Topošajai finanšu darījumu nodokļa sistēmai jāaptver plašāks darījumu loks un tās apiešanai jākļūst finansiāli neizdevīgai, uzsver Eiropas Parlaments pieņemtajos direktīvas ierosinājumos. Deputāti prasa arī to, lai finanšu darījumu nodokļa ieviešanu uzsāktu pat tad, ja dažas dalībvalstis to nevēlas.
Deputāti piekrīt tam, ka nodokli nepiemēro vienīgi pensiju fondiem, un atbalsta Eiropas Komisijas ierosinātās finanšu darījumu nodokļa likmes (0,1% akcijām un obligācijām un 0,01% atvasinājumiem).
Parlaments jau gandrīz divus gadus uzstājis uz finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, un Komisija iesniedza atbilstošo direktīvas priekšlikumu 2011. gada beigās. Jaunākā Eirobarometra aptauja liecina, ka minētā nodokļa ieviešanu atbalsta 66% Eiropas iedzīvotāju.
Par Parlamenta nostājas sagatavošanu atbildīgā deputāte Anni Podimata debatēs norādīja: «Finanšu darījumu nodoklis ir daļa no mūsu krīzes pārvarēšanas plāna. Tas ļaus taisnīgāk sadalīt krīzes slogu un, pretēji tam, ko apgalvo skeptiķi, neizraisīs uzņēmumu pārcelšanu ārpus ES, jo tas izmaksās daudz dārgāk nekā nodokļa nomaksa Eiropas Savienībā.»
Parlamenta pieņemtais teksts ierosinās direktīvā paredzēt arī «emisijas principu», kas nosaka - pat ja finanšu iestāde darbojas ārpus ES, tai ir jāmaksā finanšu darījuma nodoklis, ja vērtspapīri, ar kuriem tā veic darījumus, sākotnēji emitēti ES.
Parlaments atbalsta Komisijas ierosināto «rezidences principu», proti, nodoklis attiecas arī uz vērtspapīriem, kas emitēti ārpus ES, ja tā darījumā iesaistīta vismaz viena iestāde, kuras rezidence ir ES.
Deputāti vēlas ievērojami samazināt nodokļa apiešanas risku, to padarot neizdevīgāku nekā tā nomaksu, tāpēc rezolūcijā ierosināts «īpašumtiesību princips», saistot nodokļa nomaksu ar vērtspapīra īpašumtiesību maiņu. Proti, ja vērtspapīra pircējs nav samaksājis nodokli, viņš juridiski netiek atzīts par tā īpašnieku. Tā kā plānotās nodokļa likmes ir zemas, izvairīšanās no nodokļa maksāšanas iestādēm izmaksās daudz vairāk nekā pats nodoklis.
Parlaments uzsver - ja nav iespējams nodokli jau sākotnēji piemērot visā ES, jāparedz «ciešākas sadarbības iespēja» dalībvalstīm, kas vēlas to ieviest. Rezolūcijā arī teikts, ka nodokļa ieviešana nelielā dalībvalstu grupā varētu būtiski kropļot konkurenci ES iekšējā tirgū, tādēļ jāpieņem visaptveroši pasākumi, lai nodrošinātu, ka šāds solis neatstāj negatīvu ietekmi uz iekšējā tirgus darbību.