Bankas

Polija atsaka izdot Ivanovu Baltkrievijai

Jānis Goldbergs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Latvijā V. Ivanovs pēkšņi ir nokļuvis prokuratūras redzeslokā naudas atmazgāšanas lietā, kas saistīta ar "ABLV Banku". Pavisam ir runa par 50 miljonu eiro atmazgāšanu ap 2015. gadu caur bankas kontiem, kurā iesaistītas 13 ārvalstu personas.

Uz tiesu Belostokā bija ieradušies Baltkrievijas opozīcijas partijas Svoboda pārstāvji – Pavels Mariničs un Sergejs Skrebecs. Pēdējais Baltkrievijas cietumā pavadījis vairāk nekā gadu pēc safabricētām apsūdzībām, faktiski tādēļ, ka bijis prezidenta amata kandidāts līdzās Aleksandram Lukašenko. Abi opozīcijas partijas biedri "Dienas Biznesam" Belostokā apliecināja, ka uzņēmējs V. Ivanovs ir partijas atbalstītājs un finansētājs jau ilgus gadu, bet ļoti aktīvi to sācis darīt 2015. gada prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

"Lukašenko ir diktators. Viņš Baltkrievijas TV tiešā tekstā ir pateicis, ka tie uzņēmēji, kuri atbalstīs opozīciju, izbaudīs citus likumus. Šobrīd mēs to novērojam praksē. Ivanova diskreditēšanu, izdošanu, viņa saimnieciskās darbības pārtraukšanu cenšas panākt visām iespējamām metodēm. Ja viņu izdotu Baltkrievijai, tad tur viņam safabricētu apsūdzību par kaut ko un cietumā viņš neizdzīvotu," tā S. Skrebecs.

Abi opozīcijas pārstāvji norādīja uz faktu, ka aizdomas Latvijas tiesībsargiem par kaut kādiem pārkāpumiem, kurus veicis V. Ivanovs, parādījušās pēc nedēļas, kad gatavota Baltkrievijas un Latvijas premjeru tikšanās.

"Tikšanās sagatavošanas laikā, zinot Latvijas sensitīvo attieksmi pret naudas atmazgāšanu, Baltkrievija varēja piespēlēt kādu mapi ar dokumentiem par V. Ivanovu, tomēr es ieteiktu Latvijas tiesībsargiem ņemt vērā, kas aiz tā visa slēpjas. Lieta izjuks, gluži tāpat kā izjuka šeit Polijā. Baltkrievijas varasiestādes melo, lai panāktu V. Ivanova izdošanu un diskreditēšanu," norādīja P. Mariničs.

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo "ABLV Bank", publiski nosauca personu grupu, kura it kā veikusi šo noziedzīgo nodarījumu. V. Ivanovs intervijā "Dienas Biznesam", kas publicēta 3. martā, pauda neizpratni gan par apsūdzību, gan par summu, gan par publiskumu, jo viņš vēl nav notiesāts.

Kā V. Ivanovs, tā arī P. Mariničs un S. Skrebcs uzskata, ka Latvija aktīvi sadarbojas ar pašreizējo Baltkrievijas vadītāju A. Lukašenko un tieši atbalsta viņa centienus likvidēt politisku opozīciju valstī. "Ne reizi 20 gadu laikā neviens Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis nav ne uzņemts, ne uzaicināts uz Latvijas vēstniecību Baltkrievijā. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas šādi uzvedas. Kā Baltkrievijas parlamenta deputāts esmu uzaicināts pat uz Krievijas vēstniecību," ironizēja S. Skrebcs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" uzsākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. No šī datuma bankai likvidēta licence. Bankas problēmas sākās nevis pēc Latvijas tiesībsargu iniciatīvas vai izmeklēšanas, bet gan pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu FinCEN 2018. gada februāra paziņojuma, ka ir plāns noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanu. FinCEN arī norādīja, ka amatpersonas Latvijā no bankas saņēmušas kukuļus. "ABLV bank" apsūdzības noraidīja. Par it kā saņemtajiem kukuļiem no bankas neviena Latvijas amatpersona nav tiesāta.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidators Andris Kovaļčuks intervijā "Dienas Biznesam", kas publicēta 4. februāra žurnālā, norāda, ka kratīšana, kas notika bankā, ir saistīta ar vēsturiskiem darījumiem un nekādi nav saistāma ar likvidācijas procesu kā tādu vai plānotajām naudas izmaksām. A. Kovaļčuks arī norādīja, ka tiesībsargājošo institūciju pārstāvji visu informāciju varējuši saņemt jebkurā brīdī pēc pieprasījuma un kratīšana kopā ar bruņotiem vīriem izraisījusi nevajadzīgu stresu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani 

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ES digitālais Covid sertifikāts: darbību sāk ES vārteja, kurai pieslēgušās septiņas valstis

Db.lv, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ES digitālais Covid sertifikāts ir sasniedzis vēl vienu svarīgu pagrieziena punktu, jo ir ieviesta ES līmeņa sistēma, kas ļauj sertifikātus verificēt drošā un privātumam draudzīgā veidā, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Šo ES sertifikātu Komisija ierosināja, lai iedzīvotāji šovasar varētu atkal droši ceļot. Sertifikāts būs drošs un pieejams visiem bez maksas. Sertifikātu izdos digitālā vai papīra formātā, un tas kalpos par pierādījumu, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19, tai ir negatīvs testa rezultāts vai tā ir atveseļojusies no infekcijas.

Kopš 10.maija vārteja sekmīgi testēta 22 valstīs. Lai gan regula ir piemērojama no 1.jūlija, visas dalībvalstis, kuras ir sekmīgi pabeigušas tehnisko testēšanu un ir gatavas izdot un verificēt sertifikātus, sistēmu var sākt izmantot brīvprātīgi jau tagad.

Šodien pieslēgties vārtejai un sākt izdot pirmos sertifikātus nolēmušas septiņas dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Grieķija, Horvātija un Polija. Dažas citas valstis ES digitālo Covid sertifikātu nolēmušas sākt izdot tikai pēc visu funkciju ieviešanas nacionālā līmenī. Tāpēc gaidāms, ka tuvākajās dienās un nedēļās vārtejai pieslēgsies vēl vairākas citas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes sēdē Minskai atņemtas 2021.gada pasaules čempionāta rīkotāju tiesības, vēsta IIHF.

2021.gada pasaules čempionātu šogad bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlējās rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

IIHF Padome pirmdien attālinātā sēdē izskatīja jautājumu, vai Baltkrievijai arī turpmāk uzticēt daļu no 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanas. Sēdē secināts, ka drošības apsvērumu un no IIHF neatkarīgu apstākļu dēļ čempionāta daļas pārcelšana uz citu vietu ir neizbēgama.

Šobrīd nav zināms, kurai valstij tiks uzticētas iepriekš Minskā paredzētās spēles, bet kā viens no variantiem tiek izskatīta visa čempionāta uzticēšana Latvijai. IIHF Padome gan vēl izskatīs Latvijas kā līdzorganizētājas statusu. Iepriekš tika ziņots, ka pasaules čempionātu daļēji vai pilnībā varētu uzņemt Dānija vai Slovākijas galvaspilsēta Bratislava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Eiropas piemērotajām sankcijām Baltkrievijai, tās prezidents Aleksandrs Lukašenko otrdien draudējis atļaut masu migrāciju uz Eiropu, sevišķi Vāciju.

Lukašenko valdības sēdē paziņoja, ka vairs neatļaus preču tranzītu uz un no Ķīnas un Krievijas, un atļaus plūst uz Eiropu bēgļu masām no tādām valstīm kā Afganistāna, Sīrija un Irāka.

"Mēs nevienu neapstādināsim," sacīja Lukašenko.

Cilvēki ir ceļā no kara zonām uz "silto un komfortablo Eiropu", un Vācijai ir nepieciešami darbinieki, sacīja Baltkrievijas līderis.

Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijas tirgus ir slēgts, un tas ir pirmais solis. Otrais solis ir aizliegt preču plūsmu caur valsti.

"Tas pats jāizdara ar vāciešiem. Lai viņi piegādā savas preces Krievijai un Ķīnai caur Somiju. Vai caur Ukrainu," paziņoja Lukašenko.

Eiropas Savienība (ES) un Savienotās Valstis ir piemērojusi Baltkrievijai un Lukašenko režīmam sankcijas par protestu apspiešanu pēc vēlēšanām, kurās kārtējo reizi par uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko. Opozīcija un starptautiskā sabiedrība apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva iesniedz Baltkrievijai protesta notu par kodoldegvielas ielādēšanu Astravjecas AES reaktorā

LETA--BNS, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

VIA SMS Group un TWINO izveido jaunu kreditēšanas zīmolu

Anda Asere, 05.02.2020

Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja un Deniss Šerstjukovs, "VIA SMS Group" valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) par, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Ģenerālprokuratūra lūdza Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka prokurors Ando Skalbe tuvākajā laikā plāno pieņemt lēmumu par apsūdzības celšanu Adamovičam, taču konkrēts termiņš nav noteikts.

Adamovičs debatēs norādīja, ka ir gatavs sadarboties un sniegt skaidrojumus ģenerālprokuratūrai un, ja nepieciešams, aizstāvēt savu viedokli tiesā. Deputāts uzsvēra, ka nav ļaunprātīgi vai ar viltu izmantojis deputātu kompensācijas, ko piešķirt deputātiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Politiķis norādīja, ka pats balsos par savu izdošanu un aicina arī kolēģus balsot par.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija līdz 14.februārim pagarinās ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, bet nākamnedēļ atvērs iepirkšanās centrus un muzejus, ceturtdien paziņojis Polijas veselības ministrs Adams Ņedzelskis.

Iepirkšanās centri, muzeji un galerijas atsāks darbu pirmdien, bet drīkstēs uzņemt ierobežotu skaitu cilvēku, preses konferencē Varšavā paziņoja ministrs.

Līdz šim muzeji un galerijas Polijā bija slēgti, tāpat kā lielākā daļa veikalu iepirkšanās centros, izņemot tādus veikalus kā pārtikas veikali un aptiekas.

Polijā tiks atcelts arī īpašais iepirkšanās laiks senioriem.

Pārējie ierobežojumi paliks spēkā līdz 14.februārim, paziņoja Ņedzelskis.

Tas nozīmē, ka bērniem, kas sasnieguši desmit gadu vecumu, mācības joprojām notiks attālināti, paliks slēgtas viesnīcas, sporta zāles un peldbaseini, bet restorāni arī turpmāk drīkstēs pārdot ēdienus tikai līdzņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada beigām finanšu tehnoloģiju kompānija "Twino" plāno sākt kreditēšanas operācijas Vjetnamā

"Plānojam ieviest arī pašu izstrādātu naudas atmazgāšanas draudu novēršanas sistēmu klientu un sadarbības partneru izvērtēšanai, tā ejot pa priekšu nozares tendencēm un regulatorajām prasībām," teic Anastasija Oļeiņika, "Twino grupas" izpilddirektore

2019. gada laikā lielāko izaugsmi kreditēšanā "Twino grupa" piedzīvoja mājas tirgū. Latvijā grupā ietilpstošās kompānijas "Moneza" patēriņa kredītu portfelis pieauga par 30%, sasniedzot astoņus miljonus eiro pēc uzkrājumiem šaubīgiem debitoriem. "Moneza Business" mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumu portfeļa vērtība aug vidēji par 25% mēnesī. "Investīciju platforma turpina demonstrēt spēcīgus darbības rezultātus – tajā finansēto aizdevumu apjoms šogad sasniedzis teju 200 miljonus eiro, tādējādi ierindojoties starp vadošajām platformām kontinentālajā Eiropā. Lielākais investoru īpatsvars saglabājas no tādām valstīm kā Vācija (33%), Lielbritānija (12%), Latvija (10%) un Nīderlande (9%)," stāsta A. Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Printful ieguldīs 4 miljonus eiro ražotņu izveidē Lielbritānijā un Polijā

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful turpina paplašināt savu darbību Eiropā, izveidojot vēl divus ražošanas centrus Lielbritānijā un Polijā.

Printful jaunie ražošanas centri atradīsies Birminghemas apkaimē, Vulverhemptonā (Lielbritānija) un Lodžā (Polija).

Šo centru kopējā platība būs gandrīz 20 000m2, un plānots, ka šīs ražotnes radīs vairāk nekā 100 jaunas darba vietas jau to pirmajā darbības gadā.

Līdz ar jauno ražotņu atvēršanu, Printful būs jau 10 ražošanas centri visā pasaulē. Šobrīd trīs no Printful ražotnēm atrodas Eiropā, divas Latvijā un viena Spānijā, kuras papildinās Lielbritānijas un Polijas ražotnes. Tiek plānots, ka jaunās ražotnes darbu uzsāks līdz šī gada beigām.

Sākotnēji uzņēmums plāno ieguldīt teju 2,5 miljonus eiro jaunajā ražotnē Lielbritānijā, kur būs iekārtas apģērbu apdrukai, šūšanai un vēlāk arī citiem Printful pakalpojumiem. Piegādes Lielbritānijā notiks divu dienu laikā, kas ir labs rādītājs, lai piesaistītu jaunus biznesa klientus, kuru mērķauditorija atrodas Apvienotajā Karalistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļautu atcelt ārkārtējo situāciju.

Sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka ar šodienas lēmumu vēl netiek atcelta ārkārtējā situācija, bet par šo jautājumu varētu lemt nākamnedēļ.

Likumprojekta virzībai tika piešķirta steidzamība.

2020.gada 6.novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" tika atkārtoti izsludināta ārkārtas situācija valstī, nosakot stingrus epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, tostarp, starptautisko pārvadājumu ierobežojumus, pulcēšanās ierobežojumus. Ārkārtējā situācija beigsies 6.aprīlī.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis informēja, ka gadījumā, ja ārkārtējā situācija netiek turpināta, ir nepieciešams izstrādāt regulējumu, kas nodrošinātu, ka epidemioloģiskā situācija joprojām tiek kontrolēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Adamoviču kriminālvajāšanai lūdz izdot par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu

LETA, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) kriminālvajāšanai lūgts izdot saistībā ar šajā parlamenta sasaukumā, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra lūdz Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Pārkāpums veikts 13.Saeimas sasaukuma darbības laikā, proti, no 2018.gada novembra.

Adamovičs aģentūrai LETA, pagaidām gan neatklājot, ar kādu konkrētu gadījumu saistīta lieta, uzsvēra, ka apsūdzībai nepiekrīt.

Adamoviča advokāte Ieva Garanča pastāstīja, ka kriminālprocess ir sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas un aptuveni 2000 eiro lielas dzīvojamo telpu īres kompensācijas izkrāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ir saņemta informācija no Slovākijas veterinārā dienesta par konstatētu augsti patogēnās putnu gripas (H5N8 apakštipa) uzliesmojumu mājputniem vienā piemājas saimniecībā, kurā tika turētas 22 vistas.

Putnu gripas skartā novietne atrodas valsts dienvidrietumos - Nitra reģionā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Putni slimības skartajā novietnē tika turēti pašu patēriņam. Slovākijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā arī slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.

Jau vēstīts, ka putnu gripa konstatēta arī mājputniem Polijā. Kopš 2019.gada decembra beigām līdz šim brīdim Polijā slimības skartas ir deviņas mājputnu novietnes: 7 komerciālās mājputnu novietnes (5 tītaru novietnes, 1 dējējvistu un 1 pērļu vistiņu novietne) un 2 piemājas saimniecības ar dažādu sugu mājputniem. Slimības skartajās novietnēs iznīcināti ir vairāk kā 128 tūkstoši putnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Epidemioloģe: Paredzams, ka no nākamās nedēļas Lietuvā pēc atgriešanās no Polijas būs jāatrodas divu nedēļu pašizolācijā

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju Polijā, kur turpina pieaugt jaunā koronavīrusa izplatība, jau no nākamās nedēļas cilvēkiem, kas ieradīsies vai atgriezīsies Lietuvā no šīs valsts, visticamāk, tiks noteikta obligāta divu nedēļu pašizolācija, trešdien brīdinājusi Nacionālā sabiedrības veselības centra (NVSC) Viļņas departamenta direktore Rolanda Liņģiene, aicinot cilvēkus šai situācijā pēc iespējas atturēties no ceļošanas.

"Ja vien varam, atliekam ceļošanu, jo nezinu, kādam brīnumam jānotiek, lai jau pirmdien pēc atgriešanās no Polijas nevajadzētu izolēties. Ne tikai no Polijas - ir vēl vairākas kandidātes [iekļaušanai jaunā koronavīrusa "melnajā sarakstā"], bet epidemioloģiskā situācija [Polijā] ir īpaši nelabvēlīga," viņa sacījusi žurnālistiem.

Lietuvas "melnajā sarakstā" tiek iekļautas valstis, kurās pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti vairāk nekā 16 jauni inficēšanās gadījumi, rēķinot uz 100 000 cilvēkiem, - atgriežoties no tām, noteikta obligāta pašizolācija. Šo sarakstu katru piektdienu atjaunina veselības ministrs Aurēlijs Verīga. Saskaņā ar Eiropas slimību profilakses un kontroles centra datiem pirmdien Polijā saslimstības rādītājs sasniedza jau 17,9 inficēšanās gadījumus, rēķinot uz 100 000 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā no svētdienas tiks ieviestas stingrākas sejas masku valkāšanas prasības, kā arī noteikumi padarīti stingrāki cilvēkiem, kas valstī iebrauc no dienvidu kaimiņvalstīm, trešdien pavēstīja Polijas veselības ministrs Adams Ņedzelskis.

Polijas iedzīvotāji no svētdienas, esot sabiedriskās vietās, kā sejas aizsegu masku vietā vairs nevarēs izmantot tikai šalles, lakatus vai plastmasas sejas aizsargus, valdībai bažās par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu pandēmijas noteikumus padarot stingrākus.

Cilvēkiem, kas iebrauc no Čehijas un Slovākijas, būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts, kas veikts iepriekšējo 48 stundu laikā, pretējā gadījumā viņiem Polijā būs jāievēro karantīnas režīms.

Trešdien jauno inficēšanās gadījumu skaits Polijā bija pieaudzis līdz 12 146, bet pirms nedēļās tas bija tikai 3500.

Plaši ierobežojumi noteikti Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, valsts ziemeļaustrumos, kur inficēšanās apjoms rada sevišķas bažas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija apsver iespēju izmantot savas veto tiesības Eiropadomē, lai bloķētu dažas Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas, pret kurām tā iebilst, paziņojis valdības pārstāvis Pjotrs Millers.

Attiecības starp ES un Poliju pēdējā laikā ir saspringtas.

Polijas valdība šomēnes pārmeta Eiropas Komisijai (EK) šantāžu, ierosinot aizturēt palīdzību pandēmijas seku novēršanai, ja vien Varšava neakceptēs ES tiesību pārākumu.

Trešdien intervijā Polijas Radio jautāts, kad Polija varētu sagaidīt pirmo naudu no ES atveseļošanas fonda, Millers sacīja, ka šis lēmums jāpieņem EK.

"Diemžēl Eiropas Komisija pēdējā laikā veikusi darbības, kurām nav juridiska pamata, proti, tā iesaldēja [Polijas] Nacionālā rekonstrukcijas plāna apstiprināšanu," sacīja Millers.

Viņam arī tika jautāts par Polijas premjerministra Mateuša Moravecka neseno interviju laikrakstam "Financial Times". Intervijā premjers apsūdzēja EK, ka tā tur ieroci Polijai pie galvas, un aicināja Briseli atturēties no finansiālās un politiskās šantāžas.

Komentāri

Pievienot komentāru