Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Strādnieki otrdien sākuši darbus svina aizvākšanai no Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimes.

Parīzes centra rajonā uzstādītas barjeras un atvestas caurules un sūkņi un, kas tiks izmantoti laukuma tīrīšanai katedrāles priekšā.

Tiks tīrīta 10 200 kvadrātmetru liela teritorija un darbus plānots pabeigt līdz 23.augustam.

Jūlijā tika apturēti katedrāles atjaunošanas darbi, pastāvot bažām, ka strādnieki varētu saindēties ar svinu, kas aprīlī izkusa katedrāles ugunsgrēkā.

Pārbaudēs ir konstatēta bīstami augsta svina koncentrācija gan katedrālē, gan apkārtējās skolās un citās ēkās, izraisot bažas, ka strādnieki un iedzīvotāji varētu saindēties ar toksisko metālu.

Parīzes Dievmātes katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Ekspluatācijā nodota jaunā "Laimas" ražotne Ādažos, kuras izveidē un zīmola turpmākā attīstībā investēti 20 miljoni eiro.

Ražotni veido piecas būves - divstāvu ražotnes ēkas un vairākām būvēm tehniskām vajadzībām ar kopējo platību 7 820m2.

Tās būvniecībā izvēlēti un izmantoti augstākās kvalitātes materiāli, lai realizētu pasūtītāja uzstādīto mērķi - uzbūvēt pēc augstākajiem kvalitātes standartiem energoefektīvu un drošu ražotni. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem projektā bija inženiersistēmu izbūve. Tās ir ļoti apjomīgas, darbietilpīgas un pielāgotas četriem dažādiem temperatūras un mitruma režīmiem, kas nepieciešami konfekšu ražošanas procesam. Lai gan no ārpuses ēka var šķist vienkārša, tās infrastruktūra ir komplicēta un maksimāli digitalizēta. Ražotnei piešķirta arī A energoefektivitātes klase," stāsta "Merks" projektu vadītājs Mihails Peščinskis.

Parīzes Dievmātes katedrāles darbinieki nav varējuši atrast ugunsgrēku 23 minūtes pēc ugunsgrēka signalizācijas iedarbošanās, paziņojusi Parīzes prokuratūra.

Sirēna katedrālē atskanējusi plkst.18.20 pēc vietējā laika, pārsteidzot priesteri un vairākus simtus dievlūdzēju. Katedrāles darbinieki atbilstoši instrukcijai dažu minūšu laikā evakuējuši cilvēkus un mēģinājuši atrast degšanas vietu.

Pirmās 20 minūtes tā šķitusi kā viltus trauksme, nav bijusi jūtama dūmu smaka, taču 23 minūtes vēlāk nostrādājis otrs dūmu detektors un drīz jau no ārpuses bijis redzams, kā no katedrāles jumta ceļas dūmi. Kad ieradušies ugunsdzēsēji, liesmas jau bija apņēmušas katedrāles augšpusi.

Pēc ekspertu domām, uguns perēklis atradies pie smailes pamatnes. Kā vēsta izdevums «Le Parisien», ugunsgrēka cēlonis bija «problēmas ar elektrību», un speciālisti izskata dažādus variantus, tostarp īssavienojumu un slēpto vadu bojājumu. Notikušais tiek izmeklēts kā nelaimes gadījums.

Francijas parlamenta augšpalāta pirmdienas vakarā pieņēmusi likumu, ar kuru tiek apstiprināta Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošana pēc pagājušajā mēnesī notikušā ugunsgrēka, kurā tika nopostīts vēsturiskās celtnes jumts un smaile.

Likumu pieņēma pēc ilgām debatēm.

Likumprojektu, kurā aicināts nekavēties ar katedrāles restaurāciju, Francijas parlamenta apakšpalāta pieņēmusi jau iepriekš. Tajā iekļautas pretrunīgi vērtētas atkāpes no vides un mantojuma aizsardzības prasībām, kā arī atkāpes no publisko iepirkumu normām.

Francijas Senāta paziņojumā norādīts, ka augšpalāta apakšpalātas pieņemto likumprojektu apstiprināja «ar izmaiņām», bet detalizētāka informācija par šiem grozījumiem nav sniegta.

Aprīlī veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa francūžu vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izsludinājis starptautisku arhitektu konkursu, kas, kā viņš pats izteicies, pieļauj Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu «mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā».

Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai jau saziedots gandrīz miljards eiro un dievnama apkaimē jau darbojas celtnieki.

Šorīt pie katedrāles atgādāts milzīgs celtnis un pievesti kokmateriāli.

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzrunā tautai otrdienas vakarā solīja, ka Francija atjaunos Parīzes Dievmātes katedrāli piecu gadu laikā.

Līdzekļus katedrāles atjaunošanai saziedojuši Francijas un ārvalstu uzņēmēji, kompānijas, pašvaldības, ticīgie un citi cilvēki, kas vēlas pieredzēt pasaulslavenā dievnama atdzimšanu.

Līdz šim savākti jau 880 miljoni eiro, atklāja valdības amatpersona.

Ziedotāju vidū ir kompānija «Apple», uzņēmums «Kering», kam pieder tādi modes zīmoli kā «Yves Saint Laurent» un «Gucci», kosmētikas grupa «L'Oreal» un tās dibinātāji Betankūru ģimene.

Katedrālē pirmdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

«Orkla Latvija» noslēgusi «Laimas» ražotnes būvniecības iepirkuma izvērtēšanas procesu. Konkursa kārtībā, izvērtējot 12 saņemtos pieteikumus, par jaunās «Laimas» ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija «Merks», informē «Orkla Latvija».

Līguma kopsumma ir 8 920 000 eiro un jau tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumu, lai ražotnes celtniecību Ādažos uzsāktu šajā pavasarī un 2020. gadā uzsāktu ražošanu jaunajā ēkā. Iegādātajā zemes gabalā jau ir sagatavoti pievadceļi un pieslēgumi jaunās ražotnes infrastruktūrai, kā arī ražotnes iela nodēvēta Laimas vārdā.

25. februārī noslēdzās pieteikšanās izsludinātajam iepirkumam, kura mērķis bija izvēlēties būvnieku jaunās «Laimas» ražotnes celtniecībai Ādažos. Kopumā tika saņemti 12 pieteikumi gan no Latvijas vadošajiem būvniecības uzņēmumiem, gan starptautiskiem koncerniem.

Līdz pat jaunās ražotnes darbības uzsākšanai Rīgā turpināsies «Laimas» saldumu ražošana. Jaunajā «Laimas» ražotnē Ādažos atradīsies arī moderna attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot jaunus produktus.

Pēc rekonstrukcijas "Laima" šokolādes muzejs atsāk apmeklētāju uzņemšanu, informē "Orkla Latvija".

Kopumā uzņēmums "Orkla Latvija" "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā un ekspozīciju pilnveidē investējis 40 000 eiro.

"Aizvadītā gada nogalē, ņemot vērā pastāvošo situāciju, nolēmām izmantot laiku lietderīgi un ieguldīt "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā. Mūsu muzeja komanda ir pilnveidojusi gan muzeju telpas, atjaunojusi ekspozīcijas, kā arī uzlabojusi sniegto pakalpojumu klāstu, padarot muzeju vēl pieejamāku, saistošāku un interesantāku. Kā ierasts – "Laimas" šokolādes muzejs turpinās priecēt gan lielos, gan mazos saldummīļus, piedāvājot iepazīt šokolādes un "Laimas" vēstures līkločus ar visām maņām – ieraugot, sagaršojot, sadzirdot un sajūtot. Tai pat laikā rūpīgi sekosim līdzi apmeklētāju drošībai, ievērojot virkni piesardzības pasākumu," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

«Orkla Latvija» vadība 2019. gada 17. aprīlī parakstījusi līgumu ar būvkompāniju «Merks» par jaunās «Laimas» ražotnes celtniecību Ādažos, informē uzņēmumā.

Ražotnes celtniecību plānots uzsākt tuvākajā laikā. Iegādātajā zemes gabalā jau līdz šim ir sagatavoti pievadceļi un pieslēgumi jaunās ražotnes infrastruktūrai, kā arī ražotnes iela nodēvēta Laimas vārdā.

Līguma kopsumma ir 8 920 000 eiro.

«2017. gadā, kad paziņojām, ka tiks celta jauna »Laimas« ražotne Latvijā, mēs uzsākām ievērojamu projektu ar izcilu mērķi – radīt mūsu »Laimai« jaunas mājas ilgtspējīgas konkurētspējas nodrošināšanai un nākotnes izaugsmei. Šodien, parakstot līgumu par būvniecību, esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai ražotu »Laimas« saldumus mūsdienīgā un multifunkcionālā ražotnē, ko »Laima« jau sen bija pelnījusi,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbos iesaistītie strādnieki nav ievērojuši noteikumus, kas objektā aizliedz smēķēt, trešdien atzina atbildīgā uzņēmuma pārstāvis, vienlaikus noliedzot, ka pastāvētu jebkāda saistība starp šo pārkāpumu un pagājušās nedēļas postošo ugunsgrēku.

«Bija daži kolēģi, kas laiku pa laikam pārkāpa šos noteikumus, un mēs to nožēlojam,» ziņu aģentūrai AFP sacīja stalažu un jumta darbu uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis. «Izsmēķis nekādā gadījumā nevarēja izraisīt Dievmātes katedrāles ugunsgrēku.»

Kā iepriekš ziņoja satīriskais laikraksts «Le Canard Enchaine», uzņēmuma darbinieki policijai atzinuši, ka viņi pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu. Tiesa gan, atbilstoši laikraksta informācijai izmeklētāji uzskata, ka ugunsgrēku, visticamāk, izraisījis īssavienojums.

«Es varu apstiprināt - to mēs sacījām policijai,» uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis apliecināja ziņu aģentūrai DPA. «Mēs nožēlojam, ka mēs esam pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu, bet tāds ir fakts.»

Francijas miljardieris Fransuā Pino un viņa dēls Fransuā Anrī Pino oficiāli parakstījuši dokumentus par 100 miljonu eiro piešķiršanu Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai.

Otrdien veiktais ziedojums seko pēc vairākus mēnešus ilgas kavēšanās, kā dēļ Francijas amatpersonas bija spiestas paļauties uz maziem ziedojumiem, lai finansētu atjaunošanas darbu pirmos posmus.

Parīzes arhibīskaps Mišels Optī pavēstīja, ka «ikviens dod pēc savām vajadzībām, taču lielie ziedotāji dod mums atelpu».

Fransuā Pino, kura luksusa preču grupai «Kering» pieder tādi modes zīmoli kā «Yves Saint Laurent» un «Gucci», 100 miljonus eiro apsolīja uzreiz pēc 15.aprīļa ugunsgrēka. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Parīzes Dievmātes katedrāles fonds laikā no 15.aprīļa līdz septembra beigām saņēmis 36 miljonus eiro ziedojumos no 46 000 privātpersonām, 60 uzņēmumiem un 29 pašvaldībām. Drīz pēc ugunsgrēka ziedojumos apsolītā summa sasniedza miljardu eiro.

Ugunsgrēkā nodegušā Parīzes Dievmātes katedrāles jumta svina pārklājuma dēļ tās laukumā un tuvējās ielās krasi pieaugusi svina koncentrācija.

Kā pavēstīja Parīzes policija, katedrāles tuvumā konstatēts svina piesārņojums 10 līdz 20 grami svina uz kilogramu augsnes, kas par 32 līdz 65 reizēm pārsniedz normu 0,3 grami uz kilogramu.

Katedrālei tuvākās vietas šobrīd ir slēgtas.

Policija norādīja, ka šobrīd galvenās briesmas rada svina putekļi, kas var apklāt tuvējo māju un uzņēmumu virsmas. Lai izvairītos no saindēšanās ar svinu, varasiestādes iesaka ar mitru drānu noslaucīt putekļus, bet grūtniecēm un bērniem regulāri mazgāt rokas.

Katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Francijas futbola čempionāta grands Parīzes «Saint-Germain» pusstundas laikā ir pārdevis visus 1000 T-kreklus ar Parīzes Dievmātes katedrāles simboliku.

PSG svētdien Francijas čempionāta mačā uz saviem krekliem sponsora logo bija aizvietojuši ar Dievmātes katedrāles attēlu, un spēlētāju uzvārdu vietu rotāja uzraksts «Notre-Dame». Pārdotie krekli bija kopijas no oriģināliem, kuri tika izmantoti svētdienas spēlē pret «Monaco».

«500 pārdevām internetā, vēl 250 kluba suvenīru veikalā, bet atlikušos 250 Elizejas lauku rajonā,» šādi par pārdotajiem krekliem sociālajā vietnē «Twiter» ziņo PSG komanda.

Katrs no krekliem maksāja 100 eiro, bet futbola klubs atteicās sniegt sīkākas detaļas par to, cik liela naudas summa tika noziedota labdarības organizācijām, kuras sadarbojas ar glābšanas dienestiem.

Kā ziņots, Parīzes Dievmātes katedrālē pagājušās pirmdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Gotiņu ražotāji izvēlas iet nišas produkta ceļu.

Latvijā, Baltijā un pat visas Eiropas tirgū ražotājiem lielākās galvassāpes šobrīd rada Gotiņu tipa konfekšu imports no Ukrainas. Tās izgatavotas automatizēti, visticamāk, no zemākas kvalitātes izejvielām, tādēļ ir krietni lētākas.

SIA Skrīveru pārtikas kombināts savu produkciju pārdod vidēji par septiņiem eiro kilogramā. DB novēroja, ka Skrīveru saldumu Gotiņu tipa konfektes atkarībā no piedevām Rimi maksā vidēji sešus līdz deviņus eiro. Tie paši saldumi ar šī lielveikala logo – ar atlaidi 4,49 eiro. Veikalu tīklā Maxima nopērkamo Saldus Gotiņu cena ir 5,38 eiro kilogramā, bet ukraiņu Roshen Korivka maksā vien četrus eiro.

«Ar cenu nevaram konkurēt,» atzīst SIA Saldus pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle. «Viss ir atkarīgs no tā, cik tirgotāji un pircēji ir lieli patrioti, vai atbalsta vietējās produkcijas ražotājus. Tajā pašā laikā saprotam, ka ir cilvēki, kam maciņš plānāks, un jāpērk tas, ko var atļauties.»

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

Ādažos 24.aprīlī atklāta Laimas jaunās ražotnes būvniecība - drīzumā tiks pabeigta būvlaukuma iekārtošana, uzsākti zemes darbi un sagatavošanās ražotnes pamatu izveidei, informē uzņēmumā.

«Mums priekšā ir ievērojams darbs, bet es ticu, ka kopīgiem spēkiem un mērķtiecību mēs radīsim ražotni saldumu zīmolam Laima,» uzsver Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Db.lv jau vēstīja, ka 2019. gada 17. aprīlī Orkla Latvija vadība parakstīja līgumu ar būvkompāniju Merks par Laimas jaunās ražotnes celtniecību Ādažos. Iegādātajā zemes gabalā jau līdz šim ir sagatavoti pievadceļi un pieslēgumi jaunās ražotnes infrastruktūrai, kā arī ražotnes iela nodēvēta Laimas vārdā. Līguma kopsumma ir 8,9 miljoni eiro.

Ņemot vērā paziņojumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību, 2018. gadā tika pieņemts lēmums aptvert abu projektu kopējo attīstību, izmantojot tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām. Tas garantēs to, ka gan Laimas ražotnes, gan jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

“Orkla Latvija” noslēgusi trīs investīciju projektus jaunajā “Laimas” ražotnē ar nolūku paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti un uzlabot darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Par kopumā vairāk nekā 700 000 eiro iegādātas un uzstādītas jaunas miksēšanas iekārtas “Laimas” šerbetiem un vafeļu produktu pildījuma sagatavošanai, kā arī jaunas “Laimas” batoniņu glazēšanas iekārtas.

“Šī brīža tirgus situācijā, kurā valda arvien pieaugošas produktu izejvielu, materiālu un ražošanas izmaksas, mēs visus investīciju projektus, tajā skaitā šos, izvērtējam un ieviešam ar mērķi ietaupīt, lai neradītu papildu slogu uz produktu cenām,” stāsta Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā “Laimas” ražotnē, kas atklāta pagājušā gada septembrī, ir uzstādīti divi jauni mikseri: viens no tiem paredzēts pildījumu gatavošanai “Laimas” vafeļu tortēm un konfektēm, otrs – šerbetu ražošanai. Šīs iekārtas paaugstinās produktu kvalitāti un ražošanas līniju kopējo efektivitāti, automatizējot procesus, kas līdz šim bija manuāli. Tas sniegs vairākus ieguvumus, piemēram, ļaus precīzāk dozēt produktu sastāvdaļas, kā arī nodrošinās arvien labākus darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Ar simbolisku laika kapsulas iemūrēšanu teju noslēdzies pēdējais "Laimas" ražotnes būvniecības posms Ādažos, lai jau šā gada otrajā pusē ēku nodotu ekspluatācijā.

"2020. gads ir patiesi nozīmīgs mūsu uzņēmumam, jo Latvijas saldumu zīmols atzīmē 150 gadu jubileju un zīmīgi, ka šajā pat gadā durvis vērs jaunā, modernā un ilgtspējīgā "Laimas" ražotne nākamajiem gadu desmitiem. Esmu patiesi pateicīgs mūsu mērķtiecīgajai komandai, kas kopā ar būvniekiem un mūsu partneriem roku rokā strādājusi, lai šo projektu īstenotu. Šobrīd esam teju pabeiguši ēkas celtniecību, ir jāsāk sagatavošanās darbi ražošanas pārcelšanai, lai jau 2020. gada otrajā pusē mēs vērtu durvis "Laimas" jaunajai ražotnei, kas būs ievērojams pamats "Laimas" un "Orkla Latvija", kā arī kopējai Latvijas saldumu rūpniecības tālākai attīstībai," teic "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Latvijas uzņēmums Groglass, kas ir anti-reflektīvā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs, šodien izteicis apņēmību atbalstīt Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas centienus ar Groglass ražoto pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu, informē uzņēmumā.

Groglass piedāvā palīdzēt gan atjaunošanas darbos, gan arī jau šobrīd, kad daudzas Dievmātes katedrāles vērtības ir pārvietotas uz Luvras muzeju. Groglass aicina Luvras muzeja ekspertus sazināties ar uzņēmumu, lai piemeklētu labāko risinājumu.

«Šodien Groglass nosūtīja vēstuli Parīzes mēram Annai Idalgo ar palīdzības izteikuma apņemšanos, kā arī sazināsimies arī ar Latvijas Ārlietu ministriju, lai nepieciešamības gadījumā koordinētu mūsu uzņēmuma starptautisko rīcību. Mēs uzskatām, ka atbalsts Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai ir arī mūsu pienākums, jo katedrāle nav tikai Parīzes vai Francijas vērtība, bet gan visas cilvēces attīstības mantojums,» stāsta Aleksandrs Kelbergs, Groglass dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.