Pirms Ziemassvētkiem zeļ pop-up veikalu bizness

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

«Svarīga ir ideja un vieta, kur atrodas pop-up veikals, vai šie abi aspekti spēj nodrošināt pietiekami lielu pircēju plūsmu. Arī pop-up veikalam ir pietiekami augstas fiksētās izmaksas, tāpēc ir jāstrādā pie idejas popularizēšanas,» spriež Evita Birzniece, ArtiChic Latvian Pop-Up Store īpašniece.

Vietas nozīmi uzsver arī Christmas Popup Store īpašniece Līva Jaunozola. «Man palīdz tas, ka septiņus gadus esmu bijusi māklere, zinu, kas ir labas vietas un kas – sliktas,» viņa saka. Lai gan joprojām ir gana daudz brīvu telpu, daudzas, kas atrodas it kā labās vietās ar lielu cilvēku plūsmu, ir nepiemērotas. Piemēram, pie pieturas nevar izveidot izmeklētu vietējo ražotāju preču veikalu, jo tur cilvēki iet sildīties, gaidot sabiedrisko transportu, tāpēc piemērotākas preces ir bulciņas un kafija.

Joprojām pop-up

Christmas Popup Store Kaļķu ielā Vecrīgā darbojas jau trešo ziemu, bet nedaudz citā formātā, tematiski pielāgojot interjeru un sortimentu sezonai, tas turpina darbu faktiski visu gadu. «Man patīk andele, tirgošanās, tāpēc palikām ilgāk. Ja mēs būtu bijuši citā vietā, noteikti nebūtu tik ilgi. Šis ir Vecrīgas labākais stūris, divu dzīslu, svarīgāko ielu savienošanās punkts,» saka L. Jaunozola. Vaicāta, vai viņas veikals jo- projām ir definējams kā pop-up, viņa teic, ka viņai pašai visu laiku ir sajūta, ka šis ir veikals uz nenoteiktu laiku – gan Kaļķu, gan jaunatvērtā veikala Šķūņu ielā ēkās gaidāma renovācija un veikali darbosies līdz tai. «Mēs skaidri zinām, ka šī ir mūsu pēdējā Ziemassvētku sezona šajās telpās. Tas viss mūs vedina uz pārmaiņām,» saka L. Jaunozola. Šogad viņas projektu vidū ir vēl viens pavisam īsts pop-up veikals, kas atrodas Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā.

Tas, vai nākotnē viņas veikalam joprojām būs pop-up koncepts, ir atkarīgs no nākamām telpām un nomas līguma. «Skatāmies ilgtermiņā, bet, ja nezini, cik ilgi būs, visu laiku iespringsti un esi kaujas gatavībā. Tiklīdz ir nomas līgums uz pieciem gadiem, tu nedaudz stagnē, nepalielini sortimentu, neseko līdzi jaunākajām tendencēm,» spriež L. Jaunozola.

Pārbaudes modelis

Pagājušajā gadā Paviljons realizēja pop-up veikalu Tērbatas ielā, lai pārbaudītu savu izvēlēto vietu, cilvēku plūsmu, aktivitāti un iepirkšanās paradumus. Ņemot vērā, ka pieredze bija pozitīva, aprīlī tika atvērts «īsts» veikals. Šogad uz svētku laiku (29.11.–31.12.) Paviljons ir iekārtojies t/c Spice Home. «Šoreiz piedāvāsim klientiem skaistu dāvanu izlasi. Ņemot vērā apkārt esošos tirgotājus, lielāku akcentu liksim tieši uz mājlietām, aksesuāriem un dizaina priekšmetiem skaistas svētku noskaņas radīšanai,» saka Elīza Ceske-Feldmane, Paviljona vadītāja. Pēc savas pieredzes viņa teic, ka pop-up modelis ir veiksmīgāks tieši sezonas karstākajos punktos. Pop-up veikalu popularitāti viņa saista ar to, ka nav nepieciešami lieli naudas ieguldījumi un nav arī lielu risku. «Pamēģināji un sanāca – forši, nesanāca – nav liela bēda. Šis modelis pasaulē ir populārs jau kādu laiku, tā ir laba iespēja jauniem uzņēmumiem bez liela pamatkapitāla pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju,» spriež E. Ceske-Feldmane.

Arī L. Jaunozola uzskata, ka pop-up koncepts ir ļoti labs, lai notestētu savu biznesa ideju bez pienākumiem un nopietnām saistībām. Viņa piebilst, ka ir jābūt lielai auditorijai, lojālajiem klientiem, citādi, kamēr viņus pieradini, veikals jau jāslēdz ciet. L. Kalna pieļauj, ka tie, kas būs izmēģinājuši pop-up konceptu un kam būs labi gājis, turpinās iesākto. Taču, ja būs «apdedzinājušies», neturpinās. Viņasprāt, šajā jomā vairs nav gaidāmi jaunpienācēji – kas ir gribējuši, šo konceptu jau ir izmēģinājuši. «Tas ir tāpat kā taisīt tirgu – daudzi grib, bet tas ir nenormāls darbs, lieli ieguldījumi,» saka L. Kalna.

Brīvdienu faktors

Christmas Popup Store mērķauditorija ir ārvalstu klienti, tāpēc veikali atrodas Vecrīgā. Tūristi veido aptuveni 80% no apgrozījuma. Lai gan piegādātāji ir vieni un tie paši, abos veikalos ir atšķirīgs sortiments, lai klientiem būtu interese apmeklēt abas tirdzniecības vietas.

Šogad esot mazāk tūristu nekā pērn šajā pašā laikā. L. Jaunozola pieļauj, ka tūrisma nozares uzņēmēji, organizācijas cītīgi gatavojas tam, ka nākamgad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, visus spēkus valstiskā līmenī liek uz nākamo gadu un piebremzē ar dažādām aktivitātēm.

Tūristi Rīgā ir līdz Ziemassvētkiem, tad sākas vietējo aktivitātes, bet pēc Jaunā gada ir daudz krievu viesu. L. Jaunozola pieļauj, ka saistībā ar daudzajām svētku brīvdienām daļa vietējo aizbrauks prom. Tāpēc viņai ir aizdomas, ka šis gads nebūs tik labs kā pagājušais, kad svētku laikā bija augsts vietējo pircēju īpatsvars. Turpretī L. Kalna atminas, ka pērn decembris tirdzniecībai nebija īpaši veiksmīgs, jo bija samērā daudz brīvdienu, ko daļa vietējo izmantoja, lai pavadītu tās ārpus Rīgas. Līdzīgs scenārijs varētu būt arī šogad, taču viņa ir pārliecināta, ka tas nevar būt iemesls, lai vienugad realizētu šādu projektu, bet citu – ne.

Bez plaģiātiem

Ziemassvētku veikalā ir ap 100 dažādu piegādātāju preču, bet abos Christmas Popup Store veikalos – aptuveni 60. L. Jaunozola daudziem atsaka. Viņas galvenie kritēriji ir gaumīgums un oriģinalitāte. «Ir nākuši vairāki tādi paši kā Munio Candela. Es strādāju ar pirmavotu, man nepatīk plaģiāts,» viņa saka. Tāpat uzņēmēja pievērš uzmanību tam, lai sortiments nedublētos ar blakus esošajiem veikaliem, kā arī novērtē preces likviditāti. «Piemēram, mums nesen piedāvāja atstarotājus, kam ražotāja cena bija 4,50. Ar visiem nodokļiem veikalā tā maksās aptuveni deviņus latus. Kurš par tādu cenu pirks? Ja nevar piedāvāt labāku cenu, tad neņemu. Izklausās nedaudz pēc lielveikala shēmas, bet katra prece veikalā aizņem vietu,» skaidro L. Jaunozola. Viņa atklāj, ka pie labiem nosacījumiem vidējais apgrozījums Ziemassvētku laikā (novembrī, decembrī) ir 30 tūkstoši latu mēnesī.

L. Jaunozola ir pamanījusi tendenci, ka ir piegādātāji, kas vēlas sadarboties nevis uz realizācijas līguma pamata, bet – lai veikals preces iepirktu. «Man tas patīk. Kaut kas mainās. Piegādātāji ir sākuši novērtēt to, kas viņi ir. Protams, to atļaujas tie, kuru preces labi pērk vai kas nevēlas riskēt,» viņa teic. Tas padara sadarbību nopietnāku, sakārto tirgotāja un piegādātāja attiecības. Tāpat pēc tam, kad veikals sevi ir pierādījis kā stabilu partneri, preču ražotājs pieļauj pēcapmaksu.

Sākotnēji Christmas Popup Store bija dalības maksa, jo L. Jaunozola nezināja, kā projekts attīstīsies. Viņai nepatika, ka pie šādiem nosacījumiem piegādātāji izvirzīja noteikumus, piemēram, precei jāatrodas noteiktā vietā. Tagad precēm ir uzcenojums, kas ir vidēji 45% plus nodokļi. Lētākām precēm, piemēram, pastkartēm tas ir lielāks. L. Kalna atklāj, ka atkarībā no preces veida un cenas Ziemassvētku veikalā ir vai nu dalības maksa vai uzcenojums, kas esot saprāta robežās, lai nosegtu izdevumus.