Enerģētika

Pieprasa pabeigt iesāktos siltināšanas projektus, pirms tiek sākti nākamie

Madara Fridrihsone, 25.09.2012

Jaunākais izdevums

Valdības sēdē otrdien izvērsās visai asa diskusija starp veselības ministri Ingrīdu Circeni (Vienotība) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņiem – ministrei ir iebildumi pret to, ka, neraugoties uz to, ka daļa siltināšanas projektu vēl nav pabeigti, tiek piešķirti līdzekļi jaunu projektu finansēšanai.

«Es uzskatu, ka vispirms ir jānosiltina pusnosiltinātās ēkas un tikai pēc tam jāķeras pie jaunām,» paziņoja I. Circene, pieprasot, lai šis viedoklis tiktu pievienots Ministru kabineta lēmumam par emisijas kvotu tirdzniecībā iegūto līdzekļu novirzīšanu ēku siltināšanai.

Veselības ministre zināja teikt, ka atsevišķu slimnīcu, piemēram, Liepājas slimnīcas ēku siltināšana palikusi esot palikusi pusratā. Tādēļ, viņasprāt, ir absurdi novirzīt līdzekļus, piemēram, veikalu noliktavu ēku siltināšanai. VARAM ierēdņi gan zināja teikt, ka slimnīcu ēku siltināšanai izmantota Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda, nevis emisijas kvotu tirdzniecībā iegūtie līdzekļi.

Arī premjeram Valdim Dombrovskim šķiet, ka veikalu ēku un noliktavu siltināšana diez vai ir prioritāte un drīzāk būtu jāatbalsta ražošanas ēku energoefektivitātes palielināšanai. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atbalsta ideju, ka siltināšanai paredzētie līdzekļi ir pieejami arī mazumtirdzniecības nozarei, jo atbalsts ēku siltināšanai savā ziņā ir pretinflācijas pasākums.

VARAM piedāvājums paredz siltināšanai novirzīt 20 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Daugavpils cietoksnī noslēgumam tuvojas 1,7 miljonus eiro vērti būvdarbi

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd paveikti aptuveni 80% fasādes atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbu Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Atjaunotā ēkas fasāde uzlabos vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada augustā.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai projekta ietvaros tiek veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas iekšpagalma ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, pandusa ierīkošana nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Projekta rezultātā Latvijas Nacionālais arhīvs iegūs atjaunotas ekspluatējamas inženierkomunikācijas sistēmas, kā arī būtisku komunālo (apkures) pakalpojumu izmaksu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 1,7 miljoniem eiro siltina topošo Latgales reģiona arhīvu centru Daugavpilī

Monta Glumane, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībā - Daugavpils zonālajā valsts arhīvā uzsākti būvdarbi energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

«Energoefektivitātes projekta rezultātā līdz 2022. gada rudenim plānots par vairāk nekā pusi samazināt apkures patēriņu ēkā - no 182.31 (kWh/m2 gadā) uz 71.29 (kWh/m2 gadā), tā ietaupot iestādes un nodokļu maksātāju līdzekļus, kā arī uzlabojot arhīva tehnisko un estētisko stāvokli,» atklāja K.Gruškevica.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai tiks atjaunotas inženierkomunikācijas sistēmas, veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Plānoto darbu sarakstā, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iekļauta arī pandusa ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siltināšanai spieķus riteņos liek augošās būvniecības izmaksas

Žanete Hāka, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūstot pieejamam Eiropas Savienības finansējumam, pamazām tempu uzņem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma

Tiesa, apstiprināto projektu skaits palielinās lēni; daļa pieteikumu sastopas ar vairākām problēmām, tostarp netiek sasniegts gaidītais ietaupījums, iedzīvotāju maksājums pēc renovācijas veikšanas var palielināties.

Lai nodrošinātu Latvijas pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, Ekonomikas ministrija (EM) Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir atbildīga par vairākām programmām energoefektivitātes paaugstināšanai gan gala lietotāju sektorā, gan enerģijas ražošanā un pārvadē ar kopējo publisko finansējumu 375,8 milj. eiro apmērā. Pieteikto projektu skaits aug lēnām, un sagaidāms, ka straujāks kāpums būs nākamajā gadā. Tiesa gan, spieķus riteņos liek augošās izmaksas būvniecības sektorā un citi faktori. «Gada pirmā puse bija klusāka projektu īstenošanā. Apsaimniekotāji, biedrības ar pieredzi sāka aktīvi darboties, bet lielākā daļa potenciālo projektu īstenotāju pamazām iešūpojās. Priecē fakts, ka, sākot no augusta, aktivitāte ir būtiski paaugstinājusies,» raksturo DNB bankas Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Pāne. Kopumā valstī šīs programmas ietvaros ir plānots nosiltināt aptuveni 1030 mājas, šobrīd šis ir finansēšanas virziens ar potenciālu, uzskata Swedbank Korporatīvo klientu attiecību vadītāja Liāna Vikmane. Aktivitāti uzrāda arī Rīga, kas iepriekš bijusi kūtrāka, gan Pierīga, no reģioniem aktīvākā ir Kurzeme un Vidzeme. Projekta vidējais apjoms, investējot energoefektīvos pasākumos piecu stāvu daudzdzīvokļu mājām, varētu būt ap 200 tūkst. eiro; iedzīvotāji šo izmaksu segšanai var piesaistīt ES grantu līdz 50%, ko administrē Altum. Taču, ja visu projektu būvniecības laiks sakritīs, tas noteikti ietekmēs izmaksas. Jau šobrīd ir novērojams cenu pieaugums celtniecībā, viņa brīdina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielveikala IKEA būvdarbi Latvijā

Rūta Kesnere, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūkusalas Biznesa centrā pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas enerģijas patēriņš samazināts vairāk nekā divas reizes, "Dienas Biznesam" atklāj centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks

Enerģijas ietaupījuma pamatā ir ne vien ēku siltināšana, bet arī vienotas ventilācijas un siltumenerģijas uzraudzības sistēmas ieviešana visā ēkā, kā arī ēkas īpašnieka, telpu apsaimniekotāja un nomnieku sadarbība ar vienotu mērķi, kas ļāvis samazināt izmaksas.

Sistēma maina paradumus

"Pirms aptuveni diviem gadiem mēs pirmajā ēkā sākām ar pilotprojektu un izveidojām vienotu energopatēriņa uzraudzības sistēmu. Pēc divām nodzīvotām ziemām bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu reālais siltuma ietaupījums ir aptuveni 50% pret to, kas mums bija pirms sistēmas ieviešanas," sacīja K. Vasks.

Atziņa pēc veiktā darba ir tāda, ka ēku siltināšana neļauj ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, ja netiek mainīti ēku iemītnieku paradumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Divām prokuratūras iestādēm atklāj jaunu mājvietu Kalnciema ielā

Laura Mazbērziņa, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien jaunajās mājās Pārdaugavas sirdī – Āgenskalnā, Kalnciema ielā 14, darbu uzsāk divu prokuratūras iestādes darbinieki - Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Atjaunotajā ēkā strādās 34 prokuratūras darbinieki.

«Šis ir vēl viens būtisks solis pretim labākai un efektīvākai valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanai. Tas iezīmē nākotnes Latvijas valsts pārvaldes tendenci – valsts iestāžu optimizāciju. Pielāgojot ēku Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras iestāžu vajadzībām, esam sakārtojuši, atjaunojuši un nodevuši ilgstošai lietošanai vēl vienu valsts nekustamo īpašumu, radījuši modernu un prokuratūrai piemērotu darba vidi, vienlaikus palielinot prokuratūras darba efektivitāti un samazinot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem,» atklāj Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

«Apkartējā vide ļoti ietekmē cilvēkus, tāpēc man ir prieks, ka mēs veidojam vidi, kur nebūs zemi griesti un varēs izstiepties ne tikai ķermenis, bet arī prāts un gars. Valsts pārvaldei ir jārēķinās, ka, ja mēs gribam noturēt labus darbiniekus, tad ar atalgojumu vien nepietiks, darba videi arī ir liela nozīme,» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atjaunos Latvijas Nacionālā arhīva ēku, veidojot tajā Rīgas reģiona centru

Laura Mazbērziņa, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LR Kultūras ministriju ir sagatavojusi Latvijas Nacionālā arhīva attīstības koncepciju par ēkas atjaunošanas darbiem - Rīgā, Skandu ielā 14.

Kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, funkcionālo un teritoriālo struktūrvienību statusā, ir apvienoti 15 valsts arhīvi. Skandu ielā 14 vien tiek uzglabāti aptuveni 1,5 miljoni dažādu dokumentu, ēka šobrīd ir minimāli apgūta. Plānotā energoefektivitātes projekta rezultātā tiks izmantots konkrētā nekustamā īpašuma attīstības potenciāls, ļaujot tajā pakāpeniski izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centru.

VNĪ 2018.gada beigās noslēdza sadarbības līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par ES struktūrfondu finansējuma piesaisti projekta īstenošanai. 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 15% ir Valsts budžeta līdzfinansējums - kopējais projekta budžets ir 3,5 miljoni eiro. Iepirkumā par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu piedalījās četri pretendenti, par uzvarētāju atzīta SIA LC būve, kuras piedāvātā līgumcena ir 2,7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Īstenots lielākais projekts daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmā

Db.lv, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, Babītes novada Piņķos realizēts līdz šim lielākais daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts energoefektivitātes programmas ietvaros.

1973. gadā būvētā piecu stāvu ēka ar 180 dzīvokļiem un kopējo platību 16 496 m2 tehniski un vizuāli bija nokalpojusi.

Renovācijā investēti 3 150 611 eiro, no kuriem 1 658 693 eiro ir bankas "Citadele" aizdevums, savukārt pārējā summa ir "ALTUM" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros.

Pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības "Saules 2" iniciatīvas uzsāktais mājas renovācijas projekts īstenots trīs gadu laikā.

Ineta Ventniece, biedrības "Saules 2" pārstāve, stāsta: "Mājai ziemas sezonā ilgstoši bija problēmas ar apkuri – vienā mājas pusē dzīvokļos ļoti karsts, savukārt otrā pusē nebija vairāk par 15 grādiem. Apkures sistēma bija novecojusi, un nepieciešamība to mainīt lielā mērā motivēja uzsākt ēkas renovāciju."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ušakovs: lai nosiltinātu visas mājas Rīgā nepieciešami 900 miljoni latu

Dienas Bizness, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māju siltināšana Rīgā prasīs 10 līdz 15 gadus, jo kopējās izmaksas, lai nosiltinātu visas galvaspilsētas ēkas, veido 900 miljonus latu, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš norāda, ka «sliktākais, kas ir noticis» - kopš 2009. gada gāze ir kļuvusi vismaz 2,5 reizes dārgāka, ko neviens apkures uzņēmums nosegt nevar, tāpēc tas parādās tarifos. Paralēli tam gāzei tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kā arī tika ieviests akcīzes nodoklis gāzei. Ušakovs LNT raidījumā 900 sekundes sacīja – ja atceltu gāzei atceltu akcīzi un samazinātu PVN, rīdzinieki šogad vien ietaupītu 10 līdz 15 miljonus latu.

Ušakovs norāda, ka, lai tas notiktu, Dombrovska valdībai būtu jāatzīst, ka ieviest akcīzi gāzei, kas notika Dombrovska valdības laikā, bijusi kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jaunais Rīgas namu pārvaldnieka vadītājs: Es izvairos no termina «siltināšana»

Ingrīda Drazdovska, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti cilvēki savā starpā runā, ka daudzdzīvokļu ēkas siltināt nav vērts. Šo jautājumu intervijā laikrakstam Dienas Bizness komentē jaunais Rīgas pašvaldībai piederošās SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nereti cilvēki savā starpā runā, ka siltināt nav vērts, ka tas īsti neko nedos, ka tas neatmaksāsies ļoti ilgi.

Tāpēc nav jārunā par siltināšanu vien, bet gan par atjaunošanu. Protams, arī pie šādas pieejas tiek skatīta, vērtēta, auditēta katra konkrētā māja, tiek sniegts tehniskais atzinums, kuras ir tās vājās vietas. Iespējams, ir mājas, kuras patiešām nav jāsiltina, taču tām varbūt ir jādara citas lietas. Tāpēc es izvairos no termina «siltināšana», bet lietoju «atjaunošana». Pilnīgi noteikti mājas Rīgā ir jāatjauno, tās visas noveco, un tām visām ir savas vājās vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jāpaspēj pirmajiem ielēkt klimata izmaiņu radīto iespēju vilcienā

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa ar klimata pārmaiņām nākotnē tikai pastiprināsies, taču līdztekus izaicinājumiem tā radīs arī iespējas uzņēmumiem, kas veidos tehnoloģiskos risinājumus.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Tik lielas izmaiņas, kādas gaidāmas nākotnē, rada gan iespējas, gan arī konkrētas sekas," atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, piebilstot, ka cīņa ar klimata izmaiņām ir neizbēgama, un šie mērķi tiks izvirzīti, vienalga, vai mums tie patiks vai nē.

Tomēr vienlaikus ar gaidāmajiem izaicinājumiem šis plāns rada milzīgu tirgu, viņš uzsvēra. "Tā kā izmaiņas ir milzīgas, arī tirgus būs liels, un svarīgi būs tas, kurš pirmais šo pieprasījumu spēs apmierināt. Ir skaidrs, ka valstij būs jāinvestē izmaiņās, jāfokusējas uz tirgus apgūšanu, jāinvestē pietiekami lielas summas - šeit tiks izmantoti gan budžeta, gan ES līdzekļi un mēs motivēsim, lai Latvijas uzņēmumi attīsta tehnoloģijas un būtu pirmie, kas šo tirgu var aizņemt. Otrs veids, kā palielināt energoefektivitāti, ir investēt ēku siltināšanā un investīcijas ražošanas uzlabošanā. Taču arī šeit ir būtisks fokuss uz produktu - ja siltinām mājas, tad ar produktiem, ko attīstījuši Latvijas uzņēmēji," sacīja R. Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lēnām atdzimst Virsnieku saieta nams Liepājā

Monta Glumane, 18.04.2018

Imperatora Aleksandra III vārdā nosauktais Krievijas flotes bāzes virsnieku saieta nams būvēts no 1898. - 1907.gadam pēc krievu arhitekta S.P. Gaļenzovska projekta, kas tika apstiprināts jau 1896.gadā.

Foto:Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsnieku saieta nams Karostā, Liepājā kalpojis kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kara flotes bāzes, slimnīcas, degradācijas līdz pat lēnai atdzimšanai. Lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu ēkas izmantošanu, ēkas restaurācijai būtu nepieciešams piesaistīt aptuveni 12 miljonu eiro, taču pašlaik Aizsardzības ministrijas budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana, kuru veic AS «Būvuzņēmums Restaurators». Kā arī šovasar plānots uzsākt ēkas Dienvidu terases un fasādes restaurāciju.

Aizsardzības ministrija ir izteikusi piedāvājumu Liepājas pilsētas pašvaldībai uzņemties nama tālāku atjaunošanu un izmantošanu. Ņemot vērā pašvaldības intereses trūkumu pārņemt ēkas apsaimniekošanu, sarunas patlaban neturpinās, un Aizsardzības ministrija, tāpat kā līdz šim, turpinās rūpēties par objekta tehnisko stāvokli un pakāpeniski atvēlēt līdzekļus objekta atjaunošanai, portālu db.lv informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Vita Briže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Torte Cielaviņa

Ilze Žaime, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes" konditorejā un uzzināt, kā tiek gatavota torte "Cielaviņa".

Artilērijas ielā līdz ar "Staburadzi", kas šogad svin savu 110 gadu jubileju, tiek ražoti arī "Selga" cepumi un vafeles, "Laimas" zefīri, marmelādes un "Pedro" gatavās maltītes.

Kopš 2015.gada "Staburadze" ir daļa no "Orkla" grupas un tās meistari ik dienu izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu. Taču no vairāk nekā 80 produktu klāsta, ko ražo "Staburadzē", populārākais ir tieši torte "Cielaviņa". Ik dienas tā veido 10 līdz 15% no konditorejā saražotās produkcijas apjoma.

Lai gan "Cielaviņas" gatavotāji mainījušies paaudžu paaudzēs, viss tortes gatavošanas process vēl joprojām ir pilnīgi roku darbs. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad "Staburadzes" nosaukums bija "17. jūnijs", stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša. Laikraksta "Rīgas Balss" 1984. gada 25.maija numurā vēstīts, ka šī jaunā torte, kas receptūras un garšas ziņā bijusi līdzīga tortei "Draudzība", veikalu plauktos parādījusies 1984. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa atbalsta nākotne – jādod gan makšķere, gan ēsma

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas fondu ērai jeb Kohēzijas politikai šogad tiek svinēti 30 gadi. ES naudas atdeve un efektivitāte ir atkarīga ne vien no projektu kvalitātes un ieviesēju godaprāta, bet arī no atbalsta piešķiršanas veida – naudu var aizdod ar atliktu maksājumu vai citiem atvieglotiem nosacījumiem, to var dāvināt (grants), biznesu var veicināt arī ar ne–finanšu atbalstu.

Šo atbalsta veidu pareiza «kompozīcija» bieži vien ir izšķiroša auglīgam projekta rezultātam. Viena no būtiskām ES atbalsta jomām ir biznesa veicināšana – ieguldījumu efektivitāte te ir īpaši aktuāla. Mūsu pieredze rāda, ka ilgtermiņā vislabāk strādā tie veicināšanas instrumenti, kur ir sabalansēti vairāki atbalsta veidi. Piemēram, grants kombinācijā ar izdevīgu aizdevumu dod lielāku atdevi un rada būtisku multiplikatora efektu, nevis tikai naudas dāvinājums vien.

Te vietā būtu pāris cipari – granta ietekme uz tautsaimniecību matemātiski ir 1 pret 1, proti, katrs dāvinātais eiro tautsaimniecībā ienes to pašu vienu eiro. Finanšu instrumentu gadījumā multiplikatora efekts ir kā minimums 1 pret 4, proti, katrs eiro sev piesaista vēl vismaz četrus, dažos gadījumos pat 1 pret 8 un vairāk. Labākais piemērs finanšu instrumentu efektam ir mūsu mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem – valdība programmas īstenošanai līdz šim piešķīrusi 16 miljonus eiro, Altum izsniegusi bankām garantijas vairāk nekā 60 miljonu eiro, savukārt bankas ar mūsu garantiju palīdzību hipotekārajos kredītos izsniegušas jau vairāk nekā pus miljardu eiro. Grantos šie 16 miljoni eiro būtu vienkārši uzdāvināti, un viss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Ātri jālabo nekustamā īpašuma tirgus!

Jānis Maršāns, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallina un Viļņa atkal ir priekšā Rīgai, valdība mikrouzņēmumu īpašniekus padara par blēžiem un dzīvokļu īpašniekiem lētāk un drošāk ir neizīrēt dzīvokļus.

Aigars Šmits - SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs, sarunā ar Jāni Maršānu - Dienas Biznesa izdevēju, stāsta savu redzējumu par nekustamā īpašuma tirgū notiekošo, analizē problēmas un piedāvā iespējamos risinājumus.

Video uzzināsi:

  • Kāpec valdība mikrouzņēmuma nodokļu maksātājus sauc ar blēžiem
  • Banku negatīvā ietekme uz nekustamo īpašumu tirgu
  • Ēku siltināšanas teātri
  • Kā nesakārtotais īres likums ierobežo tirgus izaugsmes iespējas

Video fragmenti:

00:01:00 - Pirms krīzes dzīvoklis maksāja vairāk

00:05:32 - Nav pamata investēt Latvijā

00:11:26 - Lētāk neizīrēt un maksāt komunālos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola Cēsīs, Lielā Kalēju ielā 4, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Tika veikta skolas ēkas un tās sastāvā esošo būvju daļēja pārplānošana un siltināšana, fasāžu un iekšējās apdares atjaunošana, kā arī iekšējo inženiertīklu pārbūve. Pārplānošanas rezultātā ir pieejami vairāk sanitāro mezglu, tika uzlabota skaņas izolācija klasēs, izveidota jauna, mūsdienīga apgaismošanas sistēma, uzlabota ventilācijas sistēma un sakārtota apkure un veikta arī kosmētiskā telpu apdare.

Cēsu mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis vērtē, ka ar skolas pārbūvi tiek uzlabota ne vien mācību vide, bet arī sakārtota daļa no Cēsu vecpilsētas: «Skolas pārbūve ļaus paralēli mācību norisei daudz vērienīgāk rīkot konkursus, koncertus, seminārus, kā arī jaunus vaibstus iegūs neliela cēsnieku un tūristu iemīļotā vecpilsētas daļa.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Ietaupīt katru dienu

Ilze Žaime, 28.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējas saglabāšanai tirgū, uzņēmumiem svarīgāk kā jebkad ir investēt energoefektīvu risinājumu ieviešanā, pārliecināts AS "Latvenergo" projektu vadītājs Anrijs Tukulis.

Db.lv viesojās "Elektrum" Energoefektivitātes centrā, lai noskaidrotu, cik patērētās enerģijas ir iespējams ietaupīt, īstenojot pavisam vienkāršas darbības.

A. Tukulis norāda, ka ne tikai ēku siltināšana, logu nomaiņa un energoefektīvu tehnoloģiju uzstādīšana veicinās pozitīvu rezultātu sasniegšanu. Svarīga ir arī uzņēmuma darbinieku izglītošana, paradumu maiņa un esošo tehnoloģiju efektivizēšana, kas bieži vien neko pat nemaksā.

Skaties video, lai uzzinātu vairāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nacionālas nozīmes objektu būvniecība pagaidām turpinās

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Putuplasta vietā termoiepakojumu piedāvā izgatavot no skuju koku zaleņa

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki piedāvā tehnoloģiju videi draudzīga termoiepakojuma izgatavošanai no Latvijā ļoti plaši pieejamā skuju koku zaleņa – smalkiem zariņiem un skujām, informē RTU.

Skuju koku zalenis faktiski ir mežizstrādes atlikums, tā lietošanas iespējas ir ievērojami plašākas par šobrīd izmantotajām.

«Izstrādājot mežu, koku smalkie zariņi ar skujām paliek turpat mežā. Pēc izkalšanas skujas un zarus var izmantot meža šķeldas ražošanai vai arī klāt uz zemsedzes, lai sliktos laikapstākļos tehnika varētu pārvietoties pa mežu. Nelielos apjomos Latvijā zaleni izmanto arī skuju ekstraktu ražošanā,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošā pētniece Indra Muižniece. Zaleni pārstrādā SIA Vecventa Piltenes pusē, vairāki uzņēmumi izmanto zaleņa pārstrādes produktus, piemēram, skuju ekstraktu un hlorofila pastu lieto kā izejvielu kosmētikas un farmācijas produktu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru