Nekustamais īpašums

PNB banka atkārtotā cenu aptaujā ar 4,65 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī

LETA,18.03.2024

Jaunākais izdevums

Maksātnespējīgā "PNB banka" atkārtotā cenu aptaujās ar 4,65 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī, Rīgā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 11, Rīgā, sastāv no zemesgabala, uz kura atrodas bankas ēka, noliktava pagraba stāvā un pagrabs zem pagalma. Nekustamais īpašums ir iznomāts ilgtermiņa nomniekiem. Tīrie nomas ieņēmumi gadā ir 200 000 eiro.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 4,65 miljoni eiro, kamēr iepriekš rīkotajās cenu aptaujās īpašuma sākumcena bija 5,5 miljoni eiro, kā arī 4,85 miljoni eiro. Cenā neietilpst kustamā manta, kas atrodas īpašumā.

Interesenti pieteikties cenu aptaujai var līdz 2024.gada 19.aprīlim.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. ECB pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas kopš 2023.gada pievienota Latvijas Bankai, nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolīs īpašumu Eksporta ielā ar 1,7 miljonu eiro sākumcenu, kā arī atkārtoti izsolīs īpašumu Kaļķu ielā ar 2,93 miljonu eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole nekustamā īpašuma objektam Eksporta ielā 6 notiks no 2024.gada 13.februāra līdz 2024.gada 14.martam. Interesenti var pieteikties līdz 2024 gada 4.martam. Izsoles solis ir 10 000 eiro.

Objekts Eksporta ielā iekļauj domājamās daļas no zemesgabala 1650 kvadrātmetru platībā, kā arī uz tā esošo apbūvi, tostarp administratīvās ēkas ar kopējo platību 5854,1 kvadrātmetrs, bruģētu un betonētu laukumu ar kopējo platību 336,7 kvadrātmetri, kā arī inženiertehniskās komunikācijas un izbūves.

VNĪ norāda, ka šī nekustamā īpašuma labākais izmantošanas veids arī nākotnē būtu biroju telpas. Nams Eksporta ielā ir arhitektūras piemineklis, kas būvēts 1913.gadā pēc arhitekta Makša Deibnera projekta, un ir daļa no apbūves kvartāla "Forburga".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vilina ne tikai jūra, bet arī īpašumu cenas – kāpēc lietuvieši pērk mājokļus Liepājā?

Db.lv,09.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

  • 70 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (70 – jūnijā; 75 – maijā; 75 – aprīlī; 76 – martā; 76 – februārī; 78 – janvārī);

  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (9% - jūnijā; 9% - maijā; 9% - aprīlī; 9% - martā; 9% - februārī; janvārī – 9%);

  • 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (jūnijā – 17%; maijā – 18%; aprīlī – 19%; martā – 21%; februārī - 22%; janvārī – 22%);

  • 59% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (jūnijā – 52%; maijā – 55%; aprīlī - 53%; martā – 50%; februārī – 46%; janvārī – 45%);

  • - 10%** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (jūnijā – 4%; maijā – 11%; aprīlī – 11%; martā – 18%; februārī – 14%; janvārī – 14%). Šobrīd izdevīgāk pirkt.

  • 26% darījumu*** Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunajos projektos (maijā – 24%; aprīlī – 26%; martā – 26%; februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Maskavas namu atkārtotā izsolē piedāvās iegādāties ar 2,856 miljonu eiro sākumcenu

LETA,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtotā izsolē piedāvās iegādāties ar 2,856 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,856 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien, 1.oktobrī, bet noslēgsies 2024.gada 31.oktobrī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2024.gada 21.oktobrim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā izsolē, kas sākās 2024.gada 20.augustā un noslēdzās 19.septembrī, Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu.

Tāpat LETA jau ziņoja, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā cenu aptaujā žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā ir zināmi uzvarētāji desmit lotēs no 14, tās kopumā veido 80 km.

Darbiem divās lotēs ir sludināta atkārtota cenu aptauja, bet vēl divas ir rezervētas sadarbībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Cenu aptaujas rezultātā tiks slēgti līgumi ar sešiem būvuzņēmumiem, kas attiecīgi būvēs žogu 80 km garumā.

“Cenu aptauju rezultāti rāda, ka ideja dalīt uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvējamo infrastruktūras apjomu lotēs un piesaistīt iespējami vairāk būvuzņēmumu, ir bijusi veiksmīga. Mēs redzam, ka Latvijas būvniekiem ir liela interese par piedalīšanos šajā projektā. Un iepirkuma rezultāti ļauj prognozēt, ka žoga izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas vietās, kur tā līdz šim nebija, sāksies jau pavisam drīz,” norāda R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzticēto valstij nozīmīgo attīstības un uzturēšanas projektu skaits un investīciju apjoms 2023.gada laikā audzis par 17% - no 88 projektiem 355 miljonu apmērā gada sākumā līdz 2024.gadā īstenošanā esošiem 110 projektiem, kopējām investīcijām sasniedzot 410 miljonus eiro.

Uzņēmuma apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglabājot to 2022.gada līmenī.

VNĪ vadībā pērn pabeigti ēku uzturēšanas projekti 2,16 miljonu eiro vērtībā un attīstības projekti 48,08 miljonu eiro vērtībā - Rīgas pils konventa atjaunošana, Dailes teātra skvēra labiekārtošana, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ēkas atjaunošana Briselē, kā arī Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga sauszemes žoga posms 112 km garumā.

Patlaban viena no uzņēmuma prioritātēm ir Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas ārējās robežas žoga un infrastruktūras izbūve. Robežas žogu ar Krieviju prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, taču atsevišķu, īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28 km) turpinās vēl 2025.gadā. Baltkrievijas pusē robežas žoga būvniecība atlikušajā daļā gar publiskajām upēm tiks pabeigta līdz jūlija beigām. Finiša taisnē ir arī tādi VNĪ vadībā īstenoti projekti kā Valmieras drāmas teātra pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, kultūras un radošo industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera ielā 58a, Rīgā, Prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace", A. Briāna ielā 13, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kur būvdarbus plānots noslēgt līdz rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pērn VNĪ no valstij piederošo nekustamo īpašumu atsavināšanas guvis 8,7 miljonus eiro

Db.lv,23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni puse (52%) finanšu līdzekļu jeb 2,1 miljons eiro, kuri palikuši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīcībā pēc valstij piederošu īpašumu atsavināšanas 2023.gadā, ir ieguldīti dažādu ar kultūru saistītu objektu sakārtošanā, tostarp Leļļu teātra, VDT atjaunošanā un kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” izveidē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Viens no mūsu darbības mērķiem ir uzturēt optimālu valstij piederošu nekustamo īpašumu portfeli. Tādēļ valstij piederošos īpašumus, kuri nav izmantojami publiskā sektora vajadzībām, pārdodam, daļu no iegūtajiem līdzekļiem novirzām vai nu iepriekš plānotiem remontdarbiem vai attīstības projektiem, vai arī ārkārtēju situāciju risināšanai. Ar kultūras funkciju saistīti objekti vai kultūrvēsturiski īpašumi ir viena no mūsu prioritātēm,” skaidro Vārna.

No valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ienākumiem nekustamo īpašumu sakārtošanai 2023.gadā pavisam novirzīts 4,1 miljons eiro. Tie ieguldīti, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kāpņu atjaunošanā un elektroinstalācijas sakārtošanā, Tautas frontes muzeja ēkas kultūrvēsturiskajā izpētē, arī atsevišķos attīstības objektos, tostarp Leļļu teātra un Valmieras drāmas teātra atjaunošanā, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” tapšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskais Majoru muižas komplekss Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, ir veiksmīgi nosolīts atkārtotā izsolē par 699 084,97 eiro.

Īpašuma atkārtotā izsole noslēdzās 27. jūnijā ar sākumcenu 315 084,97 eiro un 2000 eiro soli un tajā piedalījās 4 dalībnieki, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

“Ceram, ka investoru aprūpēta, Majoru muiža drīzumā atvērs savas durvis kā viesmīlības vai dzīvojamo platību objekts. Šis unikālais komplekss piedāvā izcilu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību prestižajā Jūrmalas reģionā. Nekustamais īpašums var kļūt par izcilu viesnīcu, kas būs pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Jūrmalas pilsētas viesiem. Savukārt pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, potenciālie pircēji iegūs iespēju iegādāties vērtīgus īpašumus Jūrmalas centrā un tiks papildināta pilsētas vide,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Aizliegums cirst kokus ar mazāku caurmēru galvenokārt ietekmēs mazo mežu īpašniekus

Db.lv,30.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv,12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav skolotāju – nav nākotnes: pēc trīs gadiem iedzīvosimies 14 000 STEM speciālistu trūkumā

Db.lv,29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju.

Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu. Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu jomā – Euribor

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs,29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic Horizon Fund par savu biroju apsaimniekotāju izvēlas Colliers

Db.lv,12.01.2024

“Baltic Horizon Fund” vadītājs un atbildīgais par fonda biroju ēkām Latvijā Edvīns Karbausks.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot īpašumu attīstības stratēģiju, investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu biroju ēku “Upmalas Biroji BC”, “Vaiņodes 1” un “S27” (iepriekš “LNK Centrs”) apsaimniekotāju ir izvēlējies nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumu “Colliers”.

No 1. februāra “Colliers” sniegs īpašumu apsaimniekošanas, grāmatvedības un nomas pakalpojumus.

“Baltijas lielākā galvaspilsēta Rīga šobrīd ļoti dinamiski attīstās. Organizāciju mainīgās vajadzības pēc nekustamajiem īpašumiem un mūsu piedāvājums nozīmē jaunas iespējas komercīpašumu tirgus straujai attīstībai. Īstenojot mūsu īpašumu attīstības stratēģiju, par savu partneri esam izvēlējušies “Colliers”, kas Latvijā ir neapšaubāms līderis biroju ēku segmentā. Uzņēmuma pieredze un zināšanas, kā arī mūsu fonda iespējas sniegs mūsu nekustamo īpašumu nomniekiem izcilu komfortu un attīstības perspektīvas," stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs un atbildīgais par fonda biroju ēkām Latvijā Edvīns Karbausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru