Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki vēl turpina nākt, turklāt pulcējas ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.

Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, prezidents paziņojis platformā "X".

Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.

Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Tikai īstena saimnieka pieeja ļaus izskaust nevajadzīgus budžeta tēriņus.

Visās valsts ministrijās un Valsts kancelejā kopumā ir 10% vakanču, kas parāda vidējo «temperatūru» valsts pārvaldē un, iespējams, arī pašvaldībās, jo sistēma sevi kopē no virsotnes. 10% samazinājums no 18 miljardus vērtās 2026. gada budžeta izdevumu daļas veido tieši 1,8 miljardus eiro. Saprotams, ka ne visus izdevumus var attiecināt uz algām, tomēr lielu daļu no deficīta varētu likvidēt tieši šādi, likvidējot vakances.

Ministrijas kā paraugs

Ministrijas un Valsts kanceleja ir valsts pārvaldes centrālais aparāts, un jau sen ir zināms, ka nepilno 4000 ierēdņu kopu nav vērts samazināt tieši, jo funkciju pietiek. Tajā pašā laikā esošās vakances parāda, ka ministrijas tīri labi tiek galā ar esošo darbinieku skaitu. Proti, būtu iespējams minimizēt izdevumus «atlaižot» tukšos krēslus. Tie, kuri dara darbu, lai paliek un strādā, bet tie krēsli, kas stāv tukši, vienkārši tiek izņemti no budžeta. Zināms taču – ja nauda tiek iedota, tad to pamanās iztērēt un atpakaļ budžetā šie līdzekļi nenonāk. Patiesībā sistēma ir saglabājusies no mūsu valsts brīvības atgūšanas brīža, un iestādes vai institūcijas budžeta veidošana kopš 1991. gada vienmēr ir veidota pēc amata vietu principa. Ņemsim kaut visvienkāršāko veidojumu – muzejs.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Turcijas nacionālā lidsabiedrība "Turkish Airlines" otrdien paziņoja, ka Spānijas aviokompānija "Air Europa" pieņēmusi tās 300 miljonu eiro piedāvājumu par mazākuma akciju daļas iegādi.

Paziņojumā Stambulas akciju biržai "Turkish Airlines" norāda, ka "Air Europa" pieņēmusi izteikto piedāvājumu, un procedūras šī darījuma noslēgšanai ir sākušās.

Precīza "Air Europa" akciju daļa, kāda nonāks Turcijas lidsabiedrības īpašumā, tiks noteikta pēc šī darījuma pabeigšanas.

Spānijas un Turcijas mediji vēstī, ka tā varētu veidot aptuveni 26%.

"Turkish Airlines" sagaida, ka šis process varētu tikt pabeigts sešu līdz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgo iestāžu, to vidū Spānijas valdības, apstiprinājuma saņemšanas.

Aviokompānija šo piedāvājumu otrdien izteica Spānijas tūrisma grupai "Globalia", kurai pieder 80% "Air Europa" akciju. Pārējie 20% akciju pieder holdingkompānijai "International Airlines Group".

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Likumu izmaiņas saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

"Šis ir vēl viens solis, kas veicinās Latvijas ekonomikas attīstību, un izmaiņu mērķis ir izveidot taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem, atbalstot gan vietējos, gan ārvalstu investorus. Tās ne vien palīdzēs uzņēmumiem piesaistīt nepieciešamo finansējumu no dažādiem avotiem un samazināt finansējuma izmaksas, bet arī veicinās investīcijas Latvijas reģionos," grozījumu būtību raksturo Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam - jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" nākamajos desmit gados ieguldījumus sadales sistēmā galvenokārt plāno novirzīt objektu rekonstrukcijai un uzturēšanai, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā.

SPRK apstiprinājusi "Gaso" iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas attīstības plānu 2026.-2035.gadam. Plānā iezīmēts uzņēmuma stratēģiskais skatījums uz dabasgāzes sadales infrastruktūras uzturēšanu un attīstību nākamajā desmitgadē, paredzot arī būtiskus ieguldījumus drošas, efektīvas un ilgtspējīgas sistēmas nodrošināšanai.

"Gaso" izstrādātais plāns ietver gan esošās infrastruktūras tehnisko novērtējumu, gan attīstības rādītājus, kā arī kapitālieguldījumu plānus katrā no sadales sistēmas iecirkņiem. Īpaša uzmanība pievērsta lietotāju vajadzību un pakalpojumu pieprasījuma prognozēšanai, infrastruktūras atjaunošanai un jaunu ieejas/izejas punktu attīstības scenārijiem.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "BlockBen" licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, informē Latvijas Bankā.

"BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju.

Līdz ar licences saņemšanu "BlockBen" visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs.

"BlockBen" izveidojis privāto slēgto blokķēdi, kurā iespējams veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret naudu vai pret citiem kriptoaktīviem, kā arī glabāt kriptoaktīvus un veikt kriptoaktīvu pārvedumus. "BlockBen" piedāvā uzņēmumiem kriptoaktīvu (patēriņa žetonu) emisijas pakalpojumu, kā arī piedāvā izvietot šos kriptoaktīvus savā platformā, lai klienti varētu tos iegādāties.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Neplānotās nodokļu izmaiņas budžetā grauj Latvijas starptautisko tēlu investoru acīs un būtiski palielinās ēnu ekonomiku Latvijā, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vēstulē Finanšu ministrijai (FM).

FICIL nosoda valdības plānus, veidojot jauno budžeta projektu, ignorēt iepriekš panākto vienošanos ar nozari un apstiprināto plānu par akcīzes nodokļa paaugstināšanas kārtību. FICIL uzskata, ka šāda pēkšņa atkāpšanās no likumā apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna starptautiskā mērogā grauj investoru uzticību stabilai un prognozējamai tiesiskai videi Latvijā.

FICIL vēstulē norāda, ka ir izprotami valdības mērķi un nepieciešamība nodrošināt papildu valsts budžeta ieņēmumus, lai stiprinātu drošības un aizsardzības spējas un īstenotu citas neatliekamas prioritātes.

Vēstulē atgādināts, ka, sagatavojot 2025. gada budžetu, ar likumu tika nostiprināts akcīzes nodokļa pieaugums tabakas un pielīdzināmiem produktiem trīs gadu periodam, paredzot 10% nodokļa pieaugumu ik gadu līdz 2027. gadam ieskaitot, tomēr trīs mēnešus pirms jauno normu spēkā stāšanās FM budžeta likumu paketē virza papildu pieaugumus, kas atstās negatīvu ietekmi uz legālo industriju un samazinās kopējos valsts budžeta ieņēmumus. Priekšlikums paredz palielināt akcīzes nodokli par 15% no 2026. gada 1. janvāra, nevis par 10%, kā plānots. FM tādējādi neņem vērā industrijas ieteikumus un aprēķinus par neplānota akcīzes nodokļa pieauguma negatīvo ietekmi uz legālo tirdzniecību 2026.-2028. gadā, skaidro FICIL.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Plašu rezonansi un kritiku izpelnījušās Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Briedes rīcības pamatotību, līdz galam neskaidru motīvu dēļ atcelt Rīgas pilsētas tiesnesi Guntu Čepuli no Olainfarm iespējamā reiderisma krimināllietas izskatīšanas, vērtēs Tiesnešu ētikas komisija, Dienai apliecināja Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Diāna Makarova, vienlaikus patlaban atturoties no detalizētākiem komentāriem.

"Tiesnešu ētikas komisija skatīs konkrēto jautājumu, tāpēc šobrīd atturos no konkrētās situācijas vērtējuma un komentāra sniegšanas par iespējamiem ētikas pārkāpumiem," norādīja D. Makarova, atbildot uz Dienas uzdotajiem jautājumiem. Vienlaikus viņa atzina, ka iepriekš Tiesnešu ētikas komisija nav vērtējusi gadījumus, kad lietas pārdale tiek saistīta ar tiesnesim pieteiktā noraidījuma nepieņemšanu.

Minētais jautājums ir nonācis arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša redzeslokā, kurš gan arī patlaban atturas no plašākiem komentāriem par šo jautājumu. "Augstākās tiesas priekšsēdētājs iepazīstas ar publiski izskanējušo situāciju Rīgas pilsētas tiesā. Šobrīd komentārus saistībā ar šo lietu priekšsēdētājs atturas sniegt," Dienai oktobra vidū norādīja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

Eiropas Savienība (ES) plāno mīkstināt savu piegādes ķēžu likumu, kura mērķis ir cilvēktiesību aizsardzība, pirms tas stāsies spēkā.

ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvji otrdien sarunās Briselē vienojās, ka šos noteikumus vajadzētu attiecināt tikai uz ierobežotu skaitu lielo kompāniju.

Eiroparlamentam un ES valstīm vajag apstiprināt šīs izmaiņas, bet šī apstiprināšana parasti ir tikai formalitāte.

Saskaņā ar pārskatīto plānu šie noteikumi attieksies tikai uz lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir vairāk nekā 5000 darbinieku un gada apgrozījums pārsniedz 1,5 miljardus eiro. Sākotnējais priekšlikums attiecās uz uzņēmumiem ar vismaz 1000 darbiniekiem un vismaz 450 miljonus eiro lieliem gada ieņēmumiem.

Turklāt uzņēmumiem, kas pārkāpj šos noteikumus, vairs nedraudēs civiltiesiskā atbildība ES līmenī. Kompānijām, kas tos neievēro, draudēs naudassodi līdz 3% no to globālā neto apgrozījuma.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja peļņu 294,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,2% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp septembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 24,4 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025. gada 30. septembrī bija 30,426 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,7% jeb 1,92 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada septembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,507 miljardi eiro.

Septembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 15,393 miljardi eiro, kas ir par 9,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 15,308 miljardus eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 84,9 miljoni eiro, kas ir par 13,4% vairāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja peļņu 232,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 32,8 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025.gada 31.jūlijā bija 29,824 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,57 miljardiem eiro vairāk nekā 2024.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,254 miljardi eiro.

Jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 15,083 miljardi eiro, kas ir par 8,7% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 14,996 miljardus eiro, kas ir par 8,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 86,8 miljoni eiro, kas ir par 2,4% vairāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja peļņu 270,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 28,7% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 376, miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025.gada 31.augustā bija 30,071 miljarda eiro apmērā, kas ir par 5,7% jeb 1,619 miljardiem eiro vairāk nekā 2024.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,452 miljardi eiro.

Augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 15,377 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 15,288 miljardus eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 88,8 miljoni eiro, kas ir par 4,5% vairāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad desmit mēnešos strādāja peļņu 324,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,6% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp oktobrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 30,4 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025. gada 31. oktobrī bija 30,523 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,4% jeb 1,294 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada oktobra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 29,229 miljardi eiro.

Oktobra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 15,57 miljardi eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 15,492 miljardus eiro, kas ir par 9,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 78,2 miljoni eiro, kas ir par 4,8% vairāk.