Eksperti

Pienākusi BIO atkritumu kārta šķirošanas maratonā – kad stāvēsim uz pjedestāla?

Līga Šmite, “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja,09.08.2024

Jaunākais izdevums

Neatņemama modernā dzīves veida daļa ir dalīšanās ar citiem un atbildīga attieksme pret vidi. Kurā ģimenē gan nav uzrunāti radi un draugi, meklējot kādu, kam atdot vēl nenolietotās zīdaiņu drēbītes?

Tās mēdz “ceļot” garus ceļus pat pie vairākiem mazuļiem. Strādājoši, taču vairs nevajadzīgi mobilie telefoni nonāk pie vecvecākiem vai draugu bērniem. Žurnāli tiek ziedoti, piemēram, bibliotēkām un izglītības iestādēm, bet vecas segas – dzīvnieku patversmēm.

Manuprāt, tekstila “ceļš” – ziedošana labdarībai vai nodošana īpašos konteineros - ir spilgts apliecinājums cilvēku ieradumu un dzīves veida izmaiņām. Mēs labprāt šķirojam atkritumus, kuru nodošanai ir izveidota pietiekami ērta infrastruktūra. Jā, ar katru gadu aizvien vairāk rīdzinieku šķiro atkritumus. Kartons, papīrs, plastmasas un stikla pudeles, nolietotas elektroiekārtas – to visu šodien var viegli šķirot un lielā vairumā gadījumu bez samaksas.

Tagad šķirošanas maratonā ir pienākusi kārta BIO atkritumiem. Tos saražojam visvairāk – pārtikas atliekas veido aptuveni 30% no visiem atkritumiem. BIO atkritumu nodalīšana ir liels izaicinājums, jo var prasīt būtisku paradumu maiņu pat cilvēkiem, kuri šķiro citu kategoriju atkritumus. Nesen veiktā aptauja par BIO atkritumu šķirošanas paradumiem iedzīvotāju vidū ļauj secināt, ka sabiedrībā iecienīta izvēle joprojām ir komposta veidošana – to dara divas trešdaļas privātmājās dzīvojošo respondentu.

Grūtāk klājas tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Pat tad, ja ir pārliecība, ka nodalīt pārtikas atliekas ir pareiza rīcība, apkārtējo bezatbildības dēļ ir viegli atmest šķirošanai ar roku. Šogad veiktā aptauja liecina, ka BIO atkritumus šķiro aptuveni 40% dzīvokļu iemītnieku. Pārējie labākajā gadījumā ignorē brūnos konteinerus, sliktākajā – samet tajos visu, kas pagadās. Diemžēl šāds “maisījums” tālākai pārstrādei nav derīgs un nonāk nevis “Getliņi EKO” pārstrādes tuneļos, bet gan kopējā atkritumu kalnā.

Redzam, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji atbalstītu un aizvien aktīvāk iesaistītos BIO atkritumu šķirošanā. Kāpēc?

Pirmkārt, Eiropas Savienība ir noteikusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035.gadam poligonos apglabāt tikai 10% atkritumu, patlaban vidēji tiek apglabāta aptuveni puse. Ja šo mērķi nesasniegsim, Latvijai var nākties maksāt ievērojamas soda naudas. Viens no svarīgākajiem veidiem, kā tuvoties ES mērķa sasniegšanai, ir iespējami plašāka BIO atkritumu šķirošana ikdienā.

Otrkārt, Getliņu poligons pavisam drīz, jau aptuveni pēc desmit gadiem, būs pilns. Tas nozīmē, ka visiem būs nopietni jādomā, kur Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji glabās atkritumus. Iespējams, kaut kur Rīgas reģionā būs jāatvēl teritorija jauna poligona ierīkošanai. Jo vairāk atkritumu mēs katrs savā ikdienā varam nošķirot un pārstrādāt, jo vairāk attālināsimies no iecerēm par jauniem atkritumu poligoniem.

Katrai mājsaimniecībai ir jāsaprot, vai šķirošanai ērtāk izmantot biomaisiņus, virtuves konteinerus vai ko citu. Vienoti risinājumi BIO šķirošanai mājsaimniecībās, manuprāt, nav vajadzīgi. Katram pašam jāspēj rast sev piemērotākais veids, kur uzglabāt pārtikas atkritumus mājās. Pats būtiskākais, lai sašķirotais nonāk līdz brūnajam BIO atkritumu konteineram. No savas pieredzes varu teikt, ka visgrūtāk ir sākt, bet pēc tam jau BIO šķirošanā iesaistās pārējie ģimenes locekļi un ar laiku izdodas to izveidot par ikdienišķiem paradumiem.

Protams, efektīva atkritumu savākšana ir atkarīga ne tikai no iedzīvotāju apzinīguma, bet arī no daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāju un atkritumu operatoru prasmēm to sekmīgi nodrošināt. Kopumā mēs redzam, ka lēnām aug to apkaimju skaits, kurās BIO atkritumus izdodas veiksmīgi savākt.

Esmu pārliecināta, ka visiem kopā – iedzīvotājiem, namu apsaimniekotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībai, tirgotājiem izdosies pieveikt šo garo šķirošanas maratona posmu un radīt apstākļus, lai BIO atkritumu šķirošana kļūtu par ierastu lietu. Ir laiks rīkoties!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

IUB aizliedzis Getliņi eko slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā

LETA,29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājam SIA "Getliņi eko" slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā, liecina IUB tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Sūdzību par konkursa nosacījumiem iesniedza SIA "Alpha Baltic Media", konkursa rīkotājiem pārmetot nepilnības vērtēšanas kritērijos, tostarp "Rimi Latvia" lomu konkursa iznākumā.

Izskatot sūdzību, IUB aizliedzis "Getliņi eko" turpināt konkursu, kā arī uzdevis atcelt nolikumā minēto prasību saņemt "Rimi Latvia" atzinumu pretendentiem un veikt grozījumus konkursa nolikumā.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka konkursu "Sociālā kampaņa "BIO atkritumu dalīta vākšana sadarbībā ar mazumtirdzniecības lielveikaliem, atkritumu apsaimniekotājiem u.c."" "Getliņi eko" izsludināja 2024.gada 23.februārī ar paredzamo līgumcenu 300 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā SIA "Getliņi EKO" apgrozījums sasniedza 48,91 miljonu eiro, kas ir par 1,92 miljoniem eiro jeb 3,8% mazāks, salīdzinot ar 2021. gadu.

Pārskata gadā poligonā tika pieņemtas 246 tūkst. tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir kritums par 3,7%, salīdzinot ar 2022. gadu, kas liecina par pirktspējas mazināšanos augstās inflācijas ietekmē, kā arī par šķirotu atkritumu īpatsvara pieaugumu.

Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sasniedza 2,75 miljonus eiro, kuras apmēru būtiski ietekmēja ārkārtas ieņēmumi no iepriekšējo gadu uzkrājuma dabas resursa nodokļa (DNR) samazinājuma 1,02 miljonus eiro apmērā, ņemot vērā 2023. gada nogalē pieņemtos grozījumus DRN likumā.

Atkritumu apsaimniekošanas procesā iegūtā biogāze aizvadītajā gadā uzņēmumam ļāva saražot 25,9 GWh elektroenerģijas un 21,0 GWh siltumenerģijas. Tāpat "Getliņi EKO" investīcijas pamatlīdzekļu iegādē 2023. gadā sasniedza 2,07 miljonus eiro, tādējādi veiksmīgi turpinot uzņēmuma stratēģisko attīstību pie sociāli atbildīga un ilgtspējīga saimniekošanas veida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - PVD konstatējis Maxima veikalā Polijas izcelsmes gurķus, kam izcelsmes valsts norādīta Latvija

LETA/Db.lv,15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LOSP: Ir pamatotas aizdomas, ka zem Latvijas izcelsmes zīmes veikalos tiek tirgoti Polijas, Krievijas un citu valstu dārzeņi

Db.lv,15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”

Komentāri

Pievienot komentāru