Jaunākais izdevums

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

"Pērn paveiktais uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā ir nozīmīgs vairāku institūciju kopdarbs, kas ir spēcīgs pamats jaunuzņēmumu nākotnes attīstībai Latvijā. Savukārt nule parakstītā Deklarācija par Eiropas Savienības jaunuzņēmumu nācijas izcilības standartu vērsta uz Eiropas un pasaules veiksmīgāko jaunuzņēmumu labās prakses iepazīšanu un pārņemšanu, kā arī Latvijas jaunuzņēmumu vides popularizēšanu, sekmējot strauju ekonomikas izaugsmi un veicinot Eiropas digitālo neatkarību," turpina ministrs.

Parakstot Deklarāciju par Eiropas Savienības jaunuzņēmumu nācijas izcilības standartu (Declaration on the EU Startup Nations Standard of Excellence), Latvija apņēmusies vēl vairāk attīstīt vidi jaunuzņēmumu izaugsmei, veicinot jaunuzņēmumu veidošanos, talantu piesaisti un noturēšanu, uzlabojot normatīvo regulējumu vidi un piekļuvi finansējumam, kā arī sekmējot inovāciju iepirkumu un "Digital first" principu ieviešanu. Valstis, kas parakstījušas deklarāciju, apņemas īstenot standartus un labās prakses piemērus, kas pilnveido normatīvo regulējumu jaunuzņēmumu darbības uzsākšanai, atbalstam un darbības attīstībai.

Deklarācija rosina "Jaunuzņēmumu nācijas" (Start-up Nations) centra izveidi 2021.gadā, kas veicinās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un investīciju piesaisti. Šī iestāde, sadarbojoties ar Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēmām un ieinteresētajām organizācijām, arī varētu veikt regulāru progresa novērošanu, tādējādi palīdzot katrai valstij kļūt par "ES jaunuzņēmumu nāciju".

Latvijā jau tiek īstenoti vairāki deklarācijā minētie labās prakses piemēri, atbilstoši 2020.gadā pieņemtajiem grozījumiem jaunuzņēmumu darbību regulējošajos normatīvajos aktos. Tāpat deklarācijā ietvertie principi un uzdevumi atbilst Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. - 2027.gadam iekļautajiem rīcības virzieniem. Tajā pašā laikā pievienošanās deklarācijai Latvijai ir uzskatāma par būtisku uz vērtībām balstītu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes sastāvdaļu.

Kā zināms, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums spēkā stājās 2017.gadā ar mērķi veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmēt pētniecības attīstību un produktu komercializāciju. Pērn gan likumā, gan jaunuzņēmumu atbalsta programmā tika veiktas būtiskas izmaiņas, būtiski paplašinot valsts atbalsta pieejamību komersantiem. Strauji augošu uzņēmumu attīstībai nozīmīgs pagrieziena punkts ir arī 2020.gadā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas ļauj uzņēmumu darbiniekiem iegūt kapitāla daļu (akciju) pirkuma tiesības un pēc noteikta laika tās izmantot. Šīs izmaiņas uzņēmumiem ļauj piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus ilgtermiņā, jo akciju opcijas nodrošina, ka darbinieki ir tieši ieinteresēti uzņēmuma izaugsmē, jo, uzņēmumam attīstoties, palielinās viņu akciju opciju vērtība. Šo grozījumu rezultātā starptautiskā riska kapitāla kompānija Index Ventures nosauca Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Eiropā.

Aizvien vairāk pieaug pieejamais valsts atbalsts jaunuzņēmumiem un jaunuzņēmumu ekosistēmas aktivitātēm. Kopš 2017.gada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir investējusi gandrīz vienu miljonu eiro jaunuzņēmumu ekosistēmas aktivitāšu īstenošanai (hakatoni, konferences, tīklošanās pasākumi, mārketinga aktivitātes, informatīvie pasākumi, apmācības, u.c.), lai veicinātu ekosistēmas izaugsmi un attīstību.

Jaunuzņēmumu attīstībai ir pieejami vairāki atbalsta instrumenti ar kopējo pieejamo finansējumu gandrīz 10 miljoni eiro apmērā. Atbalsts uzņēmējiem pieejams gan Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ietvaros, gan inovāciju vaučeru, biznesa inkubatoru un starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmu, kā arī Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros. Plašāka informācija par atbalsta instrumentiem un pasākumiem jaunuzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā.

Savukārt Attīstības finanšu institūcija Altum piedāvā akcelerācijas fondu programmas, kuru ietvaros tiek piešķirts atbalsts biznesa idejas, uzņēmuma un produkta izveidei un attīstībai, ar mērķi veicināt to izaugsmi un konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Abpusēji ieguvumi: kāpēc lielie uzņēmumi pievēršas jaunuzņēmumiem?

Zanda Šadre, Rimi Baltic korporatīvās komunikācijas vadītāja, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli, veiksmīgi uzņēmumi arvien biežāk sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, kas vēl tikai sper pirmos soļus biznesā.

Prakse gan pasaulē, gan tepat Latvijā liecina, ka šāda partnerība ir abpusēji izdevīga: jaunuzņēmumi var dalīties ar saviem ātrajiem un inovatīvajiem risinājumiem, savukārt pieredzējuši komersanti sniedz zināšanas un nodrošina vajadzīgo bāzi izaugsmes atspērienam.

Darbības atšķirības pievieno vērtību

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pieredzējuši uzņēmumi sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, ir nepieciešamība īsā laikā pārbaudīt un ieviest dažādas inovācijas. Lielos uzņēmumos inovāciju ieviešana var ilgt gadu un pat ilgāk, savukārt jaunuzņēmumi ir elastīgāki un šo procesu paveic ātrāk.

Nav nekāds noslēpums, ka lielie uzņēmumi bieži vien ir iestrēguši savos ikdienas procesos un jaunu risinājumu izstrāde prasa daudz vairāk laika. Tādējādi sadarbību starp jaunuzņēmumu un lielu uzņēmumu var raksturot kā priekšrocību apmaiņu: jaunuzņēmumi var darboties ātri, bet tiem ir ierobežoti finanšu resursi, savukārt lielie uzņēmumi darbojas lēnāk, taču tiem ir plašākas iespējas piesaistīt straujai attīstībai nepieciešamo biznesa attīstības atbalstu – pieeju klientiem, atpazīstama zīmola spēku, kā arī finansējumu . Tādējādi sadarbības partneri var viens otru papildināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunuzņēmumi no visas pasaules TechChill konferencē cīnīsies par 10 000 eiro

Db.lv, 03.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no Baltijā lielākajiem tehnoloģiju pasākumiem “TechChill 2022” arī šogad notiks jaunuzņēmumu sacensības "Fifty Founders Battle".

Tām var pieteikties visi agrīnas stadijas jaunuzņēmumi, kas iepriekš investīcijās nav saņēmuši vairāk par 250 000 eiro neatkarīgi no nozares, kurā tie darbojas. Uz “TechChill” skatuves kāps 50 labākie.

“TechChill” šogad notiks klātienē Rīgā, Hanzas peronā no 27. līdz 29. aprīlim. Jaunuzņēmumu sacensībai “Fifty Founders Battle” ir aicināti pieteikties agrīnas stadijas jaunuzņēmumi no jebkuras pasaules valsts. Pagājušajā gadā, pat neskatoties uz to, ka sacensība notika tiešsaistē, konkursam pieteicās jaunuzņēmumi no 30 pasaules valstīm.

Cīņa arī šogad būs par 10 000 eiro. Lai pieteiktos, līdz 18. martam ir jāatbild uz 15 vienkāršiem jautājumiem pieteikuma anketā. Pēcāk tās visas vētīs spēcīga riska kapitāla investoru, akceleratoru pārstāvju, biznesa eņģeļu un citu nozares ekspertu komanda. Līdz 1. aprīlim tiks paziņoti tie 50 jaunuzņēmumi, kas turpinās cīņu par labākā titulu un kāps uz “TechChill” skatuves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Gada investors 2021” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori (komerceņģeļi), juridiskie un institucionālie investori, un konsultanti.

LatBAN un LVCA iniciatīva “Gada investors” ir dibināta 2015. gadā, lai veicinātu Latvijas investīciju nozares attīstību, apkopotu investoru paveikto, godinātu investorus un izceltu nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

2021. gadā Latvijas jaunuzņēmumi kopumā piesaistīja 247 miljonus eiro. Gandrīz pusi no tā veidoja pašmāju uzņēmums Printful – drukas pēc pasūtījuma pionieris, kas palīdz attīstīties mazajiem biznesiem visā pasaulē. Pērnā gada nogalē tas kļuva par pirmo Latvijas vienradzi, sasniedzot miljarda eiro novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmumi sāk 5 miljonu ziedojumu vākšanas kampaņu Ukrainas atbalstam

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju un faktiski sargāt visas Eiropas mieru, tehnoloģiju uzņēmēji iniciējuši apvienoties kustībā “Uzņēmēji mieram” un uzsāk īpašu ziedošanas kampaņu ar mērķi dažās dienās savākt 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainai.

Atbalsts nepieciešams tūlīt un tieši privātais sektors spēj ātri apvienot spēkus, lai atbalstītu Latvijas vērtības – brīvību, demokrātiju un iespēju droši plānot nākotni ilgtermiņā.

“Pirms dažām dienām Latvijas tauta aizsāka ziedošanu Ukrainas tautai. Tagad katram Latvijas uzņēmumam ir pienākums pievienoties un palīdzēt Ukrainas karadarbībā cietušajiem, kā arī palīdzēt armijai saglabāt brīvu valsti. Privātā sektora sākotnējais mērķis ir saziedot finansiālu atbalstu vismaz 5 miljonu eiro apmērā. Aicinām uzņēmējus runāt ar saviem darbiniekiem un samazināt visas šobrīd ne tik nozīmīgās izmaksas, lai finansiāli atbalstītu ukraiņus cīņā par mieru. Ukraiņi šobrīd ar savām dzīvībām sargā mieru visā Eiropā – apstākļus, kuros mēs kā uzņēmumi spējam pastāvēt. Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt,” aicina uzņēmēju kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Nordigen darbinieki varēs kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem

Db.lv, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Nordigen" ir kļuvis par vienu no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas visiem darbiniekiem izsniedz akciju opcijas.

Tas nozīmē, ka darbiniekiem, tostarp jaunajiem darbiniekiem, kuri vēl tikai uzsāk darbu "Nordigen", ir iespēja kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem.

Pasaules un arī Igaunijas veiksmīgāko jaunuzņēmumu pieredze rāda, ka veiksmīgas jaunuzņēmuma attīstības gadījumā darbinieki var kļūt par miljonāriem.

"Akciju opcijas ļauj darbiniekiem būt daļai no jaunuzņēmuma veiksmes stāsta. Tādējādi komanda ir daudz motivētāka un orientēta uz kopīgu mērķu sasniegšanu. Akciju opciju pieejamība ir ļoti svarīgs faktors arī, lai piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus. Mēs "Nordigen" esam pārliecināti, ka izveidot nākamo vienradzi jeb miljardu vērtu uzņēmumu bez akciju opciju izsniegšanas nav iespējams," saka Roberts Bernāns, jaunuzņēmuma "Nordigen" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienradžu veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums

LETA, 12.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardu eiro vērtu jaunuzņēmumu jeb "vienradžu" veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā atzina eksperti - jaunuzņēmumu dibinātāji un vadītāji.

Audiotehnoloģiju uzņēmuma "Sonarworks" līdzdibinātājs un vadītājs Helmuts Bēms atzina, ka Latvijā ir vāja vietējā riska kapitāla pieejamība, salīdzinot ar Igauniju vai citām Eiropas valstīm. Bēms norādīja, ka ir tikai viens fonds, kas investē sēklas kapitālā un nav neviena, kas investētu pēc tam.

"Agrīnajā stadijā finansējuma piesaiste ir diezgan lokalizēta un tikai pēc tam jaunuzņēmumi sāk piesaistīt globālas investīcijas," sacīja Bēms.

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro 

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu...

Viņš gan atzina, ka pirmais "vienradzis" Latvijā varētu parādīties jau tuvāko viena vai divu gadu laikā un tas varētu būt kāds no apdrukas pakalpojumu sniedzējiem - "Printful" vai "Printify".

Robotikas jaunuzņēmuma "Giraffe360" valdes loceklis Gints Sloka piekrita, ka Latvijas riska kapitālu fondu riska apetīte ir visai zema - jo inovatīvāks ir jaunuzņēmuma produkts, jo grūtāk piesaistīt investīcijas.

Vienlaikus Sloka atzina, ka pirmais "vienradzis" varētu parādīties pāris gadu laikā. "Vajag parādīties pirmajam un tad jau tam diezgan drīz sekos arī nākamie," sacīja Sloka.

Jaunuzņēmuma "Lokalise" finanšu vadītājs Mikus Krams piebilda, ka jaunuzņēmumu izaugsmi veicinās iespēja piešķirt darbiniekiem uzņēmumu kapitāldaļas kā akciju opcijas.

2020. gada veiksmīgākie investori Latvijā 

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls...

"Šāda jaunuzņēmuma pārdošanas gadījumā arī darbinieki iegūs ievērojamas naudas summas. Domājams, ka pēc šīs naudas iegūšanas viņi turpinās investēt tajā, ko prot - audzēt uzņēmumus," sacīja Krams.

Programmatūras izstrādes uzņēmuma "ZoomCharts" vadītājs Jānis Volbergs sacīja, ka jaunuzņēmumu kļūšanu par "vienradžiem" ir kavējis arī tas, ka valsts līdz šim nav izvirzījusi mērķi sasniegt noteiktu "vienradžu" skaitu noteiktā laika periodā.

Volbergs uzskata, ka Nacionālajā attīstības plānā ir jāieraksta mērķis desmit gados panākt desmit "vienradžu" izveidošanos Latvijā, kā arī jāveido valsts riska kapitāla fonds, kurš ieguldītu tieši jaunuzņēmumu sākuma stadijā.

Savukārt digitālās rehabilitācijas programmas pēc insulta "Vigo Health" vadītājs Jānis Šlēziņš atzina, ka perspektīvākās nozares, kurās Latvijā varētu parādīties "vienradzis", ir dabas zinības, veselības aprūpe un ar to saistītās tehnoloģijas. "Šajās nozarēs tuvākajos piecos gados gaidāma strauja izaugsme un jaunuzņēmumi var sasniegt augstu kapitalizācijas pakāpi," sacīja Šlēziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful iekļauts starp labākajiem jaunuzņēmumiem ASV. Uzņēmums ierindojies 128.vietā Forbes ikgadējā sarakstā ar Top 500 darba devējiem tieši jaunuzņēmumu vidū jeb America's Best Startup Employers 2021, kas veidots balstoties uz uzņēmumu reputāciju, izaugsmi un darbinieku apmierinātību.

Printful ir kļuvis par pievilcīgu darba devēju ne tikai straujās izaugsmes, bet arī daudzveidīgās iekšējās kultūras dēļ. Tā kā Printful spējis pielāgoties mainīgajai uzņēmējdarbības videi arī pandēmijas laikā, uzņēmums turpina piedāvāt savus pakalpojumus, vienlaikus atverot ražotnes Kanādā un Spānijā.

"E-komercijas nozare šobrīd piedzīvo milzīgu izaugsmi, tādēļ arī mums jāturpina paplašināt sava darbība visā pasaulē. Mēs esam pagodināti, ka esam atzīti par vienu no labākajiem darba devējiem starp jaunuzņēmumiem, jo šobrīd, vairāk kā jebkad agrāk, mums jāpatur prātā, cik svarīgi ir uzturēt uzņēmuma kultūru un rūpēties par mūsu darbiniekiem," komentē Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab”, kas Liepājā ir pārstāvēts jau no 2018. gada, atklājis savu jauno biroju.

Renovētajā ēkā Jūras ielā aptuveni 500 kvadrātmetru platībā strādā 25 uzņēmuma darbinieki un telpu potenciāls ļauj dubultot darbinieku skaitu, kā arī rīkot dažādas aktivitātes, piemēram, apmācības.

“Pirms vairākiem gadiem Liepājā atvērām mūsu trešo biroju un šobrīd esmu gandarīts, ka esam izauguši no iepriekšējā biroja telpām un varam uzsākt darbu modernā darba vidē. Atverot jauno Liepājas biroju, esam izdarījuši savu mājasdarbu un tagad varam turpināt izaugsmi Liepājā. Mūsu inženieri strādā dažādos interesantos starptautiskos projektos un nodrošina audio/video kvalitātes testēšanas pakalpojumus. Tagad jaunajās telpās varēsim izveidot papildus testēšanas laboratorijas, komentē uzņēmuma līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums TestDevLab paplašina savu darbību starptautiskā līmenī, izveidojot filiāli Ziemeļmaķedonijā.

Filiāle tika izveidota, lai varētu atbilstoši vietējai likumdošanai veikt nodokļu nomaksu un Ziemeļmaķedonijas darbiniekiem varētu piedāvāt tādas pašas sociālās garantijas un bonusus, kā pārējiem uzņēmuma darbiniekiem citās valstīs.

Tiklīdz epidemioloģiskā situācija ļaus, uzņēmums plāno atvērt biroju šajā valstī, lai atvieglotu jaunu darbinieku piesaisti. Šobrīd TestDevLab ir biroji Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Venstpilī. Attālinātā formā uzņēmumā strādā darbinieki arī no citām valstīm.

“Katru gadu kopš uzņēmuma dibināšanas brīža mums ir audzis darbinieku skaits un pavisam nesen tas pārsniedza 300 speciālistu atzīmi. Redzot, ka Latvijā potenciālā darbaspēka apjoms ir ierobežots, jau vairākus gadus darbiniekus meklējam arī citās valstīs - Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un Spānijā. Kad īsā laika posmā mums izdevās darbā pieņemt vairākus labus inženierus no Ziemeļmaķedonijas, izlēmām šai valstij pievērsties nopietnāk un reģistrējām tajā uzņēmuma filiāli. Šonedēļ ar vebināra palīdzību vietējo IT komūnu iepazīstinājām ar uzņēmumu un darba iespējām un ceram, ka tas palīdzēs piesaistīt jaunus darbiniekus,” stāsta TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums TestDevLab 11. augustā atklājis savu jauno biroju Ventspilī, kurā strādā jau 49 darbinieki, un aptuveni 900 m2 platības telpas ļauj vēl palielināt komandu.

2018. gadā TestDevLab konkursa kārtībā ieguva īres tiesības uz telpām Pils ielas 45 un 47 ēkās. 2019. gadā ar Ventspils pilsētas domes un Eiropas Reģionāla attīstības fonda līdzfinansējuma atbalstu tika uzsākta šo ēku pārbūve un atjaunošana, kā arī apkārtējās teritorijas sakārtošana. Pērn rudenī uzņēmums sāka iekārtošanās procesu jaunajās telpās.

“Pirms 10 gadiem tieši Ventspilī aizsākās TestDevLab darbība un šajā pilsētā katru gadu mēs esam audzējuši mūsu komandu, tāpēc radusies nepieciešamība pēc arvien plašākām un modernākām biroja telpām. Jaunā biroja telpas ir plašākas un tas ļauj ne tikai palielināt darbinieku skaitu, bet arī izvērst mūsu laboratoriju aprīkojumu audio/video kvalitātes, mobilo lietotņu baterijas un datu lietojuma, kā arī atrašanās vietas simulācijas testēšanai. Šī gada sākumā izveidojām IT apmācību organizāciju TDL School. Liela daļa apmācību plānošanas un realizācijas komandas strādā tieši no Ventspils biroja,” komentē TestDevLab līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab” atklājis savu Jelgavas biroju, kurā šobrīd strādā 19 darbinieki un esošās telpas ļauj palielināt darbinieku skaitu šajā pilsētā.

Tas jau ir sestais uzņēmuma birojs Latvijā un radīts ar mērķi Jelgavā un tās apkārtnē dzīvojošiem IT speciālistiem piedāvāt ērtu darba vidi un perspektīvas darba iespējas.

“Jelgavā mēs esam atvēruši mūsu sesto biroju Latvijā un no tā pieredzējuši programmatūras testēšanas inženieri strādā pie dažādiem starptautiskiem projektiem. Birojā esam izvietojuši modernas audio/video kvalitātes testēšanas laboratorijas, kuras tiek izmantotas pasaulē zināmāko komunikācijas produktu kvalitātes uzlabošanai. Gadu gaitā esam izveidojuši labu sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Jelgavas birojā strādā šīs augstskolas studenti un absolventi. Studentiem piedāvājam prakses un darba iespējas, kā arī cenšamies ar vieslekcijām parādīt programmatūras testēšanas teorētiskās un praktiskos aspektus. Darba ir ļoti daudz un meklējam papildspēkus,” sacīja “TestDevLab” līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meklē tehnoloģiskos risinājumus

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma piesaistes kampaņas ietvaros, TWINO pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā piedāvās iespēju kļūt par ierobežota apjoma uzņēmuma akciju daļu turētājiem.

Kampaņa plašākai sabiedrībai būs pieejama mēneša beigās, bet ieguldītāji, kas būs izmantojuši iepriekšējās reģistrācijas iespēju, varēs veikt ieguldījumus pirmie prioritārās kārtas ietvaros.

Piesaistītais finansējums tiks izmantots biznesa attīstībai un jaunu produktu izstrādei.

“Pagājušajā gadā saņemtā ieguldījumu brokeru sabiedrības licence ļauj mums kļūt par pilntiesīgu brokeru sabiedrību. TWINO izaugsme ietver darbības un pakalpojumu paplašināšanu, piedāvājot ieguldīt visa veidu aktīvos vienuviet, t.sk. akcijās, obligācijās, CFD (cenas starpības līgumi), ETF (biržā tirgotie fondi), kriptovalūtā u.c. Katrs no tiem tiks piedāvāts ar unikālu Impact score funkciju, kas ļaus izvērtēt, atlasīt un plānot ieguldījumus, balstoties uz privāto pārliecību, stratēģiju un vērtībām,” skaidro TWINO Investments izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Mastercard” izziņojis 15 tehnoloģiju jaunuzņēmumus, kas pievienosies “Mastercard Lighthouse FINITIV” programmas rudens ciklam. Šogad no Baltijas valstīm iekļauti četri jaunuzņēmumi - trīs no Igaunijas un viens no Latvijas.

Pirmajā atlases kārtā tika izvēlēti 24 startupi, bet pēc otrās tika atlasīti tikai 15.

Latvijas jaunuzņēmums Abillio, kas ir digitālā maksājumu platforma brīvstrādniekiem (jeb frīlanceriem), cer ka šī partnerība ļaus attīstīt un piedāvāt Abillio pakalpojumus arī ārpus Latvijas.

“Esam pagodināti par šo iespēju, un ceram, ka programmas Mastercard Lighthouse konsultantu, partneru pieredze un kontakti palīdzēs mums paātrināt izaugsmi un uzsākt darbību jaunos tirgos, piedāvājot mūsu unikālo maksājumu pakalpojumu strauji augošajai freelance ekonomikai,” teic Abillio līdzdibinātājs Mārtiņš Viļums.

Šoruden programma tiks uzsākta Stokholmā, Helsinkos un Tallinā, vienlaikus izmantojot tiešsaistes rīkus, gan rīkojot tikšanās klātienē. Programmas laikā uzņēmumiem būs iespēja satikties ar visiem programmas partneriem un noslēgumā uzstāties un prezentēt sevi investoru priekšā. Papildus jaunizveidotie uzņēmumi saņems padomus no Mastercard mārketinga un komunikācijas komandām, lai nospodrinātu savu zīmolu un komunikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" ieņēmumi pērn pieauguši par 39%, pārsniedzot 289 miljonus ASV dolāru, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Uzņēmums paplašināja savu darbību ASV un Meksikā, kā arī atvēra jaunu ražotni Apvienotajā Karalistē. Lai turpinātu komandas attīstību, tika atklāts arī jauns birojs pašā Rīgas centrā.

Pērn Printful, Inc. ieņēmumi pieauguši par 39%, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma ieņēmumi bija 208 miljoni ASV dolāru. Tas ļāvis uzņēmumam pagājušajā gadā ieguldīt 32.4 miljonus ASV dolāru drukas iekārtās un tehnoloģijās, palielinot uzņēmuma kopējās investīcijas līdz 83.8 miljoniem ASV dolāru. Printful izpildījis jau vairāk nekā 48 miljonus pasūtījumu un tā saražoto preču kopējā bruto vērtība sasniegusi vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru kopš uzņēmuma darbības sākuma 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par digitālo prasmju attīstības virzītājiem jākļūst uzņēmējiem

Kaspars Karaševskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas vieslektors, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.

Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā. Runājot par šo prasmju pilnveidi, jāuzsver, ka patiesībā nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt savas digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads iezīmē “atgūšanās laiku” virknē ekonomikas nozaru un uzņēmumu, ko apliecina salīdzinoši augstais M&A (iegādes un apvienošanās) darījumu skaits Baltijas valstīs, liecina Oaklins Baltics dati.

Pērn paziņoti kopumā 155 darījumi (2020. gadā – 147) un līdzīgi kā Eiropā, arī Baltijas valstīs darījumu aktivitāte ir atgriezusies 2019. gada līmenī. Kopējā darījumu vērtība pērn sasniegusi 2,7 miljardus eiro.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka visliekākā interese bijusi par Lietuvas (66 darījumi) un Igaunijas (60 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau tradicionāli ierindojas pēdējā vietā (29 darījumi). Igaunijā ir visizteiktākā IT nozares dominance M&A darījumu kopskaitā – trešdaļa no visiem darījumos iesaistītajiem uzņēmumiem pārstāv programmēšanas, kā arī interneta un e-komercijas sektorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Swisscom kļūst par Verdes pirmo enkurnomnieku

Db.lv, 24.01.2022

Iveta Lāce – biznesa centra Verde komercdirektore, Capitalica Asset Management pārstāve; Elīna Branta – ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja; Andrius Barštys – Capitalica Asset Management CEO, Verde attīstītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums “Swisscom” noslēdzis nomas līgumu ar Rīgas zaļāko biroju kompleksu “Verde”, kļūstot par tā pirmo enkurnomnieku.

Līgums paredz, ka no 2022. gada vasaras “Swisscom” nomās vienu stāvu teju 1500 m2 platībā , bet no 2024. gada vasaras nomās kopumā jau trīs stāvus turpat 4000 m2 platībā ar 200 m2 privātu terasi.

“Swisscom” ir lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs un viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Šveicē, kas jau 2020. gada nogalē paziņoja par plāniem līdz 2025. gadam Rīgā veidot savu otro DevOps centru, kas atrodas ārpus Šveices, investējot līdz 20 miljoniem eiro. Uzņēmums noteicis ambiciozu mērķi Rīgā izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Šveices uzņēmums Swisscom Rīgā atvēris DevOps centru 

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu...

“Izvēle par labu “VERDE” biroju kompleksam ir loģiska un dabiska. Pirmkārt, tāpēc, ka varam augt kopā ar “VERDE”. Saskaņā ar mūsu 2025. gada izaugsmes stratēģiju, ik gadu plānojam savas komandas skaitlisko sastāvu. Šogad no 40 darbiniekiem uz 120 darbiniekiem, 2023. gadā uz 200, bet 2024. gada nogalē – līdz 280 darbiniekiem. Šeit varēsim pakāpeniski augt līdz ar paša biroju kompleksa attīstību. Otrkārt, ilgtspēja ir viena no “Swisscom” stratēģiskajām prioritātēm ar vēl vienu izaicinošu mērķi līdz 2025. gadam sasniegt oglekļa dioksīda emisijas nulles līmeni ("Net Zero"). Šajā ziņā mūsu vērtības saskan ar “VERDE” vērtībām un mēs redzam, ka kopīgi varēsim īstenot šo mērķi. Un, treškārt, “VERDE” lokācija un nodrošinātā infrastruktūra lieliski atbilst mūsu kā uzņēmuma un mūsu darbinieku vajadzībām,” tā nomas līguma noslēgšanu ar “VERDE” komentē Elīna Branta, ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja.

Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu 

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā...

“Lai arī Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi mūsu paradumus un darba dzīves organizāciju, pasaulē vadošie IT, finanšu un citi uzņēmumi saredz savu nākotnes attīstību lielā mērā saistībā ar pievilcīgas, elastīgas un uz sadarbi vērstas darba vides radīšanu saviem darbiniekiem. Tieši tādas ērtības apvienojumā ar privātu 200 m2 terasi nodrošināsim vienam no straujāk augošajiem IT uzņēmumiem Latvijā - “Swisscom”,” tā komentē Iveta Lāce, biroju kompleksa “VERDE” komercdirektore.

“Biroju tirgus kopš 2021. gada vasaras ir uzņēmis apgriezienus gan Rīgā, gan pārējās Baltijas galvaspilsētās. Daudzi uzņēmumi jau ir izstrādājuši stratēģiju savam nākotnes darba modelim, kas paredz izmaiņas telpu funkcionalitātes ziņā, lai pielāgotos hibrīda darbam – birojā un attālināti. Esam novērojuši, ka nomnieki paliek arvien prasīgāki attiecībā uz biroja telpu kvalitāti, ilgtspēju un iekšējo klimatu. Tirgus jaunpienācēji – finanšu, IT, profesionālo pakalpojumu uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kā arī globālo biznesa pakalpojumu kompānijas ar lielu interesi izskata Rīgu kā savu mājvietu. Verde modernie un zaļie biroji Rīgas centrā šajā ziņā ir ērts un spēcīgs pamats, uz kura būvēt nākotnes biroju un kas var pielāgoties biznesa vajadzībām,” piebilst Ēriks Bergmans, Colliers Baltics partneris un aģentūras vadītājs.

Jau vēstīts, ka abu “VERDE” ēku iznomājamā platība būs 30 000 m2, bet kopējā platība, ieskaitot pazemes autostāvvietu, kas jau ir uzbūvēta - 45 000 m2. Katrā ēkā būs 11 stāvi, kupli apzaļumota un ar āra darba vietām aprīkota 600 m2 plaša terase, kā arī citas ekstras. Pirmā jeb A ēka kļūs par pirmo un vienīgo A klases biroju Rīgā, kas tiks atvērts šogad, jūnijā. Savukārt B ēkas atvēršana paredzēta 2023. gada maijā.

Biroju kompleksa “VERDE” Objekta būvniecības procesu pēc tā attīstītāja - "Capitalica Asset Management", pasūtījuma vada "SBA Group" meitasuzņēmums "Notus Developers", bet projekta ģenerālbūvnieks ir būvkompānija SIA "Velve". Iznomāšanas procesu nodrošina Latvijā vadošā nekustamo īpašumu aģentūra Colliers. Kopumā “VERDE” attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro, un tas būs pirmais “Capitalica Asset Management” īstenotais projekts Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru