Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.
Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Plaša spektra izmantošana
Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.
Optisko šķiedru kūļi tiek izmantoti medicīniskajā attēlveidošanā. Šķiedru kūļi endoskopos pārraida attēlus no ķermeņa iekšienes (piemēram, kuņģa-zarnu trakta vai bronhu izmeklējumos).
Optiskās šķiedras izmanto lāzerķirurģijā, lai apgaismotu vietu, kurā jāveic precīza griešana. Tām ir lieliska bioloģiskā saderība ar dzīvu organismu, to izmēri ir minimāli – diametrs var būt tikai dažu mikronu vai milimetra daļu lielumā. Tās ir elastīgas un var tikt pārvietotas pa organismu, to nebojājot.
Optiskās šķiedras tiek izmantotas visdažādāko sensoru sistēmu grūti pieejamās vietās – lidmašīnu korpusa apšuvumā, dziļurbumos temperatūras un spiediena noteikšanai, akās vai cauruļvados noplūžu noteikšanai utt. Tā kā optiskās šķiedras izceļas ar zemu elektrovadītspēju, tās var droši izmantot mitrā vai sprādzienbīstamā vidē, tādējādi tās izmanto sensoru savienojumos naftas un gāzes ieguvē. Sadzīvē optiskie kabeļi ir atrodami dekoratīvajā apgaismojumā vai kā audio kabeļi mūzikas atskaņošanas iekārtās.
Optisko šķiedru eksports
2024. gadā pasaules vislielākā optisko šķiedru eksportētāja bija Ķīna (595,6 miljoni eiro, 26,9% no pasaules kopējā eksporta), tad sekoja ASV (363,1 miljons eiro, 16,4% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā pasaulē bija Indija (275,0 miljoni eiro, 12,4% no pasaules kopējā eksporta). 2024. gadā pasaules desmitniekā vēl iekļuva Japāna (155,2 miljoni eiro, 7% no pasaules kopējā eksporta), Vācija (135,3 miljoni eiro, 6,1% no pasaules kopējā eksporta), Nīderlande (94,2 miljoni eiro, 4,3% no pasaules kopējā eksporta), Dānija (70,1 miljons eiro, 3,2% no pasaules kopējā eksporta), Apvienotā Karaliste (66,8 miljoni eiro, 3% no pasaules kopējā eksporta), Honkonga (60,9 miljoni eiro, 2,7% no pasaules kopējā eksporta) un Francija (52,7 miljoni eiro, 2,4% no pasaules kopējā eksporta).
Latvija ar 38 miljonus eiro lielu optiskās šķiedras eksportu (1,7% no pasaules kopējā eksporta) 2024. gadā bija 11. vietā pasaulē. Pēc optisko šķiedru eksporta apjoma 2024. gadā Latvija apsteidza Poliju (36,3 miljoni eiro, 1,64% no pasaules kopējā eksporta), Dienvidkoreju (27,2 miljoni eiro, 1,23% no pasaules kopējā eksporta), Indonēziju (24,6 miljoni eiro, 1,11% no pasaules kopējā eksporta), Itāliju (21,2 miljoni eiro, 0,96% no pasaules kopējā eksporta) un Čehiju (18,8 miljoni eiro, 0,85% no pasaules kopējā eksporta). Jāatzīmē, ka Lietuvas (0,003% no pasaules kopējā eksporta un 57. vieta pasaulē) un Igaunijas (0,01% no pasaules kopējā eksporta un 53. vieta pasaulē) nozīme optisko šķiedru eksportā pasaulē ir nenozīmīga.
Pirmajā vietā pasaulē
Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā pirmajā vietā pasaulē bija Latvija (20,4 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā – Dānija (11,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā bija Honkonga (8,1 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules lielāko optisko šķiedru eksportētāju desmitniekā vēl iekļuva Samoa (7,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (5,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovēnija (2,5 eiro uz vienu iedzīvotāju), Šveice (1,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), Čehija (1,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Vācija (1,6 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Japāna (1,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija (0,19 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija 32. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 0,02 eiro uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija 51. vietā pasaulē.
2024. gadā Latvijas galvenie optisko šķiedru eksporta tirgi bija Vācija (25,9% no Latvijas eksporta), Nīderlande (10,0% no Latvijas eksporta), Ķīna (7,3% no Latvijas eksporta), Īrija (6,7% no Latvijas eksporta), Francija (6,1% no Latvijas eksporta), Izraēla (5,1% no Latvijas eksporta), Polija (4,8% no Latvijas eksporta), Itālija (4,3% no Latvijas eksporta) un Kanāda (3,3% no Latvijas eksporta). Nozīmīgu apjomu (virs 1% no Latvijas optisko šķiedru eksporta) 2024. gadā iepirka arī Kanāda, Taivāna, Austrija, Dienvidkoreja, Lietuva, Slovēnija, ASV, Apvienotā Karaliste, Šveice, Spānija, Portugāle un Japāna.
Optiskās šķiedras Latvijā
Latvijā optisko šķiedru ražošana tika sākta 1983. gadā Līvānu stikla fabrikā, kur līdz pat neatkarības atgūšanai tika ražotas optiskās šķiedras militārām vajadzībām.
Pēc 1991. gada dažādu privatizācijas pārveidojumu rezultātā daļu no Līvānu stikla rūpnīcas pārņēma ārvalstu investori. 2004. gadā optiskās šķiedras ražošanas speciālisti izveidoja savu nodalītu uzņēmumu, kas, piesaistot investīcijas, 2016. gadā mainīja nosaukumu uz SIA Light Guide Optics International. Līdz 2006. gadam Latvijas kopējais optisko šķiedru eksports bija nenozīmīgs. 2007. gadā Latvijas optisko šķiedru eksports sasniedza 1,2 miljonus eiro, bet 2010. gadā – jau 5 miljonus eiro, savukārt Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā bija 0,4%. 2019. gadā Latvija jau eksportēja optisko šķiedru par 19 miljoniem eiro, bet Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā sasniedza vienu procentu. Pēdējos gados Latvijas optisko šķiedru eksports palielinājās. 2022. gadā Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā pārsniedza 1,7% un tikpat liela bija arī 2024. gadā. Mūsdienās nepastrīdami lielākā optisko šķiedru ražotāja un eksportētāja Latvijā ir SIA Light Guide Optics International. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024.gada TOP 500+, SIA Light Guide Optics International ar 53,7 miljonus eiro lielu apgrozījumu bija 198. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 270 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 5 miljonus eiro.
2023. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2023 SIA Light Guide Optics International ieguva Eksporta un inovācijas balvu kā eksporta pieauguma līdere uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu no 10 līdz 249 un nozarē Viedā enerģētika un mobilitāte.
SIA Light Guide Optics International ir pazīstama Latvijā gan kā optiskās šķiedras eksportētāja, gan kā uzņēmums, kas savām ražošanas ēkām izvēlas pasaules līmeņa arhitektūras risinājumus. Šāgada oktobrī uzņēmuma ražošanas ēku un teritorijas pārbūves arhitektūras projekts (arhitekte – Antra Saknīte kopā ar Ingūnu Eleri, Mārtiņu Vītolu, Annu Kalniņu un Pēteri Vorzabiju) ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 laureātu apbalvojumu.
Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
