Jaunākais izdevums

Polija beidzot varētu būt uz pareizā ceļa, lai noteiktu galīgo termiņu, kad pārtrauks nerentablās ogļu ieguves nozares darbību, raksta "Bloomberg".

Valdība un arodbiedrības drīzumā varētu vienoties par līdzīga ogļu ieguves restrukturizācijas modeļa ieviešanu, kā to izdarījusi Vācija. Lai izveidotu šādu modeli, nepieciešams noteikt precīzu grafiku pakāpeniskai ogļu raktuvju slēgšanai un ražošanas apjomu pielāgošanai atbilstoši spēkstaciju pieprasījumam.

Arodbiedrības gan jauno Polijas enerģētikas stratēģiju nodēvējušas par "Armagedonu" ogļu ražotājiem, aicinot raktuvju strādniekus uz protestiem.

Kaut arī šķita, ka diskusijām ar valdību netiks rasts kompromiss, plaisa pēdējā laikā ir samazinājusies, taču aizvien pastāv strīds par pēdējo termiņu, kad atteikties no oglēm pavisam. "Mēs vēlamies 2060.gadu, taču valdība vēlas 2050.gadu," pēc gandrīz 12 stundu ilgām sarunām paziņojis Reģionālās solidaritātes savienības vadītājs Dominiks Kolorcs. "Varbūt šādā gadījumā varam ņemt vidējo rādītāju?" viņš uzsvēris.

Polija starp ES valstīm ir visatkarīgākā no oglēm kā enerģijas avota, un patlaban no tām iegūst aptuveni 70% no kopējās elektroenerģijas. Tāpat Polija ir vienīgā bloka dalībvalsts, kas nav oficiāli apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti, uzsverot, ka, lai īstenotu tik milzīgas pārmaiņas, būs nepieciešams lielāks atbalsts.

Vienošanās parakstīšana ar arodbiedrībām ļaus virzīties tālāk sarunās ar Eiropas partneriem par iespējamām subsīdijām enerģētikas nozares pārmaiņu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 11,843 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada pirmajos sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,949 miljoni tonnu, kas ir par 31% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,455 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 17,5%, bet lejamkravas - 1,439 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 24,5%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad pirmajā pusgadā veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad pirmajos sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,252 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajos sešos mēnešos, veidojot 19% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 15,819 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 9,083 miljoni tonnu, kas ir par 32,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 4,865 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 12%, bet lejamkravas - 1,87 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 23,6%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad astoņos mēnešos veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,038 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2019.gada astoņos mēnešos, veidojot 19,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apsara" tējas namiņš kanālmalā ir pārvērties līdz nepazīšanai – aromātiskie tējas rituāli ir aizstāti ar picām un kokteiļiem, ko piedāvā Bar 6IX Pizza & Cocktails.

Ēdināšanas iestādes saimnieks Leonards Pudņiks viesmīlības biznesā ir jau vairāk nekā 5 gadus. Viņš ir strādājis gan par bārmeni, gan šefpavāru, jau trīs gadus viņš ir Ģertrūdes ielas Bar 6 līdzīpašnieks, kas ir veidots pēc speakeasy koncepta, kas pagājušā gadsimta sākumā "sausā" likuma laikā bija īpaši populārs ASV.

Tāpat L. Pudņiks pasniedz lekcijas Bārmeņu skolas Kokteiļu akadēmijā. Bar 6IX Pizza & Cocktails līdzīpašnieks stāsta, ka bijušo tējas namiņu nomā no SIA "Apsara" dibinātāja un vadītāja Ikara Keiša.

"Tā sanāca, ka šī vieta pati mūs izvēlējās. Tējas namiņš šeit ir bijis 16 gadus. Esam to pārveidojuši, izremontējuši, uzlikuši jaunas grīdas, pārkrāsojuši sienas, pārveidojuši bāra leti. Otrajā stāvā vairs nevar sēdēt uz spilveniem, ir iegādātas jaunas mēbeles. Investīcijas nebija pārāk lielas, jo daudz darbus darījām paši ar savām rokām," klāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Konteinerkravu apjomi Rīgas ostā pirmajā ceturksnī saglabājas stabili

Žanete Hāka, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Brīvostas pārvalde ir sākusi darbu pie ostas kuģošanas kanāla tīrīšanas projekta, lai jau tuvākajā laikā Rīgas ostā nodrošinātu arī capesize (ar kravnesību virs 150 000 tonnu) kuģu pieņemšanu.

Šobrīd šāda izmēra kuģi Baltijas jūras austrumu krasta ostās praktiski netiek apkalpoti, līdz ar to iespēja to darīt Rīgā sniegtu būtiskas tirgus priekšrocības ne vien salīdzinājumā ar Baltijas valstu, bet arī Krievijas ostām.

“Pasaulē kravu pārvadājumos pa jūru tiek izmantoti arvien lielāki kuģi. Galvenais iemesls kuģu gabarītu pastāvīgam pieaugumam ir kravu pārvadātāju vēlme samazināt pārvadājumu izmaksas. Īpaši svarīgi tas ir apjoma beramkravu, piemēram, ogļu un metāla rūdu, segmentā, kur lielāku kuģu izmantošana dod iespēju nodrošināt krietni izdevīgāku kuģa frakta likmi uz katru pārvadāto tonnu. Spēja uzņemt ostā lielos capesize klases kuģus sekmētu pieeju jaunām kravām un tālākiem tirgiem salīdzinājumā ar šābrīža iespējām, izmantojot Panamax izmēra kuģus, tādējādi veicinot arī kravu apgrozījuma pieaugumu,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru