Šodien laikrakstā

Pieļaujot X stundas iestāšanos, izstrādā plānu B

Sandra Dieziņa, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Pārtikas eksports uz Ukrainu pilnībā apstājies, taču pagaidām lielu satraukumu neredz; Latvijai vairāk jācīnās pret ĢMO

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā DB stāsta, ka kopīgi ar Zemkopības ministriju izstrādāts plāns B gadījumam, ja ekonomisko sankciju rezultātā iestātos stunda X.

Kā Ukrainas krīze un valūtas devalvācija Krievijā ietekmējusi pārtikas nozari? Kādi šobrīd ir signāli?

Politiskā situācija nav skaidra, bet panikas noteikti nav. Ir nozares, kas ir vairāk jutīgas, un visgudrākie bija uzņēmumi, kuri jau laicīgi diversificēja savu produktu portfeli.

Ir uzņēmumi, kam jau vēsturiski un pēc patēriņa īpatnībām Krievija kļuvusi par lielāko noieta tirgu. Visjutīgākās ir zivju nozare, gaļa un piens. Situācija gaļas un piena nozarē nav kritiska, jo to portfelis ir samērā diversificēts. Savukārt zivju nozarē ir sāpīgi, jo mūsu šprotes vairāk lieto austrumu zemes, dienvidu republikas un Krievija, bet Rietumos tās neēd. Pat ja mēs gribētu, Eiropā ar savām šprotēm populāri nekļūtu.

Uz Krieviju pagājušajā gadā bija 4% pieaugums eksportā, un šobrīd ļoti svarīga ir katra uzņēmuma individuālā pieeja savas stratēģijas noteikšanai. Var domāt par risku apdrošināšanu, bet tas ir dārgi. Kā zināms, daļa zivrūpnieku ir apturējuši savu darbu vasarā un iekonservējuši ražošanas līnijas, jo tas ir riskanti – strādāt uz noliktavām un iesaldēt naudu.

Ko darīt zivrūpniekiem? Vai valstij nebūtu jānāk pretim ar nodokļu atlaidēm vai citiem soļiem?

Mums ir plāns B, ko esam izrunājuši ar Zemkopības ministriju (ZM), kādu atbalstu varētu saņemt ražotāji, lai varētu izdzīvot, ja iestātos stunda X un tiktu ieviestas papildu sankcijas. Pēc sarunas ar zemkopības ministru, ministrijas, uzņēmumu un nozaru pārstāvjiem mums ir izveidoti pasākumi, ko varētu veikt, ja pienāktu stunda X.

Kādi pasākumi paredzēti šādā gadījumā?

Varētu realizēt nodokļu atlikšanas periodu, varētu iesaldēt kredītprocentu vai piemērot lielāku atbalstu kredītprocentu dzēšanai, vai novirzīt lielākas summas izstāžu rīkošanai vai mārketinga pasākumiem, lai diversificētu produktu portfeli.

Iespējama arī valsts intervence kādiem produktiem.

Vai eksports uz Ukrainu ir pilnībā apstājies? Kā tas atsauksies uz kopējiem eksporta rādītājiem?

Jā, tas ir pilnībā apstājies. Bet ukraiņi vēlas iepirkt dārzeņus Latvijā un tā ir interesanta situācija. Ja ir priekšapmaksa, tas ir drošākais veids, lai slēgtu līgumus. Kopumā eksports uz Ukrainu ir mazs – ap 36 miljoniem eiro, jāņem vērā arī reek- sports. Tas ir divdesmit reižu mazāk nekā kopējais pārtikas eksports, un ietekme nav liela.

Vai sarucis eksports arī uz Krieviju?

Mums nav vēl šā gada datu, bet domāju, ka tas saruks. Un visvairāk to ietekmēs valūtas devalvācija.

Pēdējā laikā saistībā ar Ukrainas krīzi aktualizējies jautājums par eksporta tirgu diversifikāciju.

Mūs pat dažreiz šis jautājums tracina, jo tas nav vienas dienas, bet gadu jautājums. Pēc krīzes uzņēmēji pat vairākus gadus smagi strādāja, lai izvērstu eksportu, un rezultāti ir redzami. Jau otro gadu importa un eksporta bilance pārtikas nozarē ir pozitīva, un tas ir būtiski, jo tādu nozaru nav daudz. 2013. gadā bilance bija par 47 miljoniem pozitīva. No kopējā 2,3 miljardu eiro vērtā eksporta 45% veido eksports uz trešajām valstīm un no tā 62% jeb vairāk nekā 600 miljoni eiro ir uz Krieviju.

Publiski izskanējis satraukums par ES un ASV brīvās tirdzniecības un investīciju aizsardzības līgumu, kura noslēgšanas gadījumā Latviju var pārpludināt ASV ražotās preces, tostarp ĢMO, kas var būt drauds pašmāju ražotājiem. Kādas var būt sekas un ietekme šādam lēmumam?

Jebkurš līgums starp ASV un ES atstāj brīvas iespējas valstij, jo nevar būt tā, ka uzreiz uzliek copy paste Latvijai. Mūsu valstij jābūt brīvsolim, kura vidū varētu vadīt savu iekšējo tirgu. Nedomāju, ka Latvijai būtu vajadzīgi ĢMO. Taisni otrādi – man gribētos redzēt Latviju kā bioloģisko saimniecību, kurā neesam piesārņojuši zemi kā Eiropā un varam atļauties ražot nišas produktus – tas būtu skaisti un zaļi. Man būtu prieks, ja bioveikalos nebūtu tik daudz importa kā tagad, ja nebūtu burkānu no Spānijas vai Itālijas, kas ir realitāte, bet būtu vairāk vietējo produktu.

Kāda šobrīd ir situācija ar darbaspēku nozarē? Vai būs jāieved viesstrādnieki?

Latvijā ir ļoti daudz problēmu ar darbaspēku, un tas ir pirmais, par ko jādomā uzņēmumiem. Lai lojālo darbaspēku varētu noturēt Latvijā, jādomā par atalgojuma un motivācijas piesaisti. Jāņem vērā, ka strādnieki pakāpeniski noveco un jaunais darbaspēks vairāk skatās uz rietumiem.

Kā pārtikas uzņēmumi reāli risina šo problēmu?

Risina ar virsstundām, kopējo summāro darbalaiku, profesiju savienošanu. Nav noslēpums, ka darbinieki strādā divās darbavietās, bet jautājums – cik ilgi Latvijā tas var būt. Ir jānomainās paaudzei un jāsaprot, ka viņi var pelnīt.

Krīzes laikā 2007., 2008. gadā veda darbiniekus no Baltkrievijas, Ukrainas, pat Uzbekistānas un Krievijas, bet pagaidām tādas situācijas nav. Viss atkarīgs no pašu uzņēmumu stratēģijas. Pēdējos gados pārtikas nozarē investīcijas ir vidēji lielākas nekā citās nozarēs, kas ietekmē eksporta pieaugumu. Un ja agrāk bijām pievilcīgi investoriem ar savu lēto darbaspēku, tad ātrāk vai vēlāk tas nebūs lēts un piesaistīt investīcijas kļūs aizvien grūtāk.

Kādi ir jūsu novērojumi, raugoties Baltijas līmenī, kur šobrīd investori iegulda vairāk?

Detalizētāka informācija varētu būt pieejama LIAA. Domāju, Igaunijā ir ienākušas labas investīcijas pārtikas nozarē. Bet tas jāskatās arī vēsturiski. Latvija nav tas pievilcīgākais punkts, kur investēt. Mums ir nacionālie brendi, bet globālo brendu nav. Jāskatās arī biznesa vide kopumā. Ārvalstu investori situāciju vērtē piesardzīgi. Arī nesen veiktais pētījums par Latvijas konkurētspēju liecina, ka tā nav augstākajā līmenī. Pat tādā nozarē kā zivkopība mēs neesam 1. vietā starp Baltijas valstīm.

Vai samazināta PVN likme nevarētu palielināt ražotāju konkurētspēju?

Nodokļi ir vajadzīgi, bet tas nav loģiski, ja Lielbritānijā PVN ir 0 vai Vācijā 7 %, bet mēs esam viena no piecām valstīm, kurā PVN pārtikai nav samazināts. Viennozīmīgi, ka PVN likme pārtikai ir jāsamazina. Mēs negribam dalīt, kur beidzas maize un kur sākas bulciņa, bet jāskatās kopumā. Gribam izpētīt ES valstu pieredzi un Latvijas specifiku un tad šo jautājumu izdiskutēt ar ZM, bet tas jau būtu jaunās valdības jautājums.

Kāds bijis pārtikas pārstrādes nozares guvums no dalības ES šo aizvadīto 10 gadu laikā?

Spriežot pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas, no 2007. līdz 2013. gadam pārtikas nozare saņēmusi līdzekļus no daudzām ES kabatām. Lauku atbalsta dienesta programmas ietvaros saņemti 70 miljoni eiro, bet caur LIAA un citām programmām nozare saņēmusi 130 miljonus eiro. Kopumā realizēts un apmaksāts 441 projekts ar dažādu atbalsta intensitāti. Tas ir daudz, un ES naudu izmantojuši visi vairāk vai mazāk. Nauda piesaistīta notekūdeņiem, vides aizsardzībai, iekārtām, arī rūpnīcu būvei un pievienotās vērtības radīšanai. Bet sāpju moments ir tas, ka lielajiem uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir maza. It kā to nosaka ES, bet no otras puses tie ir uzņēmumi, kas atrodas Latvijā un eksportē. Tāpēc mēs ļoti gribētu paskatīties un kopā ar ZM izrunāt, kādā veidā varētu atbalstīt lielos uzņēmumus ar normālu atbalsta intensitāti.

Vai ir aplēses, kāds bijis ekonomiskais ieguvums no investīciju piesaistes?

Skaidrs, ka tautsaimniecība ir ieguvusi. Eksporta cipari ir fantastiski – pēc krīzes eksports ir dubultojies, taču tāds uzrāviens nevar būt ilgs. 2013. gadā pret 2012. gadu eksportam ir neliels pieaugums, var teikt – stabilizācija. Mēs nevaram konkurēt ar lieliem pasaules ražotājiem, kuru produkts noteikti būs lētāks, masveidīgāks un apjomīgāks. Latvija var pretendēt uz nišas produktiem, kuri nebūtu milzīgi apjomīgi, bet ar pievienoto vērtību. Tas ir galvenais, uz ko varam orientēties. Mēs nevaram saražot apjomus visai Ķīnai vai Krievijai, pat ieiet vienā ķēdē Krievijā būtu problemātiski. Tāpēc gudri jāorientējas uz to, ko varam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija februārī par 3% mazāka nekā pirms gada

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Gruzijā, kur tā palielinājusies par 35% un Krievijā, kur tā palielinājusies par 23%, savukārt lielākais realizācijas samazinājums vērojams Ukrainā, kur tā samazinājās par 33% un Lietuvā, kur tā samazinājās par 30%. 2017.gada februārī veiktas būtiskas piegādes arī uz Bulgāriju, Moldovu un Vāciju. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada februārī veidoja 1,68 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk kā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada februārī bija 0,57 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada februārī realizēja produktus sešās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm palīdzību arī Baltkrievijā. SIA Tonus Elast realizācija šajā laika posmā sasniedza 0.77 miljonus eiro un tā tika veikta 17 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija palielinājusies par 28%

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,18 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 220%, Krievijā - par 94%, un Kirgizstānā - par 71%. 2016. gada oktobrī AS Olainfarm veica nozīmīgas piegādes uz Nīderlandi, Vāciju un Gruziju. Lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 1,62 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 64 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada oktobrī bija 0,53 miljoni eiro, kas ir par 36% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada oktobrī realizēja produktus astoņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Krievijā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 0,87 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm šogad plāno konsolidēto apgrozījumu 127 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija: ELKO Grupa plāno 10 miljonu peļņu

Sanita Igaune, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzņēmuma ELKO Grupa apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 8%, sasniedzot 1,268 miljardus ASV dolāru; šogad plāno 9% samazinājumu

Tā intervijā DB stāsta ELKO Grupas līdzšinējais finanšu direktors un valdes loceklis Svens Dinsdorfs, kurš no šā gada janvāra stājies uzņēmuma direktora amatā, pārņemot pienākumu izpildi no Jāņa Casno. ELKO Grupa ir viens no vadošajiem IT produktu vairumtirgotājiem Austrumeiropā un viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā.

Ko uzņēmuma darbībā ietekmēs veiktās izmaiņas vadībā? Vai plānojat kaut ko fundamentāli mainīt?

Man personīgi izmaiņas nozīmē mazāk brīva laika un izaicinājumu, jo iepriekš profesionāli esmu strādājis finanšu jomā. Protams, vadīt uzņēmumu ir kaut kas cits. Ko tas nozīmē uzņēmumam? To ar laiku praksē redzēsim, jo katram vadītājam ir savs darba stils. Noteikti ir arī stress darbiniekiem, it īpaši vidējam vadības līmenim, kam ir jāstrādā ar jaunu cilvēku, tomēr ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši un pirmais stress sāk norimties. Mēs strādājam diezgan produktīvi. Es cenšos daudz uzticēties cilvēkiem un sagaidu, ka tas netiks izmantots, vienlaikus tādējādi uzņemos risku uz sevis. Fundamentāli neko mainīt neplānoju, esmu pietiekami piesardzīgs cilvēks, tāpēc strauju izmaiņu nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tekstiluzņēmumi cenšas kliedēt Ukrainas krīzes radīto risku

Vēsma Lēvalde, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Krievijas politiskie notikumi, kā arī valūtu svārstības liek eksportētājiem meklēt alternatīvas .

2013. gads tekstila ražošanas nozarē noslēdzies veiksmīgi – audzis gan kopējais ražošanas apjoms, gan eksporta īpatsvars, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Arī šā gada pirmais ceturksnis lielākajai daļai uzņēmumu aizvadīts ar plusa zīmi. Taču tie ražotāji, kuru galvenais noieta tirgus ir Muitas ūnijas valstis un Ukraina, jau izjūt valūtas svārstību ietekmi un tirgus sabremzēšanos. Nelabvēlīga scenārija gadījumā daļa uzņēmumu var pārtraukt vai ievērojami sašaurināt ražošanu Latvijā.

Skatās uz Krieviju

SIA Viola-stils Jēkabpilī pērn gadu noslēgusi ar aptuveni 60 tūkst. eiro apgrozījuma pieaugumu, DB informēja uzņēmuma īpašnieks Juris Bružuks. Šā gada pirmais ceturksnis Jēkabpils ražotnē bijis ritmisks, neesot iemesla sūdzēties. Tomēr ar politiskajiem notikumiem jārēķinās – 90% Viola-stils produkcijas tiek pārdota Krievijā. «Tikko bijām izstādē Maskavā, tur mūsu produkciju turpina pasūtīt,» stāsta J.Bružuks, piebilstot, ka divi klienti gan no sadarbības nobijušies un atsaukuši pasūtīto. Lielākas problēmas sagādā rubļa kursa kritums – par 10% nācies pazemināt izstrādājumu vairumcenu. Tā kā izejmateriālus jēkabpilieši iepērk Itālijā, norēķinoties eiro, pašu ieņēmumi samazinās. Uzņēmējs cer, ka tādu savstarpēju sankciju, kas aizvērtu Krievijas tirgu, nebūs, taču pieļauj, ka var pieaugt muitas tarifi. Galējā situācijā viņš neizslēdz ražošanas pārcelšanu uz Krieviju. «Interese Krievijā ir, man ir piedāvāts braukt un palīdzēt ieviest līdzīgu ražošanu kā mums,» viņš stāsta. Jautāts par iespējamo tirgus diversifikāciju, uzņēmējs ir skeptisks. «Eiropu ar trikotāžu ir pārpludinājusi Ķīna un Bangladeša. Turklāt eiropiešiem nepatīk mūsu nosacījums par priekšapmaksu. Arī piedāvātā cena – 6–7 mārciņas par izstrādājumu – mums nav pieņemama,» skaidro J. Bružuks. Grūtāk veicas Viola-stils saistītajam uzņēmumam Ukrainā. Politisko notikumu kontekstā ražotne Kijevā mēnesi nav strādājusi, darbs atsākts tikko. Ukrainā ir tirgus stagnācija, un Krievijas tirgū ukraiņu ražojumus neielaiž. Kijevā ir nodarbināti aptuveni 20 cilvēki, un ražotnē ir četras adāmmašīnas. Politiskie notikumi Ukrainā ietekmē arī medicīnisko preču ražotāju Tonus Elast, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka. Ražošanas jauda martā jau samazināta par 20%, tāpēc vadītāju uztrauc tālākais notikumu scenārijs. Ja ES piemēros sankcijas pret Krieviju, tas būtiski ietekmēs Tonus Elast ražojumu noietu šajā tirgū, viņa apgalvo. «Pārdošanas kāpums, kāds bija plānots 2014.gadā, visticamāk, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, netiks sasniegts, tomēr ceram uz situācijas stabilizēšanos,» saka D. Mihņenoka. Krievija ir uzņēmuma lielākais noieta tirgus, otrs nozīmīgākais ir Kazahstāna, kur šobrīd notiek nacionālās valūtas tenges devalvācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācijas apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,21 miljonu eiro, kas ir par 2% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Kazahstānā, kur tā ir palielinājusies par 281%, Tadžikistānā - par 188%, un Spānijā - par 102%. 2016. gada septembrī AS Olainfarm veica nozīmīgas piegādes uz Lielbritāniju un Dāniju. Lielākie noieta tirgi septembrī bija Latvija, Krievija, Ukraina, Nīderlande un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada septembrī veidoja 1,6 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 62 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada septembrī bija 0,63 miljoni eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada septembrī realizēja produktus četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Krievijā, Lietuvā un Kazahstānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada septembrī veidoja 0,53 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai nav izvēles Austrumos, jo tās veidojošie faktori ir Rietumos, saka žurnāla Snob galvenais redaktors Nikolajs Uskovs. Rīgā viņš viesojās starptautisko konferenču cikla Reputāciju kari konferencē

Latvija vēsturiski ir dabūjusi visu ko labu, kas Krievijā tās iekšējās loģikas dēļ ir izrādījies lieks. Piemēram, vecticībniekus, kas no sākta gala ir bijuši gan lojāli pilsoņi, gan ar izteiktu uzņēmējdarbības garu. Vai pēdējo gadu krievu vilnis, kas ienāk līdz ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ir «labie krievi»?

Starp viņiem ir arī daži mani draugi, kas ir ļoti labi krievi un šeit iegādājušies dzīvokļus vai mājas. Es arī pats to esmu apsvēris, bet tad pārdomāju, jo man tomēr sirdij tuvāka ir Vidusjūra. Taču kopumā šeit, Latvijā, ir parādījies daudz tādu cilvēku, kas izdaiļo Maskavu, un arī jums viņi noteikti netraucēs. Un viņi jau šurp brauc galvenokārt atpūsties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada jūlija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,05 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 151%, Polijā - par 97%, un Krievijā - par 46%. Lielākie noieta tirgi jūlijā bija Krievija, Latvija, Ukraina, Nīderlande un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada jūlijā veidoja 1,38 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 58 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada jūlijā bija 0,32 miljoni eiro, kas ir par 100% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols produkti 2016. gada jūlijā tika realizēti trīs Eiropas valstīs. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada jūlijā veidoja 0,52 miljonus eiro, produkti tika realizēti 11 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,1 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2017. gada augustā, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Itālijā, kur tā pērnā gada zemās bāzes dēļ palielinājusies par 11 650%, un Kirgizstānā - par 292%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Turkmenistānā - par 31%, un Krievijā - par 9%. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada augustā veidoja 1,9 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2017. gada augustā. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada augustā bija 0.42 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā šajā periodā 2017. gadā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2018. gada augustā veidoja 0.88 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2017. gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sankcijas pret Krieviju – jauna ekonomiskā krīze Latvijai

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patīk mums tas vai ne, bet Latvijas ostas dzīvo uz Krievijas kravu rēķina, turklāt Krievija ir vairāk nekā miljardu eiro vērts noieta tirgus Latvijā ražotām precēm, kas ES principā nebūtu vajadzīgas.

Tā ir atbilde tiem karstgalvjiem, kuri mudina Latviju nekavējoši sākt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, lai paustu savu nostāju Ukrainas jautājumā. Ekstrēmākajā gadījumā tas var nozīmēt arī vairāku, lielākoties uz Krievijas tirgu strādājošo Latvijas rūpnīcu slēgšanu. Attiecībā uz mūsu ostām, kur vairāk nekā 60% no kopējā īpatsvara ir Krievijas kravas, mēs būtu izdarījuši lāča pakalpojumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš jau sen runā par to, ka Krievijas kravām būtu jāiet caur Krievijas ostām. Runa nav par to, ka Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, nevajadzētu paust stingru nostāju Ukrainas jautājumā, pasakot, ka Ukrainas suverenitāte un integritāte nevar tikt apšaubīta. Taču samilzušās problēmas ir jārisina konstruktīvi, nevis karstu putru strebjot un pilnīgi noteikti – ne militāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas vēsturnieks: Putinu var apturēt tikai sankcijas, tomēr viņa dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas

LETA, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi Ukrainā negatīvi ietekmē Latvijas pārtikas ražotājus

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka līdz ar to krīzes ieilgšanas gadījumā valdībai vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt eksportētājus.

Izjūt ietekmi

Piena, gaļas un dzērienu nozares uzņēmēji ir tie, kurus visvairāk ietekmē saspīlētā situācija Ukrainā. «Patlaban eksportētāju un partneru Ukrainā sadarbības noteikumus nediktē ekonomiskie principi, bet gan politika. Tādēļ ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiek atrisināta sarežģītā politiskā situācija. Ražotāji izjūt ļoti lielu negatīvu ietekmi. Tas saistīts gan ar drošības jautājumiem konkrētajās valstīs, gan valūtas vērtības krišanos, kas pasliktina Krievijas un Ukrainas uzņēmēju maksātspēju par mūsu precēm,» portālam Nozare.lv pauda I. Šure. Viņa paredz, ka notikušā sekas būs jūtamas vēl kādu laiku, lai arī akciju vērtība biržā jau ir atguvusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS «Olainfarm» lielākie noieta tirgi - Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija

Žanete Hāka, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,51 miljonu eiro, kas ir par 7% mazāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Polijā, kur tā ir palielinājusies par 623%, un Moldovā - par 180%. 2017. gada oktobrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Tadžikistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada oktobrī veidoja 2,02 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā šajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada oktobrī bija 0,40 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA «Silvanols» 2017. gada oktobrī realizēja produkciju sešās Eiropas valstīs. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada oktobrī veidoja 0,62 miljonus eiro, kas ir par 29% mazāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 15 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru