Pašlaik Latvijā uzņemts kurss uz fosilās nevis vietējas izcelsmes enerģijas attīstību, šodien raksta Dienas bizness.
Tādi ir enerģētikas ekspertu vērtējumi attiecībā uz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto normatīvo aktu paketi, kurā līdztekus izvērtējumam par līdzšinējā atbalsta efektivitāti elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), tiek piedāvāti arī grozījumi esošajā regulējumā, lai pastiprinātu uzraudzību pār komersantiem, kas saņem šādu atbalstu. Tomēr šī uzraudzība pēc EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles DB sniegtā skaidrojuma nenozīmē, ka esošie visai dāsnie atbalsta līmeņi AER un dabasgāzes koģenerācijas staciju īpašniekiem tiks samazināti. Būtiskākais grozījumos ir tas, ka tiek pārtraukta jauna atbalsta piešķiršana līdz jaunā atbalsta mehānisma ieviešanai – orientējoši līdz 2016. gadam. EM būs pienākums līdz septembrim izstrādāt šo jauno atbalsta sistēmu, kas būtu mērķtiecīgāka, no potenciālo izmaksu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tehnoloģiski neitrāla un arī mazāk devīga.
«Nav šaubu, ka AER atbalsta apjomi vēsturiski ieviesti atsevišķu lobiju interesēs un ir pārmērīgi. Neredzu iemeslu, kāpēc nesamērīgu atbalstu nevarētu atcelt tikpat vienkārši kā pacelt vai samazināt kādu nodokli,» uzskata Providus enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš. Tomēr viņš uzsver, ka pilnīga atbalsta atņemšana AER līdz 2016. gadam nozīmētu šo nozari Latvijā iznīcināt. «Ar to mēs investoriem pasakām, ka mums vietējo energoresursu nozari nevajag, ejiet, lūdzu, pie mūsu kaimiņiem,» saka R. Āboltiņš, skaidrojot, ka Latvijā nepamatoti runā par «dārgo» zaļo enerģiju. «Jā, AER atbalsta līmenis ir augstāks nekā gāzes stacijām, bet kopējā maksājumu masā pērn AER aizgāja 27 miljoni latu, kamēr dabasgāzes staciju atbalstam – 149 milj. Ls,» uzskata pētnieks.