Uzņēmējs Jānis Polis sašutis par šā gada oktobra vidū Olimpiskajā Skonto hallē (Skoto halle) rīkoto izstādi Ražots Latvijā 2011, jo tajā ne vien bijis nepieredzēti maz apmeklētāju, bet pēc izstādes arī bez pēdām pazudusi sapakotā produkcija, tai skaitā tādi populāri produkti kā Saldā brunete un Saldā blondīne. Savukārt izstādes organizatori norāda, ka šie apgalvojumi nav pierādāmi un pats uzņēmējs nav izpildījis prasības.

Kā raksturo pats J. Polis, šis ir bezprecedenta gadījums - nekad neko tamlīdzīgu viņš neesot pieredzējis. Pēc izstādes, kas norisinājās no 14. līdz 16. oktobrim, nākamās divas dienas dalībnieki varējuši savākt tajā izmantoto produkciju. Otrdien saskaņā ar nolikumu hallē ieradušies uzņēmuma pārstāvji, lai to izdarītu, bet konstatējuši, ka vairākas kastes ar populārajiem pārtikas produktiem un dokumentiem ir pazudušas. Apsardze sākotnēji neesot bijusi atrodama, bet vēlāk asi atbildējusi, ka uzņēmēja mantu sargāšana neesot viņu pienākums.

Savukārt izstādes organzators SIA Kelle Expo norādījis uz to, ka uzņēmējam bija nepieciešams pašam nodrošināt produkcijas uzraudzību pa dienu, jo apsardze to dara tikai naktīs. J. Poli, kurš atzīst, ka šo nolikuma punktu nav izpildījis, visvairāk šokējusi gan apsardzes, gan organizatoru attieksme. «Skonto halle ir brutāls un bandītisks grupējums,» viņš uzskata pēc piedzīvotā. Pirmkārt, apsardzes darbinieki bijuši izteikti rupji un nav izrādījuši nekādu pretimnākšanu, otrkārt, Kelle Expo izteikusi vien nožēlu par notikušo.

Rīgā septembrī plānots atvērt Latvijas ražotāju un tirgotāju platformu Ulmaņa tirgus, taču nepietiekošā dalībnieku skaita dēļ tirgus var arī netikt atvērts, norāda tirgus idejas īstenotāja SIA Baltic Expo Centre vadītājs Erlens Kelle.

Viņš stāstīja, ka Ulmaņa tirgus, kas atrodas kādreizējā tirdzniecības centra Centrex telpās, atvēršanai nepieciešami vismaz 70-100 dalībnieki, taču patlaban līgumi noslēgti ar astoņiem Latvijas ražotājiem un tirgotājiem, savukārt 40 potenciālie tirgus dalībnieki izskata piedāvājumu.

«Jau trīs mēnešus nomājam telpas, mēnesī maksājot 500 latu nomas maksu. Ja līdz 15.septembrim tirgū savus produktus nepiekritīs pārdot vismaz 70 uzņēmēji, amatnieki vai mājražotāji, ideja par Latvijas ražotāju tirdzniecības centru ir apdraudēta,» norādīja Kelle.

Kā iespējamos iemeslus uzņēmumu kūtrumam Kelle min gan bailes riskēt, gan arī faktu, ka ideja par Ulmaņa tirgus īstenošanu tika sākta vasarā, kad lielākā daļa uzņēmēju ir atvaļinājumā.

SIA Kelle Expo strādā pie Baltijas Ražotāju centra izveides.

Tas atradīsies Rīgā bijušā tirdzniecības centra Centrex telpās Kārļa Ulmaņa gatvē. Paredzēts, ka Baltijas Ražotāju centrs saviem apmeklētājiem durvis vērs šī gada jūlija pirmajā pusē. Kā pastāstīja SIA Kelle Expo valdes priekšsēdētājs un Ražotāju centra idejas autors Erlens Kelle, tas būs vienīgais šāda veida tirdzniecības centrs visā Baltijā, kur cilvēki varēs ne vien klātienē iepazīties, bet arī uz vietas iegādāties Latvijā ražotās lietas.

Centra koncepcija ir darboties reizē kā izstādei un tirdzniecības vietai, kas savus apmeklētājus gaidīs visa gada garumā. Jaunizveidotajā centrā aptuveni 80 % ražotāju pārstāvēs Latviju, savukārt - 20 % būs viesi no kaimiņu valstīm - Lietuvas un Igaunijas. Baltijas Ražotāju centrs būs iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam atbalstīt vietējos ražotājus un iegādāties kvalitatīvas Latvijā ražotas preces. Nereti ir dzirdēts, ka trūkst vienas vietas, kur atrast latviskas dāvanas saviem ārzemju draugiem. Baltijas Ražotāju centrā būs pārstāvēti visi novadi un tā veidotāji aicina pašvaldības atbalstīt sava novada uzņēmējus. Centrā būs iespējams gan izvietot tirdzniecības vietu, gan instalāciju vai kā citādi prezentēt savu uzņēmumu.

Kādreizējā tirdzniecības centra Centrex telpās, kas jau gadiem stāv tukšas, beidzot atgriezīsies dzīvība. Izstāžu Ražots Latvijā un Ražots Baltijā organizētājas SIA Baltic Expo Centre komanda izveidojusi tirdzniecības centru Latvijas ražotājiem – Ulmaņa tirgu, kurā paredz sagaidīt vismaz 2000 – 4000 apmeklētāju dienā, kā arī iegūt tikpat lielu interesi kādu patlaban iemantojis, piemēram, Atpūtas centrs Lido, Db.lv stāsta Ulmaņa tirgus mārketinga speciālists Oskars Mazulis.

Ulmaņa tirgus būs vienīgais centrs Latvijā, kur cilvēki varēs gan klātienē iepazīties ar Latvijas ražotāju produkciju, kā arī uz vietas to iegādāties. «Centra koncepcija ir vienlaikus gan izstāde, gan tirdzniecības vieta, kas būs atvērta cauru gadu,» stāsta O. Mazulis. Ulmaņa tirgū savus produktus piedāvās Latvijas lauksaimnieki, amatnieki, lielražotāji, mājražotāji, pakalpojumu sniedzēji u.c., bet nākotnē paredzams piesaistīt arī restorānus un kafejnīcas, mazākus veikaliņus un pašmāju un ārvalstu vairumpircējus un pārpircējus.

Ulmaņa tirgū, kas nosaukumu guvis no tā atrašanās vietas Kārļa Ulmaņa gatvē, kā arī, lai radītu asociāciju ar īsteni latvisku preci, vietējie ražotāji piedāvās preces par ražotāja cenu, norāda O. Mazulis.

Ulmaņa tirgus, kura organizētāji cerējuši vienkopus pulcināt vietējos Latvijas ražotājus, iespējams, nemaz netiks atvērts nepietiekamās vietējo uzņēmēju intereses pēc. Pie bijušā Centrex tirdzniecības telpām zīme, kas vēstīja, ka šeit drīzumā tiks atvērts Latvijas ražotāju tirgus, vairs nav atrodams. Vietējo ražotāju pasivitāte skaidrojama galvenokārt ar informācijas un konkrētības trūkumu, bet dažos gadījumos ar neticību šādas idejas ilgtspējai, pauda Db.lv aptaujātie uzņēmēji.

Ulmaņa tirgus pārstāvis Oskars Mazulis norāda, ka paliek cerība, ka, beidzoties gadatirgu laikam, vietējie ražotāji varētu meklēt vietu, kur pārdot savus produktus, un būtu gatavi par šādu vietu atzīt Ulmaņa tirgu.

Tomēr Tadaiķu pagasta uzņēmuma SIA Ābolītis, kas bieži vien redzama dažādos gadatirgos Liepājas pusē, vadītāja Millija Anziķe Db.lv norāda, ka Ulmaņa tirgus ideja varētu būt vairāk paredzēta tiem ražotājiem, kas atrodas tuvāk Rīgai, un piedalīties Ulmaņa tirgū neliedz vien ražas novākšanas laiks. «Ideja jau ir laba, tomēr pašlaik nevar visu preci uz Rīgu aizvest, uzreiz jāskaita klāt transporta izmaksas,» viņa norāda, ka tirgošanās Rīgā SIA Ābolītis nebūtu izdevīga. SIA Ābolītis tirgo dzērvenes, dzērvenes ar cukuru, ābolus, marinētus gurķus u.c. produkciju gadatirgos Liepājas pusē un Maxima un Rimi veikalu tīklos citur Latvijā. Vienlaikus SIA Ābolītis vadītāja piekrīt, ka pašlaik ir ražas novākšanas laiks, kad uzņēmuma darbība fokusējas uz ražas vākšanas darbiem.

Izstādē Ražots Baltijā 2011 apmeklētāji var iepazīties ar 250 Baltijas valstu uzņēmumiem.

No šodienas līdz svētdienai norisinās izstāde Ražots Baltijā 2011, kuras mērķis ir palīdzēt rast eksporta tirgus, rosināt meklēt sadarbības iespējas un ļaut ikvienam parādīt savu produkciju. Izstādē piedalās aptuveni 250 dažādi Baltijas valstu ražotāji. Lielākā daļa dalībnieku ir no Latvijas – 184. 42 kompānijas ir atbraukušas no Lietuvas un 18 no Igaunijas. Izstādē piedalās metālapstrādes, tekstilrūpniecības, poligrāfijas, kokapstrādes, mašīnbūves u.c. nozaru uzņēmumi, starp kuriem liela daļa ir pārtikas ražotāji, piemēram, Daugava, Rozīnes mājas saldējums, Nature Gift, Pure Food, Pure Chocolate, Eko Mako, Valmiermuižas alus u.c.

Šogad izstādē Ražots Baltijā 2012 iespējams pārliecināts, cik daudz ražo gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs.

Izstādē pārstāvēts plašs un daudzpusīgs nozaru klāsts – tajā piedalās uzņēmumi gan no pārtikas, gan vieglās rūpniecības un citām nozarēm. Šogad izstādē ir redzamas inovatīvas idejas dizainā un citur, kas reprezentē visas trīs Baltijas valstis.

Izstādi organizē SIA Kelle Expo un tā no 19.aprīļa līdz 22.aprīlim notiek Skonto hallē. Ieejas maksa pieaugušajiem 2,50 Ls, pensionāriem un skolēniem (uzrādot dokumentus) 1,50 Ls, bērniem un skolēniem līdz 12 gadu vecumam - bez maksas. Plašāku informāciju var atrast izstādes interneta vietnē.

Hyundai Kona ir korejiešu jaunais krosovers, kam ir uzticēts savaldzināt pircējus visā pasaulē, tostarp arī Eiropā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Sāksim ar to, ka Kona ir globāls modelis - attiecīgi tā pasaules pirmizrāde Milānā tika gatavota ar īpašu rūpību. Krītot slepenības plīvuram, publikas priekšā stājās uz jaunas platformas būvēts moderns un dzīvespriecīgs auto, kam sejā var atrast vairākas līdzības no citu ražotāju modeļiem.

Dizaina eklektika

Priekšgals ar divos līmeņos izvietoto gaismas tehniku ļoti atgādinās jaunos Citroen vai Jeep Cherokee modeļus, aizmugures dizainā ir kaut kas no Honda, kaut kas no Toyota, bet kaut kādos rakursos kaut kas vēl no citu ražotāju modeļiem. Pats galvenais, ka visa šī dizaina eklektika, kas papildināta ar krosoveru ciltij raksturīgajiem plastmasas moldingiem, kopumā izskatās gana jautri un acij tīkami. Kopējais Hyundai Kona garums sasniedz 4165 mm, bet riteņu bāze 2600 mm. Šie skaitļi liek cerēt, ka uz ceļa Hyundai Kona būs pietiekami komfortabls un gaitā patīkams auto. Salons ir pietiekoši ērts diviem pieaugušiem pasažieriem priekšā un diviem pusaudžiem aizmugurē. Bagāžas nodalījuma ietilpība 361 litri, ko vajadzības gadījumā, nolokot otro sēdekļu rindu, var palielināt līdz 1143 litriem. Salona vadības paneļa dizains būs ļoti līdzīgs jaunākās paaudzes KIA Rio, kas jau ir paspējis ierasties Latvijā. Aktīvās un pasīvās drošības ekipējuma sarakstā netrūkst visādu palīgu, tostarp ārkārtas bremzēšanas sistēma, aklās zonas detektēšanas sistēma, joslu maiņas uzraugs utt. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka Hyundai Kona leposies ar ērtiem priekšējiem krēsliem, dzīvespriecīgu salonu. Starp citu, nākamais Hyundai Kona pircējs pēc savām vēlmēm varēs sakombinēt dažādus krāsu salikumus, tādējādi padarot savu pirkumu īpaši patīkamu tieši sev. Kopā ar multimediju sistēmu dārgākajā izpildījumā uz Hyundai Kona paneļa augšējās malas ieraudzīsim 8 collu ekrānu ar Android Auto vai Apple Carplay atbalstu. Bez tam, lepnākajos aprīkojuma līmeņos Hyundai Kona būs head up displejs jeb projekcijas ekrāns uz priekšējā vējstikla. Melomāniem ies pie sirds ziņa, ka Hyundai Kona draudzēsies ar high-end mūzikas ražotāja Krell audiosistēmu un astoņiem skaļruņiem.

Metālapstrādes iekārtu biznesā SIA Naglis & Err ir kopš 2007. gada, bet uzņēmuma īpašnieki Dzintars Naglis un Vahurs Errs (Igaunija) nozarē darbojas kopš 1999. gada. Šobrīd SIA Naglis & Err ir Japānas metālapstrādes iekārtu ražotāja Okuma oficiālais pārstāvis Baltijā un Amada (arī Japāna) pārstāvis Latvijā. DB straujāk augošo uzņēmumu topā Gazele 2011 SIA Naglis & Err ieņem 34. pozīciju.

Dzintars Naglis uzņēmuma pēdējo gadu panākumus saista ar nozares attīstību kopumā un tās atgūšanos pēc krīzes. Nozarei smagākais bija 2009. gads – uzņēmumi ne tikai neinvestēja jaunās iekārtās, bet arī neremontēja esošās.

Spēcīgs arguments, kas ļāvis izdzīvot un augt – 2009. gadā Naglis&Err kļuva par Okuma pārstāvi Baltijā. «Tobrīd nozarei klājās slikti, un daudzas ārzemju kompānijas aizgāja no mūsu tirgus, kas tiem, iespējams, bija par mazu un sarežģītu. Viens no tiem bija arī Somijas uzņēmums, kurš Latvijā pārstāvēja Okuma un kurā strādāju arī es. Somiem aizejot, japāņi acīmredzot novērtēja mūsu zināšanas un piedāvāja pārņemt šo biznesu Baltijā,» atzīst Dz. Naglis.

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Cerībā atrast jaunus sadarbības partnerus trīs Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmumi nolēmuši piedalīties izstādē Bērnu pasaule 2012, kas norisināsies no 25. līdz 27. maijam Ķīpsalā.

Liepāju pārstāvēs topošo un jauno māmiņu veļas un figūras koriģējošo izstrādājumu ražotājs SIA Bogema Lingerie. Uzņēmums gan pamatā orientējas uz ārvalstu tirgus apguvi – Krievijas un Lielbritānijas, bet arī Latvijā tas saredz noieta tirgu.

Kuldīgu izstādē pārstāvēs SIA MGS Factory, kas nodarbojas ar DIP&DAP bērnu koka skrejriteņu ražošanu. Uzņēmuma īpašnieks Mareks Gipters uzsver, ka šis skrejritenis ne vien veicina bērnu attīstību, bet ir ražots no videi un bērniem draudzīgiem materiāliem, kā arī ražošanas process ir ticis izkopts līdz smalkākajām niansēm, lai novērstu dažādas traumas.Skrejritenis arī ieguvis atzinību Kurzemes Dizaina izstādē.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Kaimiņvalsts Krievijas ieguldījumi Latvijas pārtikas uzņēmumos pēdējos divos gados pieauguši.

Investīciju atdeve vēl tiks aplēsta, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tas veicinās eksporta apjomu palielināšanos. Nozares eksperti saredz, ka investīciju projekti nozarē turpināsies, jo tikai tā var izdzīvot konkurences cīņā.

Viens no jaunākajiem darījumiem – Valmieras gaļas kombināta pārdošana Krievijas kompānijai GazEnergoStroi - var uzlabot nozares konkurētspēju un veicināt eksportu, saredz eksperti. Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks uzskata – ja uzņēmumam būs garantēts eksports uz Krieviju, tad aina ir cerīga. Jo orientēšanās tikai uz Latvija tirgu, kas ir šaurs un pēc apjomiem neliels, nebūtu prāta darbs. Jau ziņots, ka Valmieras gaļas kombināta investors GazEnergoStroi plāno radīt 400 jaunas darbavietas, gaļas kombināta teritorijā atjaunojot gan gaļas produktu ražošanu, gan izveidojot trīs līdz četrus inovatīvus uzņēmumus, kas darbotos augsto tehnoloģiju jomā. Kompānijas prezidents Sergejs Čerņins skaidroja, ka gaļas kombināts savu darbību varētu sākt ar nelielu jaudu, pakāpeniski to palielinot līdz 100 vai vairāk tonnām diennaktī. Paredzēts, ka daļa produkcijas nonāks Latvijas tirgū, bet pamatā to eksportēs uz Krieviju, kur, neraugoties uz nopietno konkurenci šajā jomā, Latvijā ražotos produktus joprojām augstu vērtē. Iespējams, ka sākotnēji Valmierā varētu fasēt kādas Krievijas agrofirmas sagatavoto produkciju, kamēr kombināts tiks atjaunots un modernizēts, taču vēlāk investors sola dot priekšroku vietējiem gaļas lopu ražotājiem.

Transporta risinājumu piegādātājs “Scania” paziņojis, ka oficiāli darbu uzsāk augstas veiktspējas akumulatoru montāžas rūpnīca Zviedrijas galvenajā ražotnē Sēdertāljē.

Tādējādi tiek pavērta iespēja jaudīgu premium klases elektrisko transportlīdzekļu sērijveida ražošanai un solis tuvāk ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai ražošanas procesā.

Šī gada aprīlī “Scania” kopā ar “Northvolt” prezentēja kopīgi izstrādātu akumulatoru, kas paredzēts īpaši jaudīgam transportam ar izcilu veiktspēju un unikāli zemu oglekļa pēdas nospiedumu. Šis akumulators tiek ražots “Northvolt ETT” gigaražotnē Zviedrijas ziemeļos, un jau no 5. septembra tas tiek ražots komplektos jaunajā, 18 tūkstoši kvadrātmetrus plašajā ražotnē Sēdertāljē, nodrošinot iespēju uzsākt “Scania” premium klases elektrisko kravas automobiļu sērijveida ražošanu reģionālajam transportam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Bebris, Riga Master Workshop (RMW) īpašnieks. Riga Master Workshop ir viena no lielākajām klasisko auto darbnīcām Baltijā un Skandināvijā ar teju desmit gadu pieredzi tirgū. Apmēram 85% darba tiek eksportēts – klientu loks ir ļoti plašs, sākot no Krievijas un Rietumeiropas līdz pat Singapūrai un Austrālijai. Papildu restaurācijai RMW piedāvā arī auto uzglabāšanu nesezonā jeb tā dēvēto «ieziemošanu», tāpat arī spēkrata sagatavošanu rallijiem un tehnisko atbalstu to laikā, konsultācijas par iegādi, sertifikāciju utt.

#Jaunākā Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens.

Jaunākā Rīgā, Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens, kur nebija ne iespēju, ne vajadzības veidot fundamentālu būvi. Jaunās mājas īpašnieks novērtējis iespēju iegūt dzīvojamo platību ātri, vienkārši un bez celtnieku palīdzības. Ja šis dabas skats kļūs garlaicīgs, māja būs transportējama uz citu ekspluatācijas vietu.

Šīs mājas fasādes dizains pielāgots apkārtējai videi. Tās dēļu faktūra tapusi, nofotografējot netālu esošās, 200 gadus senās koka ēkas fasādi. Tāda koka apbūve redzama tuvākajā apkārtnē. Tagad senu dēļu fotogrāfija ieskauj mūsdienīgu telpu, kurā izvietotas četras guļamvietas un virtuves iekārta.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.