Atpūta

Piektdienas intervija ar Sofijas laivu dibinātāju Turaidu Šēferu

Lelde Petrāne, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Patīk, ka latvieši arī 21. gadsimtā joprojām ir īsti dabas bērni. Patiesībā, reti kur pasaulē var novērot, ka cilvēki tik masveidīgi ir gatavi iemainīt komfortablo pilsētvidi pret dzīvošanu teltīs, mājas pusdienas pret uz ugunskura gatavotu ēdienu un nekaitīgo mušu klapēšanu istabā pret reālu cīņu ar uzmācīgajiem odiem un dunduriem.

Apbēdina, ka dažreiz aizmirstam aiz sevis dabā savākt. Tiesa, ar katru gadu lietas iet uz labo pusi. Mēs pilnīgi noteikti kļūstam atbildīgāki pret savu zemi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Iepriecina, ka spējam cilvēkiem būt aktuāli ne tikai jūlijā un augustā, bet gan visus 12 mēnešus gadā.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, Sofijas laivas ir atrodamas gan facebook, gan twitter, gan mazliet arī draugiem.lv. Mūsdienās sociālie mediji dod iespēju nodrošināt nepārtrauktu komunikāciju ar cilvēkiem. Mums gan nav tūkstošos skaitāmi sekotāji, bet katrs no viņiem ir ļoti svarīgs, cerams, tāpat kā mēs viņiem, jo savus sekotājus neesam centušies vilināt ar tradicionālajām «follow, share un like» akcijām.

- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

Esam klasisks ģimenes uzņēmums, tādēļ darbaspēku meklējam un arī atrodam sev tiešā tuvumā. Vasarā labprāt palīgos piesaistām skolēnus vai studentus. Bieži vien jauniešiem ir ne pārāk kritiska attieksme pret darba ētiku un atbildību, bet gribas ticēt, ka pie mums viņi iemācās lietas, kas būs viņiem noderīgas arī turpmāk dzīvē.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Lai strādātu tūrisma nozarē dažas īpašības cilvēkiem ir ļoti svarīgas. Manuprāt, tās ir cilvēku mīlestība, iecietība un atbildība.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Mūsu mērķis paša uzņēmuma dibināšanas sākumā bija pavisam vienkāršs. Kļūt par labāko laivu nomu Latvijā. Šogad saņemot Q Latvia kvalitātes sertifikātu tūrisma nozarē sapratām, ka ejam pareizajā virzienā. Šobrīd ir vēlme turpināt attīstīt savus tūrisma produktus, kurus piedāvāt cilvēkiem rudenī, ziemā un pavasarī.

- Pastāstāt par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Vācu, angļu un krievu valodas zināšanas, kā arī liepājnieka platais «e» latviešu valodā, iespējams, bija galvenie faktori, kādēļ kā tīnis 1995.gadā nokļuvu vienreizēji jaukā vietā, ko šodien pazīstam kā Radisson BLU Daugava Hotel. Lieliski darba kolēģi, dinamiska vide un tur valdošā pasaules elpa bija tā, kas palīdzēja no čemodānu nesēja 20 gadu vēlāk kļūt par laivu nesēju! Pa vidu bija arī viens otrs ne tik nesīgs amats.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Nosaukuma ideja dzima ģimenē. Tā kā kuģiem parasti piešķir sieviešu vārdus un laivas jau tādi mazi kuģi vien ir, izvēle bija skaidra. Kādēļ tieši Sofiju? Mēs ar sievu savā dzīvē gan Latvijā, gan ārpus bijām satikuši vairākas jaukas Sofijas, un mums tas asociējas ar ko ļoti pozitīvu. Šajā vārdā sauc arī vienu no mūsu meitām. Tā kā pēdējos gados šis vārds kļuvis par populārāko valstī, šķiet līdzīgās domās ir vēl daudzi Latvijas iedzīvotāji.

Savukārt, logo autors ir talantīgais dizainers, grafiķis un uguns skulptors Agris Dzilna, kurš vienlaicīgi arī ir mums ļoti tuvs radinieks. Tiesa, šobrīd kopā ar mākslinieku esam nobrieduši savā vizuālajā noformējumā ko pamainīt, bet tas viss pēc šīs vasaras.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Mūsu nomas kanoe ir 100% roku darbs. Tās modeli 80-jos gados veidojis liepājnieks Zigurds Blūms, pašas kanoe būvē vairākkārtējais Latvijas un Baltijas čempions staujūdens airēšanā – Aigars Auznieks, savukārt laivu apmalītes, krēslus un krāsu darbus veicam mēs paši.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Vēlētos, lai likumdošana aizliegtu novietot atkritumu tvertnes laivošanas maršrutu atpūtas vietās, aizstājot tās ar vienkāršu uzrakstu: «Ko atvedi, to aizved. Paldies!» Diemžēl dzīvē notiek tā, ka ātrāki par atbildīgo gružu savācēju ir turpat netālu esošā lapsa, vārna un visur skrienošais vējš. Manuprāt, šie faktori ir tie, kas atpūtas vietas un to apkārtni nereti pārvērš izgāztuvēs.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Patīkami pārsteidz Latvijas iedzīvotāji. Kļūstam inteliģentāki tūristi - cilvēkiem arvien vairāk interesē, uz kurieni viņi dodas, ir vēlme izzināt ko vairāk par upi un pašiem sev atklāt ko jaunu. Baudīt skaisto Latvijas dabu bieži cilvēki dodas ne tikai tradicionālajās laivošanas upēs, bet arī mazajās Kurzemes upītēs gan vasarā, gan rudenī un pat ziemā.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Tā būtu koka plakandibena laiva ar jumtiņu un galdu zem tā. Mēs slīdētu pa meža ieskautu upi, ceptu plānās pankūkas, bet ievārījuma vietā izmantotu turpat krastā salasītās saldās mellenes!

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Kā jebkuram, lielāko ietekmi arī uz mani ir atstājusi ģimene un dzīves laikā sastaptie cilvēki. Droši vien arī izlasītās grāmatas. Ja par grāmatām, tad aizdomāties lika pēdējā - Kurta Kobeina biogrāfija «Smagāks par debesīm» (aut.Č.Kross). Distancējoties no moralizēšanas par to, cik veselīgs bija mūziķa dzīvesveids, grāmata iedvesmo darīt to, kas apkārtējiem šķiet neierasts, dīvains un varbūt pat traks. Ja to dara mērķtiecīgi un kvalitatīvi, var sanākt lielas lietas! Tas attiecas uz jebkuru no dzīves jomām. Nevajag baidīties būt citādam.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Ģimenē. Bet, ja gadās, ka jāatpūšas arī no ģimenes, tad aizbrauc uz jūru, paņem airi (kajaka), uzvelc hidrotērpu (5-8mm biezu), iebrien ūdenī mazliet virs vidukļa un noej gar krastu ~3km. Un vislabāk to darīt ziemā. Izklausās jocīgi, vai ne? Ja gadījumā sanāks kādreiz pamēģināt, iespējams, savas domas mainīsi.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Nevajag visu iztērēt.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Ir stereotips, ka visbīstamāk laivot ir ar bērniem vai sievietēm (īpaši ar tām, kuras neprot peldēt). Patiesība viss ir citādi. «Brīnumus» parasti sastrādā vīriešu kompānijas spēka gados. Tādēļ sievas, draudzenes, māsas un meitas, dodieties laivot kopā ar saviem vīriešiem. Jūs esat tās, kas piedod saturu jebkuram laivu braucienam, un tieši jūs ļaujat viņiem palikt par īstiem džentelmeņiem atšķirībā no reizēm, kad viņi laivo vieni!

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Esiet lepni par skaisto Latviju, esiet aktīvi tās apceļotāji, jūs ikreiz uzzināsiet ko jaunu un aizraujošu. Un nekautrējieties pasmaidīt, jo īpaši paši par sevi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piedāvās picas un vīnu

Lelde Petrāne, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Pica Rīga, kas ilgstoši bija pazīstams kā e-picērija, nupat ir vēris vaļā arī restorānu Rīgā, Strēlnieku ielā, kur piedāvās jaunu recepšu picas ar vīniem. Uzņēmums nodrošināšot arī picas ar strausa un brieža gaļu.

Plānots, ka restorāna apmeklētājus sagaidīs paši vietas saimnieki – Eva un Normunds.

Zīmola mērķauditorija ir «cilvēki gardēži, kas novērtē no augstvērtīgām izejvielām gatavotu kvalitatīvu ēdienu», viņi skaidro.

Precīza investīciju summa pašlaik tiek apkopota, bet domājams, ka tās atpelnīt varētu būt iespējams 3 gadu laikā.

«Sākotnēji picas bija iespējams pasūtīt tikai internetā, bet restorāna atvēršana vienmēr bijusi plānā. Iespējams, ka sākotnēji kā pārdrošs sapnis, kas nu pārtapis realitātē. Ikviens dizaina elements telpās ir īpaši pārdomāts,» saka restorāna līdzīpašniece Eva Broda-Bērziņa.

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SAKRET OU Igaunijā kāpinājis ražošanas jaudu, pieņemot papildu darbaspēku un pārejot vasaras sezonā uz darbu divās maiņās. Darbs divās maiņās ļauj SAKRET nodrošināt augošo pieprasījumu un būt elastīgam jaunu materiālu ražošanā un pielāgošanā pēc pieprasījuma. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos SKARET OU realizētās produkcijas apjoms Igaunijā audzis par 13 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā, skaidro, ka kaimiņvalstī pieprasījums vienlīdz audzis gan pēc produktiem, kas paredzēti iekšdarbu veikšanai, gan ārējās apdares darbiem. «Tas saistīts ar to, ka pavasara un vasaras sezonā iedzīvotāji arvien aktīvāk veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Turklāt Igaunijā strauji noris arī jaunu dzīvojamo un biroju ēku projektu attīstīšana. Iedzīvotāji plaši apgūst arī ēku siltināšanas programmu, par ko liecina pārdošanas apjomu pieaugums restaurācijas un fasāžu apdares materiāliem.»

SAKRET OU ir AS SAKRET HOLDINGS filiāle Igaunijā, kas dibināta 2005. gadā, drīz pēc tam uzsākta arī ražotnes celtniecība, kas tolaik bija visnozīmīgākā Latvijas uzņēmuma kapitāla investīcija Igaunijā. Rūpnīca tika atvērta 2007. gadā ar ražošanas jaudu 150 tūkst. tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Compensa Life Latvijas filiāles vadītāju Viktoru Gustsonu

Lelde Petrāne, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. «Apdrošināšana ir uzticības bizness,» uzsver V. Gustsons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Strādāju apdrošināšanas nozarē jau kopš 1991.gada. Sāku strādāt apdrošināšanas akciju sabiedrībā Balta, pēc tam piecus gadus biju Vērtspapīru tirgus komisijas vadītājs. Kopš 2001. gada strādāju Compensa Life. Uzskatu, ka apdrošināšana ir ļoti interesanta biznesa sfēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieks: Ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tā ir tikai valsts vaina!

Uldis Andersons, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiešām ir superprodukts, tam tirgu var atrast. Ja neizdodas, tad ir jautājums, vai produkts nav tā pārcenots, ka uzņēmums otrā pusē nevar izveidot biznesu - tā intervijā Dienas Biznesam saka eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmuma GatewayBaltic līdzīpašniece Inese Andersone.

Pirms 12 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, viņa saskatīja iespēju piedāvāt eksporta konsultācijas sadarbības veicināšanai ar Zviedriju. Šī ideja ir attaisnojusies, un šobrīd uzņēmuma pakalpojumus izmantojuši ne vien daudzi Latvijas, bet arī ārzemju uzņēmumi. Plašāk par to, kādi ir Latvijas eksportētāji un kā šo gadu gaitā mainījušies, viņa stāsta intervijā.

Fragments no intervijas

Tu jau vairāk nekā desmit gadus palīdzi mūsu uzņēmējiem eksportēt. Kāpēc tev ir svarīgi to darīt?

Man liekas, ka eksportējošie uzņēmumi ir daudz stiprāki, ar ilgtspējīgāku pieeju, rada labāk apmaksātas darbavietas, ievieš inovācijas un attīstās. Tāpēc mums ir svarīgi viņiem palīdzēt, lai attīstība notiktu ātrāk. GatewayBaltic radās pirms 12 gadiem. Pusotru gadu es ar savu draugu un tagadējo vīru Kimu dzīvoju Zviedrijā, taču mēs izdomājām pārcelties uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Apzinājāmies, ka visas robežas ir vaļā, bet nebija zināms, kā ieiet tepat blakus esošā tirgū. Izmantojām to, ka mums bija latviešu un zviedru valodas zināšanas, sākām ar Latviju un Zviedriju. Katru gadu sapratām, ka klienti prasa ne vien palīdzēt ieiet Zviedrijas tirgū, bet visā Skandināvijā. Tāpat parādījās interese no skandināviem un ne vien par Latviju, bet arī par Baltiju un Poliju. Tā mēs visu laiku esam likuši klāt jaunus tirgus, ir bijuši projekti arī Paragvajā, Meksikā un Honkongā. Robežas izzūd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Universal Music Baltics direktors: Jaunie digitālie pakalpojumi Baltijā ir izaugsmes sākumposmā

Anda Asere, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mūzikas nozarē nes straumēšanas vietnes, kas to padara ērti pieejamu, vienlaikus paverot iespējas par zvaigzni kļūt kādam sešpadsmitgadīgam dīdžejam no Latvijas vai jebkuras citas vietas pasaulē

Tā intervijā uzsver Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens (Petri Mannonen). Un šādi piemēri ir – tieši internetā tika pamanīts Džastins Bībers, un arī Gangnam Style savu uzvaras gājienu piedzīvoja tieši virutālo iespēju dēļ. Vairāk par mūzikas klausīšanās paradumiem un izmaiņām industrijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā šobrīd mainās mūzikas industrija?

Ir lielas izmaiņas patēriņa paradumos – kā cilvēki klausās mūziku. To redzam globāli un arī Latvijā – mūzikas patēriņš virzās digitālajā virzienā un ir pamanāma tādu kanālu kā Spotify, Deezer, Apple Music izaugsme. Protams, joprojām radio klausās ļoti liela daļa – 43%. Tam seko telefons ar tikai 12%, bet tas ir plaši izplatīts tieši gados jaunā auditorijā starp 15 līdz 29 gadiem. Šo cilvēku mūzikas patēriņš virzās uz digitālo pusi. To var redzēt notiekam it visur – vispirms kaut ko lieto jaunā paaudze, kam vēlāk seko masas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā laikrakstam Diena.

Jautājums par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) apmaiņā pret investīcijām sabiedrībā raisa visai pretrunīgas attieksmes. Kā jūs to vērtējat, būdams Latvijas Bankas prezidents, tātad – eksperts naudas lietās?

Ekonomiski tas nav pretrunīgs. Tas ir pilnīgi skaidri saprotams, pozitīvs, pozitīvs un vēlreiz pozitīvs. Vienkārši varbūt ir cilvēki, kas, izmantojot šo jautājumu, mēģina nopelnīt politiskas dividendes. Ja mēs palūkojamies uz statistiku, aizvadītajos gados ir izsniegtas 6645 uzturēšanās atļaujas. Salīdzinājumam ar šo skaitli Latvija 2010. gadā vien izsniedza 140 000, 2011. gadā – 160 000 un 2012. gadā 180 000 Šengenas vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Holi festivāla direktoru Zigurdu Kursišu

Lelde Petrāne, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Kursišs, Holi festivāla direktors. Uzņēmums Holi festivāls rīko Baltijā vienīgo Krāsu festivālu Holi, kura idejiskais pamats un aizsākumi meklējami Indijā. «Latvijā šo festivālu rīkojam jau otro gadu Lucavsalā, šogad tas notiks jau pavisam drīz – 9. jūlijā. Festivāls ir unikāls ar savu krāsu konceptu, pieejamību visām vecumu grupām un profesiju pārstāvjiem, kas vēlas priecāties un baudīt krāsainu vasaru, atrodot festivālā tieši sev piemēroto – mūziku dažādām gaumēm, relaksējošas un sportiskas aktivitātes un daudz, daudz krāsu un prieka,» stāsta Z. Kursišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs izsniedzam aizdevumus riskantākiem projektiem nekā komercbankas, taču tikai tad, ja ir pārliecība, ka projekts būs dzīvotspējīgs. Naudu mēs nevienam nedāvinām un aizdevumu vēlamies arī saņemt atpakaļ,» to intervijā DB uzsver attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kāds ir uzņēmējiem pieejamais finansējums caur Altum administrētajiem finanšu instrumentiem šajā plānošanas periodā?

Finansējums, kas ir pieejams līdz 2020. gadam, gan no Eiropas Savienības struktūrfondiem, gan citām starptautiskām finanšu institūcijām un Valsts kases, ir teju 500 miljoni eiro. Ja pievieno privāto finansējumu, kas ir obligāta prasība vairākās programmās, tad kopējais finansējums ir aptuveni miljards eiro.

Kas notiks ar šo finansējumu, ja tas līdz 2020. gadam netiks apgūts?

Esmu pārliecināts, ka tas tiks apgūts. Programmas veiksmīgi darbojas, arī visi nepieciešamie normatīvie akti to uzsākšanai tika sagatavoti ļoti savlaicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka gaida regulatoru atļaujas un oficiāli darbu plāno sākt 1. oktobrī

Tradicionāli par bankām saka, ka tās iedod lietussargu saulainā dienā un atņem to tad, kad ir lietus, tādēļ ir būtiski rast risinājumu, ko darīt, lai tas būtu otrādi, intervijā norāda Nordea un DNB apvienotās bankas Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča. Viņa uzsver, ka jaunā banka nākotnē orientēsies uz tehnoloģiju izmantošanu un plāno iekarot piektdaļu Baltijas tirgus.

Kādā statusā patlaban ir apvienošanās process?

Patlaban regulatoram ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, un gaidām atbildi. Jārēķinās, ka apvienošanās ir jāsaskaņo ar vairākiem regulatoriem, kā arī šī procesa ietvaros iespējamas izmaiņas, kas prasa papildus laiku saskaņošanai. Tāpat arī esam iesnieguši dokumentus izvērtēšanai Eiropas Komisijā. Tomēr pašreiz neredzam šķēršļus atļauju saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jēkabpils uzņēmēji maksātu lielākas algas, ja augtu produktivitāte

Māris Ķirsons, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsmi tautsaimniecībā un arī labklājībā var iegūt, tikai nodrošinot uzņēmēju, pašvaldības un valsts sadarbību, diemžēl pilnībā šo aksiomu nav izdevies iedzīvināt

To intervijā DB stāsta Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kurš šajā amatā ir tikai dažus mēnešus. Viņš norāda, ka iepriekš ir strādājis biznesā, tāpēc izprot uzņēmējdarbību, taču radikālus un ātrus sociāli ekonomiskās situācijas uzlabojumus Jēkabpilī nesola. Turklāt rezultātus, ko cilvēki gaida no jaunajām iniciatīvām, varēšot sajust tikai pēc kāda laika.

Kāda ir ekonomiskā situācija Jēkabpilī?

Uz šo jautājumu var atbildēt dažādi, jāraugās no atšķirīgiem skatupunktiem: no vienas puses, tā ir laba salīdzinājumā ar vairākām citām pašvaldībām, savukārt, skatoties no otras puses, tā ir problemātiska. Kopumā esošo situāciju vērtēju kā labu, tai ir savi izaicinājumi un riski perspektīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Joprojām strādā pie apjomīgā ugunsgrēka likvidēšanas Lubānas ielā

LETA, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki piektdienas rītā turpina strādāt Rīgā, Lubānas ielā, kur vakar lielā platībā dega koka paletes, angāra ēka un vairākas automašīnas, aģentūrai LETA pastāstīja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Viņa skaidroja, ka joprojām notiek darbs, lai pilnībā likvidētu ugunsgrēku.

Vienlaikus Palkavniece precizēja, ka šī ugunsgrēka dzēšanas darbu laikā cieta 11 ugunsdzēsēji, kuri tika nodoti mediķiem. Desmit no viņiem pēc palīdzības saņemšanas varēja turpināt darbu, bet viens tika nogādāts slimnīcā tālākai apskatei. Iepriekš tika ziņots par desmit cietušiem glābējiem.

VUGD operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Grīnbergs intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka ugunsdzēsēji viegli cietuši no pārkaršanas, jo notika vietā bijusi ļoti liela temperatūra.

Kā ziņots, VUGD ceturtdien plkst.19.32 saņēma izsaukumu uz Lubānas ielu, kur bija redzami dūmi. Ugunsdzēsējiem ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg koka paletes lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo sācis dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā

Armanda Vilcāne, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī uzņēmums Latvenergo sācis dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā, pašlaik šo resursu plānots piedāvāt tikai juridiskajiem klientiem.

Latvenergo pārdošanas direktors Uldis Mucinieks intervijā DB atklāj, ka uzņēmums Lietuvā koncentrēsies galvenokārt uz mazajiem un vidējiem komersantiem, jo, raugoties no biznesa ilgtspējas viedokļa, šis klientu segments Latvenergo šķiet pievilcīgākais. Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības uzsākšanu Lietuvā, uzņēmums ir pārstāvēts visu trīs Baltijas valstu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgos.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums uzsākt dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā?

Ņemot vērā mūsu iepriekš veiktās darbības, tas ir ļoti loģisks solis. Jau vairāk nekā desmit gadus Latvenergo ir bijis pārstāvēts visu trīs Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū, būdams viens no lielākajiem spēlētājiem. Pirms pāris gadiem aktīvi sākām papildināt mūsu piedāvāto pakalpojumu klāstu – sākām dabasgāzes tirdzniecību Igaunijā, neilgi pēc tam arī Latvijā. Šobrīd saviem klientiem piedāvājam arī saules paneļu uzstādīšanu un dažādas viedās mājas tehnoloģijas. Ienākšana Lietuvas gāzes tirgū bija nākamais solis, jo mūsu mērķis ir maksimāli bagātināt piedāvājuma klāstu un biznesa vērtību visās trīs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru