Otrajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta saruka par 12%, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā, liecina jaunākie Pasaules Zelta padomes dati.
Kopējais zelta pieprasījums pasaulē otrajā ceturksnī saruka līdz 856,3 tonnām, salīdzinot ar 974,6 tonnām attiecīgajā ceturksnī pirms gada.
Pieprasījuma kritumu veicināja biržās tirgoto finanšu instrumentu pārdošanas apjomi, kā arī mazāks centrālo banku iepirkumu apjoms - gada laikā tas sarucis par 57%.
Tiesa gan, auga juvelierizstrādājumu, zelta stieņu un monētu pieprasījums. Kopumā pasaulē patērētāju iepirkumu apjomi pieauga par 53%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu.
Patērētāju pieprasījums Indijā, kas ir lielākais zelta pircējs, palēcās par 71% līdz 310 tonnām, savukārt Ķīnā, kas ir otrs lielākais pasaules zelta patērētājs, pieauga par 87%, līdz 275,7 tonnām. Šis pieprasījuma kāpums palīdzējis uzdzīt pasaules zelta stieņu un monētu iepirkumu apjomus līdz rekordlielam līmenim, savukārt juvelierizstrādājumu iegādes apjomus – līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada. Arī Turcijas pieprasījums ievērojami pieauga – par 73%.
Zelta cena tūlītējām piegādēm šajā gadā ir sarukusi par 21%, un ceturtdien zelts maksā 1323,56 dolārus par Trojas unci. Otrajā ceturksnī zelta vidējā cena bija 1417 dolāri, kas ir par 12% mazāka nekā pirms gada, un par 13% mazāka nekā pirmajā ceturksnī.