Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Igaunijā Rail Baltic Estonia ir izsludinājis būvniecības iepirkumu, kura ietvaros līdz 2028. gada beigām Rē (Rae) pašvaldībā, Harju apriņķī, tiks uzbūvēts Rail Baltica ritošā sastāva depo.

Objekts būs stratēģiski nozīmīga infrastruktūra, kurā tiks koncentrētas visas nākotnes ātrgaitas dzelzceļa ritošā sastāva apkopes, remonta un ekspluatācijas funkcijas Igaunijā. Sodevahes (Soodevahe) teritorijā plānotais apkopes un remonta centrs kļūs arī par lielāko ritošā sastāva depo Baltijā.

Iepirkums ietver gan detalizētā projekta izstrādi, gan depo ēkas un tās iekšējo apkalpošanas platformu būvniecību. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 10. marts, savukārt līgumu ar būvuzņēmēju plānots noslēgt līdz 2026. gada aprīļa beigām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2028. gada beigām.Iepirkuma paredzamā vērtība ir 41 331 818 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

"Luminor Bank" izsniegusi 13,5 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas uzņēmumam "Taikos centras", lai finansētu veiktos ieguldījumus veikala "Depo" izveidē Kauņā, informēja bankā.

Veikala platība ir 21 800 kvadrātmetri, un tas ir atvērts apmeklētājiem kopš 2024. gada jūnija.

"Depo" sāka darbību Lietuvas tirgū 2016. gada beigās. Šobrīd "Depo" veikali Lietuvā ir atvērti Viļņā, Kauņā, Šauļos, Klaipēdā un Panevēžā, liecina "Depo" publiskotā informācija.

Pašlaik Latvijā darbojas deviņi "Depo" veikali, Lietuvā - septiņi, bet Igaunijā ir viens "Depo" veikals.

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 605,162 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 21,5% - līdz 21,191 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019. gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Arhitektūras birojs SEP izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsības, loģistikas un remontu bāzes kompleksa būvprojektu Rīgā, Ķengaraga ielā 3–1. Projekta kopējā stāvu platība, kas ietver gan pārbūvi, gan jaunbūvi, ir 6992,46 m², papildus paredzot arī vieglās dienesta tehnikas nojumi 265 m² platībā.

Ķengarags kļūs par vienu no mūsdienīgākajiem un tehnoloģiski pilnīgākajiem VUGD centriem Latvijā — vietu, kur apvienota operatīvā reaģēšana, tehniskais atbalsts, apmācības un personāla dienesta telpas.

Zemesgabalā atrodas esošās divstāvu un piecstāvu ēkas, kas līdz šim izmantotas dažādām funkcijām — gan VUGD mācību koledžai, gan darba kabinetiem un depo vajadzībām. Projekta ietvaros ēkām tiks pārplānotas to funkcijas. Divstāvu un piecstāvu ēkās iecerēts izveidot VUGD tehniskā dienesta pārvaldes darba telpas, noliktavas un remontdarbnīcas, savukārt piecstāvu ēkas augšējos stāvos tiks ierīkota dienesta viesnīca VUGD darbiniekiem. Šis risinājums ļaus vienuviet nodrošināt pilnu dienesta infrastruktūru — no operatīvā dienesta līdz personāla atpūtai.

Prāgā bāzētais maksājumu infrastruktūras jaunuzņēmums "Tapaya", kas nodrošina klātienes maksājumu pieņemšanu jebkurā ierīcē, ir piesaistījis miljonu eiro pirmssēklas investīciju raundā. To vadīja iespējkapitāla fonds "Passion Capital" sadarbībā ar "Depo Ventures". Investīciju raundā piedalījās arī Latvijā bāzētais "BADideas.fund".

Uzņēmums "Tapaya" ir dibināts 2025. gadā. Tas izstrādā infrastruktūru, kas ļauj bankām, finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un programmatūras platformām integrēt klātienes maksājumu pieņemšanu savās lietotnēs. "Tapaya" jau īsteno sava produkta integrācijas Baltijas valstīs, Čehijā un attīsta partnerības arī Centrālajā un Austrumeiropā.

"Mēs vēlamies, lai maksājumu pieņemšana būtu tikpat vienkārša, kā gaismas ieslēgšana. Desmitgadēm tas nozīmēja paļauties uz kases termināļiem — tos iegādāties, nēsāt, pieslēgt un atsevišķi saskaņot. Tirgotāji ir noguruši no šīs sarežģītības. Mēs paši esam redzējuši, cik daudz laika un izmaksu prasa šāda vienkārša funkcija. "Tapaya" tagad dod iespēju izstrādātājiem integrēt maksājumus tikpat vienkārši, kā jebkuru citu funkciju," saka "Tapaya" līdzdibinātāja un izpilddirektore Laura Dordova (Laura Ďorďová).

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos investēs 42 miljonus eiro jauna dzīvojamo ēku kvartāla Hagen attīstībā Āgenskalnā, pie Māras dīķa.

Projekta attīstība paredzēta trīs kārtās, un jau 2026. gada aprīlī plānots uzsākt pirmās kārtas būvniecību.

Drīzumā plānots uzsākt projekta pirmās kārtas dzīvokļu rezervāciju, prioritāri dodot iespēju dzīvokļus izvēlēties tiem, kuri reģistrējuši interesi projekta pirmspārdošanas vietnē.

Pirmās kārtas ietvaros pie gleznainā Māras dīķa taps divas modernas arhitektūras četrstāvu A energoefektivitātes klases daudzdzīvokļu ēkas ar kopumā 76 divu līdz četru istabu dzīvokļiem 51,5 līdz 97,8 m² platībā. Pirmo kārtu plānots pabeigt līdz 2027. gada trešā ceturkšņa beigām, un investīcijas tā īstenošanai sasniegs 14 miljonus eiro.

Dzīvojamo ēku kvartāls tiek attīstīts teritorijā, kur agrāk atradās tekstilrūpnīcas “Aurora” ražošanas korpuss, kas tika nojaukts 2018. gadā. Vēsturiskā apbūve kalpojusi par iedvesmu jaunā projekta arhitektūrai – ēku fasāžu logu dalījums veidots kā atsauce uz bijušo ražošanas ēku, radot sajūtu, ka notikusi vecās fabrikas pārbūve.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Pirmajā pusgadā Baltijā investīcijas komercīpašumos augušas par 3%, sasniedzot 326 miljonus eiro, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec Latvia" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā, kur investīciju apjoms sasniedzis 100 miljonus eiro, to veidojuši daži lieli darījumi, tostarp tirdzniecības centra "Olimpija" un "Depo" veikala pārdošana.

Savukārt "Newsec Latvia" izpilddirektors Reinis Ignatavičs sacīja, ka Latvija saglabā investoru uzticību globālā ģeopolitiskā spiediena apstākļos, atrod jaunas iespējas un "kļuvusi par drošu patvērumu investoriem".

Kā Latvijas priekšrocības Ignatavičs minēja caurspīdīgu biznesa vidi un konkurētspējīgus nodokļus. Tāpat Ignatavičs vērsa uzmanību, ka Latvijā aizsardzības un loģistikas segments rada jaunas iespējas, pieprasījums pēc noliktavām un infrastruktūras objektiem strauji aug. Tāpat attīstās medicīnas centri un senioru aprūpes institūcijas.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem, lai gan iepriekš līgumu slēgšanas prakse bija uz 10 gadiem.

Asociācija vērš uzmanību, ka īstermiņa darbības līgumi nozīmēs, ka pārvadātājs nespēs atpelnīt investīcijas jauna transporta iegādē un būs spiesti izmantot vecus dažādu marku autobusus, kas palielina ekspluatācijas izmaksas, samazina uzticamību un nerisina CO2 izmešu problemātiku.

Nozare ir neizpratnē par kārtējo, nu jau ceturto reformu kopš 2009.gada sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Aprēķini rāda, ka līgumiem ar termiņu mazāku par 7 gadiem kapitāls nepaspēj vienmērīgi amortizēties, un viena kilometra izmaksas pieaug par 15–25 % salīdzinājumā ar 10 gadu līgumu.

“Ja īstermiņa līgumi ir iepirkumu nākotne, tad tas nav pareizais ceļš! Turklāt šāda pieeja nav diskutēta ar nozari! Tas nozīmē, ka valsts atkāpjas no prasības par jaunākiem ekspluatācijā autobusiem. Ar šādu rīcību tā spiež nozari atgriezties pie daudz vecāka izlaiduma gada autobusiem, mainot kārtējo reizi savu viedokli. Pasažieru pārvadājumos bija svarīgi nodrošināt ilgtermiņa līgumus, lai pārvadātāji pārietu uz pēc iespējas jaunākiem autobusu modeļiem, ņemot tam ilgtermiņa aizdevumus. Mēs kā nozare esam rēķinājušies ar prognozējamību un nosacījumiem, par kuriem vienojāmies 2019.gadā laika posmam 2021. – 2030.gads. Šāds lēmums par īstermiņa līgumiem neuzlabo situāciju nozarē un ir pret iedzīvotāju interesēm – zūd motivācija investēt videi draudzīgos autobusos, pasažieru komforta uzlabošanā, kā arī modernās informācijas un biļešu pārdošanas sistēmās,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

"INDEXO Real Estate Fund", ko pārvalda "Provendi Asset Management", ir noslēdzis jaunu portfeļa darījumu, iegādājoties divus tirdzniecības centrus Rīgā un Kuresārē (Igaunijā).

Šis darījums paplašina fonda portfeli ar stabiliem un reģionāli nozīmīgiem mazumtirdzniecības īpašumiem. Darījuma ietvaros fonds ir iegādājies tirdzniecības centru "Damme" Rīgas stratēģiski nozīmīgajā Imantas apkaimē un reģionālo tirdzniecības centru "Auriga" Kuresārē - vienu no modernākajiem un populārākajiem mazumtirdzniecības galamērķiem Sāremā. Kopējā darījuma vērtība ir 56 miljoni eiro, un tas līdzfinansēts ar "Swedbank AS" atbalstu.

Abi iegādātie īpašumi demonstrē stabilus nomas ienākumus, ilgtspējīgus darbības modeļus un spēcīgus nomnieku portfeļus. Rīgas "Damme" tirdzniecības centrā galvenie nomnieki ir "Rimi", "Drogas" un "LIDO", kā arī vairāk nekā 60 citi uzņēmumi, savukārt "Auriga" Kuresārē uzņem plašu starptautiski atpazīstamu zīmolu klāstu, tostarp "Ksenukai", "Rimi", "Apollo Kino" un "H&M". Šis stratēģiskais darījums stiprina "INDEXO Real Estate Fund" pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū, nodrošinot stabilu naudas plūsmu un radot pamatu ilgtermiņa īpašumu vērtības pieaugumam. Abi īpašumi kopā aizņem vairāk nekā 33 000 kvadrātmetru un ir izvēlēti, pamatojoties uz to pievilcīgo atrašanās vietu, spēcīgo nomnieku sastāvu un ilgtermiņa attīstības potenciālu.

LTG Infra, LTG grupai piederošs infrastruktūras uzņēmums, kas atbild par Rail Baltica projekta īstenošanu Lietuvā, ir izsludinājis atklātu starptautisku iepirkumu projektēšanas pakalpojumiem dzelzceļa posmam no Panevēžas līdz Lietuvas–Latvijas robežai.

Šī posma kopējais garums ir aptuveni 54 kilometri.2025. gadā LTG Infra noslēdza līgumus par būvdarbu veikšanu 114 kilometrus garā posmā no Kauņas līdz Panevēžai. Šajā posmā jau norit sagatavošanas un būvniecības darbi, tostarp dzelzceļa virsbūves izbūve tehniski visattīstītākajā deviņu kilometru posmā. Vienlaikus notiek projektēšanas darbi arī posmā starp Lietuvas–Polijas robežu un Kauņu, kur paredzēta gandrīz 100 kilometru dzelzceļa modernizācija.

“LTG grupai ir uzticēts nodrošināt Rail Baltica projekta efektīvu un raitu īstenošanu Lietuvā. Šis projekts ir stratēģiska prioritāte gan Lietuvai, gan visam Baltijas reģionam. Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija no Panevēžas līdz Latvijas robežai būtiski stiprinās reģionālos transporta savienojumus, uzlabos savienojamību ar Rietumeiropu, palielinās stratēģisko noturību un veicinās ekonomisko sadarbību,” norāda satiksmes un sakaru ministra vietnieks Roderiks Žiobaks.

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau 2025. gadā liecināja, ka būvniecības nozarē iezīmējas atkopšanās pēc sarežģītā 2024. gada. Lai gan dati par 2025. gada noslēdzošo ceturksni vēl nav pieejami, pagājušā gada pirmie deviņi mēneši ļauj izdarīt secinājumus - pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 8,9%, otrajā ceturksnī – par 8,1%, bet trešajā sasniedza 9,6% pieaugumu (pret attiecīgo ceturksni 2024. gadā). Tas norāda, ka nozare atguva apgriezienus un pakāpeniski atgriezās pie augstākas jaudas.

To apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indekss - rādītājs, kas demonstrē, kā mainās būvniecībā paveikto darbu apjoms, un atspoguļo gan faktiskos būvdarbus (piemēram, ēku būvniecību, ceļu un infrastruktūras objektu būvi), gan aktivitātes intensitāti nozarē kopumā. Ja 2024. gadā indekss svārstījās ap 100 punktiem (no 100,0 līdz 102,0), tad 2025. gada pirmajā ceturksnī tas jau sasniedza 108,6, otrajā - 110,0, bet trešajā saglabājās ļoti līdzīgā līmenī - 109,8. Pat ar nelielo kritumu 3. ceturksnī pērn būvniecības aktivitāte saglabājās ievērojami augstāka nekā 2024. gadā.

Atgūšanos un izaugsmi apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indeksi - produkcijas apjomi pieauga visos ceturkšņos, bet īpaši 3. ceturksnī, kad sasniegts rekordliels būvdarbu apjoms – vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Tas liecina, ka nozare darbojas ar ievērojami lielāku jaudu nekā iepriekš. Arī mūsu uzņēmumā, arhitektūras birojā SEP, 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu kā intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Pirms trīspadsmit gadiem Kafijas Banka dibinātāji uzsāka ceļu ar vienkāršu, bet ambiciozu mērķi – piedāvāt vairāk nekā tikai dzērienu. Viņu vēlme bija radīt patiesu kafijas pieredzi. Šodien Kafijas Banka ir viens no modernākajiem un attīstītākajiem kafijas ražotājiem Baltijas reģionā, gadā apgrauzdējot vairāk nekā 3 miljonus kilogramu kafijas. Taču, neraugoties uz industriālo mērogu, uzņēmums joprojām balstās uz tām pašām vērtībām, ar kurām viss sākās – kvalitāti, precizitāti un fokusu uz ideālu garšu.

Kā mīlestība pret garšu pārtapa Baltijas mēroga grauzdētavā

Kafijas Banka stāsts sākās ar padziļinātām zināšanām par kafijas tirgu un vēlmi ieviest inovācijas. Veidojot tiešas attiecības ar kafijas audzētājiem un investējot modernākajās grauzdēšanas tehnoloģijās, kopīga aizraušanās pārtapa jaudīgā ražošanas uzņēmumā.

“Kafijas Banka radās kā vieta, kur satiekas kvalitāte un inovācijas. Mēs vēlējāmies nodrošināt, lai katra kafijas tase sniedz iespējami labāko pieredzi,” saka Artis Grigo, Kafijas banka dibinātājs.

“Mēs ne tikai iegādājamies kafijas pupiņas – mēs tās izvēlamies, balstoties uz ilgtspēju, uzticamību un ētisku ražošanu. Katra partija tiek rūpīgi testēta un degustēta, lai tā atbilstu mūsu standartiem.”