Šogad pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies SEB banka, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Joprojām lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apmēra ir Swedbank - tās aktīvi 2017.gada marta beigās bija 5,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 208,094 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.

Otras lielākās bankas Latvijā - ABLV Bank - aktīvi marta beigās bija 3,919 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada beigām ir par 1,1% jeb 41,328 miljoniem eiro vairāk, savukārt SEB bankas, kura pirmajā ceturksnī apsteigusi Rietumu banku, aktīvi bija 3,576 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 1,981 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Rietumu bankas aktīvi 2017.gada 31.martā bija 3,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 73,515 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet Nordea Bank Latvijas filiāles aktīvi samazinājušies par 1,3% jeb 42,549 miljoniem eiro - līdz 3,178 miljardiem eiro.

Finanšu tirgu kritums, ko izraisījis Lielbritānijas vēlētāju lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas finanšu sistēmu tiešā veidā, domājams, būtiski neietekmēs, bet tam varētu būt netieša ietekme caur Skandināviju, kur darbojas Lietuvas lielāko komercbanku mātesbankas, uzskata Lietuvas Banka Makroprudenciālās analīzes nodaļas priekšnieks Andrjus Škarnulis.

Pēc viņa teiktā, lielākajiem Lietuvas finanšu sistēmas dalībniekiem - bankām - Lielbritānijā ir relatīvi nelieli aktīvi un pasīvi - mazāk par 0,5%. Arī Lietuvas banku investīcijas finanšu instrumentos sterliņu mārciņās ir nelielas un sabalansētas.

«Lietuvas bankas tendētas nodarboties ar tradicionālajām banku operācijām - izsniegt kredītus iedzīvotājiem, tādēļ to investīcijas vērtspapīros veido relatīvi nelielu daļu no visiem aktīviem - aptuveni 8%, un tas nozīmē, ka iespējamie zaudējumi vērtspapīru cenu krituma dēļ nebūtu lieli,» Škarnulis sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilzdams, ka Lietuvas bankām uzkrātas pietiekami lielas kapitāla rezerves, kuru pietiktu iespējamo zaudējumu segšanai.

Žurnāls Global Finance jau 25.reizi publicējis ikgadējo 50 pasaules drošāko banku sarakstu.

Neskatoties uz Brexit un diezgan stresaino ekonomisko vidi Eiropā, šī kontinenta bankas arī šajā gadā dominē saraksta pirmajā desmitniekā. Savukārt rezultātus uzlabojušas Āzijas bankas, pakāpjoties par vairākām vietām divdesmitniekā.

Šajā gadā sarakstā iekļuvušas Zviedrijas Swedbank (30.vieta) un SEB (44.vieta), tāpat sarakstā iekļuvusi ASV Bancorp un Somijas OP Corporate Bank (pirms tam – Pohjola Bank), kas noslēdz sarakstu ar 50.vietu.

Saraksts tiek veidots, balstoties uz banku reitingiem, ko piešķīrušas starptautiskās reitingu aģentūras, izvērtējot 500 pasaules lielāko banku aktīvus.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt, kuras ir 30 drošākās bankas pasaulē!

Starptautiskā lidosta Rīga noslēgusi līgumu ar SIA Merks par nepieciešamo būvdarbu veikšanu jaunajā ziemeļu piestātnē. Pēc to realizācijas pasažieriem būs pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, jaunas komercplatības un plašas uzgaidāmās telpas, kas viss kopumā palielinās lidostas kapacitāti.

«Realizējot šo termināļa paplašināšanas kārtu, uzlabosim pasažieru ērtības un sniegto pakalpojumu kvalitāti,» komentē starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2016.gada rudenim, to līgumcena ir 8,87 miljoni eiro.

Būvuzraudzību nodrošinās pilnsabiedrība Būvalts P.M.G., projekta autori ir SIA Arhis Arhitekti.

Lidosta šo projektu realizē savas saimnieciskās darbības ietvaros, finansējot to no saviem līdzekļiem un piesaistot kredītlīdzekļus no POHJOLA BANK PLC.

Lidostas termināļa attīstības 5.kārtas projekta ietvaros līdz 2015.gada septembrim realizēts būvniecības pirmais posms, kā rezultātā paplašināta ārpus Šengenas zona un izbūvēti trīs jauni iekāpšanas sektori un plašākas telpas ielidojošajiem pasažieriem.

Investējot vaitrāk nekā 26 miljonus eiro, starptautiskajā lidostā Rīga pirmdien atklāta jaunā ziemeļu piestātne, informē lidostas pārstāve Laura Karnīte. Pēc jaunās ziemeļu piestātnes atvēršanas tranzīta pasažieru zona ļaus apkalpot 7 - 10 miljonus pasažieru gadā.

Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, divi jauni veikali un piecas kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas un ērtas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9828,39 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.

Lidostai Rīga attīstoties par reģionālo tranzīta centru, paredzams aizvien lielāks tranzīta pasažieru skaita pieaugums - jau šobrīd to ir 27% no visiem pasažieriem. Tālo lidojumu pasažieriem jaunā piestātne piedāvā plašu un ērtu tranzīta zonu, savukārt ap piestātni ierīkotā hidrantu sistēma tiešai degvielas padevei no degvielas bāzes ļauj ātrāk uzpildīt lielos gaisa kuģus. Jaunās gaisa kuģu stāvvietas atrodas termināļa tuvumā, kas ļauj pasažieriem ērtāk un ātrāk nokļūt gaisa kuģos, mazāk izmantojot autobusus.