūpes izdevumiem privātais ieguldījums Latvijā veido 37,4%. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, atzīst Veselības ministrijā. Vidēji ES privātais ieguldījums ir 16,34%. Pie vainas ir nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei, kā rezultātā pakalpojumu pieejamība ir zema, bet pacientu līdzmaksājumi – augsti.

Top jauna slimnīca

Kopš Latvijas atjaunošanas pirmā privātā daudzprofilu slimnīca šobrīd top Rīgā, bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā. Plānots, ka pērnruden sāktie slimnīcas pirmās kārtas būvniecības un aprīkošanas darbi šovasar tiks pabeigti un vasaras beigās tā vērs durvis, DB stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Ņemot vērā ēkas kultūrvēsturisko nozīmi – tā ir arhitektūras piemineklis –, kas nozīmē, ka projekta un jebkādu izmaiņu tajā saskaņošana ir sarežģīta un laikietilpīga, kā arī to, ka rekonstrukcijas darbu gaitā atklājas iepriekš neparedzētas lietas, būvdarbi mazliet iekavējušies. M. Andersons atzīst – darbus straujākus nepadara arī fakts, ka ēkai kopš 1996. gada, kad tajā darbu pārtrauca slimnīca, nav nevienu pieslēgumu inženierkomunikācijām. Tās jāizbūvē pilnībā no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu sabiedrībā radīto ažiotāžu ap pacientu rindām un noņemtu spriedzi no valsts slimnīcām, lielākās privātās veselības aprūpes iestādes no otrdienas atvērs pierakstus uz valsts finansētajiem pakalpojumiem vajadzības gadījumā līdz pat gada beigām. Tādejādi pacientiem būs iespējams pierakstīties uz papildu vizītēm pie speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī plānveida operācijām, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds skaidro: «Situācija šobrīd ir nokaitēta. Sliktas pārvaldības rezultātā radusies neskaidrība ar kvotām un iespējām pierakstīties uz konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem ir pamatīgi nokaitinājusi gan pacientus, gan satraukusi ārstus. Mums tomēr ir jādomā par to, kā ir ērtāk pacientiem un jāmazina sabiedrībā radītā spriedze. Tāpēc kā risinājumu šobrīd esam raduši iespēju organizēt pierakstus līdz pat gada beigām pie pacientus interesējošajiem speciālistiem un iedzīvotājiem akūti nepieciešamajiem izmeklējumiem. Mēs ceram, ka šis solis kaut nedaudz nomierinās pacientus un atslogos lielās valsts slimnīcas, kas jau šobrīd netiek galā ar lielo pacientu skaitu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lai grausts pārtaptu par modernu slimnīcu, nepieciešams laiks

Elīna Pankovska, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunās daudzprofilu slimnīcas pirmā posma pabeigšanu, ARS sāk nopietnāk skatīties medicīnas tūrisma virzienā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Realizējot vairākus gadus ilgušo projektu, bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā durvis vērusi Medicīnas sabiedrības ARS jaunveidojamās daudzprofilu slimnīcas Diagnostikas klīnika, kas ir pirmais posms privātās daudzprofilu slimnīcas izveidei. Kopējie slimnīcas izveides un aprīkošanas darbi notiks vēl divos etapos, un kopumā visas slimnīcas pabeigšanas darbi aizņems aptuveni piecus gadus, DB norādīja Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Ēkas renovācijas darbu laikā tika rekonstruēts fasādes korpuss, mainītas nesošās konstrukcijas no pirmā stāva līdz jumtam. Šobrīd pilnībā izbūvēts ēkas pirmais stāvs, kurā darbojas jau minētā Diagnostikas klīnika. «Renovācijas darbi turpināsies vēl divās kārtās. Tālāk tie būs tikai kosmētiskā remonta ietvaros un slimnīcas nodaļu iekārtošanā, līdz ar to Diagnostikas klīnika varēs darboties netraucēti,» norāda klīnikas vadītāja Jana Matuzala. Ēkas vidusdaļa būs moderns arhitektonisks veidojums, bet pārējās daļas saglabās esošo izskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2018 - Pamatakmens saņēmēji, informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors «emeritus» Guntis Andersons, pensionēts inženieris Uldis Krūskops, SIA «Norma - S» valdes loceklis Andrejs Loze, SIA «Markvarta ģeotehniskais birojs» ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskās uzraudzības būvniecībā galvenais ģeotehniķis Valdis Markvarts, pensionēts arhitekts Teodors Nigulis un AS «Yaico», «Aeroc» un «Bauroc» valdes un padomes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā Jāzeps Paplavskis.

Savukārt būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» un gada laureātu titulus kategorijā «Gada inženieris/arhitekts» saņēma: «Gada jaunais inženieris» - AS «UPB» būvinženieris Matīss Sakne, «Gada jaunais arhitekts» -«Mailītis Arhitekti» arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs Austris Mailītis, «Gada inženieris»- LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA «Vimbas MF» valdes loceklis Mārtiņš Fībigs, «Gada inženieris» - AS «UPB» stikloto risinājumu projektēšanas inženieris Guntars Roga, «Gada inženiere» - SIA «Rere būve» projektu vadītāja Natālija Peņugalova, «Gada būvuzraugs» - SIA «CMB» valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs Māris Briška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Diskusija par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju lomu

Rūta Kesnere, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīga ir nevis īpašuma forma, bet pakalpojuma kvalitāte un efektivitāte

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vietu un lomu veselības aprūpē uzsvēra diskusijas dalībnieki: veselības ministre Anda Čakša, RSU profesors Ģirts Briģis, Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons un SIA Deloite Latvija partneris Igors Rodins.

Es gribētu sākt diskusiju ar lūgumu profesoram Briģim raksturot veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, ar ko tas atšķiras no citiem pakalpojumiem un vai arī šajā tirgū darbojas princips – jo lielāka konkurence, jo labāk pacientiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ārsta Artūra Tereško meita īsteno viņa sapni

Lelde Petrāne, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Rīgas centrā, Baznīcas ielā durvis vērs «Dr.Tereško tējas» pirmā drogērija «Pļavas aptieka».

Tajā tiks tirgoti ārsta fitoterapeita Artūra Tereško pēc augu farmakoloģijas un austrumu medicīnas pamatprincipiem sagatavotie augu maisījumi un uztura bagātinātāji.

Drogērijas piedāvājumā būs vairāk nekā simts ārstniecības augi, no kuriem var izveidot maisījumu, kas paredzēts katram individuāli, ņemot vērā konkrētos cilvēka veselības traucējumus.

«Esmu ļoti gandarīts un priecīgs, ka meita Ilze ar vīru Māri nonākuši pie idejas par augu drogu aptiekas atvēršanu, jo tāds nepiepildīts sapnis vienmēr ir bijis arī man. Ilze Ģērmane ir ārste un kopš bērnības, vācot augus, tos žāvējot, gatavojot, ir līdz smalkākajām niansēm iepazinusi tēju gatavošanas mākslu, tāpēc esmu drošs par meitas un znota vadītā veikala sekmīgu darbošanos,» saka z/s Doktus vadītājs un «Dr.Tereško tējas» zīmola izveidotājs A. Tereško.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 7.aprīlī

, 07.04.2015

DB viedoklis

Sāk ražot paneļus daudzstāvu mājām

Investējot 10 milj. eiro, SIA Cross Timber Systems izveidojis augstas pievienotās vērtības lielizmēra masīvkoka paneļu ražotni. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā medicīnas sabiedrība ARS 32 milj. eiro vērtā daudzprofilu medicīnas centra izveides projekta realizācijai centīsies piesaistīt finansējumu no daudzmiljardu Junkera investīciju veicināšanas plāna.

Bija iecerēts, ka jau šā gada 16. martā maršrutā Rīga–Stokholma atgriezīsies otrs kuģis, pērnā gada beigās runāto ar galveno kompānijas akcionāru Ennu Pantu atstāsta Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen paziņojis, ka tā meitas uzņēmums Orlen Lietuva ir iekļauts to ražotņu sarakstā, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu tikt slēgtas. Mažeiķos esošā naftas pārstrādes rūpnīca (NPR) kompānijas vērtējumā ir starp «visvairāk apdraudētajām Eiropā», kas varētu piedzīvot slēgšanu, ziņojot par kompānijas amatpersonas teikto, Polijas Seima Valsts kases komisijai raksta Polijas naftas industrijas portāls nafta.wnp.pl.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ARS par 1,69 miljoniem eiro iegādāsies magnētiskās rezonanses iekārtu

Žanete Hāka, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Medicīnas sabiedrība ARS izsludinātais iepirkums par magnētiskās rezonanses iekārtas iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti divu pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju pasludināta SIA Arbor Medical Korporācija. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,69 miljoni eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā trešdien, 28. jūnijā, tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.

LMA vadības un attīstības programmā 2017.-2022. gadam profesors norādījis, ka LMA attīstība būs saistīta ar vēsturisko pētniecību un to, ka LMA kopš dibināšanas ir sevī iemiesojusi nacionālo mākslas skolu, kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības un kultūras pārstāvības simboliem. LMA ir jāturpina attīstīt studiju process, kura centrā ir studējošais. Jaunais rektors arī min, ka studiju procesa uzlabošanā un pilnveidošanā ir vitāli svarīga student un Studentu padomes līdzdalība.

Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru