Jaunākais izdevums

Madonas novada uzņēmums SIA Pharmeko Lettland, kas specializējies ogu un sēņu iepirkšanā, iegādāsies ātrās saldēšanas tuneli.

Informācija Iepirkumu un uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka ātrās saldēšanas tuneli uzņēmumam piegādās SIA Redmars, kas izraudzīts no četriem potenciālajiem piegādātājiem. Iepirkuma summa ir 215 216 eiro bez PVN. Projektam paredzēts piesaistīt ES līdzfinansējumu kā atbalstu ieguldījumiem pārstrādē.

SIA Pharmeko Lettland Madonas novadā katru gadu iepērk pašmāju ogas un citas dabas veltes, lai vēlāk tās eksportētu. Itāļu un nīderlandiešu kopuzņēmums sadarbības partneriem Ķīnā, Japānā un citās valstīs piegādā galvenokārt farmācijai paredzēto izejvielu, kur no melnajām ogām – mellenēm, aronijām, upenēm - iegūst antocianīnu. Šo dabīgo antioksidantu tālāk izmanto farmācijā un kosmētikas ražošanā. Lursoft dati liecina, ka SIA Pharmeko Lettland 2016. gadu pabeidza ar 7,2 miljonu eiro apgrozījumu un 260 tūkstošu eiro peļņu. 2017. gada finanšu dati vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ķīnā testa braucieniem atklāta saules paneļu automaģistrāle

Zane Atlāce - Bistere, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Šaņdunas provinces administratīvajā centrā Dzjinaņā ceturtdien testa braucieniem atklāta kilometru gara saules bateriju automaģistrāle, vēsta xinhuanet.com.

Ceļu veido trīs slāņi - betons, fotoelementu paneļi vidū un izolācija uz grunts.

Saskaņā ar projekta izstrādātāju (Qilu Transport Development Group) teikto, paneļi aptver 5875 kvadrātmetrus un vienā gadā var ražot 1 miljonu kwh jaudas, lai apmierinātu apmēram 800 mājsaimniecību ikdienas pieprasījumu.

Testa sekcijas ražotā elektroenerģija tiks izmantota ceļu un izkārtņu apgaismošanai, novērošanas kamerām tunelī , lai pievadītu ceļu gaismas, izkārtnes, novērošanas kameru darbībai, tunelī un maksas ceļu iekārtas.

Nākotnes funkcijas, ko plānots attīstīt, ietver elektrisko transportlīdzekļu uzlādi un interneta pieslēgumu.

2016. gada beigās pasaulē pirmais saules paneļu ceļš (aptuveni uz pusi īsāks kā šis) tika atklāts Francijā, bet Nīderlandē 2014. gadā tika uzbūvēts velosipēdu ceļš, kas aprīkots ar saules paneļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tuneļa izbūve starp Helsinkiem un Tallinu izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro

LETA, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija un Norvēģija pētīs iespēju uzbūvēt pirmo dzelzceļa savienojumu no Eiropas Savienības dalībvalsts uz Ziemeļu Ledus okeāna ostu. Savienojums izmaksās apmēram 2,9 miljardus eiro, ziņo Deutsche Welle.

Piedāvātais savienojums vestu no Somijas ziemeļu pilsētas Rovaniemi uz Norvēģijas Kirkenesas dziļūdens ostu netālu no Krievijas robežas.

Plānots, ka tas varētu sākt darboties 2030. gadā.

Kā uzsvērusi Somija, tas ir svarīgs Eiropas projekts, kas uzlabos apstākļus daudzām nozarēm. Dzelzceļa savienojumam būtu jābūt saistītam ar citu projektu, kas paredz izbūvēt zemūdens dzelzceļa tuneli starp Somiju un Igauniju. Ar tuneli dzelzceļš arī savienotos ar Rail Baltica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atrakcijas ir pastāvīgs, dzīvotspējīgs un peļņu nesošs bizness, kas sevi ir pierādījis 26 gadu garumā, būdams nepārtraukts veiksmes stāsts,» laikrakstam Dienas Bizness uzsver uzņēmējs Ivars Beitāns.

99% peļņas tiek gūti ārzemēs, tomēr arī Latvijā gumijlēkšana, lidojumi vēja tunelī un nobrauciens pa gaisa trošu ceļu ļauj nopelnīt.

Pagājuša gada vasarā Sigulda Adventures (ar šo zīmolu dažādas atrakcijas piedāvā uzņēmumi SIA LGK grupa, SIA LGK Atrakcijas un SIA Aerodium) izklaides piedāvājumu portfeli papildināja ar nobraucienu pa gaisa trošu ceļu ar Zērgli.

Lidojums vēja tunelī tiek piedāvāts Belfāstā (Lielbritānijā), divu mēnešu laikā to varēs baudīt arī Floridas pilsētā Maiami un Misuri štatā (ASV), līdz šī gada beigām atrakcija būs arī Lasvegasā (ASV). «Lielbritānijā investīcijas atpelnījām nepilna gada laikā, kas no biznesa viedokļa ir ļoti ātri,» secina I. Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Maskavas forštates gājēju tunelī vizualizēta dziesma Tā daļa Rīgas

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju tunelī, kas savieno Maskavas forštates apkaimi ar Rīgas centrālo daļu, top sienas gleznojums, kas attaino atpazīstamākās vietas un ļauj apjaust īpašo forštates noskaņu.

«Spēka avots šim darbam bija arī Māras Upmanes - Holšteines dziesma «Tā daļa Rīgas». Māra piekrita, ka dziesmas teksts var tikt izmantots sienas gleznojumā,» stāsta Aija Briede, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību un kultūras projektu vadītāja.

Tā ir viena no 2015. gada Maskavas forštates iedzīvotāju foruma idejām, kuru Rīgas Austrumu izpilddirekcijai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta un SIA «Rīgas tilti» atbalstu izdevies īstenot. Kopējās projekta izmaksas veido 4350 eiro, kas ietver laukuma sagatavošanas darbus, krāsošanu, materiālu un krāsu iegādi, pārklājumu, gleznojuma skiču sagaatvošanu, vizualizāciju uz tuneļa sienas, sienas apgleznošanu un nodokļus. Darbus veic jaunā māksliniece Sindija Kļaviņa. Tuneļa jaunās sienas gleznojuma atklāšana plānota 4. jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Aerodium Toma Krūza jaunajai filmai uzbūvē pasaulē lielāko vēja tuneli

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Livonia Partners iegādāsies Lietuvas saldēšanas iekārtu ražotāja Freor kapitāldaļas

LETA, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla fonds Livonia Partners no Mezzanine Management pārvaldītā ieguldījumu fonda Accession Mezzanine Capital III L.P. iegādāsies 33% Lietuvas komerciālu saldēšanas iekārtu ražotāja Freor kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Lietuvā bāzētais «Freor» piegādā savus komerciālo saldēšanas iekārtu risinājumus lielveikalu ķēdēm un citiem mazumtirgotājiem visā Eiropā, kā arī aiz tās robežām. Uzņēmuma apgrozījums iepriekšējā gadā ir audzis par 47%, sasniedzot 36 miljonus eiro, ko veicināja globālā pieprasījuma kāpums, kā arī mazumtirdzniecības industrijas tendence palielināt saldētas pārtikas piedāvājumu veikalos.

«Esam sekojuši Freor darbībai vairākus gadus un uzskatām, ka tas ir lielisks uzņēmums, kas šobrīd ir ļoti labi pozicionēts savā tirgū. Iepriekšējais investors ir veicis nozīmīgus ieguldījumus uzņēmuma attīstībā. Mēs atbalstīsim turpmāko Freor izaugsmi ar savu ievērojamo pieredzi uz eksporta orientētu ražotāju attīstīšanā Baltijā,» informēja Livonia Partners dibinātājs un partneris Mindaugs Utkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi Latvijas lielākajam savvaļas ogu un sēņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumam Pharmeko Lettland finansējumu ilgtermiņa investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī faktoringam kopumā 2 miljonu eiro apmērā.

Ilgtermiņa aizdevums tiks ieguldīts jaunas ražošanas ēkas būvniecībā Madonā ar mērķi paplašināt uzņēmuma ražošanas apjomus. Jaunā ražošanas ēka paredzēta sēņu iepirkšanas un pārstrādes apjomu audzēšanai, un tajā tiks ierīkotas arī papildus saldētavas telpas. Šis projekts uzņēmumam ļaus arī uzlabot efektivitāti, samazinot produkcijas uzglabāšanas, saldēšanas un transportēšanas izmaksas. Projekta īstenošanai piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu atbalsts 40% apmērā no tā kopējām izmaksām.

Pharmeko Lettland valdes loceklis Alesandro Monesi (Alessandro Monesi): «Mēs esam pateicīgi SEB bankai par atbalstu mūsu uzņēmuma mērķu īstenošanā, jo tas ļaus uzņēmumam attīstīt jaunas tirgus nišas, radīt jaunas darba vietas un straujāk kāpināt apgrozījumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču enerģijas patēriņš būtiski ietekmē kā dabas resursu un enerģijas patēriņu, tā arī iedzīvotāju maksājumus par patērēto enerģiju. Ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un mazināt energoietilpīgu preču ietekmi uz vidi, Eiropas Savienībā šobrīd tiek pārskatīti noteiktu preču grupu ekodizaina un energomarķējuma noteikumi, informē Ekonomikas ministrija.

Pārskatītais regulējums paredz uzlabot energomarķējuma skalu, kas ļaus patērētājiem vieglāk identificēt energoefektīvākas preces. Savukārt izmaiņas ekodizaina noteikumos paredzēs ražotājiem jau preču izstrādes stadijā vairāk pievērsties izmantoto materiālu, funkcionalitātes uzlabošanas un resursu efektivitātes prasībām, lai sasniegtu augstākus preču energoefektivitātes un ilgtspējības rādītājus.

Tiek prognozēts, ka līdz ar jauno ekodizaina un energomarķējuma noteikumu ieviešanu primārās enerģijas ietaupījums gadā Eiropas Savienībā varētu sasniegt 175 Mtoe (Miljons tonnu naftas ekvivalenta). Tas nozīmē, ka viena mājsaimniecība elektroenerģijas rēķinos gadā varēs ietaupīt 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SAKRET OU vadītājs Igaunijā: Rail Baltica mainīs nozari

Monta Glumane, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Būvniecības nozare varētu kardināli mainīties 2021. un 2022. gadā, jo tiks uzsākta Rail Baltica būvniecība,» norāda Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

2018. gads uzņēmumam bija rekordgads - tika sasniegts vislielākais apgrozījums SAKRET OU vēsturē, tā iekarojot stabilu pozīciju Igaunijas tirgū. «Gan būvnieki, gan patērētāji, gan tirdzniecības pārstāvji ar mums rēķinās. Es domāju, ka vēl nepieciešami pāris gadi un mēs viennozīmīgi būsim lielākais būvmateriālu ražotājs Igaunijā,» komentē K.Pacēvičs.

Tomēr viņš novērojis, ka igauņi ir ļoti konservatīvi - viņi ir pieraduši pie esošajām precēm, produktiem un pakalpojumiem un to mainīt ir diezgan grūti. Ja viņiem nepiedāvā konkrētu iemeslu, kāpēc to darīt, un tas ir krietni grūtāk nekā Latvijā, atzīst K.Pacēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rūpnīcas Ķīnā iepludina atmosfērā ozona slāni noārdošu ķimikāliju

LETA--DPA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpnīcas Ķīnas ziemeļaustrumos iepludinājušas atmosfērā ievērojamus apjomus ozona slāni noārdošu aizliegtu ķimikāliju, pārkāpjot globālo aizliegumu, noskaidrojuši zinātnieki.

Kopš 2013.gada aizliegtā trihlorfluormetāna (CFC-11) emisija no Ķīnas ziemeļaustrumiem palielinājusies par 7000 tonnu gadā, teikts žurnālā «Nature» publicētajā pētījumā.

CFC-11 atmosfērā stabili samazinājies no 2002.gada līdz 2012.gadam, bet pēc tam šis process palēninājies par 50%, kas lika domāt par jaunu, nereģistrētu CFC-11 avotu, pagājušajā gadā paziņoja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) zinātnieki.

Liecības norādīja uz pieaugošu CFC-11 emisiju no Austrumāzijas pēc 2013.gada, taču tagad zinātniekiem izdevies noskaidrot precīzu emisijas avota atrašanās vietu - tas ir reģions ap Šaņdunas un Hebei provincēm.

70.gados zinātnieki pierādīja, pārmērīgu ozona noārdīšanos veicina rūpnieciskās ķimikālijas hlorfluoroglekļa savienojumi (CFC), kuras izmanto lielākoties ledusskapju un aerosolu ražošanā. Pēc cauruma izveidošanās ozona slānī virs Antarktīdas pasaules valstis 1987.gadā noslēdza Monreālas protokolu, kas aizliedz ozona slāni noārdošo vielu ražošanu, pēc kā emisijas apjomi saruka un ozona slāņa caurums sāka samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru uzņēmums SIA «Reaton Ltd» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,9 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Reaton Ltd» par labu AS «LPB Bank» ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus - 15 dažādas iekārtas, tostarp aukstuma kameras, refrežeratora konteinerus, saldēšanas kameru.

Jaunā komercķīla reģistrēta 22.maijā, un uzņēmumam šobrīd ir aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Reaton Ltd» dibināts 1991.gadā, un uzņēmums darbojas vairākās jomās. Tas tirgo interjera un apdares materiālus, ražo un pārdod koka durvis, veic ēku būvniecību, iznomā telpas, kā arī nodarbojas ar pārtikas produktu un delikatešu importu, distribūciju un mazumtirdzniecību.

2017.gadā SIA «Reaton Ltd» strādāja ar apgrozījumu 48,410 miljonu eiro apmērā, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem veidoja 224 tūkstošus eiro. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja 508 darbiniekus. Tā kopējie maksājumi valsts kobudžetā bija 7,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Neuzskata par reālu Tallinas-Helsinku tuneļa izbūvi līdz 2024.gadam

LETA--BNS, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs par nereālu nodēvējis somu uzņēmēja Pētera Vesterbakas vēlmi līdz 2024.gada beigām pabeigt zemūdens tuneli starp Helsinkiem un Tallinu, otrdien vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Ābs sarunā ar ERR sacījis, ka ir apkopoti pirmie pamata dati, lai lemtu par izraudzītas teritorijas plānojuma, kas nepieciešams tuneļa būvniecībai, sākšanu, tomēr pastāv arī bažas, kas galvenokārt saistītas ar projekta finansēšanu un ietekmi uz vidi.

Ministrs sacījis, ka lielākā daļa atbildīgo Igaunijas ministriju ir iepazinušās ar Vesterbakas kompānijas «FinEst Bay Area Development» iesniegtajiem dokumentiem un sniegušas savu vērtējumu par attīstītāja plāniem.

«Atsevišķu ministriju vēstules liecina, ka tās vēlas saņemt papildu informāciju no attīstītāja. Kad būs saņemtas visas vēstules, mēs varēsim izlemt, vai lūgt papildu informāciju vai arī nosūtīt jautājumu izskatīšanai valdībā, lai redzētu, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi izraudzītas teritorijas plānojuma ierosināšanai,» klāstīja Ābs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivsaimniecības uzņēmums VARITA attīstībā investē 3,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības uzņēmums «VARITA» ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un bankas «BlueOrange» piešķirtā finansējuma palīdzību uzņēmuma attīstībā investējis 3,6 miljonus eiro.

«VARITA» nodarbojas ar zvejniecību, zivju pirmapstrādi un saldēšanu, gatavas produkcijas pārdošanu un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Aptuveni trešā daļa piešķirtā finansējuma jeb 1,1 miljons eiro izlietoti ražošanas ēkas rekonstrukcijai Skultes ostas teritorijā, kā arī ēkas aprīkošanā ar jaudīgām saldēšanas iekārtām. Jauno saldēšanas kompleksu plānots nodot ekspluatācijā augusta sākumā.

«Jaunās saldēšanas iekārtas ļaus īsā laikā svaigi sazvejotās zivis sasaldēt mīnus 40 grādu temperatūrā. Tā ir nozīmīga investīcija uzņēmuma attīstībā, jo tieši zivju sasaldēšanas ātrums nosaka produkcijas kvalitāti. Jo ātrāka sasaldēšana, jo kvalitatīvāku preci varam piedāvāt klientiem zivju produktu izgatavošanai,» skaidro uzņēmuma vadītājs Agris Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus.

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka globālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

IKEA vēl meklē risinājumu, kā aizstāt plastmasas atkritumu maisus

Lelde Petrāne, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. gada janvāra "IKEA" vairs netiek pārdoti vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, piemēram, plastmasas salmiņi un maisi.

To vietā pircējiem tiek piedāvātas tādas ilgtspējīgas alternatīvas kā salmiņi, kas ražoti no papīra vai bambusa. Šīs pārmaiņas tiek veiktas ar mērķi saudzēt dabu un samazināt plastmasas piesārņojumu.

2018. gada jūnijā "IKEA" paziņoja, ka visos veikalos pasaulē līdz 2020. gada janvārim no mājokļa labiekārtošanas preču klāsta tiks izņemtas vienreizlietojamās plastmasas preces. Šī apņemšanās attiecas uz tādām vienreizējās lietošanas precēm kā salmiņi, šķīvji, krūzītes, saldēšanas maisi, atkritumu maisi u.c. Tagad visas šīs preces ir aizstātas ar ilgtspējīgākām alternatīvām vai izņemtas no tirdzniecības.

"Mēs esam ceļā uz to, lai atbilstu aprites ekonomikas principiem visos aspektos: sākot ar preču izstrādi, materiālu ieguvi, piegādes ķēdes attīstīšanu un loģistiku un beidzot ar to, kā un kur mēs sasniedzam savus pircējus. Lai pamazām atteiktos no vienreizlietojamām plastmasas precēm, ar 2020. gada janvāri no "IKEA" mājokļa labiekārtošanas preču klāsta ir izņemti visi vienreizējās lietošanas produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsāksies būvdarbi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītei - no 24. marta Sēnītes mezglā būs slēgts rotācijas aplis un satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvētām apgriešanās vietām uz Vidzemes šosejas, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Satiksme tiks organizēta pa divām joslām pa abām brauktuvēm un tikai atsevišķos posmos, kur tiks veikti darbi, pa vienu joslu.

Pērn aprīlī sāktajos būvdarbos ceļam ir ieklāta asfalta apakškārta un saistes kārta, uzsākta satiksmes pārvadu pārbūve, atjaunotas caurtekas un gājēju tuneļi, kā arī apgaismojums un gājēju luksofors Vangažos.

Šogad atlikušie darbi ir asfalta virskārtas ieklāšana abās brauktuvēs, ceļa pārvadu apakšējo daļu remonts un Sēnītes mezgla rotācijas apļa pārbūve.

Būvdarbus Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei veic piegādātāju apvienība Binders un ACB, to līgumcena ir 46,5 miljoni eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no valsts budžeta un no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt šoruden.

Komentāri

Pievienot komentāru