Sociālais tīkls «Pinterest», kur lietotāji izrāda savu interešu attēlus, konfidenciāli iesniedzis pieteikumu akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), ceturtdien vēsta laikraksts «Wall Street Journal».

Laikraksts norāda, ka uzņēmums šajā IPO varētu tikt novērtēts vismaz 12 miljardu dolāru (10,5 miljardu eiro) apmērā.

«Pinterest» debitēt akciju biržā varētu jūnija beigās.

Kompānija komentārus saistībā ar «Wall Street Journal» izskanējušo informāciju nesniedz.

2012.gadā izdots likums ļauj atsevišķiem uzņēmumiem pieteikumu IPO iesniegt konfidenciāli, tādējādi sniedzot iespēju jaunuzņēmumiem sākt kapitāla piesaistes procesu pirms detalizētas finanšu informācijas publiskošanas.

«Pinterest» norāda, ka tam ir vairāk nekā 250 miljoni ikmēneša aktīvo lietotāju, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus ASV.

Uzņēmums naudu gūst no reklāmām, kā arī no tā, ka tam ir nozīmīga loma interneta tirdzniecības veicināšanā, jo lietotāji izmanto «Pinterest», lai iegūtu informāciju par jauniem produktiem vai pakalpojumiem.

Sociālais tīkls Pinterest, kur lietotāji izrāda savu interešu attēlus, pirmdien paziņoja, ka jaunā kapitālā ieguvis 367 miljonus dolāru (347,6 miljonus eiro), tādējādi tā tirgus vērtību paaugstinot līdz 11 miljardiem dolāru (10,4 miljardiem eiro).

Šie jaunie finanšu līdzekļi palīdzēs veicināt strauji attīstošā sociālā tīkla globālās paplašināšanās plānus, norāda uzņēmums. Pinterest vēsta, ka papildu kapitālā varētu piesaistīt vēl 211 miljonus dolāru.

«Pinterest papildu kapitālu izmantos korporatīviem mērķiem, tostarp, lai veicinātu darbības paplašināšanu starptautiskā līmenī,» teikts kompānijas paziņojumā. «2014.gadā starptautisko lietotāju skaits palielinājās par vairāk nekā 135%. Šodien tie veido vairāk nekā 40% no visiem lietotājiem, salīdzinot ar nieka 28% 2013.gadā.»

Jaunākās investīcijas vairāk nekā dubultojušas Pinterest vērtību, kas pērn ieguva 200 miljonu dolāru kapitālu, uzņēmumu novērtējot piecu miljardu dolāru vērtībā.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem².

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti³.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Šobrīd jaunie IT uzņēmēji arvien biežāk pievēršas dažādām ierīcēm, bezpilota lidaparātiem, izklaidei, kā arī virtuālajām valūtām, mākslīgajam intelektam un B2B risinājumiem

Šobrīd daudzi jaunie startup uzņēmēji izstrādā saziņas rīkus, tūrisma agregatorus un tiešsaistes izglītības platformas, novērojis Artūrs Burņins, mobilās lietotnes Qfer līdzīpašnieks. «Strauji attīstās virtuālās valūtas. Pirms kāda laika dominēja Bitcoin, bet tagad ir dažnedažādas valūtas, tirdzniecības vietas un nesen tika palaists projekts Stellar, kurā var sūtīt un saņemt naudu no jebkādas valūtas. Visu laiku tiek veidoti jauni startup saistībā ar šo tēmu,» saka Kristaps Mors, Maxtraffic dibinātājs. Tāpat arvien vairāk rodas dažādi pakalpojumi un kļūst aizvien lētāk, ātrāk un vienkāršāk integrēt dažādus servisus – var radīt jaunus pakalpojumus un produktus, tēmēt uz mazākām nišām. Piemēram, var izmantot Shopify e-komercijas platformu, kurā pārdot t-kreklus, un savienot to ar Printful, kas veiks gan apdruku, gan nosūtīs produktu, un viss process var būt 100% automatizēts, norāda K. Mors.

«Ja kādreiz uzņēmumiem patiešām pietika ar šo standarta komplektu – mājas lapa + Facebook.com + Twitter.com + Draugiem.lv, tad tagad situācija ir krietni mainījusies,» uzsver SIA WIT Berry vadītāja, grāmatas Pārdotspējīgi teksti interneta mājaslapām autore Linda Kimeiša.

«Atkarībā no tā, kādā nozarē darbojas uzņēmums, kāds no sociālajiem tīkliem var izrādīties vairāk vai mazāk svarīgs,» viņa norāda.

«Ja uzņēmums nodrošina kādu pakalpojumu, iespējams, vajadzīgāks būs konts video vietnē Youtube.com, kur publicēt video pamācības, kā rīkoties dažādās situācijās, savukārt, ja uzņēmums darbojas, piemēram, tūrisma nozarē, daudz nepieciešamāks būs Tripadvisor.com, savukārt dažādu modes un dizaina preču tirgotājiem neaizstājami būs Instagram un Pinterest, bet visiem ir svarīgs Google Business,» skaidro eksperte.

Vienlaikus viņa akcentē, ka sociālie tīkli nevar aizstāt mājas lapu. «Mājas lapa ir centrālā vieta, kur izvietot visu nepieciešamo informāciju. Protams, sociālie tīkli ir strauji attīstījušies un mūsdienās piedāvā tādas iespējas, kādu agrāk nebija. Piemēram, Facebook.com iespējams publicēt klientu atsauksmes, aprakstīt pakalpojumus, u.tml. Mājas lapa tomēr sniedz plašākas iespējas parādīt savu identitāti.»

"Mani hobiji vienmēr ir bijuši saistīti ar manu darbu – gatavošanu, ēšanu un jaunu restorānu veidošanu. Dizaina jautājumi un koncepcijas izstrāde mani vienmēr ir aizrāvusi. Pats pētu Pinterest idejas, meklēju detaļas, lieku to visu kopā. Tas man ļoti patīk," žurnālam Dienas Bizness atklāj uzņēmējs, "Pica Lulū" līdzīpašnieks Elmārs Tannis.

Arī šobrīd Augšlīgatnē viņš izveidojis jaunu kafejnīcu, kas nākotnē varētu pārtapt par īpaši foršu pasākumu vietu. "Pašlaik tā darbojas tikai brīvdienās, taču paredzams, ka vēlāk tā varētu strādāt arī darba dienās. Jāteic, ka jaunu restorānu veidošana man nekad primāri nav saistījusies ar naudas nopelnīšanu. Sākotnēji es parasti ieraugu vietu un vīziju par to, ko es varētu šeit izveidot. Tas mani vienmēr ir ļoti aizrāvis," atzīst E.Tannis.

Salīdzinoši nesen viņš kopā ar biznesa partneri izveidojis uzņēmumu Donkey, kas ražos īpašus dārza ratus. "Par šiem ratiem esmu runājis jau gadiem, tāpēc man ir prieks, ka beidzot šī ideja būs materializējusies. Ratu dizaina izstrāde bija ļoti interesanta, arī mēs paši iesaistījāmies šajā procesā. Ratu ražošana notiks tepat, Latvijā. Mums ir lielas cerības, ka bizness gūs panākumus gan Latvijā, gan pasaulē," neslēpj uzņēmējs.

BuzzTale ir radījis vizuālās komunikācijas platformu uzņēmumiem – kombināciju starp Pinterest un Facebook, ko lietot kompāniju iekšienē.

«Šis rīks ir domāts, lai palīdzētu uzņēmumam piesaistīt darbinieku uzmanību, motivēt viņus, nostiprināt uzņēmuma iekšējo kultūru – lietas, ko ir grūtāk izmērīt, bet kas ir svarīgas jebkurai kompānijai,» stāsta Andris K. Bērziņš, SIA BuzzTale vadītājs.

BuzzTale ir projekta GotLatte pēctecis. Pirms pāris gadiem Andris palīdzēju investīciju uzņēmumam HackFwd meklēt ieguldījumu iespējas Latvijā. Tagadējais BuzzTale tehnoloģiju vadītājs Antons Dmitrijevs ar dažiem draugiem bija pieteicis kādu ideju, kam Andra skatījumā bija labs prototips.

«HackFwd viņiem atteica, bet es sekoju līdzi tam, ko Antons dara. Viņš iesaistījās inkubatorā Eegloo un attīstīja GotLatte projektu – lietotni, kas palīdzētu veidot vizuālus stāstus. Likās interesanti, bet es personīgi neticu, ka patērētājam ir pacietība salikt vairāk nekā vienu bildi, izveidot stāstu un uztaisīt kaut ko interesantu, vismaz lielākajai daļai tā nav,» stāsta Andris. Viņam saistošāki šķiet risinājumi biznesam. «Kad notika Startup Sauna Warmup, kur es biju žūrijā, Antons prezentēja GotLatte ideju. Man patika, kas bija attīstīts, sāku ar viņiem runāt un teicu, ka domāju, ka bizness ir interesantāks virziens. Vienojāmies, ka es ienākšu komandā, pārņemšu vadību,» saka Andris. Šis viņam šobrīd ir pilna laika darbs, bet vēl ir arī pienākumi TechHub Riga, viņš palīdz investīciju fondam Creandum meklēt ieguldījumus Baltijā, kā arī ir iesaistīts vairākos uzņēmumos kā padomnieks.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Šefpavārs Māris Jansons

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Pārcelšanās no Rīgas uz Cēsīm šefpavāram Mārim Jansonam devusi iespēju noslīpēt restorānu "Kest" un sarakstīt savu pirmo pavārgrāmatu.

Restorāns "Kest", kas lībiešu valodā nozīmē "viņpus", tika plānots trīs gadus un šefpavārs Māris Jansons atzīst - labi, ka tā. Ja tas nebūtu veidots lēnām, tad tas būtu sasteigts, bez dvēseles - vienkārši uzļipināts. Šefpavārs stāsta, ka mūsdienās neveido restorānus ar baltu interjeru. Vairums ir tumši, melni, veidoti "Instragram" stilā, tajos ir daudz augu un elementu - mūžīgais "Pinterest". "Kest" ir gluži pretējs - tīrs, skandināvisks, bez liekām detaļām, saglabājot vēsturisko, kas liecina, ka telpās kādreiz atradies ugunsdzēsēju depo.

Eiropas Savienībā (ES) piektdien stājies spēkā stājies Digitālo pakalpojumu akta (DSA) pirmais posms, kura nolūks ir panākt, lai pasaulē lielākie tehnoloģiju uzņēmumi apkarotu nelikumīgu saturu un garantētu lietotāju drošību internetā.

DSA pirmais posms ietekmē 19 ļoti lielas digitālās platformas, tai skaitā sociālo mediju tīklus, vietnes un interneta mazumtirdzniecības uzņēmumus ar vismaz 45 miljoniem aktīvu ikmēneša lietotāju ES.

Tādējādi jaunās prasības attiecas uz "Alibaba AliExpress", "Amazon Store", "Apple AppStore", "Booking.com", "Meta" piederošajiem sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram", "Google" pakalpojumiem "Maps", "Play" un "Shopping", "LinkedIn", "Pinterest", "Snapchat", "TikTok", "X" (agrāk "Twitter"), "Wikipedia", "YouTube" un "Zalando", kā arī "Bing" un "Google Search".

"Šīm sistēmiskajām platfiormām ir ļoti, ļoti svarīga loma mūsu ikdienas dzīvē, un šobrīd pienācis laiks Eiropai un mums noteikt savus noteikumus," norāda ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Aizvadītajā gadā sociālos tīklus visprasmīgāk izmantojuši datorspēles Battlefield izveidotāji un kopumā, salīdzinot ar gadu iepriekš, zīmolu īpašnieki uzlabojuši sociālo mediju izmantošanu, lai popularizētu savus produktus.

Analītiķu kompānija Headstream un tās partneri Socialbakers izveidojuši savu ikgadējo Social Brands 100 reitingu, kurā iekļauti zīmoli, kuri pievērš lielāko uzmanību sociālajiem tīkliem. Gadu iepriekš – 2011. gadā – reitingam pieteicās 300 zīmoli, taču aizvadītajā gadā – jau 715, kas liecina par sociālo mediju nozīmīgumu uzņēmējdarbībā.

Reitings izveidots, novērojot zīmolu aktivitāti sociālajos portālos. Visi reitingā iekļuvušie zīmoli ir aktīvi Facebook un lielākā daļa arī Twitter (99%) un YouTube (94%). Tam seko arī citi sociālie mediji – vairāk nekā puse (60%) ir aktīvi Google+ un Pinterest. Tikmēr tādas vietnes kā Instagram un Foursquare izmanto mazāk zīmolu.

Sociālo tīklu uzņēmums "Facebook" iegādājies GIF veidotāju "Giphy" un plāno to pievienot "Instagram" komandai, ziņo BBC.

GIF (Graphical Interchange Format) ir animēts attēls vai īss bezskaņas video. Tos bieži izmanto sociālajos medijos vai ziņojumapmaiņas lietotnēs, lai paustu emocijas.

Darījuma vērtība tiek lēsta 400 miljonu ASV dolāru apjomā, bet "Facebook" šādu informāciju nav sniedzis.

"Instagram" informē, ka arī pēc darījuma trešo pušu uzņēmumi joprojām varēs piekļūt "Giphy" GIF bibliotēkai. "BBC" gan norāda, ka daļa no šiem uzņēmumiem, ieskaitot "Twitter" un "Pinterest", ir tiešie konkurenti "Facebook".

"Facebook" paziņojusi, ka 50% no "Giphy" trafika jau līdz šim veidoja "Facebook" platformas.

Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi jau par 10%. Tas nozīmē, ka četru ar pusi mēnešu laikā investoriem akcijas sagādājušas vairāk nekā vesela gada cienīgu atdevi.

Tas ir, ja ņem vērā to, ka akciju cenas vēsturiski vidēji gadā pieaugušas aptuveni par 8% (ja vērtē šī ASV indeksa vidējo izmaiņu).

Sevišķi izcils akcijām padevies šā mēneša sākums, kad pasaules ietekmīgākā šī tirgus (ASV) gadījumā jauns cenu rekords krīt gandrīz līdz ar katru jaunu dienu. Kopš marta beigām vien S&P 500 indeksa vērtība pieaugusi par 3,5%.

Stimuli un izaugsmes gaidas

Kopumā tirgos ballīte turpinās uz milzīgo pasaules varenāko valdību un centrālo banku bezprecedenta ekonomikas un monetāro stimulu fona. "Marta vidū ASV Kongress beidzot apstiprināja kārtējo valsts izdevumu palielinājumu, šoreiz 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā fiskālo pasākumu programmā ir paredzēts stimulēt ekonomiku, piešķirot katram iedzīvotājam čeku par summu līdz 1400 ASV dolāriem. Šie čeki palīdz stimulēt ekonomiku divējādi – ar lielākiem iedzīvotāju tēriņiem un iespēju cilvēkiem izmantot daļu no saņemtajiem atbalsta maksājumiem papildu uzkrājumu veidošanai, piemēram, iegādāties finanšu aktīvus (pārsvarā akcijas). Jauno pasākumu apstiprināšana tika gaidīta jau janvārī un bija viens no iemesliem akciju tirgus kāpumam kopš gada sākuma. Līdz ar to var apgalvot, ka šie jaunumi martā daļēji jau bija atspoguļoti akciju cenās. Tāpēc, lai nepieļautu optimisma apsīkumu, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izteica mājienus par nākamo atbalsta programmu gandrīz uzreiz pēc jaunākā fiskālo stimulu likumprojekta pieņemšanas. Tik tiešām, marta beigās tika paziņots par papildu finansējumu infrastruktūras attīstībai divu triljonu ASV dolāru apmērā. Pagaidām akciju tirgu reakcija uz šo paziņojumu ir pozitīva, jo jaunais plāns noteikti nāks par labu ekonomikai un palīdzēs atsevišķiem uzņēmumiem uzlabot savus finanšu rezultātus. Tomēr pēc rūpīgākas analīzes jāsecina, ka šoreiz tirgus dalībniekiem būtu ieteicams piebremzēt savu sajūsmu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējām stimulu programmām, šī tiks īstenota nevis tūlīt, bet gan 8 līdz 10 gadu laikā. Turklāt tā gandrīz pilnā mērā tiks finansēta no uzņēmumu ienākuma nodokļu palielinājuma. Līdz ar to daži uzņēmumi var saņemt papildu pasūtījumus saistībā ar infrastruktūras attīstību, taču vairumam uzņēmumu peļņa saruks, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi," kopējo situāciju ASV ekonomikas stimulu frontē ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Sociālā vietne Facebook ieviesīs hashtag (marķējumu) atbalstu, lai lietotāji varētu veiksmīgāk sekot līdzi populārām tēmām, par kurām notiek diskusijas. Vārdam pievienojot simbolu #, tas tiks pārvērsts klikšķināmā saitē, kas apkopos citu cilvēku ierakstus par attiecīgo tēmu. Eksperti to vērtē kā pozitīvu soli, kas zīmoliem pavērs jaunas iespējas.

[Papildināts 8. - 11. rindkopa]

Hashtag lietošanu sāka popularizēt sociālais portāls Twitter. Šobrīd tos atbalsta tādas vietnes kā Pinterest, Tumblr, Google+, Weibo, LinkedIn un Instagram. «Hashtag ir tikai viens solis, lai ļautu cilvēkiem vienkāršāk atklāt to, ko citi runā par noteiktām tēmām un piedalīties publiskās sarunās,» norāda Facebook.

Sociālais medijs norāda, ka turpmāko mēnešu un nedēļu laikā strādās pie tā, lai jauno pakalpojumu padarītu plašāku un kvalitatīvāku. Facebook lietotāji arī var ierobežot savu hashtag pieejamību citiem portālā esošajiem.

Sociālo mediju platforma "Reddit" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā plāno piesaistīt finansējumu aptuveni 500 miljonu dolāru apmērā, teikts ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtajos dokumentos.

Uzņēmums IPO iegūtos līdzekļus plāno izmantot platformas un pelnīšanas iespēju uzlabošanai.

Datums "Reddit" debijai Ņujorkas fondu biržā vēl nav noteikts, bet kompānija paredzējusi emitēt 15,2 miljonus akciju, vienai akcijai nosakot cenu 31-34 dolāru apmērā.

Šis būs pirmais sociālo mediju platformas IPO kopš "Pinterest" debijas biržā 2019.gadā.

"Reddit" 2005.gadā dibināja divi studenti no Virdžīnijas, taču 2006.gadā to iegādājās uzņēmums "Conde Nast", kas izdod tādus žurnālus kā "Vogue", "The New Yorker" un "Vanity Fair".

Uzņēmums 2011.gadā kļuva par neatkarīgu struktūrvienību.

Tāpat kā vietnēm "Facebook", "Instagram", "YouTube" un "TikTok", arī "Reddit" biznesa modelis balstās uz reklāmām, taču, neskatoties uz platformas popularitāti, tā vēl nekad nav guvusi peļņu.

Laba darba vide ir ļoti svarīga un tā noteikti ir viena no konkurences priekšrocībām, piesaistot talantus

Tā uzskata Testlio līdzdibinātāja Kristela Krūstika (Kristel Kruustük), vienlaikus uzsverot, ka laba vide nav tikai interjers, bet arī drosmīgi cilvēki, kam ir tādas pašas vērtības un apņēmība sasniegt savus mērķus.

Testlio ir starptautisks programmatūras testēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas palīdz izstrādes grupām uzlabot kvalitātes nodrošināšanas funkciju. Uzņēmums ļauj saviem klientiem koncentrēties uz to attīstības iespējām, izmantojot testu plānošanas vadības un izpildes procesus. Šā gada aprīlī kompānija noslēdza A raunda investīciju darījumu ar Silīcija ielejā bāzētajiem fondiem Altos Ventures un Vertex Ventures 6,25 miljonu ASV dolāru apmērā.

ASV prezidents Baraks Obama debitējis Instagram – fotogrāfiju ievietošanas vietnē atvērts Baltā Nama oficiāls konts @WhiteHouse. Latvijas prezidenta kanceleja vismaz tuvākajā laikā negrasās palielināt tās lietoto sociālo tīklu skaitu, kā vienu no iemesliem minot sociālo tīklu drošību.

Pašlaik Valsts prezidenta kanceleja izmanto mikroblogošanas vietni Twitter, kurā Andrim Bērziņam seko gandrīz 12 tūkstoši sociālā tīkla lietotāju, Db.lv stāstīja Valsts prezidenta preses sekretāres vietnieks Mārtiņš Drēģeris.

«Doma par citu tīklu izmantošanu nav peļama un ir apsverama, tomēr sevišķi būtu jāizvērtē sociālo tīklu lietošanas tehniskais risinājums, lai panāktu, ka vietņu lietošana ir droša,» norādīja M. Drēģeris.

Pašlaik A. Bērziņa Twitter konts tiek izmantots kā mazāk formālas saziņas veids ar latviski runājošu auditoriju. Prezidenta preses pārstāvis skaidro, ka Twitter tiek ievērots princips komunicēt valsts valodā. Citās valodās, piemēram, angļu vai krievu, informācija pieejama prezidenta mājas lapā, tāpat dažādās valodās tiek tulkotas preses relīzes.

Kidday – tas ir divu uzņēmīgu sieviešu – Zanes Edules sākts un Lienes Apšvalkas piepildīts – bērnistabas aksesuāru interneta veikals

Sēžot mājās ar bērnu, Zanes Edules ideja bija «paspēlēties» ar digitālo mārketingu, tādējādi attaisnojot iegūtos divus maģistra grādus programmēšanā: «Tehnoloģijas «iet» uz priekšu, nevar sēdēt mājās un to visu laist garām.» No sākuma tika radīts veikals, un tikai pēc tam tas piepildīts ar saturu.

Veikala izkārtnei vajag preci

«Nevar spēlēties tikai teorijas līmenī, vajag to darīt praktiski, tātad vajag preci, ko pārdot,» pragmatiski nosaka Zane. «Kad sēž ar zīdaini, pats neko uztaisīt īsti nevar, un tad ir lieliski, ja ir labākā draudzene Liene, kura prot visu ko un arī sēž mājās ar bērnu.»

Par abu uzņēmuma partneru realizēto pirmo produktu, spēlējoties ar idejām, kļuva ziedu burti – pirmie Lienes aplīmētie mēneša laikā bija pārdoti, nākamajā mēnesī bija vēl vairāk burtu, un tad jau, kopā turpinot sadarbību, abu bērni bija tie, kuri noteica katru nākamo produktu. Meitene un puika – ar savām vēlmēm un vajadzībām, kuras mammām jārisina. Tā, piemēram, kad Lienei vajadzēja dēlu «dabūt laukā no vecāku guļamistabas», tika radīta Montessori tipa gulta–māja, kurā bērns jūtas droši. Vēlāk tika radīti jaukie plauktiņi–mājiņas – uz spicītes var uzlikt atvērtu vakara pasaku grāmatu, bet plauktiņš ir mājiņa mīļlietai. Katram priekšmetam ir gan stāsts, gan funkcionalitāte. Kidday nepretendē uz oriģinālu, jaunradītu dizainu un autorību. Abas dāmas atzīst, ka idejas nav tikai viņu: «Sekojam Instagram un Pinterest mammām un savu klientu vēlmēm – vai to varat?» «Nu ko mēs nevaram?» nosmej Zane. Ja ir pieprasījums, tad jārada piedāvājums. Tā ir radīta kombinēta bērnu gulta ar izvelkamu otru gultu. Zane dalās iegūtajā interneta tirdzniecības pieredzē: «Amerikā ir modē, ka bērni nakšņo pie draugiem, tāpēc ir nepieciešamība pēc šādām viesu gultiņām. Nu vairākas tādas gultas ir tapušas un jau varam likt Kidday katalogā!»

Lauma Panova un Jānis Lēģeris uzskata, ka pankūkas garšo visiem, tādēļ pirms gada Cēsīs, Piebalgas ielas sākumā izveidota kafejnīca «Pancake House». Pankūku pagatavošanas metode aizgūta Francijā, kur tās pazīst kā Crepes.

«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.