Jaunākais izdevums

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Bloomberg Wealth izceļ vairākus alternatīvus aktīvus, kuriem tomēr it kā vajadzētu pārdzīvot 21. gadsimta ekonomiku, kuru nu raksturo gan ļoti zemas obligāciju likmes, gan potenciāls akciju burbulis. Dažos gadījumos arī summas, kas nepieciešamas šādai ieguldīšanai, nebūt nav astronomiskas.

Vispirms viskijs

Uz pārējo fona tiek izcelti ieguldījumi kvalitatīvā viskijā – turklāt uzreiz lielākos tilpumos. Piemēram, parasti Apvienotajā Karalistē bāzētās viskija biržās ir iespējams iegādāties šo grādīgo dzērienu mucās, kuras attiecīgi tiek uzglabātas speciālas noliktavās. Viskiju pudelēs varot liet pēc trīs gadiem gatavošanās, lai gan augstāka ranga viskijs mucās tiek uzglabāts krietni ilgāk. Viskija biržu operatori savukārt eksperimentē ar šī dzērienu mucās piedāvāšanu investoriem, kuri to var gan pirkt, gan pārdot. Protams, pie ļoti ekskluzīviem viskijiem tikt var izrādīties pagrūti un ieejas barjeras šajā tirgū ir augstas. Savukārt potenciālie nākotnes klienti šiem dzērieniem ir pasaules bagātnieku pulciņš. Pēdējos gados bijuši gadījumi, kad gandrīz gadsimtu veca skotu viskija pudeles izsolēs tiek pārdotas pat par vienu līdz diviem miljoniem ASV dolāriem.

“Rare Whisky 101” vadība “Bloomberg” klāsta, ka no vienas šādas mucas varot iegūt aptuveni 230 pudeles ar viskiju. Tā arī norāda, ka pēc kvalitatīva viskija augot pieprasījums no Āzijas. Līdzīgi tās tā pirms 10 gadiem bijis arī kvalitatīvu vīnu. Rezultātā reta viskija vērtība desmitgades laikā ir pieaugusi par 564%, liecina “Knight Frank 2020 Wealth Report” apkopotie dati.“Bloomberg” raksta, ka šādu viskija mucu cena sākoties no aptuveni 11 tūkst. ASV dolāriem, lai gan varot sasniegt arī 700 tūkstošus ASV dolārus.Risks esot tas, ka viskijs minētajās mucās kādu iemeslu rezultātā nav tik kvalitatīvs, kā to gribētos. Šīs mucas var apdrošināt, kas gan neuzlabos šāda dzēriena kvalitāti. Tāpat apdrošināšana un uzglābšana prasīs papildu izmaksas.

Tad mūzika

“Bloomberg” izceļ, ka investori šajā gadsimtā var mēģināt gūt labumu arī no tiesībām uz mūziku, kuras ilgstoši esot piederējušas pamatā šīs jomas insaideriem. Bilde gan šajā ziņā pēdējos gados mainoties, un radušies vairāki fondi, kas piesaista investoru naudu, lai iegādātos tiesības uz dažnedažādu mūziķu dziesmām. Jeb - dziesmu tiesību īpašnieki pelna naudu, kad dziesmas tiek straumētas, pirktas un izpildītas.“Bloomberg” norāda, ka straumēšanas revolūcija jauno un veco mūziku padara arvien “vērtīgāku.” Savukārt “The Wall Street Journal” novembrī ziņoja, ka pasaulē straumēšanas ieņēmumi 2019. gadā pieauga līdz 11,4 miljardiem ASV dolāriem. Tas pirmo reizi esot veidojis vairāk nekā pusi no pasaules ierakstītās mūzikas industrijas ienākumiem. ASV investīciju banka “Goldman Sachs” lēš, ka līdz 2030. gadam ierakstītās mūzikas tirgus varētu sasniegt 45 miljardus ASV dolārus.

WSJ apraksta, piemēram, “Round Hill” fondu, kas meklē iespējas ieguldīt atpazīstamu mūziķu dziesmās, kas vēsturiski jau esot pierādījušas savu spēju būt aktuālas (tātad arī pelnīt). Faktiski mūzikas autoratlīdzības ir kļuvušas arvien populārākas investoru vidū, jo straumēšanas pakalpojumu pieaugums atdzīvinājis šādas ierakstītās mūzikas tirgu. Līdzīga kompānija esot arī “Hipgnosis Songs Fund”. Šādus fondus daļēji var salīdzināt ar kaut ko līdzīgu akciju fondiem, kas izvēlas konkrētus uzņēmumus, kuru vērtspapīrus pirkt.

Šiem fondiem to portfeli veido dziesmas un to ienākumu plūsma ir no šo dziesmu izmantošanas. Eksperti skaidro, ka šādi mūzikas “honorāri” izskatoties īpaši pievilcīgi uz jau minēto neesošo vai pat negatīvo parāda procentlikmju fona. Mūzikas autortiesību ienākumi esot arī salīdzinoši stabili un tiem neesot izteiktas korelācijas ar citām aktīvu kategorijām.“Bloomerg” runā arī, piemēram, pat tādu ASV uzņēmumu kā “Royalty Exchange”, kas palīdz jaunajiem māksliniekiem piesaistīt naudu. Kāda ieguldīšana jauno mūziķu “biržās un to veikuma fondos” var būt krietni riskantāka.

Tiesības uz savām dziesmām pārdod arī paši mākslinieki. Pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, decembrī Bobs Dilans savas aptuveni 600 dziesmas pārdevis “Universal Music Publishing Group”. Tiek baumots, ka darījuma summa bijusi 300 miljonu ASV dolāru vērtībā. “Dzīvās mūzikas ieņēmumu sabrukums ir licis dažiem dziesmu autoriem pārdot tiesības uz viņu katalogiem. Investoru pieprasījums ir sekojis līdzi piedāvājuma pieaugumam,” WSJ klāsta “Massarsky Consulting” – uzņēmuma, kas specializējies mūzikas un kinofilmu industrijas konsultēšanā - vadība. Ne vienmēr gan šādos fondos tiešā veidā ieguldīt var izrādīties viegli un saprotami. Tāpat ir zināms risks, ka kaut kas pamainās pašā mūzikas biznesā.

Pēc tam - kukaiņu ēšana

Uz pārējo fona “Bloomberg” runā arī par investīcijām kukaiņu fermās. Proti, medijs spekulē, ka kukaiņu ēšana nākotnē uz pasaules pārapdzīvotības fona var kļūt gluži vai par neaizvietojamu ikdienas sastāvdaļu. Tradicionāli tiek piesauktas arī klimata pārmaiņas, kas pārtikas pietiekamības problēmu var vien saasināt. Proti, potenciāla pārtikas krīze kukaiņus var padarīt par izšķirošu olbaltumvielu avotu. Kukaiņus audzēšanai esot nepieciešamā mazāka zemes platība, tas esot zaļāk un arī lētāk, ja salīdzina ar mājlopu audzēšanu. Kukaiņi varot būt arī ekonomisks veids kā ražot mēslojumu un barība citiem dzīvniekiem un zivīm, kuru audzētavas pasaulē arvien palielinoties.

Piemēram, Beļģijā bāzētais fonds Astanor Ventures pērn investēšanai ilgtspējīgas pārtikas produktu “startapos” esot piesaistījis līdzekļus 270 miljardu eiro vērtībā, ziņo “Bloomberg”. Viens no šādiem uzņēmumiem “Ynsect” tonnām audzējot vaboles gan dzīvnieku un zivju barībai, gan mēslojumam. Viens no šī uzņēmuma lielākajiem investoriem esot Holivudas aktieris Roberts Daunijs juniors. Pieejamā informācija vēl liecina, ka “Astanor Ventures” galvenokārt apkalpo turīgas ģimenes, kur individuāliem investoriem ieejas barjera šajā fondā esot 250 tūkst. eiro. Jāņem vērā, ka tā pati Eiropa visai uzņēmusi visai izšķirīgu tā saucamo zaļo kursu. Tas nozīmē, ka šādi projekti var gūt arī politiķu labvēlību. Protams, ēst tārpus un kukaiņus daudzās pasaules vietās var būt par daudz prasīts, kas ir zināms šī biznesa risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.

Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.

Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.

Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodam no Eiropas Savienības (ES), sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti, informē VAS "Latvijas Pasts".

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām, gan saņemot, gan nosūtot pasta sūtījumus uz Apvienoto Karalisti. Saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Nosūtot vēstuļu korespondences sūtījumus uz Lielbritāniju, izmaiņas pasta tarifos nav paredzētas, taču tās attieksies uz pasta paku sūtījumiem virs 10 kg, kam 21% PVN vietā no nākamā gada tiks piemērota 0% PVN likme.

Ievērojot Lielbritānijas izstāšanos no ES šā gada 31.decembra pusnaktī, ar 2021.gada 1.janvāri arī Latvijas iedzīvotājiem gaidāmas izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar šo valsti. Latvijas Pasts aktīvi strādā pie izmaiņu ieviešanas pasākumiem, gatavojot atbilstošus grozījumus uzņēmuma informācijas sistēmās un paziņojumus klientiem pieejamajās lietojumprogrammās, piemēram, pašapkalpošanās vietnē Manspasts.lv, kur klienti paši attālināti var noformēt sūtījumus, un klātienē pasta nodaļās, kā arī apmācot pasta tīkla un Klientu centra darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensijā no šodienas nolēmis doties Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pēc 30 gadu dienesta VP, ņemot vērā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, Krapsis nolēmis atstāt dienestu. Dienesta gaitas VP Krapsis sāka 1992.gadā un ieņēmis dažādus amatus kārtības policijas struktūrvienībās, kas lielākoties saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli.

No 2020.gada februāra Krapsis ieņēma VP priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatu, taču maija sākumā pamatojoties uz Iekšējās drošības biroja (IDB) piemēroto drošības līdzekli viņš no amata pienākumu pildīšanas atstādināts.

Krapsis teica, ka iemesli dienesta pamešanai ir divi. Pirmkārt, pēc viņa sūdzības izmeklēšanas tiesnesis nav grozījis IDB piemēroto drošības līdzekli. Otrkārt, Krapsim ir svarīgs policijas tēls un prestižs, tāpēc viņa formālā atrašanās amatā var nesekmēt VP priekšnieka Armanda Ruka iecerētās policijas reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Smart Eco Tiny" Ādažu novadā ražo pārvietojamās mājas, plānojot ar tām apgūt Ziemeļvalstu tirgu un izveidot pārvietojamo namiņu ciematus Latvijā.

"Sekojot nekustamo īpašumu tirgum, pievērsām uzmanību, ka strauji pieaug pieprasījums pēc neliela izmēra, ekoloģiskām un energoefektīvām mājām. Pamanījām arī, ka Eiropā sāk attīstīties pārvietojamo māju, jeb Tiny House kustība. Uzskatāms piemērs ir Vācija, kur izveidoti vairāki Tiny House ciemati. Esam apmeklējuši vairākas izstādes Somijā, Polijā un Vācijā, iepazīstoties ar piedāvājumu šajā segmentā. Ņemot vērā to, ka jau vairāk nekā 20 gadus darbojamies būvniecības jomā, pildot namdaru un apdares speciālistu darbus, nolēmām uzsākt šāda tipa māju ražošanu arī Latvijā," stāsta "Smart Eco Tiny" valdes loceklis Kaspars Juliks.

Sākotnējās investīcijas uzņēmējdarbības uzsākšanā veido apmēram 50 000 eiro, kas saistītas ar darbnīcas telpu iekārtošanu, tirgus un produkta izpētes darbiem, konsultācijām ar konstruktoriem un arhitektiem, demo mājas radīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.

Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup sagatavo pirmo ESG ziņojumu

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup, gatavojoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), kā viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ir sagatavojis pirmo ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG – Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojumu par 2020. gadu.

Ziņojums veidots, vadoties pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Nasdaq biržu ESG ziņojumu izstrādātajām vadlīnijām.

Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2021. – 2023. gadam norādīts, ka Ziemeļvalstīs informāciju par ESG mērķiem, kas aptver daudzveidīgus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, šobrīd sniedz aptuveni 430 uzņēmumi. Savukārt Baltijas valstīs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības novērtējumu veic tikai daži uzņēmumi.

"Gan sabiedrībā kopumā, gan biznesa vidē arvien vairāk apzinās, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, vērtējot uzņēmuma ilgtermiņa panākumu iespējas, ir tikpat nozīmīgi kā aktuālo finanšu datu analīze. Tāpēc, startējot ar IPO Nasdaq Riga biržā, ieviešam augstākos standartus un prasības, ko investori un regulējošās institūcijas izvirza finanšu nozares uzņēmumiem. ESG ziņojums ikvienam interesentam sniedz padziļinātu ieskatu ne vien uzņēmuma finanšu datos, bet arī uzņēmējdarbības iekšējos procesos, pārvaldības principos, attīstības filozofijā un ilgtermiņa vīzijā. Nav arī nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība par vienu no centrāliem ilgtspējas mērķiem ir izvirzījusi klimatneitrālu, resursefektīvu un sociāli taisnīgu investīciju veicināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz ar to Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un investoriem ESG jautājumi un ar tiem saistīto risku mazināšana būs arvien nozīmīgāks faktors biznesa attīstības lēmumu pieņemšanā," norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Creditea pirmajā pusgadā piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus klientu

Db.lv, 30.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas nebanku finanšu risinājumu zīmols Creditea, kas piedāvā Mastercard maksājumu karšu, norēķinu kontu un kredītlīnijas iespējas, savā darbības pirmajā pusgadā Latvijā ir piesaistījis vairāk nekā 10 tūkstošus klientu.

Creditea mērķis ir kļūt par vienu no vadošajiem nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ar piedāvājumu, kas balstās uz lietošanas vienkāršību, izdevīgumu un sadarbības noteikumu skaidrību.

"Creditea veiksmīgā ienākšana Latvijā apliecina, ka šeit ir būtisks pieprasījums pēc alternatīviem finanšu pakalpojumiem, kas paralēli bankām piedāvā maksājumu un kreditēšanas funkcionalitāti. Mēs redzam, ka klienti Creditea kartes un kredītlīniju izmanto gan kā savu galveno finanšu risinājumu, gan nereti - kā otro vai pat trešo karti un kontu," saka Creditea vadītāja Latvijā Laura Rumbina.

Darījumu statistika atklāj, ka Creditea maksājumu kartes visvairāk tiek izmantotas ikdienas darījumiem - pirkumiem internetā un veikalos, bet visvairāk tiek tērēts par pārtiku un transporta pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot divus miljonus eiro, pašmāju degvielas tirgotājs “Virši” atklājis jaunu pilna servisa uzpildes staciju uz A8 šosejas netālu no Olaines.

Šī ir kopumā jau 64. stacija “Virši” tīklā, kā arī kārtējais solis pretī saspiestās dabasgāzes jeb CNG infrastruktūras attīstībai Latvijā – plānots, ka tuvākajā laikā stacijā būs nodrošināta arī CNG uzpildes iespēja.

“Investīcijas uzņēmuma tīkla tālākā paplašināšanā ir stratēģisks solis, lai ne tikai nodrošinātu ikvienu Latvijas autobraucēju ar kvalitatīvu degvielu un visu nepieciešamo ceļā, bet arī veicinātu tīrākas enerģijas izmantošanu autotransportā. Pavisam drīz mūsu stacija Olaines novadā kļūs par jau piekto publiski pieejamo CNG uzpildes vietu Latvijā, kas sekmēs šī ekonomiski izdevīgāka un videi draudzīgāka degvielas veida popularitātes pieaugumu arī mūsu valstī. Kopumā šogad plānojam uz Latvijas kartes atzīmēt vismaz desmit CNG uzpildes vietas, tādējādi jau pārskatāmā nākotnē nodrošinot plašu pārklājumu visā valsts teritorijā,” pauž “Virši” izpilddirektors Jānis Vība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atcelto pasākumu dēļ atmaksāti jau divi miljoni eiro

Monta Šķupele, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Biļešu paradīze atcelto pasākumu dēļ klientiem atmaksājusi jau aptuveni divus miljonus eiro, tomēr uzņēmums cer, ka pandēmijas laiks nav uz palikšanu, un prognozē strauju nozares atlabšanu

Kultūras nozare ir ar spēku apstādināta, jo tā nav ekonomiskā krīze, Dienas Biznesam pauž SIA Biļešu paradīze valdes priekšsēdētājs. Jānis Ķuzulis. Industrija gatavojas vairākiem iespējamajiem scenārijiem, kuru attīstība atkarīga no valdības lēmumiem.

Kā industriju ir skāris pandēmijas laiks?

Pirms marta ne tikai mūsu uzņēmumā, bet visā industrijā bija sācies brīnišķīgs 2020. gads. Ja 2019. gads bija tiešām ļoti labs un ar ievērojamu pieaugumu gan Biļešu paradīzei, gan arī kopumā industrijai, tad šis gads sākās vēl labāk. Janvāris, februāris par 15–20% pārsniedza iepriekšējo gadu. Pēc tikko noslēgta lieliska 2019. gada likās, ka šis gads burtiski aizlidos kā ar sērfa dēli pa viļņiem augšpusē. Tad pienāca marts ar lēmumu par lockdown, un šķiet, ka 13. marts bija pēdējā labā diena. Šī gada lielākais pārdošanas apjoms tika uzrādīts tieši nedēļā pirms lockdown. Tad, protams, viss sabruka. Sekas gan mums, gan industrijai ir dramatiskas. Man absolūti nepatīk šīs situācijas salīdzinājums ar Otro pasaules karu, bet taisnība ir tajā, ka šāda mēroga publiskās dzīves pārtraukumi tiešām nav bijuši. Industrija tika apstādināta, pasākumi nenotika, ieņēmumu nebija. Nevis strauji kritās, bet nulle. Protams, ka tam nevar nebūt seku. Marts vēl izskatījās salīdzinoši labi, jo marta pirmās dienas bija ļoti veiksmīgas. Pēc tam daudzi cilvēki pēc inerces domāja, ka drīz jau tas beigsies. Bija pasākumu organizatori, kuri, kad pirmie ierobežojumi bija līdz 14. aprīlim, jau 15. aprīlī ieplānoja nākamos pasākumus, kas, protams, nepiepildījās. Ieņēmumu nebija, un ļoti grūtu šo situāciju padarīja tas, ka nākotnes prognozes bija pilnīgi nezināmas. Šobrīd, otrajā vilnī, ir labāk, jo daudzmaz zinām, ar ko rēķināties. Kaut minimāli, bet ir iepazīts vīrusa raksturs. Tobrīd tas tā nebija, līdz ar to kopējā noskaņa bija diezgan depresīva visā industrijā, bet mēs iekšēji vienojāmies, ka nedrīkstam ļauties panikai, mums ir jāuztur sevī optimisms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādu gadu bizness Latvijā un pasaulē vēl nebija ne paredzējis, ne pieredzējis – 2020. gads pandēmijas rezultātā pamatīgi satricinājis biznesa vidi, apgriežot visu ar kājām gaisā, ilgermiņa prognozes nomainot pret spēju reaģēt ātri un pielāgoties operatīvi.

Daudzās nozarēs šis gads aizvadīts ar ievērojamiem apgrozījuma kritumiem, dīkstāvēm un zaudējumiem, bet ir arī nozares, kam jāspēj turēt līdzi uzrāvienam.

2020. gads ir bijis tāds eksperimentāls, kad viss, ko vien varēja, ir pārcelts uz interneta platformām, secina asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. “Lai arī pēdējos gados lielās mēbeļu izstādes lēnām pārvērtās par tādu satikšanās – ballīšu – vietu, bet samazinājās to nozīme lietišķajos darījumos, tomēr šogad tās klātienē nenotika. Taču tagad visu var redzēt, izmantojot informācijas tehnoloģijas, pat neizejot no savas istabas,” tā J. Griķis. Viņš atzīst, ka daļa mēbeļu tirdzniecības arī iepriekš jau notika e-veikalos, bet tagad šī daļa tikai pieaugusi. “Eksportējam mēbeles faktiski uz interneta, nevis reālajiem lielveikaliem,” tā šā gada tendenci raksturo J. Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādu valsts atbalstu uzņēmēji novērtētu vairāk nekā naudu?

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos, 22.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliem investīciju projektiem eksporta veicināšanai valsts varētu novirzīt 200 miljonus eiro, izriet no ceturtdien vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītā Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma.

EM izstrādājusi atbalsta programmu lielajiem investīciju projektiem eksporta veicināšanai, kuras ietvaros tiktu atbalstīti lieli investīciju projekti, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu.

Kopumā šai programmai no valsts budžeta iecerēts novirzīt 200 miljonus eiro. Viens uzņēmums varētu pretendēt uz aizdevumu ar granta elementu līdz 75% no kopējām projekta izmaksām, bet valsts sniegtā atbalsta summa būtu, sākot no desmit miljoniem eiro. Aizdevumu plānos izsniegt uz 20 gadiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs aģentūrai LETA atzina, ka nepieciešamība kāpināt produktivitātes apjomus, veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē, paplašināt eksporta tirgus ģeogrāfiju ir stratēģiski svarīga Latvijas tautsaimniecības turpmākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cena kopš šā gada sākuma palielināsies par 4,2%. Pašas janvāra beigas finanšu tirgos izvērtās trauksmainas, lai gan kopš tā laika fondu tirgi atkal atgriezušies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru