Citas ziņas

Piešķir 203,65 tūkstošus eiro nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas atjaunošanai

Dienas Bizness, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Valdība 2015. gada 12. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) piešķīra 203,65 tūkstošus, lai segtu 2015.gada 14. martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas atjaunošanas izdevumus, informē VARAM.

Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Kopējā summā iekļautas arī steidzami nepieciešamā aprīkojuma, jaunās ēkas projektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības, tās iekārtojuma un inventāra, kā arī strāvas stiprinājuma palielināšanas un pieslēguma izveidošanas izmaksas.

Pašlaik Dabas aizsardzības pārvalde veic Līgatnes dabas takās esošo savvaļas sugu dzīvnieku aprūpi – barošanu, veterinārmedicīnisko aprūpi, uzraudzību un apsaimnieko Līgatnes dabas takas kopumā.

Līdz ugunsnelaimei Līgatnes dabas takās dzīvnieku barošanas nodrošināšanai bija atsevišķa ēka, kurā notika barības sagatavošana un uzglabāšana, kā arī daļēji tika glabāti instrumenti un darbarīki. Ugunsgrēkā ēka pilnībā nodega, iznīcinot dzīvnieku barības rezerves, tās uzglabāšanai izmantojamos profesionālos ledusskapjus un saldētavas, nerūsējošā tērauda galdus un elektroniskos svarus. Tāpat uguns iznīcināja dažādus instrumentus un darbarīkus, dzīvnieku ķeršanas un pārvietošanas inventāru, kā arī rezerves akumulatorus elektrisko ganu darbības nodrošināšanai enerģijas pārrāvuma gadījumā. Tika bojāts pie ēkas esošais elektrības sadales skapis, tādējādi bez elektroapgādes atstājot Līgatnes dabas taku otru saimniecības ēku ar darbnīcām un dabas izglītības centru Pauguri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Top nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskais projekts

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskā projekta izstrādi, lai augusta otrajā pusē izsludinātu iepirkuma procedūru par tās būvniecību, informē DAP.

Plānots, ka jaunā saimniecības ēka atradīsies blakus iepriekšējai būvei. Veikti nepieciešamie topogrāfiskie un ģeoloģiskie uzmērījumi, izstrādāts nama skiču projekts. Līdztekus notiek darbs pie tehniskā projekta elektrības strāvas palielināšanai un pieslēguma vietas izveidei.

«Attīstot jaunās ēkas ieceri, lielu uzmanību pievērsām, lai tā nodrošinātu ne tikai Līgatnes dabas taku saimnieciskās funkcijas, bet būtu ar papildus pievienoto vērtību – kalpotu arī sabiedrībai un taku apmeklētājiem. Rezultātā izdevies panākt, ka dzīvnieku barības sagatavošanas ēka vienlaikus būs skatu platforma, no kurienes Līgatnes dabas taku apmeklētāji varēs vērot stirnu voljeru. Iecerēts, ka ēkas darbības nodrošināšanai tiks izmantota arī saules enerģija. Tuvākajās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde plāno izsludināt būvniecības konkursu, jo jaunā ēka jāuzbūvē līdz gada beigām,» stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valstij trūkst stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrismā un ienākumu gūšanā

Dienas Bizness, 20.04.2015

«Pasaulē ir daudz labu piemēru, kā, pārdomāti attīstot tūrisma industriju, nevis tikai ierakstot bukletā informāciju par vienas simtgadīgas kļavas apskates iespējām, piesaistīt naudu,» uzskata Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.

A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanu, paplašinātu sniegto pakalpojumu klāstu un veicinātu sabiedrības izglītošanu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra Līgatnes dabas takas apsaimniekošanu no 2016.gada uzticējusi Līgatnes novada pašvaldības aģentūrai Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs.

Informācijas centrā arī turpmāk tiks nodrošināta informācijas sniegšana tūristiem, biļešu tirdzniecība, taču plašāk plānots darboties Līgatnes dabas taku (LDT) popularizēšanā, kā arī izglītojošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā.

«Pēdējos gados Dabas aizsardzības pārvalde ievērojami uzlabojusi Līgatnes dabas taku infrastruktūru, lai nodrošinātu apmeklētājiem ne tikai izzinošu, bet arī drošu atpūtu dabā. Nākamais solis LDT attīstībā ir uzlabot Informācijas centra darbību. Meklējot labāko risinājumu, esam noslēguši līgumu ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru, kuras darbiniekiem ir pieredze tūrisma, informācijas un mārketinga aktivitāšu plānošanā un kopīgu aktivitāšu īstenošanā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes dabas taku kolektīvu. Šīs sadarbības rezultātā mēs ceram uzlabot LDT atpazīstamību un sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu,» pauž DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līgatnes dabas takās atjaunots skatu tornis un ierīkots rotaļlaukums

Dienas Bizness, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

40.jubilejas gadā Līgatnes dabas takās apmeklētājus gaida vairāki uzlabojumi - pēc remonta atvērts skatu tornis, no kura var vērot Gaujas nacionālā parka ainavu. Savukārt ar uzņēmēju atbalstu teritorijā izveidots bērnu rotaļu laukums un ierīkoti soliņi, informē Dabas aizsardzības pārvaldē.

Skatu tornis Līgatnes dabas takās uzbūvēts 1976. gadā Cepurīšu kalnā - Līgatnes dabas taku teritorijas un tuvākās apkārtnes augstākajā vietā. Tas tika slēgts 2014. gada vasarā slikta tehniskā stāvokļa dēļ. Tornis ir 22m augsts, un tas ir ļoti iecienīts apmeklētāju objekts Līgatnes dabas takās, jo no tā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā, vismaz 20 km rādiusā. No torņa saskatāmas arī Gūdu klintis.

Savukārt ar zīmola Ādažu čipsi atbalstu Līgatnes dabas takās tapis bērnu laukums un 30 jauni soliņi, kas līdz šim ļoti pietrūcis, lai objekts būtu saistošāks pašiem mazākajiem, kā arī pārvietošanās kļūtu ērtāka un būtu iespējams atpūsties pastaigas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvdarbu dēļ uz laiku slēdz Līgatnes dabas takas

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu taku, laipu būvniecības u.c. infrastruktūras ierīkošanas dēļ no šīs nedēļas līdz 2015.gada 1.oktobrim apmeklētājiem tiek slēgtas Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

«Līgatnes dabas takās ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem šajā gadā ievērojami tiek uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra. Uzsākti takas rekonstrukcijas darbi pie lāču voljera – tiek demontēta vecā laipa, kuras vietā taps jauna ar skatu platformu, kas būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat jauna taka top pie meža cūku voljera un citviet teritorijā. Diemžēl aktivitāšu dēļ lielākajā daļā taku teritorijas ir ierobežotas iespējas aplūkot dzīvniekus. Tāpat darbu zonā ir intensīva būvniecības tehnikas kustība, kas traucē apmeklētājiem baudīt gaidīto un cerēto mierīgo atpūtu dabā. Taču šīs ir īslaicīgās neērtības, kas vainagosies ar drošāku un ērtāku vidi, sakārtotāku infrastruktūru jau šā gada oktobrī,» saka Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: VARAM līdzekļi klimata pārmaiņu mazināšanai tiek ieguldīti arvien neefektīvākos projektos

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO,VIDEO: Līgatnes tīklu parku plāno paplašināt; piedāvās nakšņošanu kokos

Monta Glumane, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas rekonstrukcijas projekta virzītāji Inese un Marģers Zeitmaņi kopā ar Gunti Avotiņu Līgatnē izveidojuši tīklu parku. Ar laiku plānots šo izklaides vietu paplašināt un piedāvāt arī nakšņošanu kokos.

«Mums bija iespēja iegādāties bijušo ķiveru fabriku. Nolēmām, ka vajadzētu attīstīt blakus esošo pauguru un izveidot labiekārtotu teritoriju vietā, kur iepriekš atradās diezgan daudz atkritumu. Laikam tā dzīvē notiek - pasvied ideju gaisā un viss smuki sastājas. Nejauši iepazināmies ar Gunti Avotiņu, kuram bija pieredze, idejas, ambīcijas un vēlme realizēt kaut ko nebijušu un tas viss - tieši saistībā ar šādiem objektiem. Mēs bijām investori un viņš - tehniskais izpildītājs,» stāsta I.Zeitmane.

Koncepta ideja aizgūta no Anglijas un projektā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi, kas rakstāmi kā sešu ciparu skaitlis, detalizētāk ieguldīto naudas summu gan neatklājot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Juris Pūce paziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir atstādināts, tomēr līdz tiesas lēmumam viņš ir Rīgas mērs, kura pienākumus pilda Oļegs Burovs.

Savu pamatojumu J. Pūce sniedza preses konferencē 5. aprīlī plkst.10 no rīta. Savukārt jau pēc divām stundām N. Ušakovs Rīgas domes rīkotā preses brīfingā paziņoja, ka ministrs ar atcelšanu vien realizē savas politiskās ambīcijas, kuras neesot varējis apmierināt pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vien 5000 balsu, kurpretī viņš – N. Ušakovs - ieguvis vairāk nekā 100 tūkstošu rīdzinieku atbalstu. Rīgas mērs uzsvēra, ka VARAM lēmumu pārsūdzēs un no sava amata neatteiksies.

«Ir konstatēti nopietni pārkāpumi, un domes priekšsēdētāja atbildes tos nav atspēkojušas. Tādēļ ministrijas ierēdņi ir sagatavojuši un es esmu parakstījis rīkojumu par RD priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Šis nav politisks strīds, šis ir lēmums par labu pārvaldību. Šis ir lēmums, lai aizstāvētu rīdziniekus, nodokļu maksātājus pret nesaimniecisku rīcību, iespējams, noziedzīgu izsaimniekošanu. Līdz ar šo rīkojumu ministrijas uzraudzība pār RD nebeidzas. Atklātais un publiski izskanējušais liecina, ka pārkāpumi varētu būt sistemātiski,» paziņojumā presei sacīja ministrs J. Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu apsaimniekošanas krīzes novēršanai Rīgā prasa izsludināt ārkārtējo situāciju

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevajadzīga slepenība un izvairīšanās no tūlītēji konkrētu atbilžu sniegšanas nekādi nevairo uzticēšanos ministriju paustajam

Kad Valsts vides dienests (VVD) augusta beigās paziņoja, ka vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā Rīgas brīvostā jau pusē un projekts «norit saskaņā ar darbu un laika plānu», Dienas Bizness uzdeva VVD, Finanšu ministrijai (FM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pāris jautājumus par projekta finansējumu un iespējamiem riskiem pazaudēt Šveices līdzfinansējumu. Tobrīd DB rīcībā gan nebija nekādu faktu, kas liecinātu, ka nozīmīgajā vides attīrīšanas projektā kaut kas nebūtu kārtībā. Vien nelāga pēcgarša pēc šī projekta virzības atspoguļojuma iepriekš, kad iesaistīto skaidrojumi par to, kam no Latvijas puses jāpiešķir līdzfinansējums un kādas tam var būt sekas, radikāli atšķīrās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājas mērs: VARAM izstrādātā Liepājas reģiona analīze veikta ļoti pavirši

LETA, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā analīze par Liepājas pilsētu, kas veikta saistībā administratīvi teritoriālo reformu satur «kliedzošas» kļūdas un bija izstrādāta «pavirši».

Tā intervijā «Rietumu radio» atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Kā vēstīts, 29. jūlijā Liepājā VARAM rīkotajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus.

Pirms konsultācijām VARAM pašvaldībai atsūtīja jaunveidotā Liepājas novada «šķērsgriezumu, kurā bija analizētas pilsētas stiprās un vājās puses, bet tur parādījās ļoti daudz neprecizitāšu», norādīja mērs.

«Statistikā veidojas muļķīgas kļūdas, bet uz šiem cipariem tiek bāzēts VARAM piedāvājums,» sacīja Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi, ka SIA «Rīgas satiksme» (RS) pamatkapitālā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien sprieda par VARAM veiktās audita analīzes rezultātiem RS un Rīgas domes darbu pašreizējā sasaukuma laikā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls pastāstīja, ka šī gada laikā ar Rīgas domi ir notikusi ļoti intensīva sarakste ne tikai par RS, bet arī citiem domes darbības jautājumiem. Sarakste bijusi vismaz 6000 lappušu gara un, izvērtējot saņemto informāciju, VARAM konstatējusi vairākus iespējamos pārkāpumus Rīgas domes darbībā.

Piemēram, ministrija konstatējusi, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā RS kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav nodrošinājis RS pamatkapitāla palielināšanu un kopumā tajā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Konceptuāli atbalsta ideju no 2019.gada visiem iedzīvotājiem nodrošināt eID kartes ar neierobežotu bezmaksas e-parakstu skaitu

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas sabiedrības padome (ISP) atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto risinājumu noteikt eID kā prioritāru līdzekli personas identitātes nodrošināšanai virtuālajā pasaulē un drošai elektroniskai dokumentu parakstīšanai, iekļaujot tajā valsts budžeta ietvaros nodrošinātus parakstīšanas un autentifikācijas sertifikātus ar neierobežotu parakstīšanās reižu skaitu no 2019.gada 1.janvāra, informē VARAM.

Tāpat sanāksmē tika analizēta jaunā plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektu virzība. ISP laikā VARAM informēja, ka šobrīd izvērtēšanai IKT ERAF pirmās atlases kārtas ietvaros iesniegti tikai 22 projekti no 38, savukārt no tiem valdībā apstiprināti 5 un tuvākā laikā izskatīšanai tiks virzīti vēl divi. Ņemot vērā pastāvošos riskus ES fondu finansējuma savlaicīgā apgūšanā, ISP atbalstīja VARAM priekšlikumu papildināt pirmās atlases kārtas projektus ar diviem projektiem, kam ir īpaši svarīga loma publiskās pārvaldes informācijas sistēmu vienotās arhitektūras attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku attīstītājam Winergy liek atmaksāt 2,13 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 27.februāra spriedumu, piespriežot SIA «Winergy» atmaksāt valsts budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļus 2, 13 miljonus eiro apmērā.

Tiesa uzskata, ka «Winergy» nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp «Winergy», VARAM un SIA «Vides investīciju fonds» 2011.gada 19.septembrī, par projekta «Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā Platenes pļavās īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA «Winergy» pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA «Winergy» pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru