Gāztā Kirgizstānas prezidenta dēls Maksims Bakijevs visticamāk ir pametis Latviju un devies uz kādu citu Šengenas zonas valsti. «Ja viņš būtu Latvijā, mēs viņu jau būtu atraduši,» DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Arī Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins DB teica, ka policija veikusi pietiekami aktīvu meklēšanu, lai šobrīd varētu apgalvot, ka M. Bakijevs vairs neatrodas Latvijā. Viņa izdošanu prasīja Kirgizstānas varas iestādes, kuras M. Bakijevu apsūdz korupcijā. Maija beigās beidzas termiņš M. Bakijeva Šengenas vīzai, kuru viņam izsniegusi Šveice.

M. Bakijevs Latvijā pēdējo reizi ieradās 3. maijā ar privātu lidmašīnu no Minskas, bet šī lidmašīna jau 3. maijā devusies prom. Iekšlietu ministre nepieļauj, ka M. Bakijevs varētu būt devies uz Baltkrieviju, kur patvērumu radis viņa tēvs, gāztais Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs. Ja, Interpola meklēšanā esošais, M. Bakijevs būtu mēģinājis doties uz kādu trešo valsti, ar kuru Latvijai ir robežkontrole, viņš būtu aizturēts, ir pārliecināta L. Mūrniece. To, ka M. Bakijeva bildes atrodas pat nomaļākajos Latvijas robežkontroles punktos DB pirmdien pārliecinājās uz Latvijas un Krievijas robežas Opoļos.

Latvijas Ģenerālprokuratūras saņemtā Kirgīzijas atbilde uz papildinformācijas pieprasījumu sakarā ar iepriekš saņemto pagaidu apcietinājuma piemērošanas lūgumu Maksimam Bakijevam ir pretrunīga, informēja Ģenerālprokuratūrā.

Tādēļ, lai būtu iespējams ierosināt piemērot M.Bakijevam pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai, Latvijas Ģenerālprokuratūra ir atkārtoti nosūtījusi steidzamu pieprasījumu Kirgīzijas Ģenerālprokuratūrai par informācijas sniegšanu M.Bakijeva lietā.

Db.lv jau rakstīja, ka policija uzsākusi Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla M. Bakijeva meklēšanu. Prokuratūra gan vēl nav saņēmusi pieprasīto papildus informāciju, kas tika lūga, lai novērstu pagaidu apcietinājuma lūgumā esošo pretrunu un neskaidrību novēršanai, taču policijas šībrīža darbības ir saskaņotas ar prokuratūru.

Db zināms, ka šobrīd ir sāktas operatīvās darbības ar mērķi noskaidrot viņa atrašanās vietu. Jau otrdienas vakarā ir uzsākta M. Bakijeva meklēšana, informēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

Lielbritānijas varas iestādes aizturējušas starptautiskajā meklēšanā izsludināto gāztā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēlu Maksimu, raksta newsru.com, atsaucoties uz britu laikrakstu The Sun. Pirmdien pēcpusdienā aizturēšanu apstiprināja arī Kirgizstānas varas iestādes, kuras solīja pieprasīt viņa izdošanu.

M. Bakijevs ar privātu reisu īrētā lidmašīnā aizvadītās nedēļas nogalē ieradies Fārnboro lidostā Hempšīrā. Uzreiz pēc nosēšanās varas iestādes viņu aizturēja, raksta Diena.lv.

Vienu brīdi M. Bakijevs uzturējās Latvijas teritorijā. Pēdējās ziņas liecina, ka pēdējo reizi ieradās viņš šeit ieradās 3.maijā ar privātu lidmašīnu no Minskas, bet šī lidmašīna jau 3.maijā devusies prom. Iepriekš informēti avoti pieļāva, ka M.Bakijevs izmantos sev labvēlīgo politisko fonu un paliks Latvijā, lai aizturēšanas gadījumā prasītu politisko patvērumu. Neoficiāli tika pieļauts, ka šādā gadījumā valdība, visticamāk, šādu lūgumu varētu apmierināt, ņemot vērā ārpolitiskos un tiesiskos apsvērumus. Bet M.Bakijeva lēmumu pamest Latviju skaidroja ar saņemtajiem brīdinājumiem, izmantojot sakarus Latvijas politiskajā elitē – par spīti šim labvēlīgajam noskaņojumam, politiskā patvēruma pieprasīšanas un piešķiršanas procedūra varētu aizņemt no trim mēnešiem līdz pat gadam. Turklāt šo laiku M.Bakijevam varētu nākties pavadīt īslaicīgas aizturēšanas izolatorā.

Izmantojot tiesiskuma izpratnes dubultstandartus jeb bijušās PSRS laiku prettiesiskās ietekmēšanas metodes, proti, «nav cilvēka - nav problēmas», Kirgizstānas varas iestādes veic kārtējo nelikumīgo rīcību - tās ir izsludinājušas Interpola meklēšanā Manas Bank amatpersonas.

Tikmēr starptautiskā likumdošana stingri paredz, ka, lai personu izsludinātu Interpola meklēšanā, ir jābūt attiecīgam prokurora apstiprinātam izmeklētāja lēmumam, uzsver baņķieri, Valērijam Belokoņam piederošās Manas Bank valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Verbickis. Viņš norādīja, ka par meklēšanā izsludinātajām Manas Bank amatpersonām krimināllietā šāda lēmuma nav.

Šādu Kirgizstānas valdības rīcību J. Verbickis skaidro ar pamatotām bailēm par nelabvēlīgu Starptautiskās Arbitrāžas lēmumu. Manas Bank kopā ar nolīgto starptautisko juridisko kompāniju Clifford Chance turpina ar starptautisko tiesvedību saistīto procesu par nelikumīgi atņemtā īpašuma un saistīto zaudējumu kompensāciju, tai skaitā, arī par ne mazsvarīgo reputācijas nepamatotu aizskārumu.

Iespējams, ka 31. maijā gaidāmajā ES-Krievijas sammitā tiks sperts liels solis uz priekšu bezvīzu režīma ieviešanā ar Krieviju un arī citām postpadomju valstīm, kas varētu dot papildu ienākumus Latvijas tūrisma, viesnīcu un restorānu biznesam. Tiesa, jārēķinās, ka ceļš nebūs ne ātrs, ne viegls.

Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste uzsver, ka Latvija daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem Krievijā asociējas ar kūrortiem un šobrīd ir svarīgi noturēt šīs pozitīvās atmiņas par Jūrmalu, kā arī samazināt izmaksas un birokrātija braucieniem uz Latviju, lai tās nebūtu augstākas, kā, piemēram, braucienam uz Turciju.

Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla liktenis var nokļūt Latvijas valdības rokās

Valdībai tuvākajā laikā var nākties lemt par Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva izdošanu vai politiskā patvēruma piešķiršanu viņam

Kirgizstāna noteiktajos termiņos nav izpildījusi Starptautiskās arbitrāžas spriedumu, kas uzliek par pienākumu samaksāt kompensāciju baņķierim Valērijam Belokoņam, tāpēc Belokoņs vērsīsies pret Kirgizstānas aktīviem ārvalstīs, informē AS Belokon Holdings.

Saskaņā ar ANO Ņujorkas konvenciju šādos gadījumos uzvarējusī puse var panākt sprieduma piespiedu izpildi, vēršoties pret valsts aktīviem jebkurā šīs konvencijas dalībvalstī. Ņujorkas konvencijai ir pievienojušās 149 valstis. Parasti šādās situācijās seko valstij piederošu aktīvu apķīlāšana.

Pagājušā gada 24.oktobrī saskaņā ar ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas noteikumiem izveidotā starptautiskā šķīrējtiesa Parīzē pasludināja spriedumu, nosakot, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru (13,04 miljoni eiro). Arbitrāžas tribunāla spriedums ir galīgs un saistošs izpildei Kirgizstānai.

Valdībai tuvākajā laikā var nākties lemt par Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva izdošanu vai politiskā patvēruma piešķiršanu viņam.

«Nepārspīlējiet Belokoņa ietekmi,» DB šajās dienās uzsvēruši vairāki informēti avoti, kuri nenoliedz, ka baņķieris Valērijs Belokoņs, kuram ir kopīgs bizness ar M. Bakijevu, ir izmantojis pazīšanos politiskajās aprindās, lai aizstāvētu sava kompanjona intereses.

Amatpersonas neoficiāli uzsver, ka viss nav tik vienkārši un M. Bakijeva netraucētā atrašanās Latvijā lielā mērā saistīta ne tikai ar viņa pazīšanos ar V. Belokoņu, bet arī ar jautājuma ārpolitisko un tiesisko aspektu. «Ja jautājums nonāks valdības dienaskārtībā, Ārlietu ministrija izsvērs visus argumentus,» DB teica ārlietu ministrs Aivis Ronis. To, ka jautājuma atrisinājums visticamāk notiks Ministru kabinetā, prognozē vairāki informēti avoti. M. Bakijeva izredzes saņemt politisko patvērumu Latvijā, ja viņš to lūgtu, tiek vērtētas kā ļoti reālas.

Ontario Augstākā Justīcijas tiesa (Ontario Superior Court Of Justice) ir pieņēmusi lēmumu arestēt 6 500 240 Kirgizstānai piederošo akciju 20,5 miljonu Kanādas dolāru vērtībā uzņēmumā Centerra Gold, informē AS Belokon Holdings.

Valērijs Belokoņs vērsās Kanādas tiesā pēc tam, kad Kirgizstānas valdība noteiktajos termiņos nebija izpildījusi savas saistības saskaņā ar 2014. gada 24.oktobrī starptautiskās šķīrējtiesas Parīzē pasludināto spriedumu, kas nosaka, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Latvijas pilsonim V.Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru.

Kad V.Belokoņs saņems Starptautiskā šķīrējtiesas piespriestos 16,5 miljonus, viņš Latvijā maksās kapitāla nodokli. Aptuvenā nodokļa summa, kas sprieduma izpildes gadījumā nonāks LR budžetā, ir 750 000 ASV dolāru.

Saskaņā ar ANO Ņujorkas konvenciju, arbitrāžas sprieduma neizpildes gadījumā uzvarējusī puse var panākt sprieduma piespiedu izpildi, vēršoties pret valsts aktīviem jebkurā šīs konvencijas dalībvalstī. Ņujorkas konvencijai ir pievienojušās 149 valstis. Parasti šādās situācijās seko valstij piederošu aktīvu apķīlāšana. Turpmāk Kanādas tiesa lems par arbitrāžas sprieduma piespiedu izpildi Kanādā.

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola ģenerālsekretariāts izslēdzis bijušās AS Manas Bank amatpersonas Jevgēniju Verbicki, Juriju Kačnovu un Anitu Lasi no Interpola meklēšanā esošo personu saraksta, informēja kompānijā AS Belokon Holdings.

Minētās personas Interpola meklēšanas sistēmā ievietoja Kirgizstāna, izmantojot savas Interpola dalībvalsts tiesības.

Šā gada 3.jūlijā Interpola Ģenerālsekretariāts un iepriekš Interpola Failu kontroles komisija, izskatot bijušo Manas Bank amatpersonu sūdzību, ir atzinušas par nepamatotu Kirgizstānas rīcību, ievietojot meklējamo personu sarakstā Verbicki, Kačnovu un Lasi, informēja Belokon Holdings.

Telekompānijas TV3 raidījums Nekā personīga pērnvasar ziņoja, ka Interpola starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valērijam Belokoņam tuvu stāvošas personas, kuras par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur tika izmeklēti iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes cilvēkiem. Interpola ziņojumos Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vainoja nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā.

Finanšu grūtībās esošā Kirgizstāna gatavojas dārgam tiesas procesam, kas vērsts pret baņķieri un jaundibinātās Eināra Repšes biedrības locekli Valēriju Belokoņu, turklāt valsts nevar atļauties to zaudēt. Tajā pat laikā arī atkāpšanās no apsūdzībām nav pieļaujama, ņemot vērā politiskos riskus.

Briestošās tiesvedības centrā ir Latvijā zināmais baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs, kurš Anglijā ir pazīstams kā jaunais filantrops un futbola kluba līdzīpašnieks. Savukārt Kirgizstānā Belokoņa publiskais tēls nav tik spožs – šajā valstī viņu gaida tiesas prāva par naudas atmazgāšanu, turklāt baņķiera vārds Kirgizstānā tiek saistīts ar vienu no valsts, iespējams, visnīstākajiem personāžiem – Maksimu Bakijevu, bijušā Kirgizstānas prezidenta dēlu, raksta Eurasianet.org.

Kirgizstānu baņķieris «iekaroja», 2008. gadā dibinot banku Manas Bank, taču pēc tam, kad tika gāzts Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdība 2010. gadā, Manas Bank ātri vien nonāca jaunās valdības redzeslokā. Jaunā valdība pārņēma banku un nomainīja tās vadību, vēlāk izvirzot apsūdzības pret Belokoņu un Bakijeviem par bankas izmantošanu naudas atmazgāšanai.

Šonedēļ Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kazahstānā un Kirgizstānā Juris Maklakovs un Green Bridge Forum vadītājs Andrejs Pumpurs dosies vizītē uz Kirgizstānas galvaspilsētu Biškeku, lai pārrunātu sadarbības iespējas tīro tehnoloģiju jomā, informē foruma pārstāvji.

Vizītes laikā J.Maklakovs un A.Pumpurs tiksies ar Kirgizstānas Enerģētikas un rūpniecības ministrijas un Dabas aizsardzības un mežsaimniecības valsts komitejas pārstāvjiem, kā arī ar vides tehnoloģiju jomas pārstāvjiem un uzņemējiem, kurus šīm sarunām izvirzījis Latvijas goda konsuls Kirgizstānas Republikā Arstanbeneks Tazabekovs. Galvenie sarunu temati ir abu valstu sadarbība vides tehnoloģiju jomā, kā arī Kirgizstānas pārstāvju dalība Green Birdge Forum 2015.

Vizītes laikā iecerēts tikties arī ar pašvaldību uzņēmumiem, kā arī nozares nevalstiskajām organizācijām, tostarp The Regional Environment Centre for Central Asia jeb Carec, kas risina vides problēmas Centrālāzijā vietējā, nacionālā un reģionālā līmenī.

Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam.

Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Valda Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā, vēsta portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecinot, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums caur Ārlietu ministriju (ĀM) izsūtīts Latvijas vēstniecībām Austrijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. ĀM vēstule, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, Par Valsts prezidenta sociālajām garantijām un laulātā statusu vēstniecībām izsūtīta 2011. gada 25. janvārī.

Netālu no Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas pirmdien avarējusi Turcijas kravas lidmašīna, laupot dzīvību vismaz 37 cilvēkiem, paziņojusi Kirgizstānas valdība.

Turcijas lidsabiedrības Avia Cargo Turkish lidmašīna Boeing 747, kas aviokompānijas Turkish Airlines uzdevumā veica reisu no Honkongas uz Stambulu un gatavojās nolaisties Biškekas Manasa lidostā, lai uzpildītu degvielu, avarēja ap plkst.7.30 (plkst.3.30 pēc Latvijas laika), nokrītot Dačasuu ciematā, pavēstījušas Kirgizstānas amatpersonas.

Lidmašīna aizķērusi lidostas žogu un nogāzusies apmēram 1100 metru pēc skrejceļa beigām.

Vairums bojāgājušo ir vietējie iedzīvotāji. Dzīvību zaudējuši arī četri lidmašīnas apkalpes locekļi, bet piektais tiek meklēts.

Avārijā sagrautas 30 ciemata mājas un izcēlušies vairāki ugunsgrēki.

Kirgizstānas pilsētā Ošā, piezemējoties biezā miglā, apgāzusies un aizdegusies pasažieru lidmašīna Tu–134. Incidentā ievainoti apmēram trīsdesmit cilvēki, bet brīnumainā kārtā neviens nav gājis bojā, vēsta huffingtonpost.com.

Kirgizstānas aviokompānijas Kyrgyzstan Airlines Krievijā ražotajā lidmašīnā avārijas brīdī atradušies vairāk nekā 90 cilvēki - pasažieri un apkalpes locekļi.

Lidmašīna bija ceļā no Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas uz Ošu.

Kyrgyzstan Airlines Tu-134 piezemējusies, apgāzusies un nolauzusi spārnu. Pēc tam tā aizdegusies, kā rezultātā lidosta tikusi īslaicīgi slēgta.

«Es uzskatu šo nelaimes gadījumu par signālu sākt rūpīgu lidošanas drošības sistēmas pārbaudi,» sacījis Kirgizstānas premjers Omurbeks Babanovs.

Tu-134 ražošana tika pārtraukta pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet šīs lidmašīnas joprojām bieži tiek izmantotas Centrālajā Āzijā.

Kirgizstānas Ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu pret Latvijas baņķieri Valēriju Belokoņu, kurš ir šīs valsts komercbankas Manas Bank lielākais akcionārs.

Manas Bank darbība Kirgizstānā jau mēnesi esot «iekonservēta», kas, saskaņā ar neoficiālu avotu pausto, radot V.Belokoņam nopietnas finanšu plūsmu problēmas, jo baņķiera galvenie peļņas avoti ir ārpus Latvijas. Par to raksta portāls pietiek.lv

Kā ziņo Kirgizstānas Nacionālā banka, krimināllietas ierosinātas arī pret bankas amatpersonām A. Lasi (pēc visa spriežot, ar V. Belokoņu profesionālajā jomā ilgstoši saistīto Anitu Lasi), J. Verbicki (pēc visa spriežot, bankas valdes pārstāvi Jevgēņiju Verbicki, kurš bankas darbību komentējis arī Latvijas medijiem), S. Kostirinu un J. Kačnovu.

Saskaņā ar oficiālo paziņojumu, pēc tam, kad Manas Bank valdes priekšsēdētājs pagājušā gada 7.aprīlī pameta Kirgizstānu, valsts Nacionālā banka kredītiestādē ieviesa pagaidu vadību un tajā arī sāka virkni pārbaužu. Pārbaudēs atklāti daudzi pārkāpumi, kas ļaujot apgalvot, ka banka bijusi iesaistīta neveselīgā banku praksē. Nacionālās bankas slēdzienus apstiprinājusi arī valsts Ģenerālprokuratūras veiktie izmeklēšanas pasākumi.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Saeima ir pilntiesīga un var vēlēt prezidentu līdz Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nav pasludinājusi referenduma rezultātus par Saeimas atlaišanu.

«Laikā no atlaišanas ierosināšanas līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga. Saeima turpina Valsts prezidenta vēlēšanas procedūru,» žurnālistiem svētdien norādīja prezidenta padomniece Inese Lībiņa - Egner.

«Satversme viennozīmīgi gan no sava burta, gan no gara paredz, ka laikā no prezidenta rīkojuma līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga visā savā darbības apjomā. Saeima turpina visu savu kompetences jautājumu risināšanu, tajā skaitā, ja šajā laika posmā Saeimas kompetencē ir lemt par jauna Valsts prezidenta ievēlēšanu, tad šāda kompetence Saeimai arī ir,» skaidroja padomniece.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Pateicoties divu draugu aizrautīgai degsmei attiecībā uz ekstrēmo sportu tapis Boardstickers.eu, kur nopērkamas dažādu dizainu uzlīmes, ar kurām aplīmēt snovborda dēļus, turklāt šīs pašas uzlīmes iespējams pielāgot arī vindsērfinga, kaitborda, sērfinga u.c. dēļiem.

Ideja radās, kad Ronaldam Munkevicam apnika sava snovborda dēļa dizains, bet viņa draugam Jānim Kokorevičam, lielformāta drukas un laminēšanas SIA Target Media īpašniekam, bija iespēja, neieguldot lielus līdzekļus, paeksperimentēt.

Abiem gan gribētos dēļu uzlīmes atdalīt no Jāņa pamatbiznesa, bet pagaidām tas neesot iespējams. «Ja apjomi augs, tā arī būs,» piebilst Jānis.

Boardstickers.eu atvērta pavisam nesen. Pirmais pasūtījums saņemts no Kanādas. Uzlīmes testēšanai pirkuši arī veikali no Zviedrijas, Šveices un Vācijas, bet uzlīmes individuāliem klientiem ceļojušas uz ļoti daudzām valstīm. Vislabākā reklāma ir no mutes mutē, tāpēc šobrīd daudzas uzlīmes tiek izdāļātas dažādos konkursos.

Vairāki simti cilvēku gājuši bojā Ēģiptē sadursmēs starp drošības spēkiem un gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem. Notikušo Ēģiptē nosodījuši pasaules līderi.

Nopietnākās sadursmes trešdien notikušas galvaspilsētā Kairā, kur drošības spēki iebruka M. Mursi atbalstītāju izveidotajā nometnē. Lai izklīdinātu protestētājus izmantota asaru gāze, buldozeri un, saskaņā ar aculiecinieku ziņojumiem, kaujas munīcija.

Ēģiptes pagaidu valdība aplēsusi, ka sadursmēs dzīvību zaudējuši 235 civiliedzīvotāji un 43 policisti. Tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Mursi pārstāvētā Musulmaņu brālība norādījusi, ka bojā gājušo skaits ir daudz lielāks – vismaz divi tūkstoši cilvēku un vainojusi valdību asinsizliešanā. Ēģiptes pagaidu valdība gan uzsver, ka protestētāju nometnēs bijuši iefiltrējušies bruņoti bandīti no kuriem operācijas laikā atņemta kaujas munīcija.

Vairākums ēģiptiešu, kas piedalījušies otrdien un trešdien notikušajā referendumā, atbalstījuši jauno konstitūciju, liecina ceturtdien atklātībai nodotie sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, taču par būtiskākiem uzskatāmi dati par vēlētāju aktivitāti, kas vēl nav zināmi.

Vietējo mediju izplatītās ziņas par sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem liecina, ka par jauno konstitūciju, kurai jāaizstāj pamatlikums, kas tika pieņemts gāztā prezidenta Muhameda Mursi laikā, balsojuši aptuveni 90% ēģiptiešu.

Taču tas bija jau iepriekš paredzams, jo Mursi pārstāvētā islāmistu kustība Musulmaņu brālība aicināja referendumu boikotēt.

Otrdien balsošanas laikā ik pa brīdim izcēlās sadursmes starp Mursi atbalstītājiem un viņa pretiniekiem, un to laikā dzīvību zaudējuši vismaz deviņi cilvēki. Tomēr trešdien balsošana noritēja mierīgākos apstākļos, un nav saņemtas ziņas par kādu bojāgājušo.