Citas ziņas

Plāno uzlabot satiksmes drošību

Dienas Bizness, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības līmeni valstī, novēršot nepilnības un kļūdas satiksmes drošības un organizācijas risinājumos ceļa plānošanas un projektēšanas stadijās, Ministru kabineta (MK) sēdē 22. aprīlī pieņemti grozījumi ceļu drošības audita noteikumos, informē Satiksmes ministrijā.

Spēkā esošie MK noteikumi Ceļu drošības audita noteikumi ir vienreiz grozīti un par nepieciešamību aktualizēt noteikumus lēma Ceļu satiksmes drošības padome, kurā līdzdarbojās gan valsts institūcijas, gan sabiedrības pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām.

Noteikumi tiek papildināti ar normu, kura nosaka, ka esošā ceļa audits nepieciešams galvenajiem un reģionālajiem valsts autoceļiem, kuriem paredzēta rekonstrukcija, kā arī pārējiem esošiem ceļiem pēc ceļa pārvaldītāja iniciatīvas.

Projekts precizē nosacījumus kādus apstākļus auditori izvērtēs, veicot esošo ceļu auditu. Tiks ņemti vērā pēdējo trīs gadu laikā notikušie ceļu satiksmes negadījumi un to analīze, analīzes rezultātus maksimāli saistot ar autoceļa (autoceļa posma) esošā stāvokļa izvērtējumu.

Ministrijā informē, ka tāpat izvērtēs ceļa zīmju, apzīmējumu, signālstabiņu un drošības barjeru, kā arī citu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu novietojumu un stāvokli, redzamību (uzbraukšanas, tuvošanās, apdzīšanas, apstāšanās).

Tiks vērtēti arī ceļa vispārējie parametri, kā arī ceļa šķērsprofila atbilstība esošajai un perspektīvajai satiksmes intensitātei, ņemot vērā autoceļa maršrutā izbūvēto un pašlaik projektējamo posmu parametrus. Iespējamās problēmsituācijas, tai skaitā esošo ceļu mezglu risinājumus un to uzlabošanas iespējas. Veicot ceļu auditu tiks izvērtēts sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu novietojums, parametri un stāvoklis, kā arī gājēju/velosipēdistu celiņu un gājēju pārejas izveides nepieciešamība.

Tāpat noteikumu grozījumos precizētas normas, kuras nosaka, kādas audita stadijas nepieciešamas ceļa projektiem (būvprojektiem) un ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Satiksmes ministrs Matīss – kā niedre vējā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ieceltā valsts kapitālsabiedrības valde vienu dienu ministram patīk, bet otru tik ļoti nepatīk, ka ir steigšus jānomaina, jājautā, vai ministrs pats ir nekompetents, vai arī ietekme no malas ir tik liela, ka normāls darbs nekādi nesanāk

Ar Saeimas vēlēšanām saistītais klusēšanas laiks ir beidzies un viena pēc otras dienasgaismā izlien sasāpējušās un ilgstoši neatrisinātās problēmas. Vienu no tām, saistītu ar aviācijas jomu un tās pārvaldību, iezīmēja četru Starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļu atkāpšanās no amata, bijušā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku ieskaitot. Kad vajadzēja Augustovsku pieņemt darbā lidostas valdē, satiksmes ministrs Anrijs Matīss stāvēja kā mūris pret sabiedrības pārmetumiem un sacīja, ka Augustovska neesot vis kaut kāda partijas Vienotība funkcionāre, bet gan viņa personīga uzticības persona, kuras atrašanās lidostā stiprināšot saikni starp uzņēmumu un Satiksmes ministriju. Gads vēl nav riņķī, bet viss jau šķiet mainījies. Izrādās, lidostas Rīga valdes profesionāļi – un publiski Satiksmes ministrija viņus visus par tādiem ir nosaukusi vismaz tajā brīdī, kad viņi oficiāli tika apstiprināti amatos, – ir ilgstoši uzturējuši domstarpības ar Satiksmes ministriju un vispār katrs vilcis savu meldiņu, tāpēc nekāda jēdzīga sadarbība neesot sanākusi. Vienīgie oficiāli izskanējušie pārmetumi lidostas Rīga valdei ir ieilgušais konflikts ar lidostas Drošības departamentu un ar to saistītie lielie tēriņi advokātiem. Jājautā, vai tad Satiksmes ministrija par lidostas līgumiem ar šiem advokātiem nebija informēta? Varbūt pie viena derētu arī apskatīties, cik jau ir izmaksājusi sešus gadus caur dažādām tiesām novilcinātā flyLAL lieta, cik izmaksā lidostas Rīga zaudējums Ryanair un cik absurdā tiesāšanās starp abiem Latvijas aviācijas grandiem – lidostu Rīga un nacionālo aviokompāniju airBaltic, lai beigās ministrijai neiznāktu vēl kāds negaidīts pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz pakāpenisku vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, informē Satiksmes ministrija.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki lēma atbalstīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām 2021.gada aktivitātēm. Padomes locekļi vienojās 2021. gadā atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

“Viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs VAS “Latvijas valsts ceļi”. Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē," norādīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Spriedīs, vai apdzīvotās vietās ļaut braukt ne ātrāk kā 30 km/h

Db.lv, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šodien pārrunās priekšlikumu samazināt atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās līdz 30 kilometriem stundā, informē Satiksmes ministrijā.

"Stokholmas deklarācijā, kas pieņemta 2020. gada 19.-20. februārī 3. globālajā ministru konferencē par ceļu satiksmes drošību “Pasaules mēroga mērķu sasniegšana 2030. gadam” tika nolemts: galveno uzmanību veltīt ātruma pārvaldībai, tostarp tiesībaizsardzības stiprināšanai, lai novērstu ātruma pārsniegšanu un padarīt 30 km/h par obligātu maksimālo braukšanas ātrumu vietās, kur mazaizsargāto satiksmes dalībnieku un transportlīdzekļu vadītāju ceļi bieži un plānoti krustojas, izņemot, ja ir pārliecinoši pierādījumi, ka lielāks ātrums ir drošs, atzīmējot, ka centieni samazināt ātrumu kopumā būs labvēlīga ietekme uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām, kā arī būs būtiska nozīme ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaita samazināšanā," skaidrots pamatojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu satiksmes drošības padomes izskata priekšlikumus ceļu drošības situācijas uzlabošanai

Dienas Bizness, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē vienojās par priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanā, kā arī priekšlikumiem ceļu uzturēšanas nodrošināšanā ziemas periodā, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka daudzu apstākļu kopums,t.sk. autovadītāju braukšanas prasme, automašīnu tehniskais stāvoklis, mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, ceļu uzturēšanas apstākļi, diemžēl janvārī ir sekmējis ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) un bojā gājušo skaita pieaugumu, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējos gados.

Valsts policijas sniedza pārskatu par 2014.gadā CSNg, kuros bojā gājuši cilvēki, no tiem 70% uzbraukumu gājējiem notika diennakts tumšajā laikā. Šā gada janvāra mēnesī notikušo CSNg veicinošie faktori bija dažādi, kā: nepastāvīgie laika apstākļi, nepareizi izvēlēts ātrums, ceļu uzturētāju nesavlaicīga reaģēšana uz mainīgajiem ceļa apstākļiem, atstarojošo elementu neesamība gājēju apģērbā, brauktuves šķērsošana tam neparedzētā vietā, kā arī satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) saņems 25 miljonu eiro aizdevumu no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai, informē LGS pārstāvji.

Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei. Līgums paredz, ka aizdevuma termiņš ir līdz 2038.gada beigām.

1973.gadā uzbūvētais un pašlaik izmantotais gaisa satiksmes vadības tornis Rīgas lidostā vairs neatbilst lidostas, kas strauji attīstās, vajadzībām. Jaunās tehnoloģijas, kas tiks uzstādītas modernizācijas gaitā, ļaus ieviest arī attālinātās gaisa satiksmes vadības sistēmu "Remote Control Tower", nodrošinot gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās attālinātu vadību citās Latvijas lidostās, skaidro LGS pārstāvji.

"Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība un ar to saistītā gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācija šobrīd ir lielākais LGS projekts, kura īstenošana ir svarīga ne tikai uzņēmumam, bet arī gaisa satiksmes attīstībai un turpmākiem gaisa satiksmes drošības un efektivitātes uzlabojumiem," pauž LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.

Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.

Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai palielinātie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu dos reālus rezultātus, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads uz Latvijas autoceļiem ir iezīmējies traģisks ar daudzām lielām avārijām un bojā gājušajiem. Bieži vien kā iemesls avārijām tiek minēts, ka automašīnu vadītāji nav izvēlējušies atbilstošu braukšanas ātrumu vai arī bijuši pārgalvīgi uz ceļa, piemēram, veicot apdzīšanas manevrus nepārredzamos ceļa posmos. Šogad Valsts policija ir reģistrējusi 12,93 tūkst. ceļu satiksmes negadījumu. Gandrīz 3,5 tūkstoši cilvēku bija guvuši ievainojumus, bet 134 gājuši bojā. Pagājušajā gadā no 1.janvāra līdz 30. septembrim kopumā uz Latvijas autoceļiem bojā gājušo skaits bija sasniedzis 141 cilvēku. Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvijā pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 105 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes noteikumu projektu, kas iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai valdībā, informē Satiksmes ministrija.

Noteikumu mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši mazaizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēji, velosipēdisti) drošību, kā arī veicināt dažādu satiksmes dalībnieku savstarpēju līdzāspastāvēšanu.

Jaunais noteikumu projekts precizē vairākas jau esošās ceļu satiksmes drošības normas, kā arī paredz jaunas. Piemēram: iespējas uzstādīt maināmās ceļazīmes; ieviest jaunus horizontālos apzīmējumus uz ceļiem; nodalīt uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās prasības; atļaut elektromobiļiem pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām.

Īpaša uzmanība pievērsta ar velojomu saistītajiem jautājumiem. Proti, jauninājumi paredz, ka ietves arvien vairāk tiek atvēlētas gājējiem, bet velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves. Tādejādi riteņbraucēji tiek aicināti būt aizvien atbildīgāki ceļu satiksmē – plānot savus maršrutus un pieņemt katrai situācijai atbilstošāko lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem, uzskata uzņēmums.

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

«Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Reaģējot uz elektroskrejriteņu popularitāti, apstiprina grozījumus Ceļu satiksmes likumā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuru mērķis ir paredzēt kārtību elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē.

Palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, vienlaikus pieaug arī riski satiksmes drošībai, tostarp gājējiem. Tāpēc Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", paredzot papildināt Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas attiecināmas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē.

Likumprojekts, citā starpā, paredz:

papildināt Ceļu satiksmes likumu ar elektroskrejriteņa definīciju;

precizēt Ceļu satiksmes likumā ietvertā transportlīdzekļa un mehāniskā transportlīdzekļa definīciju, kā arī mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda terminus;

noteikt, ar kādiem transportlīdzekļiem atļauts piedalīties ceļu satiksmē, paredzot, ka arī ar elektroskrejriteni ir atļauta dalība tajā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunajiem ceļu satiksmes noteikumiem velosipēdisti nedrīkstēs braukt pa ietvi, to darīt varēs tikai izņēmumu gadījumos. Tomēr stingrāki sodi velosipēdistiem netiks paredzēti, aģentūrai LETA norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban velosipēdistiem ir paredzēti sodi līdz 30 eiro apmērā, taču sodi neesot risinājumi. Vairāk esot jāorientējas uz aizrādījumu un brīdinājumu izteikšanu.

Šodien velokafejnīcā Miit, atverot īpašo pop-up velo eksaminēšanas punktu, kurā, nokārtojot eksāmenu, būs iespējams saņemt velosipēdista apliecību, Lukstiņš uzsvēra, ka ietve ir paredzēta tikai un vienīgi gājējiem, līdz ar to velosipēdistiem jāizvēlas velo infrastruktūra vai brauktuves.

Lukstiņš gan atzina, ka autovadītāji negribīgi satiksmē integrē velosipēdistus. Tomēr situācija esot jārisina, jo katru gadu velosipēdistu skaits pieaug par aptuveni 17%, un šogad trīs velosipēdisti jau gājuši bojā un 43 ievainoti. Situāciju sarežģījot fakts, ka 33% velosipēdistu braucot bez tiesībām un liela daļa no tiem nepārzinot satiksmes noteikumus. Veicot velo patruļu secināts, ka 15% neievēro luksofora signālus, bet 10% brauc agresīvi. Velokafejnīcā Miit trīs dienas CSDD bez maksas piedāvās nolikt eksāmenu un iegūt velosipēda apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Linkaits: SM lems par KNAB aizturētā Stroda atbrīvošanu no amata

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs lems par otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā LVC valdes locekļa Edgara Stroda atbrīvošanu no amata, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Kā jau iepriekš esmu teicis, Satiksmes ministrijai ir nulles tolerance pret jebkādām ar korupciju vai nesaimnieciskumu saistītām darbībām, tāpēc ministrija kā kapitāldaļu turētājs lems par Stroda atbrīvošanu no amata. Ministrija veiks pārbaudes gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar lēmumu pieņemšanu saistītos procesos, lai pārliecinātos vai šis ir bijis individuāls, vienas amatpersonas darbības veids, vai tā ir sistemātiska rīcība uzņēmumā,» pauda ministrs.

Jautāts, vai varētu pārskatīt LVC valdes darbu, Linkaits teica, ka atkarībā no pārbaužu rezultātiem, Satiksmes ministrija lems par kompānijas pārējiem valdes locekļiem.

Uz jautājumu, vai uzņēmumā ministrija jau iepriekš ir veikusi kādas pārbaudes, satiksmes ministrs skaidroja, ka šis atgadījums ir noticis tikko, tāpēc auditi vēl tiks veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nosūtījusi noteikumu projektu, kurā noteiktas prasības ceļu malās izvietotajiem reklāmas un informācijas objektiem.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt objektu pieļaujamo gaismas spožumu, lai novērstu satiksmes bīstamību, ko rada gaismu izstarojošie reklāmas un informācijas objekti, tostarp digitālie ekrāni, kas izvietoti ceļu malās.

“Satiksmes drošības uzlabošana ir mūsu kopīgs mērķis, kas risināms pilnveidojot tiesisko regulējumu un vienlaikus autovadītājiem kļūstot atbildīgākiem. Ministrijas ekspertu izstrādātie noteikumi dos iespēju samazināt dažādu gaismas objektu, galvenokārt reklāmu, kas atrodas pie ceļiem, negatīvo ietekmi uz satiksmes drošību, apgrūtinot autovadītāju koncentrēšanos uz braukšanu. Vienlaikus jaunie noteikumi uzlabos iedzīvotāju, kas dzīvo ceļu tuvumā labbūtību, novēršot gaismas piesārņojumu vidē,” norāda ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos papildus budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2022.gada budžetā papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2023.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,06 miljardus eiro, bet 2024.gadā - 2,46 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka vislielāko summu - 702,13 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2022.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Tai ar 213,06 miljoniem eiro seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar 168,44 miljoniem eiro Ekonomikas ministrija, savukārt 147,03 miljonus eiro papildus vēlas Izglītības un zinātnes ministrija, bet Satiksmes ministrija - 142,79 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pilnveidos transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu

Dienas Bizness, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību un paaugstinātu jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, pilnveidos transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, papildinās esošās normas, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Ministru kabineta sēdē, 28.jūnijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.358 Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām.

Par nepieciešamību uzlabot ceļu satiksmes drošību, tajā skaitā – topošo šoferu apmācības procesu un eksamināciju, arī lemts Ceļu satiksmes drošības padomē. Grozījumus par transportlīdzekļu vadītāju apmācības pilnveidi izstrādāja Satiksmes ministrija un VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Profesionālo autoskolu federāciju, kā arī autoskolu pārstāvjiem.

Grozījumi noteikumos paredz papildināt transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības programmas ar jauniem elementiem (piem., bīstamu situāciju prognozēšana un risku novērtēšana, mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošība), kā arī palielināt minimālo vadīšanas nodarbību skaitu (piem., B kategorijai no 14 uz 20).

Komentāri

Pievienot komentāru