To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Maksājumu karšu terminālu un risinājumu izstrādātājs Point Transaction Systems 2010. gadu Latvijā ir noslēdzis ar 1,675 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 5% vairāk nekā 2009.gadā.

Lietuvā uzņēmuma apgrozījums bija 1,011 milj. Ls, bet Igaunijā – 268 tūkst. Ls. Point kopējais Baltijas uzņēmumu apgrozījums pērn pieaudzis par 84%.

Darbības rezultātus ir izdevies sasniegt tāpēc, ka uzņēmums paplašinājis darbību kaimiņvalstu tirgū, DB paskaidro Point Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns. 2010.gada sākumā tika atvērta Point pārstāvniecība Lietuvā, bet Point filiāle Igaunijā tika atvērta 2010.gada oktobrī.

Kā vienu no būtiskākajiem 2010. gada notikumiem karšu maksājumu jomā Baltijā Point Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns atzīmē tirgotāju pāreju no iepriekšējās paaudzes kasu sistēmām uz čipkaršu norēķinu termināļiem.

Elektrisko maksājumu risinājumu nodrošinātājs Point nedēļās laikā atjaunojis karšu norēķinus vairāk nekā 400 Latvijas Krājbankas klientiem, informē uzņēmums.

Latvijas Krājbanka, līdzīgi kā citas bankas, ir viens no Point klientiem un sadarbības partneriem, līdz ar to bankas maksātnespēja tieši ietekmē arī uzņēmumu Point un tā klientus – tirgotājus, norāda Point Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns.

Tāpēc sadarbībā ar citām bankām uzņēmums šajās dienās dara visu, lai iespējami ātrā laikā klientiem atgrieztos iespēja veikt norēķinus. «Uzskatu, ka tieši pateicoties citu Latvijas banku operatīvajai rīcībai situācija normalizējas ar katru dienu,» saka A. Štikāns.

Šobrīd tirgotāji, kuri līdz šim strādāja ar Latvijas Krājbanku, slēdz jaunus sadarbības līgumus ar citu banku vai arī pa tiešo ar uzņēmumu Point.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild maksājumu karšu apstrādes sistēmu un risinājumu izstrādātāja Point Transaction Systems vadītājs Agris Štikāns:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Esmu strādājis dažādus darbus - gan par administratoru televīzijā, gan par datoru inženieri, gan par krāvēju rūpnīcā. Vienā saulainā dienā, sēžot Esplanādē uz soliņa un sapņojot par nākotni, pie sevis noteicu, es gribētu strādāt IT nozarē, bet, lai tas būtu saistīts ar kādu ierīču programmēšanu. Pēc kāda laika mani uzmeklēja un piedāvāja darbu POINT.

Maksājumu karšu apstrādes sistēmu un to risinājumu izstrādātāja Point Transaction Systems produkcijas eksports uz citām valstīm, salīdzinot ar aizvadīto gadu, šogad pieaugs par 30%, prognozē uzņēmums.

Pērn Point programmatūras eksporta apgrozījums uz ārvalstīm veidoja aptuveni 378 tūkstošus latu, liecina uzņēmuma paziņojums.

Uzņēmuma programmatūras pamata eksporta tirgus ir Skandināvijas un arī pārējās Baltijas valstis. «Pamatā strādājam Skandināvijas tirgum un nodrošinam Point Lietuvas un Igaunijas birojus, taču esam iesaistīti arī vairākos starptautiskos projektos un, protams, apkalpojam arī dažādas norēķinu un maksājumu sistēmas Baltijā,» norāda Point Transaction Systems Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns.

Galvenokārt uzņēmums eksportē maksājumu karšu terminālu programmatūru, kā arī ar to saistītās komponentes – dažādus serverus, uzskaites un atskaišu sistēmas un maksājumu plūsmas koncentratori.

Pēc līdzšinējā kompānijas Yahoo izpilddirektora Skota Tomsona «skaļās» atkāpšanās no amata kompānijas valdē trīs vietas tiks piešķirtas vieniem no Yahoo investoriem Third Point, tādējādi ievērojami palielinot investoru ietekmi Yahoo.

Kompānijas Yahoo līdzšinējais izpilddirektors Skots Tomsons (Scott Thompson) atkāpās no amata svētdien, 13. maijā, sekojot skandālam par viņa falsificēto universitātes diplomu datorzinātnēs. Nepatiesas ziņas par akadēmisko izglītību IT nozarē tika iekļautas arī viņa dzīves gājumā (CV). Tāpat pasaules mediji ziņo, ka viņa atkāpšanu ietekmēja arī pirms neilga laika uzstādītā vairogdziedzera vēža diagnoze. Pēc S. Tomsona atkāpšanās viņa vietā iecelts Ross Levinsons (Ross Levisohn), kompānijas mediju vadītājs.

Jautājumam par S. Tomsona neptieso dzīves gājumu pievērsās Daniels Loebs (Daniel Loeb) – viena no lielākajiem Yahoo investoriem Third Point pārstāvis. Third Point pieder 5,8% Yahoo daļu, un tagad tas būtiski palielinās savu ietekmi kompānijā, turklāt paredzams, ka Third Point turpmāk varēs būtiski ietekmēt uzņēmuma stratēģiju, vēsta Reuters.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Uzņēmums, kas darbojas maksājumu karšu terminālu jomā, Point Transaction Systems atvēris uzņēmuma filiāli Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, tādējādi paplašinot savu darbību un nodrošinot pārstāvniecību visās trīs Baltijas valstīs.

Latvijā uzņēmums darbojas jau 12 gadus, bet Lietuvā pārstāvniecība tika atvērta pirms gada.

«Igaunija nav pilnīgi nezināms lauciņš mūsu uzņēmumam, jo Point vairākus gadus nodrošinājis Igaunijas klientus ar maksājumu karšu risinājumiem no Somijas. Vietējas filiāles atklāšana veicinās uzņēmuma turpmāko attīstību Igaunijas tirgū un nodrošinās vienotos pakalpojumu standartus visā Baltijā,» stāstīja Point Transaction Systems vadītājs Baltijas valstīs Agris Štikāns.

Savukārt Point Somijas biroja vadītāja Hanna Harjuvaara norāda, ka Point ienākšana Igaunijas tirgū ir stratēģisks solis, lai nostiprinātu pozīcijas Baltijas reģionā. «Pasūtījumu skaits elektronisko maksājumu risinājumu izstrādei no Igaunijas pieaug, tāpēc investīcijas filiāles atklāšanā palīdzēs nostiprināt ilgtermiņa attiecības ar klientiem un nodrošināt biznesa attīstību,» viņa piebilst.

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā aizvien populārāka kļūstot bezvadu norēķinu terminālu izmantošana un pusotra gada laikā portatīvo terminālu skaits uzņēmuma klientu vidū pieaudzis par 33%, liecina Point Transaction Systems dati.

Sākoties vasaras sezonai šī tendence kļūstot aizvien izteiktākā, jo bezvadu tehnoloģijas iespējas ir piemērotas maksājumu pieņemšanai vasaras kafejnīcās un restorānos, izbraukuma tirdzniecībā, sporta pasākumos un pludmalēs.

Uzņēmuma valdes loceklis Latvijā Agris Štikāns uzsver, priekšrocības, ko nodrošina bezvadu norēķinu ierīces ir iespēja pieņemt maksājumus jebkurā vietā un laikā, augstāks drošības līmenis, jo kasē neglabājas lielas naudas summas, ātrāka klientu apkalpošana, apgrozījuma un klientu pieaugumus, pateicoties iespējai norēķināties ar kartēm.

Point grupa ir vadošais uzņēmums elektronisko maksājumu risinājumu jomā Eiropā. Grupa apkalpo vairāk nekā 400 tūkst. maksājumu ierīču. Point pārstāvniecības darbojas Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Islandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā un Zviedrijā.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Lielie šīs vasaras pasākumi kā Dziesmu un deju svētki un gaidāmais jauno izpildītāju konkurss Jaunais Vilnis veicinājuši pieprasījumu pēc portatīvajiem norēķinu termināliem.

Vasaras mēnešos interese par portatīvajiem norēķinu termināliem no tirgotāju puses pieaugusi par 21%, informē norēķinu terminālu risinājumu izstrādātājs un pakalpojumu sniedzējs Point Transaction Systems.

«Izbraukuma tirdzniecība, vasaras kafejnīcas pasākumu laikā un vēlme piemēroties klientu ērtībām un iespējai norēķināties ar karti pat pludmalē ir noteicošais faktors šovasar, tādēļ arī mēs izjūtam izteiktāku interesi par bezvadu terminālu iegādi un nomu,» norāda Point pārdošanas vadītājs Ints Dimiņš.

Point pārstāvis atzīmē, ka īpaši vasaras sezonā bezvadu termināli palīdz nodrošināt servisu, jo aptuveni 40% līdz 55% no visiem maksājumiem tiek veikti ar karti, to īpaši iecienījuši ārzemju tūristi.

Šogad riepu maiņas sezona sākās jau oktobra otrajā pusē, bet patlaban interesentiem uz riepu nomaiņu jāgaida divas dienas, aģentūrai LETA atzina autoservisos.

Pirelli Key Point autoservisu tīkla attīstības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Zeimanis stāstīja, ka kopš oktobra beigām Pirelli Key Point" servisi apkalpojuši vidēji 300 automašīnu dienā. Savukārt patlaban interesentiem uz ziemas riepu nomaiņu ir jāgaida vidēji divas dienas. Ņemot vērā laika apstākļus, prognozējām, ka rinda pieaugs vidēji trīs dienas uz priekšu, teica eksperts.

Arī Rīgas diennakts autoservisā Oranž garaž atzina, ka auto īpašnieku interese nomainīt sezonai atbilstošas riepas vērojama jau trīs dienas, savukārt šodien, uzkrītot pirmajam sniegam, paaugstināta interese pēc sezonas riepu nomaiņas nav vērojama. "Oranž garaž" atzina, ka autoservisā rindas neveidojas, jo pasūtījumi tiek pieņemti pēc pieraksta - patlaban uz riepu nomaiņu jāgaida viena diena.

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Riepu, disku, akumullatoru un eļļu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības holdings Latakko šogad kaļ plānus palielināt apgrozījumu līdz 57 milj. eiro, tostarp arī verot vaļā veikalus Lietuvā. Šādu plānu īstenošana prasīs aptuveni 40 jaunu darba vietu radīšanu un vairāk nekā miljonu eiro investīcijas, norādīja Latakko dibinātājs un īpašnieks Jevgēnijs Kopilkovs.

Attīstības plāni paredz, ka šogad Latakko plāno atvērt pirmos astoņus starptautiskā tīkla Pirelli Key Point riepu centrus Lietuvā.

Holdinga Latakko, ko veido seši uzņēmumi Baltijas valstīs, apgrozījums pērn pieauga par 64% līdz 46 milj. eiro pēc neauditētiem finanšu rezultātiem. Pērn apgrozījuma pieauguma «lokomotīves» bija riepas vieglajām un kravas automašīnām, kā arī lauksaimniecības tehnikai. 2011. gadā Latakko turpināja attīstīt Pirelli Key Point riepu centru starptautisko tīklu, ieejot Igaunijas tirgū.

Ņemot vērā pērnā gada rezultātus, uzņēmums cer iekļūt 120 lielāko Latvijas kompāniju skaitā, vērtējot pēc apgrozījuma, savukārt pēc 2012. gada rezultātiem Latakko cer nostiprināties Latvijas lielāko kompāniju pirmajā simtniekā, uzņēmuma plānus ieskicēja Latakko izpildirektors Mārtiņš Stelps.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).