Bankas

Polija atsaka izdot Ivanovu Baltkrievijai

Jānis Goldbergs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Latvijā V. Ivanovs pēkšņi ir nokļuvis prokuratūras redzeslokā naudas atmazgāšanas lietā, kas saistīta ar "ABLV Banku". Pavisam ir runa par 50 miljonu eiro atmazgāšanu ap 2015. gadu caur bankas kontiem, kurā iesaistītas 13 ārvalstu personas.

Uz tiesu Belostokā bija ieradušies Baltkrievijas opozīcijas partijas Svoboda pārstāvji – Pavels Mariničs un Sergejs Skrebecs. Pēdējais Baltkrievijas cietumā pavadījis vairāk nekā gadu pēc safabricētām apsūdzībām, faktiski tādēļ, ka bijis prezidenta amata kandidāts līdzās Aleksandram Lukašenko. Abi opozīcijas partijas biedri "Dienas Biznesam" Belostokā apliecināja, ka uzņēmējs V. Ivanovs ir partijas atbalstītājs un finansētājs jau ilgus gadu, bet ļoti aktīvi to sācis darīt 2015. gada prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

"Lukašenko ir diktators. Viņš Baltkrievijas TV tiešā tekstā ir pateicis, ka tie uzņēmēji, kuri atbalstīs opozīciju, izbaudīs citus likumus. Šobrīd mēs to novērojam praksē. Ivanova diskreditēšanu, izdošanu, viņa saimnieciskās darbības pārtraukšanu cenšas panākt visām iespējamām metodēm. Ja viņu izdotu Baltkrievijai, tad tur viņam safabricētu apsūdzību par kaut ko un cietumā viņš neizdzīvotu," tā S. Skrebecs.

Abi opozīcijas pārstāvji norādīja uz faktu, ka aizdomas Latvijas tiesībsargiem par kaut kādiem pārkāpumiem, kurus veicis V. Ivanovs, parādījušās pēc nedēļas, kad gatavota Baltkrievijas un Latvijas premjeru tikšanās.

"Tikšanās sagatavošanas laikā, zinot Latvijas sensitīvo attieksmi pret naudas atmazgāšanu, Baltkrievija varēja piespēlēt kādu mapi ar dokumentiem par V. Ivanovu, tomēr es ieteiktu Latvijas tiesībsargiem ņemt vērā, kas aiz tā visa slēpjas. Lieta izjuks, gluži tāpat kā izjuka šeit Polijā. Baltkrievijas varasiestādes melo, lai panāktu V. Ivanova izdošanu un diskreditēšanu," norādīja P. Mariničs.

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo "ABLV Bank", publiski nosauca personu grupu, kura it kā veikusi šo noziedzīgo nodarījumu. V. Ivanovs intervijā "Dienas Biznesam", kas publicēta 3. martā, pauda neizpratni gan par apsūdzību, gan par summu, gan par publiskumu, jo viņš vēl nav notiesāts.

Kā V. Ivanovs, tā arī P. Mariničs un S. Skrebcs uzskata, ka Latvija aktīvi sadarbojas ar pašreizējo Baltkrievijas vadītāju A. Lukašenko un tieši atbalsta viņa centienus likvidēt politisku opozīciju valstī. "Ne reizi 20 gadu laikā neviens Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis nav ne uzņemts, ne uzaicināts uz Latvijas vēstniecību Baltkrievijā. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas šādi uzvedas. Kā Baltkrievijas parlamenta deputāts esmu uzaicināts pat uz Krievijas vēstniecību," ironizēja S. Skrebcs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" uzsākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. No šī datuma bankai likvidēta licence. Bankas problēmas sākās nevis pēc Latvijas tiesībsargu iniciatīvas vai izmeklēšanas, bet gan pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu FinCEN 2018. gada februāra paziņojuma, ka ir plāns noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanu. FinCEN arī norādīja, ka amatpersonas Latvijā no bankas saņēmušas kukuļus. "ABLV bank" apsūdzības noraidīja. Par it kā saņemtajiem kukuļiem no bankas neviena Latvijas amatpersona nav tiesāta.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidators Andris Kovaļčuks intervijā "Dienas Biznesam", kas publicēta 4. februāra žurnālā, norāda, ka kratīšana, kas notika bankā, ir saistīta ar vēsturiskiem darījumiem un nekādi nav saistāma ar likvidācijas procesu kā tādu vai plānotajām naudas izmaksām. A. Kovaļčuks arī norādīja, ka tiesībsargājošo institūciju pārstāvji visu informāciju varējuši saņemt jebkurā brīdī pēc pieprasījuma un kratīšana kopā ar bruņotiem vīriem izraisījusi nevajadzīgu stresu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani 

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu kā Baltkrievijai

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot kriminālvajāšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Vienlaikus politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu 

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai...

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ES digitālais Covid sertifikāts: darbību sāk ES vārteja, kurai pieslēgušās septiņas valstis

Db.lv, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ES digitālais Covid sertifikāts ir sasniedzis vēl vienu svarīgu pagrieziena punktu, jo ir ieviesta ES līmeņa sistēma, kas ļauj sertifikātus verificēt drošā un privātumam draudzīgā veidā, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Šo ES sertifikātu Komisija ierosināja, lai iedzīvotāji šovasar varētu atkal droši ceļot. Sertifikāts būs drošs un pieejams visiem bez maksas. Sertifikātu izdos digitālā vai papīra formātā, un tas kalpos par pierādījumu, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19, tai ir negatīvs testa rezultāts vai tā ir atveseļojusies no infekcijas.

Kopš 10.maija vārteja sekmīgi testēta 22 valstīs. Lai gan regula ir piemērojama no 1.jūlija, visas dalībvalstis, kuras ir sekmīgi pabeigušas tehnisko testēšanu un ir gatavas izdot un verificēt sertifikātus, sistēmu var sākt izmantot brīvprātīgi jau tagad.

Šodien pieslēgties vārtejai un sākt izdot pirmos sertifikātus nolēmušas septiņas dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Grieķija, Horvātija un Polija. Dažas citas valstis ES digitālo Covid sertifikātu nolēmušas sākt izdot tikai pēc visu funkciju ieviešanas nacionālā līmenī. Tāpēc gaidāms, ka tuvākajās dienās un nedēļās vārtejai pieslēgsies vēl vairākas citas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

VIA SMS Group un TWINO izveido jaunu kreditēšanas zīmolu

Anda Asere, 05.02.2020

Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja un Deniss Šerstjukovs, "VIA SMS Group" valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bankas svētdien paziņoja, ka plāno izdot maksājumu kartes, izmantojot Ķīnas maksājumu sistēmu "UnionPay", jo ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" pārtraukušas darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" un "Visa" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" un "Visa" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" un "Visa" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā.

Mastercard un Visa pārtrauc darbību Krievijā 

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību...

Krievijas bankas "Sberbank" un "Alfa-Bank" pavēstījušas, ka šobrīd strādā pie iespējas izdot "UnionPay" kartes.

American Express pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā 

ASV maksājumu karšu kompānija "American Express" pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā, svētdien...

Tikmēr krievu ziņu aģentūras norāda, ka "Rosbank", "Tinkoff Bank" un "Moskovskij Kreditnij Bank" arī plāno izdot maksājumu kartes, izmantojot Ķīnas maksājumu sistēmu "UnionPay".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) par, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Ģenerālprokuratūra lūdza Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka prokurors Ando Skalbe tuvākajā laikā plāno pieņemt lēmumu par apsūdzības celšanu Adamovičam, taču konkrēts termiņš nav noteikts.

Adamovičs debatēs norādīja, ka ir gatavs sadarboties un sniegt skaidrojumus ģenerālprokuratūrai un, ja nepieciešams, aizstāvēt savu viedokli tiesā. Deputāts uzsvēra, ka nav ļaunprātīgi vai ar viltu izmantojis deputātu kompensācijas, ko piešķirt deputātiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Politiķis norādīja, ka pats balsos par savu izdošanu un aicina arī kolēģus balsot par.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Banku iestāde (EBA) piektdien paziņoja, ka Ukrainas karš sākotnēji uz Eiropas bankām radīs ierobežotu ietekmi, taču skaidri redzami riski vidējā termiņā.

"Tiešie riski, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, nerada būtiskus draudus Eiropas Savienības (ES) banku sistēmai, taču netiešā ietekme varētu būt krietni izteiktāka," teikts EBA ziņojumā.

EBA norāda, ka Eiropas banku tiešā aktīvu riska pakļautība Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai koncentrēta vien dažās valstīs un ierobežota skaita bankās.

Taču iestāde brīdina, ka šis karš varētu radīt būtiskākas sekas ilgtermiņā uz bankām Eiropas Ekonomikas zonā - ES, Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Bankas negatīvi ietekmēs zemāka ekonomikas izaugsme, kas samazinās pieprasījumu pēc aizdevumiem.

Savukārt rietumvalstu Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas traucēs klientu spējām apkalpot savus banku aizdevumus, tāpat kā to darīs arī Maskavas un Minskas īstenotās atbildes sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes sēdē Minskai atņemtas 2021.gada pasaules čempionāta rīkotāju tiesības, vēsta IIHF.

2021.gada pasaules čempionātu šogad bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlējās rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

IIHF Padome pirmdien attālinātā sēdē izskatīja jautājumu, vai Baltkrievijai arī turpmāk uzticēt daļu no 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanas. Sēdē secināts, ka drošības apsvērumu un no IIHF neatkarīgu apstākļu dēļ čempionāta daļas pārcelšana uz citu vietu ir neizbēgama.

Šobrīd nav zināms, kurai valstij tiks uzticētas iepriekš Minskā paredzētās spēles, bet kā viens no variantiem tiek izskatīta visa čempionāta uzticēšana Latvijai. IIHF Padome gan vēl izskatīs Latvijas kā līdzorganizētājas statusu. Iepriekš tika ziņots, ka pasaules čempionātu daļēji vai pilnībā varētu uzņemt Dānija vai Slovākijas galvaspilsēta Bratislava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Eiropas piemērotajām sankcijām Baltkrievijai, tās prezidents Aleksandrs Lukašenko otrdien draudējis atļaut masu migrāciju uz Eiropu, sevišķi Vāciju.

Lukašenko valdības sēdē paziņoja, ka vairs neatļaus preču tranzītu uz un no Ķīnas un Krievijas, un atļaus plūst uz Eiropu bēgļu masām no tādām valstīm kā Afganistāna, Sīrija un Irāka.

"Mēs nevienu neapstādināsim," sacīja Lukašenko.

Cilvēki ir ceļā no kara zonām uz "silto un komfortablo Eiropu", un Vācijai ir nepieciešami darbinieki, sacīja Baltkrievijas līderis.

Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijas tirgus ir slēgts, un tas ir pirmais solis. Otrais solis ir aizliegt preču plūsmu caur valsti.

"Tas pats jāizdara ar vāciešiem. Lai viņi piegādā savas preces Krievijai un Ķīnai caur Somiju. Vai caur Ukrainu," paziņoja Lukašenko.

Eiropas Savienība (ES) un Savienotās Valstis ir piemērojusi Baltkrievijai un Lukašenko režīmam sankcijas par protestu apspiešanu pēc vēlēšanām, kurās kārtējo reizi par uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko. Opozīcija un starptautiskā sabiedrība apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas valdība ceturtdien nolēmusi ārvalstu attīstības banku izsniegtos aizdevumus atmaksāt valsts valūtā, jo tās piekļuve ārvalstu valūtām tikusi ierobežota rietumvalstu noteikto sankciju dēļ.

Valdības lēmums šos parādus atmaksāt Baltkrievijas rubļos pieņemts kopīgi ar valsts centrālo banku, un tas tiek darīts laikā, kad Baltkrievijai, tāpat kā Krievijai, draud ārējo parādsaistību maksātnespēja jeb defolts.

Šie pasākumi attiecas uz aizdevumiem, ko Baltkrievijai piešķīrušas tādas attīstības bankas kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Pasaules Banka.

Rietumvalstu ieviesto sankciju dēļ iesaldēta lielākā daļa Maskavas un Minskas ārvalstu līdzekļu un ierobežota šo valstu spēja izmantot bankas, tādējādi sarežģījot parādsaistību atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, trešdien paziņoja bloka prezidētājvalsts Francija.

Sankcijas stāsies spēkā līdz ar to publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī, paziņoja Francija.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja par virkni sankciju Krievijai, kā ar jaunām sankcijas pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīmu par Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanu.

Leiena pavēstīja, ka sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

"Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda," sacīja Leiena. Sankcijas tiks noteiktas arī personām, kas palīdz Krievijas agresijai.

Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva iesniedz Baltkrievijai protesta notu par kodoldegvielas ielādēšanu Astravjecas AES reaktorā

LETA--BNS, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija līdz 14.februārim pagarinās ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, bet nākamnedēļ atvērs iepirkšanās centrus un muzejus, ceturtdien paziņojis Polijas veselības ministrs Adams Ņedzelskis.

Iepirkšanās centri, muzeji un galerijas atsāks darbu pirmdien, bet drīkstēs uzņemt ierobežotu skaitu cilvēku, preses konferencē Varšavā paziņoja ministrs.

Līdz šim muzeji un galerijas Polijā bija slēgti, tāpat kā lielākā daļa veikalu iepirkšanās centros, izņemot tādus veikalus kā pārtikas veikali un aptiekas.

Polijā tiks atcelts arī īpašais iepirkšanās laiks senioriem.

Pārējie ierobežojumi paliks spēkā līdz 14.februārim, paziņoja Ņedzelskis.

Tas nozīmē, ka bērniem, kas sasnieguši desmit gadu vecumu, mācības joprojām notiks attālināti, paliks slēgtas viesnīcas, sporta zāles un peldbaseini, bet restorāni arī turpmāk drīkstēs pārdot ēdienus tikai līdzņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada beigām finanšu tehnoloģiju kompānija "Twino" plāno sākt kreditēšanas operācijas Vjetnamā

"Plānojam ieviest arī pašu izstrādātu naudas atmazgāšanas draudu novēršanas sistēmu klientu un sadarbības partneru izvērtēšanai, tā ejot pa priekšu nozares tendencēm un regulatorajām prasībām," teic Anastasija Oļeiņika, "Twino grupas" izpilddirektore

2019. gada laikā lielāko izaugsmi kreditēšanā "Twino grupa" piedzīvoja mājas tirgū. Latvijā grupā ietilpstošās kompānijas "Moneza" patēriņa kredītu portfelis pieauga par 30%, sasniedzot astoņus miljonus eiro pēc uzkrājumiem šaubīgiem debitoriem. "Moneza Business" mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumu portfeļa vērtība aug vidēji par 25% mēnesī. "Investīciju platforma turpina demonstrēt spēcīgus darbības rezultātus – tajā finansēto aizdevumu apjoms šogad sasniedzis teju 200 miljonus eiro, tādējādi ierindojoties starp vadošajām platformām kontinentālajā Eiropā. Lielākais investoru īpatsvars saglabājas no tādām valstīm kā Vācija (33%), Lielbritānija (12%), Latvija (10%) un Nīderlande (9%)," stāsta A. Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru