Citas ziņas

Policija notver par krāpšanu lielos apmēros apsūdzēto bijušo Carnikavas pagasta vadītāju

Gunta Kursiša, 28.06.2013

Jaunākais izdevums

Pateicoties iedzīvotāju atbalstam, Jūrmalā Valsts policijas (VP) darbinieki aizturējuši meklēšanā esošo Dzintru Heidenbergu, kas turēta aizdomās par krāpšanu lielos apjomos, ziņo VP.

Iepriekš mediji rakstīja, ka Dz. Heidenberga savulaik – laikā no 1992. līdz 1994. gadam vadīja Carnikavas pagasta padomi, taču policija neizpauž sīkāku informāciju par iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Zināms vien, ka viņa bijusi meklēšanā par sevišķi smaga nozieguma veikšanu.

1947. gadā dzimusī Dz. Heidenbergas dzīvesvieta ir Jūrmala, Jomas iela, taču pērn decembrī viņa to pametusi un devusies nezināmā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Aerodium līdzīpašnieka Ivara Beitāna un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola strīda sekas, ir pamats satraukumam par uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Šobrīd no sešus gadus ilgās tiesāšanās pāri ir palikusi tikai krimināllieta pret Ivaru Beitānu, un tā var kļūt par precedentu, ka uzņēmējs tiek krimināli sodīts par uzņēmējdarbību.

Īsumā – 2008. gadā ar Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa Sporta sertifikācijas centrs (GSSC) saņem LIAA sniegto ES un valsts atbalstu Jelgavas gaisa tuneļa būvniecībai – aptuveni divus miljonus eiro. 2011. gadā LIAA pieprasa naudu atpakaļ, jo finanšu sasniegumi ir tālu no prognozēm, kas izdarītas pirms krīzes. Augstākajā tiesā pierāda, ka maksātnespējīga uzņēmuma dalībniekiem divi miljoni nav jāatmaksā.

Tas nav mainījis Ozola nostāju, ka Beitānam jāpiedzīvo sods par paveikto, – par to, ka valsts nav saņēmusi atpakaļ naudu, ko piešķīra kā atbalstu GSSC. Varēja taču pagaidīt ar biznesa rezultātiem, bet negaidīja. Tuneli pārdeva izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK saskata iespējamu Sadales tīkla pārkāpumu lietā par krāpšanos ar OIK

LETA, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kratīšanas Rīgas satiksmē veiktas jaunā kriminālprocesā, kas izdalīts no nanoūdens lietas

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas kratīšanas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) veiktas kriminālprocesā, kas izdalīts no patlaban prokuratūras lietvedībā esošās tā dēvētās RS «nanoūdens» krimināllietas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kuru apstiprināja prokuratūrā.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka, izvērtējot tā dēvētajā RS nanotehnoloģiju krimināllietā iegūtās ziņas, šogad 3.maijā pieņemts lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu un jauna kriminālprocesa sākšanu, proti, iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Jaunais kriminālprocess tika nodots izmeklēšanai VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP). Šajā izdalītajā kriminālprocesā procesa virzītājs veica kratīšanas, līdz ar to par citiem jautājumiem ieteicams vērsties ENAP, norādīja Eiduka.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA komentārus par izmeklēšanu nesniedza. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska, iepriekš preses brīfingā taujāts, vai šīs nedēļas kratīšanas saistītas ar kādu jau zināmu lietu, atbildēja, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt šādu informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Konference Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu plānošanas jomā pēdējo gadu laikā vērojama lielāka stabilitāte nekā iepriekš, tomēr aizvien pastāv dažādi izaicinājumi, ar ko jāsaskaras uzņēmējiem, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» atzina eksperti.

Pērn Latvijas nodokļu sistēma piedzīvoja revolucionāras pārmaiņas, kuras vienus priecēja, bet citus apbēdināja. Būtiski satricinājumi skāra banku sektoru, ko izjuta arī uzņēmēji. Kopumā gan nodokļi iekasēti tādā apmērā kā plānots.

Arī nākotnē gaidāmas izmaiņas, līdz ar to uzņēmējiem jātur roka uz pulsa, lai nenokavētu to ieviešanu savā darbībā.

Galerijā augstāk - ieskats konferences norisē!

Ziņas no konferences:

FOTO: Kā Baltijas valstīs atšķiras netiešie nodokļi?

Publisko pakalpojumu sektors būtiski kavē investīcijas digitālajās tehnoloģijās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV).

Neminot personas vārdu, Prokuratūras pārstāve Laura Majevska informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors šodien vērsās Saeimā ar ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Minētais pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru (aptuveni 170 000 eiro) izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

27 gadus vecais Aleksandrs Gorikijis un 25 gadus vecā Anastasija Šveiņika no Latvijas apsūdzēti krāpšanā un naudas atmazgāšanā.

Austrālijas Kvīnslendas štatā viņi apsūdzēti 31 cilvēka apkrāpšanā, izkrāpjot vienai personai līdz 6293 Austrālijas dolāru.

Kopumā pāris Austrālijā apkrāpis vairāk nekā 200 cilvēku, kuri domāja, ka iegādājas internetā dārza mēbeles, sporta aprīkojumu, laivu motorus un citas preces.

Apsūdzētie, izmantojot 28 viltus vietnes, izkrāpuši kopumā 252 000 Austrālijas dolāru.

Pircējiem tika lūgts atklāt savus kredītkaršu datus, bet tika piedāvāta papildu atlaide, ja viņi maksā ar bankas pārskaitījumu.

Pēc tam pircējiem tika nosūtīts piegādes datums, kurā nekādas preces tā arī netika piegādātas. Pēc tam ar viltus uzņēmumiem vairs nav bijis iespējams sazināties. Tīmekļa vietnēs norādītie telefona numuri atvienoti, bet pircēju sūtītās e-pasta vēstules ignorētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Rīgas enerģija policijai lūdz pārbaudīt iespējamu pretlikumīgu vēršanos pret uzņēmumu OIK atļauju skandālā

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā aizturētais grupējums izkrāpis vairāk nekā 2 miljonus eiro no Ķīnas iedzīvotājiem

LETA, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Latvijā aizturētais noziedzīgais grupējums izkrāpis vairāk nekā divus miljonus eiro no Ķīnas iedzīvotājiem, preses konferencē informēja Valsts policijas (VP) kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš.

Krāpšana notikusi izmantojot telefonkrāpšanas metodes, skaidroja Lazdiņš, piebilstot, ka krāpšana veikta laika posmā no šī gada marta līdz jūlija beigām.

VP saņēma tiesiskās palīdzības lūgumu no Ķīnas, kā rezultātā veikta izmeklēšana un operatīvās darbības divu mēnešu garumā, kas rezultējusies pirmdien veiktajā operācijā, skaidroja Lazdiņš.

Tāpat viņš minēja, ka palīdzība saņemta no Valsts robežsardzes, jo iesaistīts liels skaits aizdomās turamo, kuriem nav skaidra izcelsmes valsts, kā arī ir aizdomas par to, vai viņi atrodas Latvijā legāli.

Lazdiņš norādīja, ka starp aizturētajiem ir arī viens Latvijas pilsonis un piebilda, ka ir izņemts liels apjoms ar lietiskajiem pierādījumiem, kas palīdzēs Ķīnas tiesībsargājošajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - EM vēršas Valsts policijā par iespējamo krāpšanos ar OIK

Rūta Lapiņa, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits turpina sarukt, nodokļu administrācijai būs lielākas tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra vairākos gadījumos

Saeima pirmajā lasījumā vakar akceptēja piedāvātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz lielākas tiesības Valsts ieņēmumu dienestam. Piedāvāto izmaiņu redakcijas gan vēl tikšot slīpētas Saeimas atbildīgajā komisijā.

Riska zona

Grozījumi paredz, ka nodokļu administrācija varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu; ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt pienākumu sadarboties ar VID, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka šovasar ieviesīs ātro maksājumu jeb zibmaksājumu iespēju, kas nozīmē - nauda jebkurā diennakts laikā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā, arī ja tas ir citas kredītiestādes klients, un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami.

Latvijas Bankas valdes loceklis, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs Harijs Ozols informēja, ka zibmaksājumu dalībnieku loks paplašināsies pakāpeniski. Augusta beigās zibmaksājumu infrastruktūra būs pieejama izmantošanai Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmas dalībniekiem. Sistēma izvērtīsies plašāka novembra beigās, kad Latvijas Bankas risinājums tiks savienots ar eirozonas infrastruktūru. Sākotnēji zibmaksājumiem eirozonā gatavas pievienoties 30 kredītiestādes, un to skaits pakāpeniski augs, lēsa Ozols. Viņš atzina, ka zibmaksājumu piedāvātās ērtības maksātājiem būs atkarīgas no kredītiestāžu gatavības izmantot šo maksājumu infrastruktūru un to piedāvātajiem gala risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas Parlamentā notiks publiska uzklausīšana par ABLV gadījumu

Dienas Bizness, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

  • ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

  • Pilatus Bank. Maltas gadījums.

  • Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata jau šomēnes tiesā varētu iesniegt bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, uzņēmumam gatavojoties pārdot aktīvus ASV kompānijai, piektdien vēsta laikraksts Nikkei.

Laikraksts norāda, ka Takata oficiālu lēmumu par bankrota pieteikuma iesniegšanu pieņems šomēnes paredzētajā padomes sēdē.

Nikkei raksta, ka ASV autodetaļu ražotājs Key Safety Systems, kas pieder Ķīnas Ningbo Joyson Electronic, pārņems Takata darbību.

Pēc šo ziņu nonākšanas atklātībā Tokijas fondu biržā pārtraukta Takata akciju tirdzniecība, lai sniegtu investoriem laiku šo informāciju apstiprināt.

Takata kopš 2013.gada ir ierauts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvējošu atlūzu izplatīšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: Aptuveni 15% saskaņoto paziņojumu tiek aizpildīti nepareizi

Žanete Hāka, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī, ātrāk iestājoties tumšajam laikam, palielinās risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Gjensidige Latvija brīdina, ka praksē regulāri sastopamas situācijas, kad iesaistītām pusēm ir grūtības vienoties par negadījuma apstākļiem.

Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds vērš uzmanību situācijām, kad negadījumā cietusī puse saskaras ar agresīvām darbībām no vainīgā vadītāja puses.

«Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana negadījuma vietā bieži notiek visai nepatīkamos apstākļos. Cilvēki mēdz būt stresā un emocionāli ievainojami. Papildu emocionālo slodzi uzliek arī tas, ka viņu transportlīdzekļi rada neērtības citiem vadītājiem vai sadursmes dēļ radies sastrēgums. Situāciju ietekmē arī citi aspekti – traucēt var pat, piemēram, lietus vai diennakts tumšais laiks. Šos apstākļus reizēm izmanto avārijas izraisītājs un piespiež uzņemties atbildību nevainīgam transportlīdzekļa vadītājam,» saka Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotā komiteja TAX3* organizēja publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā».

Uzklausīšanas sanāksmes ierakstu iespējams apskatīt zemāk.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

1. ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

2. Pilatus Bank. Maltas gadījums.

3. Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

Par TAX3: EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas tiesa pirmdien piespriedusi bijušajam «Latvijas krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam divarpus gadu ieslodzījumu lietā par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izkrāpšanu.

Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa atzina Antonovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā.

Tiesa nolēma, ka ieslodzījums Antonovam jāizcieš vispārēja režīma kolonijā.

Antonovs savu vainu tiesā atzina. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika apcietināts tiesas zālē.

Jau ziņots, ka Antonovs tika aizturēts 2018.gada 12.aprīlī. Dienu vēlāk viņam tika noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, kas 26.septembrī tika nomainīts pret mājas arestu.

Pēc izmeklēšanas materiāliem, Antonovs saziņā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem šajā bankā noformējis 150 miljonu rubļu (divi miljoni eiro) kredītlīniju ar procentu likmi 18% gadā. Kredītlīnija piešķirta īpaši nodibinātai firmai, kas nav veikusi reālu darbību. Antonovs ar līdzdalībniekiem saņemtos līdzekļus piesavinājušies, un viņiem nav bijis nodoma tos atdot, teikts lietas materiālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijā strādājošo banku klienti saņēmuši zvanus ar mērķi izkrāpt klienta identifikācijas datus, tādēļ aicina tos neizpaust.

"Luminor banka" ir saņēmusi informāciju par krāpnieciskiem zvaniem iedzīvotājiem, kad, uzdodoties par bankas pārstāvjiem, tiek zvanīts bankas klientiem, ar mērķi izkrāpt internetbankas pieejas datus, informē bankas pārstāvji. Brīdinājumu par krāpnieciskiem zvaniem, epastiem un īsziņām savā mājaslapā izvietojusi arī "SEB banka".

"Luminor" eksperti atgādina, ka banka nekad nezvana un nesūta klientiem e-pasta vēstules ar lūgumu izpaust klientu privātos datus (konta numuru, maksājumu kartes datus - kartes numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugurē, kartes PIN kodu, internetbankas pieejas paroles, u.c.), nelūdz autorizēties internetbankā vai apstiprināt maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Takata iesniedz tiesā bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem

LETA--AFP, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, pirmdien paziņojusi kompānija.

Takata pieteikumu tiesā Tokijā iesniedza pēc uzņēmuma padomes sēdes.

«26.jūnijā notikušajā padomes sēdē mūsu kompānija nolēma sākt procedūru, iesniedzot pieteikumu bankrota aizsardzībai,» pavēstīja Takata, piebilstot, ka tiesa pieņēmusi pieteikumu.

Mediji vēsta, ka kompānijas saistības pārsniedz triljonu Japānas jenu (8,04 miljardus eiro).

ASV autodetaļu ražotājs Key Safety Systems, kas pieder Ķīnas Ningbo Joyson Electronic, pārņems Takata darbību, paziņojušas abas kompānijas.

Takata pārdos savus aktīvus un uzņēmumus Key Safety Systems par 1,588 miljardiem dolāru (1,421 miljards eiro), pavēstīja kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deguna galā, bet neredzami

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tikai pēc sižeta televīzijā uzdeva ierosināt lietu par krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Pēc tam, kad TV3 raidījums Nekā personīga pauda bažas par to, ka krāpšanā iesaistīti vairāki zaļās enerģijas uzņēmumi, atbildīgajiem pēkšņi it kā nokrita rozā brilles attiecībā par šī lauciņa darboņiem.

Viens no personāžiem zaļās strāvas stāstā ir AS Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris. Pēc uzjundītā skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām viņš atkāpies no amata. R. Lūsverim, kurš atbildēja par pieslēgumu procesa darba organizēšanu, uzdots līdz 30.oktobrim sniegt «visaptverošu pārskatu par savu darbību šajā jautājumā». Nav zināms, cik detalizēts būs un vai vispār būs paskaidrojuma raksts un ko no tā varēs vai nevarēs secināt, tomēr savdabīgi, ka R. Lūsveris, lai gan no 26. oktobra vairs nav kompānijas valdes loceklis, tomēr vismaz oficiāli turpina darbu Sadales tīklu attīstības direktora amatā. Db.lv uzņēmumā Sadales tīkls noskaidroja, ka R. Lūsveris, kurš, pēc amatpersonas deklarācijā norādītā, pērn Sadales tīklā nopelnījis 105 tūkstošus eiro, ir «prombūtnē», darba devējam smalkākus komentārus nesniedzot. Savukārt par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija šo jucekli nekomentē vispār, saucot to par uzņēmuma iekšējo lietu. Tiesa, šie jautājumi kopumā nebūtu jācilā ne ministrijai, ne medijiem, un arī OIK atļauju spēlītes varētu vieglu roku turpināties, ja mediji nebūtu izgaismojuši OIK atļauju saņēmēju «iekšējās lietas».

Komentāri

Pievienot komentāru