Pakalpojumi

Plastikas ķirurgs Zaržeckis plāno atgūt pirmskrīzes klientu apjomu

NOZARE.LV, 07.10.2011

Jaunākais izdevums

Par spīti pēdējos divos gados piedzīvotajam kritumam plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis šogad cer atgūt pirmskrīzes klientu apjomu.

Kā norāda Zaržeckis, pagājušā gada sākumā piedzīvots straujš - 50% - kritums, kam sekojis sastingums.

«Nebija jau tā, ka cilvēkiem nebūtu naudas, bet viņiem bija neskaidrība par nākotni un viņi baidījās to tērēt. Pamazām, konstatējot, ka saule lec un riet tāpat, dzīve turpinās, operāciju skaits atkal sāka uzņemt normālus apgriezienus. Gandrīz esam sasnieguši pirmskrīzes līmeni, ko, domāju, šogad izdosies paveikt,» stāsta Zaržeckis.

Vienlaikus viņš atzīst, ka pērn piedzīvotās grūtības izdevies izturēt, pateicoties ārzemju klientu konsultēšanai un operēšanai Latvijā.

«Tas bija galvenais stimuls, lai sāktu meklēt pacientus ārpusē. Bija variants braukt uz ārzemēm uz ilgāku laiku un vienkārši piestrādāt, taču sapratu, ka labāk ir mēģināt vest pacientus šurp, uz Latviju,» skaidro ķirurgs.

Pašreizējā situācija plastiskās ķirurģijas tirgū esot stabila un laba, turklāt ārējos tirgos saglabājoties nemainīgs pieprasījums.

«Varbūt citi eksportētāji var sūdzēties. Cik braucu uz ārzemēm, tur nekas neliecina par krīzi vai stagnāciju. Šis eksporta veids ir ļoti piemērots krīzes laikam. Ja, piemēram, citus eksporta flagmaņus ietekmē ārzemju būvniecības apjomi vai citi apstākļi, tad veselības tūrismam tas ir tieši otrādi. Klienti, lai taupītu naudu, meklē, kur pakalpojumu var saņemt cenas efektīgākā veidā, kas Latvijai nāk par labu,» akcentē Zaržeckis.

Jau ziņots, ka papildus ikmēneša braucieniem uz Lielbritāniju pacientu konsultēšanai Zaržeckis oktobrī sāks pacientu pieņemšanu arī Šveices pilsētā Cīrihē, kur cer konkurēt gan cenas, gan kvalitātes ziņā.

SIA Zaržecka privātprakse dibināta 1991.gadā. Uzņēmums 2009.gadā strādājis ar 115 502 latu apgrozījumu un 17 974 latu peļņu, savukārt 2008.gadā - ar 204 078 latu apgrozījumu un 12 412 latu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plastikas ķirurga Jāņa Zaržecka veidotā Jaunciema osta, kuras izveidē ieguldītās investīcijas netiek rēķinātas, savu darbu oficiāli sāks 4. maijā.

Apmēram pirms pieciem gadiem plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uzsāka atjaunotās Latvijas laikā vēl ko nebijušu - jauna jahtkluba izveidi, šim mērķim izvēloties Ķīšezeru Rīgā un pirms gada nodibinot uzņēmumu Jaunciema osta. Nu jau ir gatavs ostas angārs, dušas, ģērbtuves un biroja telpas. Šobrīd vēl top jahtkluba ēka, kurā plānots izveidot kafejnīcu, atpūtas telpas.

Lai ostas projektu īstenotu J. Zaržeckis ne tikai algojis strādniekus, bet arī pats ķēries klāt dažādiem celtniecības darbiem, jau sākot ar būvbedres rakšanu un pāļu dzīšanu. Šajā kontekstā nav iztikts arī bez kurioziem. Lai arī, J. Zaržeckis plašākai sabiedrībai zināms kā ārsts, savulaik viņš strādājis dažādos būvobjektos, tāpēc darbi šajā ir visnotaļ labi zināmi - viņš paspējis strādāt kā celtnieks, mūrnieks, namdaris, jumta licējs utt. Arī, topot ostai, viņš ne katru dienu bijis atrodams slimnīcā, bet laiku pa laikam kaut ko darījis arī būvdarbos ostā. ««Vienu dienu likām bruģa grīdu angārā, kad atnāca tikai īsu brīdi pirms tam pieņemti strādnieki un redzēja sev neierastu ainu - investors bruģē grīdu. Viņi padomāja, ak droši vien tūlīt būs baidās «ziepes» un viņi nesaņems savu algu. Tam bija savs pamats – man strādnieki ir stāstījuši, ka ir bijušas reizes, kad viņi nostrādā kādā objektā pat gadu, bet tā arī nav saņēmuši nevienu santīmu. Ieraugot, ka es pats bruģēju... Tas ir foršs darbs - ātri iet uz priekšu, tajā visā ir kaut kas meditatīvs, pašu noliek «tuvāk zemei» utt. Bet šie palika tramīgi, līdz tie, kuri bija strādājuši jau ilgāk, šiem jauniņajiem paskaidroja - neuztraucaties, viņš ir traks un te jau ir paspējis pats padarīt visu ko, piemēram, metināt un betonēt, tāpēc bruģēšana vēl nav nekas īpašs,» atceras J. Zaržeckis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Investē savā sirdslietā - medicīnā

Kristīne Stepiņa, 29.10.2019

Plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada nogalē durvis vērs Aesthetica Beauty Clinic, kas projektēta un celta kā plaša plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika, kuru ir izveidojusi plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Klīnika izveidota Teikā, trijos stāvos, 1030 kvadrātmetru lielā platībā. Klīnikā būs divas operāciju zāles, tajā strādās trīs plastikas ķirurgi un 13 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot plašu pakalpojumu klāstu. Projekta autore ir arhitektu biroja Ozola & Bula arhitekte Vija Ozola.

Fragments no intervijas

Kā jūs izlēmāt būvēt klīniku?

Nākamajā gadā apritēs 20 gadu, kopš strādāju kā sertificēta plastikas ķirurģe. 2004. gadā nodibināju privātpraksi, daudz braukāju pa pasauli, stažējoties un pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, tad kopā ar plastikas ķirurgu Kasparu Feldmani sākām darbību viņa privātajā klīnikā, bet visu laiku gaisā virmoja doma par savu medicīnas iestādi. 2014. gadā apprecējos ar Māri Sproģi – uzņēmēju ar milzīgām darba spējām un izcilu organizatora talantu. Abi kopā sapratām, ka šo ideju spējam īstenot. 2016. gadā nodibinājām uzņēmumu Aesthetica SIA, iegādājāmies zemi Teikā, sākām meklēt arhitektu. Izveidojām komandu, kas manas vēlmes un vīziju spēja salikt kopā. Pa šo laiku esam ļoti daudz paveikuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar neatlaidību, skaistām krūtīm, smalkiem deguniem, sejas savilkšanu un tauku atsūkšanu Latvijas mediķi iekaro ārvalstu pacientu sirdis un makus. «Ledus ir salauzts,» ir viņu visbiežāk lietotais teiciens sarunās ar LD.

Mākslīgais skaistums nav tikai bagāto privilēģija – Eiropas valstu vidusslānis gadiem ilgi lētāku operāciju meklējumos devies uz Čehiju, Ungāriju un Poliju. Ieilgusī krīze vecajā kontinentā likusi medicīnas tūristiem lūkot jaunus galamērķus, jo arī ierastās Austumeiropas plastisko operāciju mekas vairs tik lētas nešķiet. Un te uz skatuves uznāk Rīga – jaunākā tendence Eiropas skaistuma operāciju modē.

Par mērķtiecīgu medicīnas tūristu pievilināšanu Latvijas veselības aprūpes profesionāļi aktīvi sāka diskutēt aptuveni pirms diviem trīs gadiem. Astoņi šīs nozares uzņēmumi šim mērķim dibināja kopuzņēmumu Medicīnas tūrisma centrs, kas strādā ar zīmolu Baltic Care un saņēmis arī finansiālu atbalstu no valsts. Tam sekoja pirmie pacienti, dažas jūsmīgas atsauksmes sociālajos medijos, publikācijas tādos prestižos izdevumos kā laikraksts The Times vai žurnāla Time interneta vietne, un tagad mediķi, jo sevišķi plastiskie ķirurgi, var priecāties par arvien augošu ārvalstu pacientu pieplūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas plastikas ķirurgi augsti kotējas ārvalstu tirgos, un viņu sniegtos pakalpojumus izmanto pacienti gan no austrumu, gan rietumu valstīm, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvija un Baltijas valstis kopumā ir lieliska alternatīva plastikas ķirurģijas pakalpojumiem Šveicē, Austrijā un Vācijā gan valodas barjeras neesamības dēļ, gan kvalitātes un cenas attiecības dēļ, gan vienkārši tāpēc, ka pie mums uz Rīgu ir ērti atbraukt un patīkami uzturēties,» stāsta Plastikas ķirurģijas klīnikas vadītājs, Latvijas Plastisko ķirurgu asociācijas prezidents, Amerikas Estētiskās plastikas ķirurģijas asociācijas biedrs (ASAPS) Jānis Ģīlis. Statistika iezīmē vairākus galvenos mērķa tirgus, kuros Latvijas plastikas ķirurģijas pakalpojumi šķiet pievilcīgi – Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), Skandināvija, Lielbritānija un Īrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudziem plastikas ķirurģija asociējas ar diviem vārdiem – Ģīlis un krūtis, intervijā DB smej plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis, atzīstot, ka pēc 25 gadiem, kas pavadīti pie operāciju galda, viņam krūtis vēl joprojām ļoti patīk

Sarunāt interviju ar Jāni Ģīli var tikai pēc darba laika, jo viņa diena paiet operējot un konsultējot pacientus. Liela daļa klientu uz viņa vadīto plastikas ķirurģijas klīniku ierodas no citām valstīm, ir arī tādi, kuri atlido ar privātajām lidmašīnām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pieļauju, ka daudziem plastikas ķirurģija asociējas tieši ar krūšu palielināšanu...

Jā, protams, ar vārdu Ģīlis un krūtīm. (Smejas.)

Cik attīstīts ir plastikas medicīnas tūrisms? Cik daudz jūsu klīnikas pacientu ir no ārvalstīm?

Katru dienu ar pacieniem runāju trijās valodās. 40–45% no viņiem pie manis atlido ar lidmašīnu. Daži no viņiem – arī ar privātajiem gaisa kuģiem. No ārvalstniekiem aptuveni puse latviski nerunā, bet otra puse – tie, kuriem Latvijā ir kādas saknes. Mazāk ir pacientu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, taču arī viņu īpatsvars ir vērā ņemams. Klientu vidū ir bijuši gan politiķi, gan estrādes zvaigznes no dažādām pasaules valstīm, bet viņu vārdus nekad neizpaužam, jo ievērojam stingru konfidencialitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitāte ir svarīga ikvienam

Sandris Točs, speciāli DB, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Piektdaļa strādājošo iedzīvotāju atzīst, ka viņu atalgojums pārsniedzis pirmskrīzes līmeni

Nozare.lv, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektā daļa jeb 19% 2008.gadā un arī patlaban nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viņu pašreizējais atalgojums pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes veikts pētījums.

No izvaicātajiem 2008.gadā un arī patlaban nodarbinātajiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem 9% atzinuši, ka atalgojums noteikti pārsniedz pirmskrīzes līmeni, bet 10% atzinuši, ka drīzāk pārsniedz.

Salīdzinoši biežāk atalgojuma pieaugumu min iedzīvotāji ar augstākiem vidējiem mēneša ienākumiem.

Tomēr lielākā daļa jeb 71% pauduši, ka viņu pašreizējais atalgojums nav pārsniedzis pirmskrīzes jeb 2008.gada vidus atalgojuma līmeni: 17% atzinuši, ka drīzāk nē, bet 54%, ka noteikti nē. Salīdzinoši biežāk šādu atbildi snieguši aptaujātie vecumā no 40 līdz 55 gadiem, Kurzemes iedzīvotāji, iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem vidējiem mēneša ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Uzņēmēji lej laimi: ķirurģijas centra Ādažu privātslimnīca vadītājs Jānis Zaržeckis

, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki jau izsenis vēlējušies caur atslēgas caurumu ielūkoties nākotnē, un labākais laiks, kad to darīt, ir brīdis, kad gads tuvojas savai mijai

Dienas Bizness aicināja dažādu nozaru uzņēmējus izliet laimi, lai pēc tam izteiktu minējumu par gaidāmo gadu, kā arī teikt savu vēlējumu Latvijai.

Vairāk darbu, mazāk vārdu

Jānis Zaržeckis, plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra Ādažu privātslimnīca vadītājs, plastikas ķirurgs:

Esmu izlējis skulptūru, kas atgādina putnu. Saviem kolēģiem ķirurgiem es gribu novēlēt, lai visiem laba veselība un lai viņiem nevajadzētu ārsta palīdzību. Novēlu, lai ķirurgiem ir divas labās rokas, bet internās medicīnas speciālistiem – laba intuīcija. Visiem kopā es vēlu, lai turpmāk valdība medicīnu novērtētu ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iesniedzot gada deklarāciju, iespējams atgūt arī naudu par bērnu pulciņiem un diferencēto neapliekamo minimumu

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā veidot ciešas attiecības ar klientiem

Andrius Guzaitis, Bluelark Biznesa attīstības vadītājs, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nepiesakoties nodokļu atmaksai ārzemēs, tur strādājošie Latvijas pilsoņi zaudējuši miljonus

Gunta Kursiša, 05.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tīršķirnes ķēvei Aigai liktenis bija lēmis nomirt uz lauka, turpat blakus ganījās viņas trīs mēnešus vecais kumeliņš. Pēcpusdienā sākušās kolikas varēja ārstēt tikai ar ķirurģisku iejaukšanos, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Īpašniece bijusi gatava sešus gadus veco ķēvi vest uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterināro klīniku Jelgavā, taču vienīgais zirgu ķirurgs nebija pieejams, jo devies uz ārzemēm.

Kā raksta laikraksts, Latvijas zirgaudzētāju cerība - moderni aprīkotā Zirgu klīnikas operācijas zāle - līdz šim izmantota tikai trīspadsmit iepriekš pieteiktām operācijām, un tās veic no ārzemēm pieaicināti speciālisti.

«Klīniku projektējām ar domu, ka tuvākajos 20 - 30 gados jaunu nebūvēsim, līdz ar to tā ir pietiekami liela, ar skatienu nākotnē, kad pacientu skaitu ik gadu palielinām, lai būtu kā bāze studentu apmācībai, zinātnei un paralēli sniegtu pakalpojumus ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas iedzīvotājiem,» klīnikas vīziju uzbūris LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot krīzi, skaistuma ķirurģijas bums ir atsācies – estētiskā ķirurģija sasniegusi pirmskrīzes labo gadu apgriezienus, aug ārvalstu pacientu skaits. Tajā pašā laikā Latvijas tēls starptautiskajā medicīnā nav pozitīvs, pārliecināts Veselības centra 4 līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kā arī Medicīnas tūrisma centra (MTC) valdes loceklis Māris Rēvalds.

Faktu, ka estētiskā ķirurģija piedzīvo atgriešanos pie labajiem laikiem, apliecina tas, ka Mikroķirurģijas centrā pērn veikts par 36% vairāk krūšu palielināšanas operācijas nekā pirms gada, atklāj centra līdzīpašnieks un plastikas ķirurgs Haralds Adovičs. Turklāt krūšu palielināšanas operācijas centrā viedo 40% no kopējā skaita, raksta laikraksts Diena.

Pieaug arī ārzemnieku, kas vēlas Latvijā veikt plastiskās operācijas, skaits. Visbiežāk Latviju operāciju veikšanai izvēlas medicīnas tūristi no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Kazahstānas. Daudz braucēju ir arī no Norvēģijas, jo šajā valstī pakalpojumi ir krietni dārgāki, stāsta M. Rēvalds. Tiesa gan, Norvēģijā valsts apmaksā lielu daļu operāciju. Piemēram, sievietei vien atliek dabūt no ārsta izziņu, ka mazās krūtis ir par iemeslu depresijai, un krūšu palielināšanas operāciju ļauj veikt par valsts līdzekļiem,» stāsta M. Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: jau 2014.gadā par savu algu varēsim nopirkt tik pat daudz preču kā pirms krīzes

Ieva Mārtiņa, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļiem šogad jau pārsniedz 2008.gada vidējo rādītāju. Bet reālā alga jeb algas pirktspēja, ņemot vērā inflāciju, pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt 2014.gadā.

Tā lēš Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš atgādina, ka vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļiem 2013. gada martā bija 357 lati, kas par 2% pārsniedz 2008.gada vidējo rādītāju (350 lati). Tādējādi latu (nominālā) izteiksmē vidējā alga pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Tomēr piecu gadu laikā auga arī cenas – patēriņa cenu indekss 2013. gada martā par 10% pārsniedza 2008. gada vidējo rādītāju. Tādējādi reālā alga jeb vidējās algas pirktspēja – par mēneša darba samaksu nopērkams preču un pakalpojumu daudzums - joprojām par dažiem procentiem atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Tas attiecas gan uz neto algu (pēc nodokļiem), gan uz bruto algu (pirms nodokļiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu finanšu laikrakstā Financial Times vairāku rakstu sērijā izvērtusies ekspertu un komentētāju diskusija par Latvijas ekonomiku un krīzes pārvarēšanas modeli.

Laikraksta galvenais ekonomikas jautājumu komentētājs Mārtins Volfs apjomīgā rakstā «Kāpēc Baltijas valstis nav piemērs» apstrīd taupības pasākumu efektivitāti, norādot, ka Baltijas valstu izaugsme nebūt nav atjaunojusies, kā arī apšauba līdzīgas taktikas realizēšanas efektivitāti citās Eiropas valstīs.

Apjomīgajā komentārā salīdzināti pirmskrīzes, krīzes laika un pašreizējie makroekonomiskie rādītāji, Volfam norādot, ka Lietuvas, Igaunijas un īpaši Latvijas ekonomika nav atlabusi pirmskrīzes līmenī.

«Latvijas IKP vēl joprojām ir 12% zem pirmskrīzes augstākā līmeņa. Tas ir sliktāk nekā Īrijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā. Pārējām divām Baltijas valstīm klājas labāk, kaut arī tās piedzīvoja milzīgu lejupslīdi,» raksta komentētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA) ir apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Šobrīd nodokļu nomaksa skaistumkopšanā, plastiskajā ķirurģijā, fizioterapijā un masāžas jomā esot dramatiska, un tā, neskatoties uz iepriekš panāktajiem uzlabojumiem, pasliktinājusies arī zobārstniecībā, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Viņi [zobārsti] ir sapratuši, ka viens no rādītājiem, ko VID analizē, ir stundu tarifu likme. [...] Vairākās darba vietās strādājot, vidējais nav pat 40 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka netiek uzrādītas stundas,» pēc nodokļu nomaksas datu analīzes secinājusi bijusī VID ģenerāldirektore, VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Līdz ar to uzlabojumi zobārstniecībā pēc tam, kad pirms dažiem gadiem VID centās palielināt algas nodokļu nomaksu šajā nozarē, izrādījušies vien īslaicīgs panākums. Pētersonei saņemtie signāli no nozares likuši tikties ar VID pārstāvjiem, aicinot sadarboties ēnu ekonomikas mazināšanā veselības jomā. Atgriešanos pie veciem ieradumiem zobārstniecībā konstatējis arī VID, secinot, ka čekus pakalpojumiem neņem tie, kuri paši saņem algas aploksnēs. «Kad pakalpojuma saņēmējs nav maksājis nodokli, nav ko no valsts atgūt,» brīdina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Tomēr abas ekspertes uzskata, ka šo situāciju vairs nevar mainīt vien ar represīvām metodēm, tas jādara ar sabiedrības iesaistīšanos, norādot arī uz draudiem, ar ko viņi riskē, neprasot attaisnojuma dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais krājējs līdz šim izmantojis iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā līdz šim ir bijusi lieliska papildu motivācija, lai savlaicīgi parūpētos par savu un ģimenes nākotni, kā arī iespēja saņemt papildu naudu, ko novirzīt uzkrājumam vai kādam pirkumam. Arī šogad ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus krājējiem, tomēr nosacījumi ir nedaudz mainījušies. Kas jāzina, skaidro Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas pārdevēju pienākumos ļauj nodrošināt veikalu stabilitāti

Jana Logina, “Tele2” Mazumtirdzniecības departamenta vadītāja, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Francija: 30 tūkstošiem sieviešu steidzami jāatbrīvojas no PIP krūšu implantiem

Lelde Petrāne, 20.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas iestādes lūgs 30 tūkstošiem sieviešu, kuras saņēmušas potenciāli defektīvus silikona krūšu implantus, tos izņemt, ziņo BBC.

Pastāv bažas, ka implanti, ko piegādājis uzņēmums Poly Implant Prothese (PIP), rada apdraudējumu veselībai.

Pagājušajā gadā tika konstatēts, ka PIP izmantojis neatļautu silikona gelu.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijas valdība izveidojusi īpašu komiteju, kas strādā pie šīs problēmas.

«Mums ir jāizņem visi šie implanti,» sacījusi kāda plastikas ķirurģe, kura darbojas šajā komisijā. «Mēs saskaramies ar veselības krīzi, kas ir saistīta ar krāpšanu,» viņa piebildusi.

Savukārt valdības pārstāve Francijas televīzijā paziņojusi, ka par rīcības plānu šajā sakarā tiks informēts šonedēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos; zaudējumus nāksies segt nodokļu maksātājiem

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru