Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Vai atminaties, cik pirmajā gadā bija dalībnieku?

A.N.: Jā, es labi atceros – 1000 dalībnieku. Maratona distanci skrēja ap 100 cilvēku. Rīgas maratonam labā ziņa ir tā, ka kopš 1991. gada, kad tas notika pirmo reizi, tā organizatori bija spējuši noturēt šo tradīciju. Tolaik šo pasākumu organizēja Rīgas Domes paspārnē esoša organizācija ar Jāni Karavaičiku un Aleksandru Balsi vadībā. Pēc pirmā masveidīgā maratona 1991. gadā dalībnieku skaits līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un robežu aizvēršanu strauji kritās, bet skriešanas kustība izčākstēja. Tomēr paldies Karavaičika komandai, ka Rīgas maratona tradīciju dzīvu uzturēja līdz pat 2006. gadam. Mēs ienācām ar citu redzējumu, kā šo pasākumu vēlamies organizēt. Mūsu vīzija bija tiekties uz to pieredzi, kāda ir maratoniem Čikāgā, Ņujorkā un citviet ārvalstīs. Kā līdz tam nokļūt, gan nebija skaidrs.

Vai uzreiz bija skaidrs, ka maratons varētu būt pienesums Latvijas ekonomikai, ka tas nebūs tikai dažu simtu cilvēku sportiskās izlaides pasākumus?

A.N.: Bija sajūta, ka tas var izaugt par kaut ko lielu, bet es nevarētu teikt, ka jau sākumā zinājām, ka maratons varētu kaut ko dot Latvijas ekonomikai. Sākumā centāmies savilkt galus kopā, noorganizēt kaut ko foršu. Pirmajos gados mūsu budžets bija aptuveni 70 tūkst. latu. Pēc tam jau ar laiku redzējām, ka cilvēkiem šis pasākums iepatīkas un skriešana pārvēršas sava veida kustībā. Turklāt maratons sāk interesēt arī ārvalstniekus.

Kas ir tas dzinējspēki, kas jums jau 12. gadu mudina turēt maratona organizēšanas stūri?

A.N.: Patīkamākais ir tas, ka tas neapnīk. Turklāt, tuvojoties pasākumam, adrenalīns vairojas, un šī sajūta pievelk gan mani, gan citus komandas biedrus. Tas ir īpašs brīdis, kad uzej starta arkā un redzi, kā pūlis aizskrien. Tā «elektrība», kas šajā dienā virmo gaisā Rīgā, ir īpaša. Redzu laimīgas sejas un to, kā gadu no gada cilvēki piedalās sacensībās atkal un atkal, kā viņi izaug savā varēšanā un pieveic jau lielākus attālumus. Tā nav vairs tikai paskriešana, maratons ir izaudzis par lielu notikumu. Pēc tam uztaisām pētījumu un, redzot rezultātus, apzināmies, ka viss ir lieliski.

Pasākuma norises dienā organizatoru un to palīgu «armija» ir liela. Tā noteikti ir tikai aisberga redzamā daļa. Kāda ir šī pasākuma rīkošanas aizkulišu aina, cik ilgs un apjomīgs darbs tiek ieguldīts pirms tam?

A.N.: Jau tagad plānojam, kādas būs 2019. un 2020. gada finanses. Domājam uz priekšu arī pētījuma sakarā – kādas ir prognozes par ārvalstu dalībnieku skaita palielināšanos, un kādi ir lielākie mērķa tirgi. Droši vien cilvēkiem no malas šķiet – kas tur liels ko tādu organizēt? Novelk līniju, izšauj starta signālu, un viss notiek. Joprojām, kad parunāju ar saviem bijušajiem klases biedriem, dzirdu jautājumu: ko tu dari? Atbildu, ka organizēju maratonu. Viņi pārprasa: bet ar ko tu nodarbojies? Cilvēkiem ir neizpratne, ka veselu gadu kaut kas tāds būtu jādara, bet tas ir darbietilpīgs process, jo ir jāveido attiecības ar sponsoriem, jāpiesaista ārvalstu dalībnieki, jādabū visi saskaņojumi, kas nepieciešami pasākuma norises dienai, jāgādā par satiksmes regulēšanu, drošību un galu galā par IT sistēmām, kas to visu sajūdz kopā, kā arī par medaļu un numuru zīmju sagādāšanu.

Kur, starp citu, tiek ražotas medaļas?

A.N.: Dienvidāfrikā. Sadarbojamies ar kompāniju, kurai šajā jomā ir liela pieredze, tā ražo medaļas Londonas, Ņujorkas u.c. maratoniem. Savukārt laika uzskaites sistēmas know-how pērkam no Vācijas partneriem. Visa gada garumā pie šī pasākuma strādā pieci uzņēmuma darbinieki, bet, tuvojoties maratonam un tā norises dienās, komandas lielums sasniedz vismaz 1000 cilvēku. Viņu vidū ir policijas darbinieki, brīvprātīgie, partneru cilvēki – gluži kā Dziesmu un deju svētkos.

Kāds ir 2018. gada maratona budžets? Vai tā apjoms pa gadiem ir mainījies?

A.N.: Pēdējos gados maratona budžets ir ap vienu miljonu eiro. Pa gadiem tas ir pakāpeniski palielinājies. Mums sākumā naivi šķita, ka, pieaugot dalībnieku skaitam, fiksētās izmaksas nepalielināsies, bet pieaugs tikai tās, kas saistītas ar dalībniekiem. Protams, ar katru gadu saredzam aizvien jaunas iespējas, ko vēl var uzlabot un kur ieguldīt. Ceram, ka nākotnē realizēsim plānu un iegūsim augstāku Starptautiskās vieglatlētikas federācijas piešķirto maratona kvalifikāciju, nekā tā ir pašreiz. Tas arī saistīts ar papildu izmaksām, kas budžetu padarīs vēl smagnējāku.

Kā sadalās budžeta līdzekļi – cik procenti ir dalības maksa, cik sponsoru līdzekļi?

A.N.: Ieņēmumi no sponsoru finansēm veido lielāko budžeta daļu. Ja nav sponsoru un finansētāju atbalsta, tad šādu pasākumu Latvijā ir ļoti grūti uztaisīt, jo nevaram atļauties prasīt tādu dalības maksu, kādu iekasē Rietumu valstīs notiekošie maratoni. Ja gribam saglabāt lavīnveidīgu kustību, dalības maksai ir jābūt cilvēkiem draudzīgai. Šajā ziņām esam viens no pieejamākajiem maratoniem savā reģionā.

Miljons eiro budžets ir pietiekams, lai apmierinātu pasākuma mēroga ambīcijas? Kā šajā ziņā izskatāties uz citu valstu fona?

A.N.: Domāju, ka ar šo budžetu esam sasnieguši daudz. Kā apliecinājums tam ir Starptautiskās vieglatlētikas federācijas piešķirtā bronzas kategorija. Šo līmeni esam attaisnojuši ar uzviju. Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, bet bronzas līmeņa sacensības ir aptuveni 50, un Lattelecom Rīgas maratons ir šajā sarakstā, mēs tajā izskatāmies pieklājīgi.

Kāds solis jāsper, lai iegūtu sudraba vai zelta kvalitātes zīmi?

A.N.: Tas ir cieši saistīts ar ambīciju līmeni. Kā man savulaik stāstīja kāds Berlīnes maratona organizators: pasaki man, kāds ir tava rīkotā maratona budžets, un es pateikšu, cik ātri ir tavas trases labākie skrējēji. Ja vēlies iet uz sudraba vai zelta kategoriju, tad proporcionāli pieaugs arī pasākuma budžets. Mums līdz zelta maratonam ir jāpaaug par 30 līdz 40%, galvenokārt budžeta apjomu palielina balvu fonds. Ir svarīgi, lai maratonā piedalās pasaules labākie atlēti, bet, lai viņus atvilinātu, ir jārēķinās ar lielām izmaksām. Lai augstas klases sportists izietu uz startu, viņam ir jāmaksā tā dēvētā parādīšanās naudas. Augsta līmeņa maratonā, kurā ir ataicināti olimpisko spēļu medaļu ieguvēji, ir jārēķinās vismaz ar 50 tūkst. eiro tikai par to, lai šie sportisti izietu uz starta, nemaz nerunājot par balvu fondu. Mums balvu fonds ir aptuveni 100 tūkst. eiro liels, un šajā ziņā mums ir grūti konkurēt ar Ņujorku vai Londonu, un tas nemaz nav vajadzīgs. Mūsu mērķis ir kļūt par reģionālo maratona centru, un šajā ziņā varam konkurēt, jo Ziemeļeiropā esam vienīgais bronzas līmeņa maratons, tā kā ne Stokholmā, ne Helsinkos, ne Tallinā, ne Viļņā un pat ne Krievijā tik augsta līmeņa skriešanas sacensības nenotiek. Tuvākais konkurents ir Prāgas maratons. Nesen bija ziņa, ka Tokijas maratonā tika uzstādīts jauns Japānas rekords un skrējējam, kurš to paveica, prēmijās tika izmaksāts gandrīz miljons dolāru. Mēs zinām savu vietu un saprotam, ka esam augsta līmeņa maratons, kuru izvēlas arī tie, kuri mērķē, piemēram, uz Ņujorkas vai Londonas maratoniem, kuru reizi mūžā vēlas noskriet daudzi.

2012. gadā intervijā Dienas Biznesam uzsvērāt, ka ir svarīgi Rīgu «uzlikt» uz pasaules maratonu kartes. Vai tas ir izdevies, proti, vidēji cik daudz ārvalstu skrējēju piedalās sacensībās, un kādus panākumus šajā jomā gribētu sagaidīt nākotnē?

A.N.: 2012. gadā ārvalstnieku skaits bija 2000. Pirmo rekordu šajā ziņā sasniedzām 2014. gadā, kad sacensībās piedalījās 3000 ārvalstu skrējēji, bet pagājušajā gadā to bija jau 3800. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem skrien maratonu vai pusmaratonu. Mēs ceram šogad sasniegt jaunu rekordu, jo par godu Latvijas simtgadei esam vēl vairāk domājuši par aktivitātēm trasē. Plāns ir iet vēl tālāk. Idejiski – kāpēc ne? Nevajadzētu būt šķēršļiem. Esam tuvākos kaimiņus jau «apguvuši», pie mums brauc somi, igauņi, leiši, krievi, vācieši un briti. Zviedri nezin kāpēc brauc salīdzinoši maz.

Varbūt viņiem populārāki citi sporta veidi, piemēram, nūjošana?

A.N.: Zviedri patiesi ir aktīvi sportotāji, viņi gan nūjo, gan slēpo, gan skrien. Iespējams, pie kūtrās zviedru dalības Rīgas maratonā vainīgs fakts, ka šajā laika periodā notiek arī Gēteborgas pusmaratons un drīz pēc tam arī Stokholmas maratons.

Kā notiek ārvalstu dalībnieku piesaistīšana?

A.N.: Šeit jāuzsver divas lietas. Viena ir reputācija, kuru nodrošina bronzas kategorijas iegūšana, kas dod tiesības atrasties kvalificēto maratonu listē. Kategorija ir mēraukla, pēc kuras sacensības izvēlas skrējēji visā pasaulē. Ja iesim uz augstāku līmeni, tas iedos vēl vienu papildus stimulu braukt pie mums. Otrs virziens ir mūsu komandas tūres pa ārvalstu maratoniem, piemēram, uz Berlīni, Helsinkiem, Prāgu, Stambulu, Maskavu. Mūsu mērķis ir ne tikai skriet šajās sacensībās, bet piedalīties izstādēs, kas notiek pirms lielā notikuma, jo tajās var satikt visus skrējējus, kuriem varam pārdot stāstu par Rīgu un mūsu maratonu. Tas, cik daudz šajās dienās strādā, lielā mērā nosaka atgriezenisko saiti ar ārvalstu dalībnieku pulku mūsu organizētajā maratonā. Tāpat popularizēšanas rīks ir starptautiskais mārketings. Mums ir virkne partneru – maratonu, ar kuriem apmaināmies ar informāciju. Viņi par mums stāsta savos pasākumos, un mēs – par viņiem.

Pieminējāt, ka pasaulē ir 50 bronzas līmeņa maratoni. Cik ir zelta un sudraba maratonu?

A.N.: Zelta līmeņa maratoni ir aptuveni 30. Top desmitniekā ietilpst Ņujorka, Londona, Berlīne, Tokija, Bostona, Čikāga. Mums šķiet svarīgāk sacensties ar Prāgu un arī Valensiju, jo ar šīm pilsētām ekonomikas ziņā Rīga ir salīdzināma. Ja teiktu, ka gribam līdzināties Ņujorkas maratonam, tas būtu tāls un nesasniedzams sapnis. Bieži vien Rietumos maratoni ir kļuvuši ļoti primitīvi – starts un finišs. Tas nav nekas slikts, bet no standarta risinājuma gribam izvairīties. Mēs nevaram to atļauties, jo te nav pasaules mērogā pašsaprotams maratons.

Kas ir svarīgākie kritēriji, kurus skrējēji vērtē maratonā, un kā var pārsteigt dalībniekus?

A.N.: Cenšamies pārsteigt ar to, ko nevar sastapt citur. Veidojam kultūras goda sardzi, kur simtiem dejotāju sveic skrējējus un viņiem «dod pieci». Tāpat iekļaujam trasē centrālās Rīgas vietas, piemēram, Brīvības pieminekli, operu. Trase ir tūrisms pa pilsētu maratona laikā. Šogad centīsimies ieviest arī Latvijas labumus, ar kuriem skrējējus cienāsim trasē. Galvenais ir palikt atmiņā.

Vai šogad arī saistībā ar Latvijas simtgadi ir kaut kas īpašs padomā?

A.N.: Mums ir plānā īpaša medaļa un krekls. Katru gadu zīmējumu uz krekla veido kāds mākslinieks.

Kuram māksliniekam šogad būs tas gods?

A.N.: Vēl nevar atklāt, bet tas būs klasiķis. Tāpat šogad būs jauni trases elementi. Trase ir tā, kas liek atgriezties maratonā. Cilvēki, it īpaši amatieri, interesējas, vai trase ir ātra. Viņiem teorētiski vajadzētu būt visvairāk vienalga, jo kāda starpība, vai noskrien maratonu četrās vai četrās stundās 15 minūtēs, bet viņi skatās, kā līderi skrien.

Vai svarīgi ir mainīt trasi, lai tiem, kas Rīgā atgriežas atkārtoti, būtu iespēja ikreiz redzēt kaut ko jaunu?

A.N.: Mums pēdējos gados trase nav mainījusies, bet šogad būs vairāki būtiski jauni elementi. 2019. gadā ieviesīsim tālejošus uzlabojumus. Pasaules lielākie maratoni nav mainījuši trases vairāk nekā desmit gadus, jo tā ir liela investīcija. Turklāt Ņujorkā ir vienkāršāk trasei ļaut vīties pa visu pilsētu. Rīga ir ievērojami mazāka, no pilsētas robežas līdz centram ir tikai 12 km, bet maratonā ir 42 km.

Kādēļ nolēmāt pētīt maratona ietekmi uz Latvijas ekonomiku? Kādi ir galvenie secinājumi?

A.N.: Mēs sapratām, ka maratons pēdējos gados ir izaudzis par ievērojamu pasākumu, un sajūta bija, ka tā ietekme uz ekonomiku ir liela. Gribējām saprast, cik mēs dodam atpakaļ valstij, jo nav noslēpums, ka kaut kādā brīdī mēs domājam arī lūgt valsts atbalstu maratona organizēšanā. Lai pasākumu paceltu nākamajā līmenī, esošie privātie līdzekļi varētu būt par mazu. Būtībā esam šajā stadijā jau nonākuši. Piesaistījām Elmāru Kehri, jo viņam bija pieredze citu sporta pasākumu pētīšanā.

Elmārs Kehris (E. K.): Uzreiz sapratu, ka pasākums ir ievērojams, jo galveno ekonomisko ietekmi rada kuplais ārvalstu dalībnieku skaits. Viņi Latvijas ekonomikai piesaistīja 2,5 milj. eiro. Ārvalstu skrējēji Latvijā uzturas vidēji trīs dienas, kuru laikā viņi šeit atpūšas, ēd un nakšņo. Svarīgi bija noskaidrot tieši, cik ārvalstu dalībnieki tērē un kam. Ārvalstnieku tēriņu apjoms ir cieši saistīts ar to, no kuras valsts tie ir. Piemēram, lietuvieši veido mazākus ikdienas tēriņus nekā francūži, kuri ir rekordisti šajā jomā un Latvijā vidēji tērē 220 eiro dienā, kamēr lietuvieši un igauņi tērē vidēji 100 eiro dienā. Kaimiņvalstu viesi pie mums uzturas aptuveni divas dienas, bet ciemiņi no tālākām zemēm ilgāk – no trijām līdz pat piecām dienām. Viņi ierodas savlaicīgi, lai atpūstos no ceļa, un paliek dažas dienas arī pēc maratona, lai atpūstos no nogurdinošajiem skrējieniem un apskatītu Rīgu. Labāk ir koncentrēties uz apmeklētājiem, kuri jau ir pieraduši pie Rīgas. Tie ir Vācijas, Skandināvijas, Baltijas valstu un Krievijas tūristi, kuri Latvijā ierodas ne tikai uz maratonu, bet arī citos gada mēnešos.

Cik vidēji skrējēji paņem sev līdzi vēl cilvēkus?

E.K.: 20% skrējēju uz sacensībām ierodas vieni paši. 80% ņem līdzi vidēji 1,2 cilvēkus – sievu, vīru, bērnus, draugus. Maratons, atšķirībā no citiem sporta pasākumiem, nepiesaista ārvalstu fanus. Līdzjutēji pamatā ir vietējie un tie, kuri atbraukuši līdzi skrējējiem. Kopumā maratona ietekme uz Rīgas ekonomiku ir 4,5 milj. eiro, un ārvalstu viesi nodrošina 56% no šī apjoma.

Līdz ar to jums kā organizatoriem ir jādomā ne tikai par skrējējiem, bet arī līdzjutējiem?

A.N.: Jābūt iespējai dzirdēt mūziku, redzēt šovus, kas ir finišā. Labi justies. Daudzi bērni skrien Rimi bērnu skrējienā, kas notiek dienu pirms lielajām sacīkstēm. Tāpat organizējam Nāciju parādi.

Kā ir iespējams palielināt ekonomisko pienesumu vēl vairāk?

A.N.: Primārais ir vēl vairāk audzēt ārvalstnieku skaitu. Viņu ģeogrāfija paliks līdzīga, varbūt kaut kas no eksotiskām valstīm pienāks kaut kad klāt, bet TOP5 paliks nemainīgs, mēs nevaram pret straumi peldēt. Potenciāls ir liels, un, manuprāt, nav nekādu problēmu, lai Rīgā skrietu vismaz 6000 ārvalstnieku, plus vēl atbrauktu līdzi viņu ģimenes locekļi. Kopumā tie varētu būt aptuveni desmit tūkst. cilvēku.

Vai Rīga ir gatava uzņemt vienlaicīgi tik daudz viesu gan viesnīcu kapacitātes, gan trases caurlaidības ziņā?

E.K.: Jā, Rīga ir lielpilsēta ar izteikti attīstītu tūrisma sektoru. Jo vairāk šādu pasākumu, jo labāk. It īpaši ārpus aktīvās tūrisma sezonas. Iespējams, vasarā viesnīcām būtu grūtāk vienlaicīgi uzņemt tik daudz viesu, bet maratons notiek maijā, kad tūrisma sezona ir tikai ieskrējusies.

Viesnīcu un restorānu īpašnieki jums noteikti ir pateicīgi par viesu pienesumu.

A.N.: Ir, ir pateicīgi, un arī attieksme šajos gados ir mainījusies uz labo pusi. Piemēram, Vecrīgā maratona laikā daudzas ielas ir slēgtas satiksmei, tas ietekmē tur esošo uzņēmumu biznesu. Tagad visi cenšas atrast risinājumus, kā viesi var piekļūt pie viesnīcas, jo apzinās, ka daudziem maratona dalībniekiem patīk nakšņot tuvāk trasei, proti, Vecrīgā.

Vai maratona apmeklētāji apskata tikai Rīgu vai arī dodas izbraucienos uz citām Latvijas pilsētām?

E.K.: Šāds jautājums tika uzdots, bet mēs skatāmies to, cik dienas tiek pavadītas saistībā ar pašu pasākumu. Tā ir viena no vadlīnijām, lai pētījums neizplūstu.

Patlaban paši velkat vezumu, reklamējot Rīgas maratonu ārvalstīs. Vai cerat šajā ziņā sagaidīt arī valsts atbalstu?

A.N.: Ilgtermiņa mērķis būtu panākt to, ka valsts sniegtu būtisku atbalstu, jo atdeve valstij no pasākuma naudas izteiksmē jau tagad ir iespaidīga. Patlaban mūs atbalsta Rīgas dome un privātie sponsori.

Kāda prakse šajā jomā ir ārzemēs, vai citviet valsts sniedz atbalstu šādu pasākumu organizēšanā?

A.N.: Modeļi ir dažādi. Daudzviet maratonus atbalsta valsts, daudzās vietās to organizē tikai par privātiem līdzekļiem vai sacīkstes ir kāda skrējēju kluba pārraudzībā. Viena lieta ir šādu pasākumu noorganizēt pasaules metropolē, kur var atļauties prasīt 500 dolāru dalības maksu un vēl nākas rīkot loteriju, lai ierobežotu dalībnieku skaitu. Cita situācija ir tad, kad esi spiests pielāgoties vietējai situācijai un prasīt saprātīgu dalības maksu, un arī sponsoru līdzekļi ir salīdzinoši ierobežoti. Mēs esam tas otrs gadījums, līdz ar to mums ir nepieciešams lūgt valsts atbalstu.

Pats Rīgas maratonā droši vien neskrienat, bet kuros maratonos piedalāties? Vai vienā vietā atgriežaties vairākas reizes, vai esat maratonu kolekcionārs?

A.N.: Es neesmu tipiskais maratonu krājējs, lai gan Ņujorkas maratonu esmu noskrējis trīs reizes. Man patīk lielie metropoļu skrējieni, kā arī mazi un nišīgi pasākumi, piemēram, Bordo vīna maratons, kur trase ved cauri vīna darītavām, kur skrējēji ūdens vietā dzer vīnu. Tas ir īsts tūrisma produkts, jo vietējie šajā pasākumā piedalās salīdzinoši maz. Šogad ar komandu esam plānojuši skriet Berlīnes maratonā. Protams, pirms tam strādāsim izstādē.

Un kā ir ar jums, Elmār? Vai patīk skriet?

E.K.: Lai gan mans sporta veids ir amerikāņu futbols, skriešana nav sveša, un šogad plānoju piedalīties vismaz pusmaratona distancē.

Kas, jūsuprāt, mudina cilvēkus piedalīties maratonā, jo var taču skriet arī viens pats, bez pūļa efekta?

A.N.: Skeptiķi ir, un tos ir grūti pārliecināt, ka šāda pasākumā ir iespēja sajust kopīgu enerģiju. Tie cilvēki, kuri ir skeptiķi, neapmeklē arī citus masu pasākumus. Maratonu nevar tā vienkārši noskriet. Tas ir dzīves cikls, jo ir jātrenējas. Tā ir iespēja atrast laiku sev, kas ir īpaši noderīgi tiem, kuriem ir bērni. Skrienot vari netraucēti palikt divatā ar savām domām. Skriešana ir pozitīva rutīna, gatavošanās sacensībām iedod tonusu. Man šķiet interesanti, ka maratons ir vienīgais sporta veids, kurā ir iespēja ikvienam skriet kopā ar superzvaigznēm. Visi dalībnieki stāv uz vienas un tās pašas starta līnijas un pieveic vienu trasi. Piemēram, priekšā skrien Jeļena Prokopčuka, kura ir zelta līmeņa atlēts un Latvijas rekordiste. Ikvienam ir iespēja lēnām skriet pa to pašu trasi.

Vai arī cītīgi censties apsteigt viņu...

A.N.: Pagājušā gadā bija viens aktīvais brīvprātīgais, vārdā Jānis, kurš pirmos trīs kilometrus skrēja pa priekšu visiem Kenijas skrējējiem. Viņš noturējās līdz pat Vanšu tiltam, bet pēc tam tempu samazināja, jo tā visu distanci ir grūti noturēt.

Šogad, reģistrējoties maratonam, bija jānorāda, ar kāda zīmola apaviem grasies skriet. Veicat pētījumu arī par to?

A.N. Viens no maratona sponsoriem ir Adidas, un mēs intereses pēc ievācam šādu informāciju, kuru pēc tam kā komercinformāciju nodot savam sadarbības partnerim. Lielos zīmolus mēs zinām – Adidas, Nike, Asics. Mums ir bijuši gadījumi, kad lielās sporta firmas tuvu finišam noliek jauniešus, kuri visu dienu uzskaita, kādi apavi skrējējiem ir kājās. Ap skriešanu ir ļoti liela industrija – apavi, apģērbs, uzturs, dažādas ierīces. Cilvēki kaut kādā brīdī pievērš šīm lietām lielu uzmanību. Man vienā brīdī tas apnika, sāku skriet bez viedajām ierīcēm. Tiem cilvēkiem, kuri sāk aktīvi trenēties un seko līdzi saviem rezultātiem, ir svarīgi šie gadžeti un būšana kādās komūnās, kas pulcē vēl citus skrējējus. Tas padara skriešanu īpaši aizraujošu.

Kā veicas ar sponsoru piesaisti? Cik gadi bija nepieciešami, lai šajā ziņā sasniegtu lūzuma punktu?

A.N.: Pirmais gads bija visgrūtākais, jo bija jāpārliecina kāds par kaut ko, un neviens īsti nezināja, kāds būs gala rezultāts. Mums ir paveicies ar mūsu sponsoriem – Lattelecom, Rimi, WESS Motors, Adidas, kuri ar mums ir jau no paša sākuma. Tā organizatoram ir sapņu situācija. Līdz ar pasākuma mēroga palielināšanos bija daudz vieglāk runāt arī ar citiem sponsoriem, jo nevienam nekas vairs nav jāskaidro. Tai pat laikā es teiktu, ka sponsoru ziņā ātri var izsmelt loku, jo nevar strādāt ar konkurējošiem uzņēmumiem. Latvija ir mazs tirgus, un katram lielam pasākumam var atrast varbūt desmit uzņēmumus, kas var būt labi partneri.

E.K.: Tirgus lielumam ir nozīme, tieši tāpēc Berlīnē vai Ņujorkā nav nepieciešams valsts atbalsts, jo pasākumu var veiksmīgi noorganizēt budžetā, iztiekot tikai ar sponsoru finansēm un ieņēmumiem no dalības maksas. Mums valsts aktīvi palīdz un atbalsta starptautiskus sporta pasākumus, un nosedz fiksētās izmaksas. Jācer, ka nākamajos gados valsts atbalsts sporta pasākumiem pieaugs vai vismaz paliks stabils. Tuvākajā laikā saistībā ar Latvijas Sporta federāciju padomi ir mērķis prezentēt ideju – Latvija kā reģionāls sporta centrs. Mēs jau tagad tāds esam, pateicoties gan maratonam, gan citiem starptautiskiem sporta pasākumiem, piemēram, RX rallijkrosam, MXGP motokrosam, un komandu sporta veidu sacensībām.

Sports var būt kā viena eksporta šķautne.

A.N.: Tieši tā. Sportam ir eksporta potenciāls, bet daudzi to nesaskata, jo mēs nekādu preci ārvalstīs fiziski nepārdodam, bet mēs pārdodam Rīgu un sajūtu. Brauc te un tērē. Tas ir pakalpojuma eksports.

E.K.: Sistemātisku pasākumu rīkošana uzlabo vietējo tūrisma un sporta infrastruktūru. Palīdz vietējiem sportistiem sajust atbalstu savās mājās un sasniegt labākus rezultātus. Papildus tam starptautiski pasākumi arī ievērojami veicina valsts tēla atpazīstamību ārvalstīs.

Pēc cik gadiem maratons pasaules kontekstā iegūst savu vārdu, tradīciju bagāžu?

A.N. Kopumā maratonu kustība nav ļoti sena. Ņujorkas maratons notiek kopš septiņdesmitajiem gadiem, bet Prāgas maratons nesen svinēja savu 30 gadu jubileju. Rīgas maratons nav daudz jaunāks. Vienīgā atšķirība ir tā, ka starptautiskā apritē esam zināmi pēdējos septiņus gadus. Domāju, ja iesim uz augstāku kvalifikācijas līmeni un, ja tādā režīmā padarbosimies vēl vismaz tikpat daudz gadu, būsim jau citā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lattelecom» Rīgas maratona norisei nākamajiem gadiem plānots lūgts valsts atbalstu, preses konferencē pastāstīja maratona vadītājs Aigars Nords.

Valsts atbalsts aptuveni 150 000 līdz 180 000 eiro apmērā būtu nepieciešams, lai uzlabotu maratona kvalitāti, vienlaikus mēģinot iegūt augstāku kvalifikācijas zīmi, skaidroja Nords. Patlaban pasākumam ir piešķirta prestižā Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) «Bronzas» kvalifikācijas zīme. Jau šogad maratona organizatori cer sasniegt vismaz «Sudraba» kvalitātes zīmi, savukārt nākotnē pretendēt uz «Zelta» kvalitātes zīmi.

Viņš pastāstīja, ka «Lattelecom» Rīgas maratons līdz šim bijis vienīgais Ziemeļeiropā ar «Bronzas» līmeni. Lai iegūtu augstāku kvalitātes zīmi, jāizpilda vairāki kritēriji. Viens no tiem ir augstāka līmeņa atlētu piedalīšanās maratonā - šogad tie būs virkne prestižu maratonu medaļnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Lattelecom Rīgas maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pandēmijas radītie nepārvaramas varas apstākļi turpinās, "Rimi Rīgas maratons" ir gatavs izziņot 2020. gada maratona jauno datumu.

30. Rimi Rīgas maratons šogad notiks 10. un 11. oktobrī - 10. oktobrī plānota Rimi Rīgas maratona Bērnu diena un Ģimeņu skrējiens, savukārt 11. oktobrī norisināsies maratona, pusmaratona, 10 km un 6 km skrējieni.

Atkarībā no valstī noteiktajiem ierobežojumiem, 30. jubilejas maratonā dalībnieki skries, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai virtuāli. Katrs, kurš 10.-11. oktobrī finišēs, saņems unikālu un neatkārtojamu jubilejas medaļu, kādu iespējams saņemt tikai vienreiz dzīvē.

Savukārt, sākotnēji plānotajos maratona datumos 16.-17. maijā organizatori šoreiz aicina izskrieties katram individuāli.

"Nav iespējams prognozēt, kāda būs pandēmijas izplatības attīstība un noteiktie ierobežojumi rudenī, tomēr esam pieņēmuši lēmumu šogad skriet 10.-11. oktobrī," komentē Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lattelecom» Rīgas maratons ticis iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā, ziņo pasākuma rīkotāji.

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) apstiprinājusi «Lattelecom» maratona atbilstību prestižajai Zelta kvalitātes zīmei. Zelta zīmē «Lattelecom» maratons pirmoreiz noritēs jau nākamgad, kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā, kas jebkad iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā kopā ar tādiem maratoniem kā Berlīnes, Tokijas, Londonas, Bostonas, Ņujorkas, Prāgas un citiem.

IAAF atzinusi, ka «Lattelecom» maratons izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019.gadā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi, iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.

«Zelta kvalitātes zīmes iegūšana ir kā skaista dāvana Latvijai un šīs valsts sportam simtgadē,» pasākuma rīkotāju paziņojumā citēts tā vadītājs Aigars Nords. «Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, un iekļūšana augstākajā līgā nav nejaušība, bet ilgstošs un mērķtiecīgs komandas un partneru darbs, kā arī pārliecība, ka esam spējīgi spēlēt maratonu augstākajā līgā. Pirms divpadsmit gadiem, kad uzsākām maratona organizēšanu, iekļūšana pasaules prestižāko maratonu līgā pat sapņos nerādījās. Tā nav tikai atzinība par sasniegto, bet arī milzu atbildība būt par izcilības etalonu citiem maratoniem visā pasaulē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Rīgas maratonā, kura norise plānota 16.-17.maijā, šogad būs jaunas trases un mainīta starta vietā - skrējieni sāksies nevis kā ierasts 11.novembra krastmalā, bet gan pie Brīvības pieminekļa, kur 1991.gadā atskanēja pirmā Rīgas maratona starta šāviens.

Organizatori aicina būt aktīviem, gatavoties un sportot, ievērojot epidemiologu norādījumus. Pēc konsultācijām ar Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) organizatori šobrīd strādā, lai pasākums Rīgā 16.-17. maijā varētu notikt pilnā apmērā.

Sagaidāms, ka koronavīrusa izplatības un ietekmes uz pasaules tūrismu rezultātā 17. maijā Rīgā startēs pēdējos gados zemākais ārvalstu skrējēju skaits.

Organizatoru novērojumi liecina, ka ārvalstu dalībnieki šogad līdz minimumam ierobežos savu ceļošanu, būtiski samazinot maratontūristu skaitu ne tikai Rīgā, bet visā Eiropā.

Jaunās trases

Maratona trase, kas ietvers Brīvības ielu, Rīgas centru, Jauno teiku un Mežaparku, šķērsos Vanšu un Akmens tiltus, kā arī paviesosies Pārdaugavas romantiskajās Dzegužkalna un Āgenskalna apkārtnes ieliņās, vairāk demonstrēs Rīgas pilsētu un tās dažādību un būs atbilstoša starptautiskajiem standartiem, Rimi Rīgas maratonam jau otro gadu norisinoties Pasaules Vieglatlētikas asociācijas Zelta kvalitātes zīmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto "Rimi" Rīgas maratonu.

Uzklausot teju visu valdības pārstāvju paustās bažas par Rīgas maratona rīkošanu laikā, kad valstī aug saslimstība ar Covid-19, "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords ministriem skaidroja, ka Rīgas maratons iecerēts divas dienas un deviņās dažādās distancēs, turklāt visa pasākuma laikā netikšot pārkāpti valstī paredzētie noteikumi.

Nords uzsvēra, ka maratona rīkotāji visu vasaru sadarbojās ar Veselības ministriju un Slimību kontroles un profilakses centru, lai nodrošinātu pasākumu bez inficēšanās riskiem.

Nords: Neviena Rīgas maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku kā valstī atļauts 

Nevienā brīdī neviena maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku, kā to pieļauj valstī...

Tajā pašā laikā Nords atzina, ka pasākuma rīkotāji respektēs jebkādu lēmumu, kādu valdība pieņems. Ja gadījumā valdība lems par maratona atcelšanu, Nords aicināja ministrus ievērot tiesiskās paļāvības principu un, ņemot vērā, ka pasākums tiek atcelts pēdējā brīdī, valdībai būtu jālemj par kompensāciju pasākuma rīkotājiem.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Norda uzrunu nodēvēja par "tik arogantu", kādu sen nav piedzīvojis. Politiķis teica, ka situācija veselības problēmām mainās burtiski pēdējo dienu laikā.

"Pandēmija arī neprasa atļauju ne valdībā, ne Saeimā," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot arī to, ka, runājot par tiesisko paļāvību un kompensācijām, šis gadījums nedrīkst tikt skatīts atrauti no citiem gadījumiem. Rinkēvičs aicināja atcelt maratonu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzvēra, ka no drošības viedokļa vienmēr pastāv riski. "Jūs nekad nenokontrolēsiet cilvēkus, kas nāk skatīties. Pasākums ir ļoti populārs, tas pulcē daudzus cilvēkus, liela daļa ieies vietējā veikalā paņemt maizīti. Blakus ir tik daudz risku, kas no jums nav atkarīgi, un par tiem ir jādomā," brīdināja politiķis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. "Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts," pauda Kariņš.

Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās visi ministri, izņemot veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).

Diskutējot par veidu, kā valdība varētu juridiski atcelt šo pasākumu, Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets nevar liegt privāta pasākuma rīkošanu, turklāt šāds lēmums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.

Lai rastu juridiski korektu formulējumu privāta pasākuma atcelšanai, valsts pārvaldes juristi pēc 20 minūšu ilgas apspriešanās piedāvāja veikt grozījumus noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tajā ietverot punktu, kas paredz, ka no 10.oktobra līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārā, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.

Kā informēja maratona organizatori, lai arī bija noslēgušies sagatavošanās darbi "covid-drošam maratonam", visiem būs labāk, ja brīvdienās skriešana notiks virtuāli.

Maratona organizatori dalībniekus aicina respektēt valdības lēmumu un nepulcēties, norādot, ka labāk neskriet iecerētajā trasē, bet sportot citās vietās un skriet pa takām, parkiem, upmalām un mežiem.

Organizatori skaidroja, ka Džuniči Kavaniči radītās medaļas, kas tika izgatavotas maratona dalībniekiem, ir piegādātas uz Latviju, bet, ņemot vērā pēdējos notikumus, tās tiks izdalītas reģistrētajiem dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie brīvdienās sportos vai nē. Plašāku informāciju par medaļām organizatori pagaidām nesniedz.

Kā ziņots, bija plānots, ka "Rimi Rīgas maratonā" 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startēs vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un "saujiņa" ārvalstnieku.

Sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu "Rimi Rīgas maratona" organizatori bija izstrādājuši virkni pasākumu Covid-19 risku mazināšanā, informēja pasākuma organizatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Nords: Neviena Rīgas maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku kā valstī atļauts

LETA, 09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienā brīdī neviena maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku, kā to pieļauj valstī noteiktie ierobežojumi, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja "Rimi Rīgas maratona" direktors Aigars Nords.

"Ir svarīgi apzināties, ka šie 15 000 dalībnieki ir burtiski sadalīti pa deviņiem dažādiem notikumiem - distancēm divu dienu garumā," viņš teica. Vaicāts, vai bijusi doma vispār nerīkot maratonu, Nords atzina, ka tādas domas ir apsvērtas, apsvērti dažādi scenāriji. Tomēr infektologi esot teikuši, ka plānotajā formā maratona norise ir droša.

Nords uzsvēra, ka iedzīvotāji startos aicināti ierasties ar sejas maskām. Savukārt infektologi norādot, ka tad, kad cilvēki jau būs izretojušies 21, 10 vai 42 kilometru trasē, risks inficēties ar Covid-19 ir ļoti zems vai neiespējams.

Bērnu maratona dalībniekiem ir konkrēts starta laiks. Nords aicināja vecākus šo laiku ievērot. Plānots, ka stundā izskries 300-400 bērnu. "Ja mēs visi šos nosacījumus ievērosim, vispār nevajadzētu būt nekādai drūzmai un visam vajadzētu notikt kā pa sviestu," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

FOTO: Lattelecom turpinās digitālo attīstību, līdz 2021.gadam investējot 12 miljonus eiro

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Rimi Rīgas maratona medaļu dizainējis olimpisko medaļu autors

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar Tet Rīgas maratonu pieteicis pirmo «Zaļo punktu», kurā maratona dalībnieki šogad skrējiena laikā varēs atveldzēties un spēkus atjaunot dabai draudzīgā veidā.

Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts» ir solis pasākuma ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanā – aicinājums skrējējiem ikdienā aktīvāk ieviest zaļo dzīvesveidu, šķirot atkritumus, gādājot par videi draudzīgāku maratona norisi, lai tuvāko gadu laikā kļūtu par vienu no ilgtspējīgākajiem lielpilsētu maratoniem starptautiskā mērogā.

Pirmais Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts», ko nodrošinās Latvijas Zaļais punkts, tiks noformēts un iekārtots tikai no dabai draudzīgiem, atkārtoti pārstrādājamiem un vairākkārt izmantojamiem materiāliem. Aptuveni 29 000 skrējējiem jeb pilnīgi visu distanču dalībniekiem, kuri pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izvietotajā punktā atveldzēsies, ūdens un izotoniskie dzērieni tiks pasniegti glāzēs no atkārtoti pārstrādāta kartona, kas bioloģiski noārdās. Izlietotās glāzes un arī augļu pārpalikumi tiks nodoti biodegradācijas šūnās, lai iegūtu biogāzi. Šajā punktā 34 000 glāžu uzpildīšanai ūdens pudeļu vietā tiks izmantotas ūdens cisternas (4770 litri ūdens un 330 litri izotoniskā dzēriena). Savukārt glāžu starplikas, ko izmanto, lai glāzes varētu izkārtot vairākos stāvos, pēc tam tiks nogādātas pārstrādei «Nordic Plast» rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.-17. maijā plānotais "Rimi Rīgas maratons" atlikts uz laiku, kad Latvija un pasaule būs tikusi galā ar Covid-19 izplatības radīto ārkārtējo situāciju.

Par iespējamo atliktā "Rimi Rīgas maratona" norises datumu, tajā skaitā par reģistrācijas atsākšanu, organizatori ziņos pēc Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Visi, kuri jau reģistrējušies "Rimi Rīgas maratonam" un "Bērnu dienai" 16.-17. maijā, saglabās savu vietu skrējienā.

"Pat ja mums varētu šķist, ka 16.-17. maijs vēl ir tālu, un pusotra mēneša laikā gan mēs, gan pārējā pasaule no ārkārtējās situācijas izķepurosies, nepārvaramas varas dēļ esam spiesti ilgi loloto 30. jubilejas "Rimi Rīgas maratonu" atlikt.

Maratona, it īpaši "World Athletics Gold Label" maratona, plānošana ir piņķerīgs un ļoti laikietilpīgs process, kurā iesaistās simtiem partneru, starptautisko organizāciju, darbinieku un brīvprātīgo, kuri visi ir pakļauti pandēmijas ietekmei. Maratona organizēšanā iesaistās neskaitāmi Rīgas pilsētas un valsts dienesti, kuru prioritāte turpmākajos mēnešos ir un būs pandēmijas ierobežošana. Pandēmijas apstākļos nav iespējams uzņemties atbildību par desmitiem tūkstošu pasaules un Latvijas skrējēju, kuri maijā bija plānojuši skriet Rīgā, kā arī Latvijas iedzīvotāju veselību un drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Drošība – datu centru panākumu atslēga

Jānis Vēvers, sadarbībā ar Lattelecom, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratona, Rīgas velomaratona un skrējiena We Run Riga organizatori lūguši Rīgas domei līdzfinansējumu, lai segtu sadārdzinājušās Valsts policijas (VP) darbinieku pakalpojumu izmaksas, liecina trešdien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā sniegtā informācija.

Kā norāda Lattelecom Rīgas maratona organizatori, pērn oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka viena VP darbinieka stundas cena publiskos pasākumos ir 22,31 eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekš. Pērn šīs izmaksas bijušas 8,18 eiro stundā.

Ja aizvadītajā gadā izmaksas šo drošības pakalpojumu nodrošināšanai Lattelecom Rīgas maratona laikā bijušas aptuveni 12 494 eiro, tad šogad jau gandrīz 37 500 eiro. Organizatori norāda, ka to rīcībā nav līdzekļu šādam neparedzētam izmaksu kāpumam, tāpēc lūdz domei līdzfinansējumu radušās starpības segšanai, kas ir gandrīz 25 000 eiro.

Šī iemesla dēļ papildus finansējums nepieciešams arī Rīgas velomaratona un We run Riga organizatoriem. Viņiem šīs izmaksas pieaugušas vidēji par 5000 eiro katram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām tirdzniecībā ar zeltu

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējam Jevgenijam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām darījumos ar zeltu, ziņo Igaunijas mediji. Laikraksts «Postimees», atsaucoties uz avīzi «Aripaev», vēsta, ka Harju apriņķa tiesa atzinusi Gombergu un viņa Igaunijas uzņēmumu «Deoro Trade» par vainīgu liela apmēra nodokļu mahinācijās darījumos ar zeltu.

Gombergam piespriests četru gadu cietumsods, taču reāli viņam ieslodzījumā būs jāpavada divi mēneši. Pārējais soda termiņš ir nosacīts, un Gombergs to varēs pavadīt brīvībā, ja vien četru gadu pārbaudes laikā nepastrādās citu noziegumu.

Savukārt uzņēmumam «Deoro Trade» tiesa nolēmusi noteikt 3,2 miljonu eiro naudassodu, kas jāsamaksā pa daļām 12 mēnešu laikā. Spriedumu var pārsūdzēt. TV3 raidījums «Nekā personīga» 2016.gadā skaidroja, ka šajā lietā izmantota krāpšanas shēma, kurā sākumā persona legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek, jo 99,9.proves zelts ir naudas ekvivalents. Zelta stieņus pārkausē par zemākas proves zeltu un par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rimi Rīgas maratona skriešanas kreklu dizainējis MAREUNROL'S

Zane Atlāce - Bistere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas skriešanas krekla dizaina autors ir starptautiski atpazīstamais latviešu modes zīmols MAREUNROL'S.

Kreklu šobrīd iespējams iegādāties, reģistrējoties Rimi Rīgas maratonam. Visā drīzumā tas būs pieejams arī maratona sadarbības partneru veikalos "Sportland" un "Nike".

"Mums kā sporta zīmolam ir svarīgi attīstīt aktīva dzīvesveida kultūru, tādēļ ir liels prieks uzsākt draudzību ar lielāko skriešanas pasākumu Latvijā. Līdz ar mūsu sadarbību arī maratona oficiālais skriešanas krekls šogad ir "Nike". Krekls ir īpaši piemērots garo distanču skriešanai," stāsta Inese Nagle, "Nike Latvija" mārketinga vadītāja.

"MAREUNROL'S" ir starptautiski pamanītākais latviešu modes zīmols, kas kopš 2012. gada zīmols regulāri piedalās Parīzes modes nedēļā oficiālās programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tet Rīgas maratona EXPO šogad notiks Radisson Blu Conference & SPA Hotel

Zane Atlāce - Bistere, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad maratona dalībnieki savus starta numurus un laika čipus varēs saņemt EXPO, kas norisināsies Rīgas centrā – Radisson Blu Conference & SPA Hotel telpās, Elizabetes ielā 55.

Tet Rīgas maratona EXPO ir vieta, kur pirms starta ne tikai saņemt savu numuru un laika kontroles čipu, bet arī iespēja gūt nepieciešamo enerģiju, satikt un iedvesmoties no citiem dalībniekiem un elites skrējējiem, iegūt jaunāko informāciju un norādījumus no organizatoriem, kā arī izbaudīt maratona partneru īpašos piedāvājumus un pārsteigumus.

Tet Rīgas maratona EXPO darba laiks 17. un 18. maijā no plkst. 10.00-20.00.

Pēc vairāku gadu pauzes Rīgā atgriežas arī tradicionālā pirms-maratona makaronu ballīte, lai uzkrātu enerģiju un pozitīvas emocijas pirms lielā starta. Restorāna Esplanāde šefpavāri parūpēsies par spēcinošām makaronu maltītēm un ne tikai! Biļetes iespējams iegādāties portālā bezrindas.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas un izklaides centrā Bowlero 17. oktobrī notiks labdarības Boulinga maratons, kura mērķis ir vākt ziedojumus biedrībai «Dr.Klauns». Boulinga maratonā piedalīsies arī Dienas Bizness komanda.

Maratons ilgs deviņas stundas un tajā piedalīsies 99 komandas. Viens cents no katra nosistā ķegļa tiks ziedots Dakteriem Klauniem, kuri palīdz ātrāk atveseļoties mazajiem pacientiem, ienesot smaidus un sirds siltumu Latvijas slimnīcās. Pagājušajā gadā labdarības Boulinga maratona ietvaros tika nogāzti 73 145 ķegļi.

Boulinga labdarības maratons sāksies plkst. 16:00 un noslēgsies plkst. 23:59 naktī. Tajā tiek aicināti piedalīties visi, kam rūp Latvijas bērnu labsajūta un ātrāka atveseļošanās. Dalību maratonā var pieteikt līdz 14.oktobrim, tiek aicināti gan uzņēmumi, gan ģimenes ar bērniem un draugu kompānijas, veidojot savas komandas vai piedaloties individuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pavasarī telekomunikāciju uzņēmums «Lattelecom» mainīs nosaukumu un zīmolu uz «tet», šodien «Lattelecom» forumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš sacīja, ka «tet» ir zīmols, kas patlaban nodrošina elektrības biznesu, bet tagad «ar jaunu enerģiju tas būs jaunais tehnoloģiju zīmols, kas turpinās attīstīties ārvalstu tirgos».

«»Lattelecom« vienmēr ir bijis uzņēmums, ar kura radītajiem pakalpojumiem esam lepojušies valstiskā līmenī. (..) Uzņēmuma izaugsme pēdējos gados ir bijusi strauja un biznesa virzieni paplašinājušies. Līdzšinējais nosaukums vairs neatspoguļo uzņēmuma darbību. Mēs jau sen strādājam ārpus Latvijas robežām, veiksmīgi eksportējot mūsu pakalpojumus Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kā arī mūsu pakalpojumu klāsts ir krietni sazarotāks, pārsniedzot ierastās telekomunikāciju industrijas robežas,» teica Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas maratona laikā jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru