Būvniecība un īpašums

Piešķirs kompensācijas par zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumu

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Zemes īpašnieks par sava īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu elektronisko sakaru pārbūves vai būvniecības dēļ varēs prasīt atlīdzību.

Ar šādu nosacījumu papildināts Elektronisko sakaru likumu. Šos likuma grozījumus ceturtdien, 17.decembrī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Saeima, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas noteic, ka atlīdzību varēs prasīt, ja zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla būvniecībai, kā arī, ja to pārbūvējot, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.

Ja īpašnieks ar elektronisko sakaru komersantu nevarēs vienoties par atlīdzības apmēru, to izmaksās saskaņā ar valdības noteikto kārtību, paredz grozījumi.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1.decembrī un attieksies uz tiem zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem, kur būvatļauja elektronisko sakaru būvniecībai vai pārbūvei ir izdota vai saņemta ne agrāk kā 2016.gada 1.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomu transformēs par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, tādējādi risinot daļu problēmu, kas skar dalītā īpašuma segmentu.

Tādu risinājumu redz Tieslietu ministrija (TM). Piedāvātais risinājums tās ieskatā novērstu neparedzētas sekas, kas ir radušās no nomas institūta izmantošanas dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, piemēram, atšķirīgu nodokļu piemērošanu pēc būtības identiskos gadījumos (PVN un NĪN piemērošana). Ar pāreju uz likumiskās zemes lietošanas tiesībām tiktu izbeigta esošā situācija, kur pušu attiecības regulē spriedumi un līgumi, kas ir radīti uz vairs spēkā neesoša regulējuma pamata, bet vēl joprojām ir spēkā. Ieviešot likumiskas zemes lietošanas tiesības par kompensāciju, būtu iespējams paredzēt vienu kompensācijas apmēru visiem gadījumiem, jo arī tiesību un pienākumu, un nodokļu regulējums visiem būtu identisks. Savukārt dalītajā īpašumā iesaistītajām pusēm nebūtu jārisina strīdi par to, kuras no dažādām tiesību normām ir piemērojamas konkrētajam gadījumam. Šādā situācijā kompensāciju varētu paredzēt 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bijušās Rīgas cirka ēkas īpašnieces panāk kompensāciju vairāk nekā miljona eiro apmērā

LETA, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa trešdien apmierinājusi bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču Sarmītes Bīviņas un Birutas Kreiles prasību pret Kultūras ministriju (KM) par 1 015 549 eiro lielas kompensācijas izmaksu saistībā ar ēkas nacionalizāciju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietā bija strīds par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi. Tiesa atzina, ka namīpašuma kompensācijas vērtība pārrēķināma pašreizējās cenās kā vērtības noteikšanas brīdi paredzot Ministru kabineta rīkojuma par kompensācijas izmaksu pieņemšanas brīdi, proti 2017.gada 9.augustu, nevis 1995.gada 4.novembri.

Spriedumā secināts, ka 1995.gada 4.novembris kā namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas atskaites punkts nav pamatots, jo tad vēl nebija zināms konkrēts valsts nozīmes kultūras objekta Rīgas cirks sastāvs, kā arī tajā laikā vēl netika lemts par kompensācijas izmaksāšanu.

Līdz ar to kompensācijas vērtība pārrēķināma, ņemot vērā zelta cenu un ASV dolāra kursu 2017.gadā, nevis 1995.gadā, skaidroja tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas cirka ēkas bijušajām īpašniecēm izmaksās teju 300 tūkstošu eiro kompensāciju

LETA, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei izmaksās 297 765 eiro kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA sacīja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā tika atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku, taču īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija par kuras apmēru šodien lēma valdība.

KM aprēķinājusi kompensāciju par Rīgas cirka ēku 297 765 eiro apmērā, ko Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

«Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums «Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm» , kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā «Par zemes reformu Latvijas pilsētās» Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam,» skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā

LETA, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma, ka ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot latviešu valoda, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Precizēs lauksaimniecības zemes iegādes kārtību

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, skatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma par virkni priekšlikumu, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienestā.

Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zemes fonda zemes iegādes darījumu apjoms sasniedzis miljonu eiro

Dienas Bizness, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas Zemes fonds kopš darbības uzsākšanas šā gada 1.jūlijā no zemes īpašniekiem atpircis 572 hektārus zemes, un šo zemes iegādes darījumu kopējā summa ir 1 miljons eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Savas darbības pirmajos 6 mēnešos ALTUM pārvaldītais Zemes fonds no 40 īpašniekiem ir atpircis vairāk nekā 570 hektārus zemes. Šogad noslēgti arī pirmie zemes nomas līgumi, kas ļauj ar pārliecību teikt, ka pirmās zemes platības jau ir atgrieztas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Plānojam, ka 2016.gadā Zemes fonds iegādāsies vēl aptuveni 1000 hektārus zemes, un šo darījumu apjoms būs 2 – 2,5 miljonu eiro apmērā,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Lielākās platības Zemes fonds šobrīd ir nopircis Zemgalē – iegādāti 186 hektāri zemes, kurai seko Vidzeme (130 hektāri), Kurzeme (93 hektāri), Latgale (92 hektāri). Mazākais platību apjoms ir Rīgas reģionā, kurā Zemes fonds noslēdzis septiņus darījumus par kopumā 58 hektāru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atvieglos zemes iegādes nosacījumus vietējiem; neļaus to pirkt ārzemniekiem, ja tie pastāvīgi neuzturas Latvijā

Žanete Hāka, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pasākumu rīkotājiem ne vēlāk kā pusgada laikā jāziņo par jauno pasākuma norises laiku

Žanete Hāka, 16.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid – 19 izraisītās ārkārtējās situācijas atcelšanu, būtiski tiek samazināti ierobežojumi kultūras, izklaides un sporta pasākumiem, atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no attiecīgo ierobežojumu atcelšanas brīža jāpaziņo par jauno pasākuma norises laiku un jānodrošina tā norise vismaz turpmākā gada laikā.

Savukārt, ja pasākums ir atcelts – patērētājam ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto naudu. Kultūras, izklaides un sporta pakalpojuma sniedzējam, kuri iepriekš plānotos un pārdošanā izliktos pakalpojumus nevarēja sniegt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, šobrīd, ņemot vērā ierobežojumu mazināšanu – drīkst pārcelt pasākumus uz citu laiku, par to paziņojot patērētājiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ierobežojumu atcelšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Turpmākos divus gadus kadastrālo vērtību aprēķinā piemēros 2016.gada bāzes vērtības

Žanete Hāka, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12.septembrī, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas atbilstoši Saeimā apstiprinātajiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (Kadastra likums) grozījumiem precizē kadastrālās vērtēšanas noteikumus un paredz spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi saglabāt arī 2018. un 2019. gadā, informē Tieslietu ministrija.

Grozījumi paredz, ka turpmākos divus gadus kadastrālo vērtību aprēķinā piemēros 2016.gada bāzes vērtības, kas noteiktas balstoties uz 2012. un 2013.gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju.

Grozījumi Vērtēšanas noteikumos paredz izmaiņas, kas skars dzīvojamās apbūves zemes īpašniekus.2018. un 2019. gadā, aprēķinot kadastrālo vērtību zemes vienībai, kurai kaut viens no lietošanas mērķiem ir no dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas (Individuālo dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju apbūves zeme), un tai ir reģistrēts kultūras pieminekļa apgrūtinājums, piemēros vērtību samazinošo koeficientu 0,7. Tādejādi zemes kadastrālā vērtība šādām zemes vienībām tiks samazināta par 30%. Samazinošais koeficients attiecas ne tikai uz dzīvojamās apbūves zemes vienībām, bet arī citas izmantošanas zemēm, ja viens no lietošanas mērķiem būs saistīts ar dzīvojamo apbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances

LETA, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - EM atbalsta rosinājumu samazināt slieksni maksātspējas vērtēšanai; uzņēmumi rosina to paaugstināt

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

EK pieprasa Latvijai grozīt tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pretējā gadījumā draudot ar tiesvedību

LETA, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tajos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā EK var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

EK paziņojumā norādījusi, ka 2003.gada Pievienošanās līgumā jaunajām dalībvalstīm paredzēts pārejas periods, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņot ES tiesību aktiem. Pēc šo periodu beigām 2014.gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi.

Šie jaunie valstu tiesību akti ietver vairākus noteikumus, kurus EK uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas savukārt var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem.

Dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem; tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem, uzskata EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai Satiksmes ministrija par kopumā 182 383 eiro atpirks divus īpašumus Zolitūdē netālu no lidostas "Rīga", Kārklu ielā.

Atbilstoši otrdien valdības pieņemtajam lēmumam Satiksmes ministrija pirks trīs nekustamā īpašuma daļas - zemes vienības 0,1522, 0,6442 un 0,0047 hektāru platībā Kārklu ielā 7, Rīgā. Noteiktā atlīdzība ir 122 011 eiro.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja, ka Satiksmes ministrija pirks nekustamā īpašuma Kārklu ielā 17, Priedaines ielā 102 un Gramzdas ielā sastāvā esošo zemes vienību 0,4529 hektāru platībā ar adresi Priedaines iela 102 atbilstoši noteiktajai atlīdzībai 60 372 eiro apmērā.

Savukārt atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam un Dzelzceļa likumam bez atlīdzības valsts īpašumā tiks pārņemtas vairākas Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru