Vide

Piesārņojuma risku mazināšanai vēl daudz mājasdarbu

Evelīna Brenča, speciāli DB, 13.05.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu gaisa piesārņojuma riskus pilsētās, jāmaina saimniekošanas metodes, jāattīsta bezizmešu sabiedriskais transports un alternatīvo transportlīdzekļu infrastruktūra'.

Šogad, īsi pēc Lieldienām, sausuma, vēja, ugunsgrēku un citu faktoru dēļ daudzviet Eiropā, tostarp arī Latvijā, ievērojami pasliktinājās gaisa kvalitāte. Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma 2008. gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati. Brīvības ielā izvietotajā monitoringa stacijā sīko putekļu (PM10) vidējais daudzums 18. aprīlī sasniedza aptuveni 170 mikro- gramu kubikmetrā. Normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā. Savukārt novērojumu stacijā Kronvalda bulvārī gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz desmit mikrometriem jeb PM10 diennakts vidējā koncentrācija 18. aprīlī pārsniedza 80 mikrogramu kubikmetrā, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2014. gada. Tomēr pārāk lielam satraukumam nav pamata, jo pavasarī tradicionāli ir lielākā putekļu un ziedputekšņu koncentrācija gaisā un sausos pavasaros, kāds ir šogad, gaisa kvalitāte mēdz būt īpaši slikta.

Lai saņemtu gaisa kvalitātes datus pilsētas fona līmenī un novērtētu autotransporta piesārņojuma ietekmi, gaisa kvalitātes novērojumus veic četrās novērojumu stacijās Rīgā un vienā novērojumu stacijā Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē.

Lai novērtētu, kā pārrobežu gaisa masu pārneses ietekmē Latvijā ienākošā atmosfēras gaisa kvalitāti, darbojas arī divas lauku fona novērojumu stacijas – Rucavā un Cēsu novada Zosēnos. Novērojumu stacijās pilsētās ir uzstādītas Zviedrijas firmas OPSIS automātiskās stacijas, kuras strādā nepārtrauktā automātiskā režīmā un nodrošina rādītāju mērījumus: sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa dioksīdu (NO2), slāpekļa oksīdu (NO), ozonu (O3), benzolu, toluolu, ksilolu, daļiņas PM10 (putekļi) un PM2,5 (putekļi). Jāmin, ka daļiņu PM10 emisijas ir viena no aktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās.

Plāns gatavs

Tik tikko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.–2030. gadam. Tas sagatavots, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī lai samazinātu izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums. Mērķis ir laika posmā no 2020. līdz 2030. gadam samazināt Latvijas kopējās emisijas, kuras tiek radītas tādos tautsaimniecības sektoros kā enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība un arī mājsaimniecības, uzlabot gaisa kvalitāti iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijas lielākajās pilsētās. Plānā ir piedāvātas konkrētas darbības, kas būtu jāveic, lai šos mērķus sasniegtu. Piemēram, pastiprināt esošo vides prasību izpildes kontroli, finansiāli atbalstīt neefektīvu un vecu apkures iekārtu nomaiņu un veicināt centralizētās siltumapgādes attīstību un izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru