Jaunākais izdevums

Skandināvijas lidsabiedrības SAS piloti otrdien streiko piekto dienu pēc kārtas, liekot aviokompānijai atcelt vēl 504 lidojumus, kas paredzēti trešdien.

Šo reisu atcelšana ietekmēs aptuveni 47 000 pasažieru.

Piloti Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā streiko jau kopš piektdienas, pieprasot kompensācijas par atalgojumu samazinājumiem un citiem taupības pasākumiem, kurus bija nepieciešams īstenot 2012.gadā, kad aviokompānija piedzīvoja smagus laikus.

Pārrunas ar arodbiedrībām, kas norisinājās kopš marta, izjuka piektdienas rītā bez vienošanās, un piloti pieteica streiku.

Līdz šodienai streika dēļ atcelti jau aptuveni 3300 reisi, ietekmējot gandrīz 327 000 pasažieru.

Šobrīd nav arī informācijas, kad pārrunas ar arodbiedrībām varētu atsākties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS otrdien paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Aviokompānijas izpilddirektors Rikards Gustafsons norāda, ka atlaist paredzēts aptuveni 40% SAS darbinieku.

"Ņemot vērā pašreizējos ceļošanas ierobežojumus, SAS vasaras sezonā sagaida ierobežotu aktivitāti. Turklāt, visticamāk, paies vairāki gadi pirms pieprasījums atjaunosies līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19 krīzes," vēsta SAS.

Gustafsons prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski atjaunosies, taču līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies vien 2022.gadā.

SAS vēsta, ka sāks procesu, lai likvidētu 1900 darbavietas Zviedrijā, 1300 Norvēģijā un 1700 Dānijā.

Aviosabiedrība jau martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka.

Savukārt Zviedrijas un Dānijas valdības marta vidū paziņoja, ka kredīta garantijās kopumā nodrošinās trīs miljardus zviedru kronu, lai pasargātu SAS no koronavīrusa krīzes radītās ekonomiskās ietekmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija pirmdien paziņoja par plānu, lai rekapitalizētu grūtībās nonākušo Skandināvijas valstu aviokompāniju SAS, kas pavēstīja, ka arī Dānija paredzējusi sniegt palīdzību.

Zviedrijas rūpniecības ministrs Igrahims Bailans norādīja, ka valdība ir gatava aviosabiedrībā iepludināt līdz pieciem miljardiem kronu (474 miljoniem eiro).

Vienlaikus SAS paziņoja, ka Dānijas valdība arī plāno iesaistīties rekapitalizācijas procesā, taču konkrētu palīdzības apjomu nemin.

Aviokompānija skaidro, ka tai nepieciešams aptuveni 12,5 miljardu kronu finansējums. Detalizētu informāciju par rekapitalizāciju un ar to saistītajiem pasākumiem paredzēts publiskot līdz mēneša beigām.

Kā ziņots, SAS martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% darbaspēka, bet aprīļa izskaņā paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Scandinavian Airlines (SAS) noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem, informē uzņēmumā.

airBaltic un SAS partnerattiecības nodrošinās savienojumus starp Latviju un Skandināviju, kā arī tālākiem galamērķiem.

airBaltic savu kodu «BT» izmantos lidojumos, kas savieno Rīgu un Alesundu, Bergeni, Stavangeru, Trumsi, Trodheimu caur Oslo un Kopenhāgenas lidostām. SAS savu lidojuma kodu «SK» izmantos tiešajos lidojumus no Stokholmas Ārlandas, Kopenhāgenas un Oslo lidostām un otrādāk, nodrošinot lidojumus starp Skandināvijas galvaspilsētām un Rīgu, kā arī savienojošu satiksmi no visa SAS tīkla un Rīgas, izmantojot šīs trīs lidostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» piloti trešdien atcēluši 27.septembrī ieplānoto streiku, paziņojusi Lielbritānijas Lidsabiedrību pilotu asociācija (BALPA).

«Kādam ir jāuzņemas iniciatīva, lai atrisinātu šīs atalgojumu nesaskaņas, un, tā kā pazīmes neliecina, ka to varētu uzņemties «British Airways», piloti nolēmuši rīkoties atbildīgi,» skaidro BALPA.

Asociācija pauda cerību, ka «British Airways» un mātesuzņēmums «International Airlines Group» (IAG) demonstrēs tikpat lielu atbildību, cik piloti.

Taču, ja aviokompānija atteiksies veikt jaunas saprātīgs sarunas, BALPA patur tiesības izziņot jaunus streikus.

«British Airways» 9. un 10. septembrī atcēla visus uz un no Lielbritānijas plānotos reisus saistībā ar pilotu streiku, kas bija pirmais aviokompānijas pastāvēšanas vēsturē.

BALP lēš, ka šis 48 stundu streiks «British Airways» izmaksājis 80 miljonus sterliņu mārciņu (90 miljonus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija «British Airways» arī otrdien atcēlusi gandrīz visus reisus no Lielbritānijas, pilotiem otro dienu turpinot streiku, teikts lidsabiedrības publiskotajā paziņojumā.

Aviosabiedrība norāda, ka otrdien atcēlusi gandrīz visus no paredzētajiem 850 reisiem, ietekmējot vairāk nekā 100 000 pasažieru.

Piloti streikoja jau pirmdien, kad «British Airways» arī bija spiesta atcelt gandrīz visus lidojumus.

Piloti jau brīdinājuši, ka vēl vienu dienu streikos 27.septembrī, kā arī, iespējams, tuvāk ziemas brīvdienām, ja šī situācija netiks atrisināta.

Lielbritānijas Lidsabiedrību pilotu asociācija (BALPA) noraidījusi «British Airways» jūlijā izteikto ierosinājumu pilotu algas trīs gados palielināt par 11,5%.

BALPA lēš, ka šis divu dienu streiks lidsabiedrībai kopumā izmaksās 80 miljonus sterliņu mārciņu (89,6 miljonus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas lidsabiedrības SAS piloti trešdien streikoja sesto dienu pēc kārtas, liekot aviokompānijai atcelt vēl 504 lidojumus.Šo reisu atcelšana ietekmējusi aptuveni 47000 pasažieru. Piloti Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā streiko jau kopš 26. aprīļa, un nav informācijas,kad varētu atsākties SAS vadības pārrunas ar arodbiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas lidsabiedrība SAS, ko vada R. Gustafsons, jau četras dienas cieš no pilotu streika. Piloti streiko Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, prasot atalgojuma samazinājuma kompensāciju, un pagaidām nav zināms, kad situācija varētu normalizēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla reģistrēta Daugavpils uzņēmumam SIA "AXON CABLE", liecina "Lursoft" dati.

Reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 904,46 tūkstošus eiroun par labu ķīlas ņēmējam AS "Swedbank" uzņēmums ieķīlājis prasījuma tiesības, ķermeniskos pamatlīdzekļus, nemateriālos ieguldījumus, krājumus, kā arī uzņēmumu kā lietu kopību.

Lursoft statistika liecina, ka pēc apgrozījuma apjoma izolēto vadu un kabeļu savienojumu ražotājs SIA "AXON CABLE" 2018.gadā bija trešais lielākais uzņēmums Daugavpilī.

2018.gadā SIA "AXON CABLE" apgrozīja 29,82 miljonus eiro un nopelnīja 1,03 miljonus eiro. Iepriekš uzņēmuma vadība ziņoja, ka 2019.gadā tiek paredzēts realizācijas apjomu pieaugums pateicoties nozares stabilitātei un iepriekšējos gados iemantotajai patērētāju uzticībai uzņēmuma saražotajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais Lietuvas horizontālās un vertikālās marķēšanas un ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmums SAS (UAB) "Biseris" paplašina darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums ir sācis aktīvi piedalīties vietējos ceļu marķēšanas iepirkumos un šogad plāno Latvijā sasniegt vismaz 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamajos četros gados vismaz 5 miljonus eiro gadā. Tostarp "Biseris", atbilstoši publiskotajiem iepirkuma rezultātiem, ir piedāvājis zemāko cenu iepirkumā par Latvijas valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanu 2020. - 2025. gadam.

"Latvija ir mūsu tuvākais kaimiņš - attālums no Viļņas līdz Latvijai vai Lietuvas pilsētai Klaipēdai būtībā ir vienāds. Tāpēc visai loģiski, ka sekojam līdzi un izrādām interesi piedalīties ceļu infrastruktūras sakārtošanā arī Latvijā. Turklāt mūsu tehnoloģijas, ko izmantojam arī Beļģijā un Nīderlandē, ļaus Latvijai piecos gados ietaupīt 11 miljonus eiro," uzsver "Biseris" ģenerāldirektors Neds Karkļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

airBaltic gaida valdības atbalstu nozarei

"airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"airBaltic" ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, kas vienlaicīgi ir arī nopietns sadarbības partneris valdībai koronavīrusa Covid-19 izraisītās krīzes un ārkārtas stāvokļa situācijā. "airBaltic" uzsver, ka sabiedrības veselība ir pirmajā vietā un pilnībā atbalsta valdības spertos soļus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Primāri Covid-19 situācijā cieš tūrisma un transporta industrija, visā pasaulē vadībā izvirzot aviācijas nozari, kas pirmā izjuta būtiskus zaudējumus. Lai mazinātu negatīvās sekas uz uzņēmumu un tā darbiniekiem, "airBaltic" jau savlaicīgi spēra visus iespējamos soļus, lai samazinātu savas izmaksas, t.sk., uzsākusi pārrunas ar piegādātajiem atlikt un restrukturizēt maksājumus, samazinājusi vadības algas, pārskata nākotnes plānus, uzsākusi dialogu ar darbiniekiem par darbinieku skaita samazināšanu, utt.

Vakar, 2020. gada 16. martā, ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš informēja sabiedrību, ka valdība strādā pie dīkstāves reglamenta krīzes laikam. Šāds Artura Krišjāņa Kariņa paziņojums ir pilnībā atbalstāms, jo "airBaltic" un citiem nozares uzņēmumiem atbalsts krīzes situācijā un darbiniekiem draudzīgs krīzes regulējums ir steidzami nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu, atkal atļaujot valsts pilsoņiem izbraukt pāri robežām, no 10.maija ierobežotā apmērā atsākt regulārus pasažieru lidmašīnu lidojumus, kā arī jau tuvākajā laikā atļaut nepārtikas preču tirdzniecību tirgos un organizēt nodarbības brīvā dabā, ievērojot nepieciešamos drošības noteikumus.

Līdz šim no Lietuvas varēja izbraukt tikai nolūkā atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, dodoties uz darbavietu vai veicot starptautiskus komerciālos pārvadājumus. Tagad šāds noteikums svītrots no valdības lēmuma par karantīnas režīmu.

Formāli šis atvieglojums stāsies spēkā nākamnedēļ, bet amatpersonas brīdinājušas, ka tas nebūt nenozīmē atgriešanos pie pilnīgas pārvietošanās brīvības, ņemot vērā, ka citas Eiropas valstis, ieskaitot Lietuvas kaimiņvalstis, vai nu joprojām nav atvērušas savas robežas, vai arī noteikušas citus pārvietošanās ierobežojumus ārvalstniekiem.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Kā norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas tuvākajās dienās plāno apspriest robežu jautājumu ar Polijas valdības vadītāju Mateušu Moravecki, Polija provizoriski noskaņota saglabāt robežkontroli līdz vasaras sākumam. Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri par iespējām atvērt robežas gatavojas apspriesties jau trešdienas vakarā un Lietuva cer, ka tās pilsoņiem tuvākajā laikā būs iespēja doties uz Latviju un Igauniju, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze "Verslo žinios".

Pati karantīna, kas Lietuvā tika noteikta 16.martā, ir spēkā līdz 11.maijam un valdība pašlaik neapsver jautājumu par tās tālāku pagarināšanu, lai gan neizslēdz arī tādu iespēju. Turklāt, kā ziņots, robežkontrole uz robežām ar Latviju un Poliju nesen tika pagarināta līdz 14.maijam.

Taču jau trešo nedēļu pēc kārtas valdība pamazām atvieglina karantīnas režīma noteikumus.

Lietuvas gaisa telpa ir slēgta kopš 4.aprīļa un pašlaik lidojumiem nepieciešama īpaša satiksmes ministra un ārlietu ministra atļauja.

Jaunajā valdības lēmumā paredzēts, ka lidojumi varēs atsākties tajos maršrutos, kuru atjaunošanai pēc ārlietu ministra ieteikuma piekritīs valdība.

Ziņots, ka lidsabiedrība "Lufthansa" ir gatava atsākt lidojumus uz Viļņu no 11. maija, bet "AirBaltic" no 13.maija sola vienu reisu dienā maršrutā Rīga-Viļņa-Rīga. Regulārus reisus ar Lietuvu pakāpeniski plāno atjaunot arī aviokompānijas SAS, LOT, "Wizzair" un "Ryanair".

Satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs norādījis, ka pirmie reisi varētu atsākties uz Latviju, Vāciju un Poliju, bet daudz kas būs atkarīgs arī no uzņēmējvalstu noteikumiem, piemēram, Vācijā un Polijā joprojām ir spēkā prasība par divu nedēļu karantīnu. Pēc viņa teiktā, ja tiks panākta vienošanās par šo nosacījumu atvieglošanu, Lietuva tūdaļ centīsies radīt apstākļus lidojumu atsākšanai.

Tiek prognozēts, ka lidojumu skaits no Viļņas, Kauņas un Palangas var pieaugt tikai pēc tam, kad Eiropas valstis sāks atvieglot ierobežojumus. Tas varētu notikt tikai vasarā, bet atgriešanās pie vairāk vai mazāk ierastiem grafikiem, pēc ekspertu domām, ir iespējama tikai nākamgad vai pat tikai 2022. gadā.

Kā paziņojusi Ekonomikas un inovāciju ministrija, jau no ceturtdienas būs atļautas visu veidu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes brīvā dabā un varēs atsākties individuālie sporta treniņi telpās, ieturot drošu atstatumu starp cilvēkiem. Savukārt ierosinājumu atļaut nelielus brīvdabas pasākumus, kuros nepiedalās vairāk par desmit cilvēkiem, valdība nolēmusi neapstiprināt.

Turpmāk būs atļauts nevalkāt sejas aizsargmaskas ārpus pilsētu, ciematu, dārzkopības kooperatīvu un viensētu robežām, ja 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, neskaitot tuviniekus.

Medicīnas iestādes varēs sniegt plānveida pakalpojumus, kas pārtraukti kopš marta vidus, bet tie būs obligāti jāsaskaņo ar Nacionālo sabiedrības veselības centru, iesniedzot šādu pakalpojumu atsākšanas plānus, kuros tiktu paredzēta gultu rezervēšana iespējamajiem Covid-19 slimniekiem, kā arī riska grupas personu un pārējo pacientu plūsmu regulēšanas iespējas.

Nepārtikas preču tirdzniecība tirgos būs atļauta, ja vienam pircējam iespējams nodrošināt 10 kvadrātmetru platību, vai arī vienlaikus apkalpojot tikai vienu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Digitālais nodoklis valstu interešu krustugunīs

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez godīgiem nodokļiem lielajām interneta tehnoloģiju kompānijām mēs piedzīvosim valstu, kādas mēs tās pazīstam, beigas. Ar tādu virsrakstu pērnā gada nogalē klajā nāca laikraksts The Guardian, rakstot par ES digitālā nodokļa neveiksmēm.

Šis nodoklis pašlaik ir viena no ES TOP aktualitātēm, taču vismaz pagaidām izskatās, ka vienošanos panākt būs teju neiespējami. Proti, gan Eiropas Komisija, gan vairākas dalībvalstis – Francija, Spānija, Lielbritānija – ir runājušas par nepieciešamību aplikt ar nodokļiem tādas lielās interneta tehnoloģiju firmas kā Amazon, Google, Facebook u.c. Īpaši par šāda nodokļa nepieciešamību iestājas Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura jaunākais priekšlikums, līdztekus ar vairākām citām valstīm, ir aplikt lielās interneta kompānijas, kuru apgrozījums pārsniedz noteiktu slieksni, ar 3% nodokli no apgrozījuma. Turklāt nodokļa sadalīšanā starp valstīm tiktu ņemts vērā tas, kur atrodas lietotājs, nevis kur izvietota kompānijas galvenā mītne.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Cenas pazeminās tikai lielāks piedāvājums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Rīgā, bet teju visās lielākajās Eiropas pilsētās viens no iedzīvotājiem akūtākajiem jautājumiem ir īres dzīvokļu pieejamība.

Proti, teju visās lielpilsētās īres dzīvokļu trūkst un īres maksas ir sasniegušas nebijušus augstumus. Piemēram, Berlīnē īres maksas kopš 2008. gada ir dubultojušās, tādējādi veicinot trūcīgāko iedzīvotāju izspiešanu no pilsētas centra. Arī Rīga nav izņēmums, galvaspilsētā vērojams akūts īres dzīvokļu, īpaši nelielu, trūkums, turklāt to maksa ar katru gadu aug. Pašlaik mikrorajonā nelielu vienistabas dzīvokli ne sevišķi labā stāvoklī var noīrēt, sākot no 200 eiro. Lētu īres dzīvokļu trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē darbaspēka reģionālo mobilitāti, liedzot cilvēkiem no reģioniem darba meklējumos pārcelties uz galvaspilsētu. Likumsakarīgi, ka vairāku pilsētu vadība, sastopoties ar iedzīvotāju neapmierinātību, meklē risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru