Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, no 20.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, kas ir par vienu nedēļu ilgāk nekā pērn, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Šogad termiņš pagarināts ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā.

Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 9.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 9.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā. Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām.

Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu pieņemšanu Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas apakšpasākumiem - Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē un Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā - par kopējo summu 41 miljons eiro, liecina sludinājums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē notiks no 6.jūlija līdz 4.augustam, pieejamais publiskais finansējums ir 11 miljoni eiro.

Arī projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā fiziskām personām, juridiskām personām, lauku saimniecībām un pašvaldībām notiks no 6. jūlija līdz 4.augustam.

Šajā apakšpasākumā pieejamais publiskais finansējums ir 15 miljoni eiro.

Fiziskām vai juridiskām personām, kas šajā apakšpasākumā iesniegs projektus valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanā, pieteikšanās laiks ir no 6.jūlija līdz 30 decembrim vai arī līdz izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētajam paziņojumam par kārtas noslēgumu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests.

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā.

Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Vienotais platībmaksājums pastāvēja 20 gadus, tāpēc, pielāgojoties jaunajai sistēmai, zemniekiem visgrūtāk bijis mainīt paradumus, intervijā atzina Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka arī pārējā Eiropas Savienībā (ES) lauksaimnieki nav ar jauno kārtību apmierināti. Viņš ir runājis ar dalībvalstu iestāžu vadītājiem, tostarp, Vācijā, Zviedrijā un Somijā, un arī citviet zemnieki nav apmierināti ar jauno kārtību, jo pie vecās bija pieraduši jau vairākus gadus.

"Sistēma mainās, un, ja mēs kā sabiedrība, kā ES kopiena gribam dzīvot sakoptākā, tīrākā vidē, mazāk lietot minerālmēslus, mazāk, lai brauc ar traktoriem, lai ir vairāk dabisko pļavu, lai gar grāvmalēm ir buferjoslas, kas samazina noplūdes upēs, tad neizbēgami esošā sistēma bija jāmaina," uzsvēra Krūmiņš.

Viņš atzīmēja, ka gan LAD, gan Zemkopības ministrija ņems vērā šī gada pieredzi un pauda pārliecību, ka arī Eiropas Komisija izdarīs secinājumus par pieteikšanos. "LAD izdarīja milzīgu darbu, skaidrojot un palīdzot aizpildīt pieteikumus, tādēļ milzīgs paldies komandai. Arī pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā pēc plkst.17 mēs negaidījām, ka būs tik daudz pieteikumu, tādēļ strādājām līdz pēdējam klientam," stāstīja Krūmiņš.

No 1. jūnija Lauku atbalsta dienests (LAD) uzsāks projektu pieņemšanu pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības". Projektus varēs iesniegt līdz 30. jūnijam.

Pasākuma mērķis - veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Mazās lauku saimniecības varēs saņemt 15 000 eiro vienreizēju atbalstu ražošanas attīstībai.

Atbalsta pretendentam projekta iesniegums jāsagatavo sadarbībā ar lauksaimniecības nozarē strādājošu konsultāciju pakalpojuma sniedzēju.

Kopējais otrās kārtas pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 18 747 336 eiro. Finansējums tiek piešķirts Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākuma Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība ietvaros.

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Aktivizējot klātienes pārbaudes un apsekojot valsts un Eiropas Savienības atbalstam pieteiktās bioloģiskās lauksaimniecības platības, Lauku atbalsta dienests (LAD) novērsis potenciālus atbalsta izkrāpšanas gadījumus vairāku simtu tūkstošu eiro apjomā.

Par to šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sēdē informēja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Viņa norādīja, ka krāpšanas gadījumi saistīti ar atbalsta pieprasīšanu par platībām, kur 90% zemes nav apstrādāta un ir papuve.

«Šogad LAD ir 900 jauni bioloģiskās saimniekošanas klienti ar kopumā 41 800 hektāriem zemes. Starp šiem klientiem ir vairākas fiziskas personas Ludzas un Rēzeknes novadā, kas pieteikušas atbalstam zemes līdz pat 500 hektāriem, kur 90% platību nekas netiek darīts. Summējot visus atbalsta veidus, šādos gadījumos atbalsts sasniegtu no 100 000 līdz 300 000 eiro. LAD ieskatā tā ir naudas izkrāpšana, un šie saimnieki ir lauksaimnieciskās darbības imitētāji,» sacīja LAD direktore.

Pirmdien Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks pieņemt iesniegumus platību maksājumiem 2013.gadam.

Lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi vēlas pieteikties platību maksājumu saņemšanai, jāreģistrējas kā LAD klientiem, informē dienestā. To var izdarīt tās LAD reģionālās lauksamniecības pārvaldes Klientu apkalpošanas un administratīvajā daļā, kuras teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība. No 15.aprīļa pārvaldēs būs pieejamas iesniegumu veidlapas un informatīvie materiāli. Savukārt lauku bloku kartes varēs saņemt tajā pārvaldē, kurā 2012.gadā tika iesniegts platību maksājumu iesniegums.

LAD informē, ka aizpildīts iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2013.gada 15.maijam.

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz šodienai no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 405 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem 12 000 hektāru platībā un vairāk nekā 3200 tonnām bojāta sagatavotā siena, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa sacīja, ka LAD iesniegumus pieņem gan reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, gan arī organizē īpašus izbraukumus uz vairāku novadu un pagastu centriem smagāk skartajās teritorijās. Lauksaimnieki šobrīd vēl vērtē plūdos cietušo lauku stāvokli.

«Ne visi zemnieki vēl piesaka savas platības kompensāciju saņemšanai. Pagaidām daudzi konsultējas ar dienestu un cer, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, tas liecina par godprātīgu attieksmi no lauksaimniekiem. Dienesta darbinieki šobrīd veic apjomīgu darbu un katru dienu, arī brīvdienās, apseko pieteiktos laukus. Šobrīd šis darbs ir dienesta prioritāte, tāpēc atvēlam tam lielus resursus, lai pēc iespējas ātrāk apkopotu nepieciešamo informāciju un varētu sniegt atbalstu lauksaimniekiem,» sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

2016.gadā Lauku atbalsta dienests kopumā dažādos atbalsta veidos izmaksāja 535,2 miljonus eiro; tas liecina, ka pieejamais finansējums 2016.gadam apgūts gandrīz 100%, informē LAD.

Salīdzinot 2015.gadā tika izmaksāti 412 miljoni eiro. Šādus darba rezultātus bija iespējams sasniegt, jo LAD īstenoja vairākas jaunas iniciatīvas.

Viena no izmaiņām, kuru ieviesa dienests, bija aicinājums pieteikties platību maksājumiem elektroniski. Klientu atsaucība bija liela, EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi. Rezultātā daudzus lielāks skaits klientu saņēma platību maksājumus ātrāk, no oktobra līdz decembrim tika izmaksāti 214,6 miljoni eiro (2015.gadā šajā pašā periodā tika izmaksāti 142,4 miljoni eiro). Ir arī cits nozīmīgs pozitīvs ieguvums - būtiski ir sarucis platību maksājumiem pieteikto platību pārklāšanās gadījumu skaits. Ja pagājušajā gadā pārklājumi bija aptuveni 18 000 klientu, tad šogad tādi bija tikai 4500 klientu. Mazāk kļūdu pieteikumos un mazāk sankciju, kā arī ātrāki maksājumu – tas liecina to, ka pieteikšanās elektroniskajā sistēmā ir devusi būtisku pozitīvi vērtējamu rezultātu.

No šā gada 3.septembra līdz 5.oktobrim būs atvērta projektu pieņemšanas kārta apakšpasākumā Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, informē Lauku atbalsta dienests.

Šī apakšpasākuma mērķis ir veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību.

Atbalsta pretendents atbalsta saņemšanai ir eksistējoša mazā lauku saimniecība – saimnieciskās darbības veicējs: fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā.

Lai saņemtu atbalstu, pretendents sadarbībā ar lauksaimniecības nozarē strādājošu konsultāciju pakalpojuma sniedzēju sagatavo projekta iesniegumu, kas ietver darījumdarbības plānu. Darījumdarbības plānu sagatavo 2 līdz 4 kalendāra gadus ilgam laika posmam. Konsultāciju pakalpojumu sniedzēju saraksts ir publiskots LAD mājaslapā. Jāņem vērā arī nosacījumi, ka, lai saņemtu atbalstu, kopējā īpašumā esošās vai nomātās apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nevar pārsniegt 50 hektāru, iegūta augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība vai apgūtas lauksaimniecības pamatzināšanas vismaz 160 stundu apjomā (ja tā nav iegūta, tad tas jāizdara darījumdarbības plāna īstenošanas laikā) un citi nosacījumi. Par tiem plašāku informāciju var lasīt LAD mājaslapā.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Līdz 23. maijam, kad platību maksājumiem varēja pieteikties bez kavējuma sankcijas, Lauku atbalsta dienests (LAD) saņēmis 59,6 tūkstošus elektronisko iesniegumu platību maksājumiem un 200 iesniegumus papīra formā, informē LAD.

Zemkopības ministrija (ZM) un LAD 2016. gada platību maksājumu sezonā aicināja lauksaimniekus pieteikties platību maksājumiem elektroniski. ZM un LAD ir gandarīts par lauksaimnieku atsaucību un sapratni, jo pieteikšanās Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) noritējusi ļoti veiksmīgi. Pagājušajā gadā papīra formā pieteicās aptuveni 36 000 klientu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsver: «Mūsu zemnieki labprāt izmanto mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas gan lauksaimnieciskajā ražošanā, gan administrēšanā. Elektroniskās pieteikšanās sistēma ir daudz ērtāka un ātrāka nekā līdzšinēja papīra formāta dokumentu aizpildīšana. Turklāt elektroniskās sistēmas izmantošana nodrošina kļūdu mazāku īpatsvaru, ātrāku iesniegumu datu apstrādi LAD un līdz ar to arī savlaicīgāku atbalsta izmaksu lauksaimniekiem un mazāku sankciju apjomu.»

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka, sākot ar šo gadu, pieteikties uz platību maksājumiem varēs tikai elektroniski, izmantojot LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmu (EPS), informē dienests.

Lai varētu lietot minēto sistēmu un iesniegt tajā iesniegumu, lauksaimniekiem jānoslēdz līgums par LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas pakalpojumu izmantošanu. LAD aicina visus lauksaimniekus, kuri jau nav kļuvuši par EPS lietotājiem līdz šim, noslēgt lietotāja līgumu tuvākajā laikā, lai pavasarī savlaicīgi varētu sākt lietot EPS un iesniegt iesniegumu maksājumu saņemšanai.

Pavasarī, pirms uzsāksies platību maksājumu iesniegšana EPS, LAD organizēs atbalsta pasākumus lauksaimniekiem par EPS lietošanu un pieteikšanos platību maksājumiem elektroniski. Atbalstu sniegs arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.