Jaunajām dalībvalstīm jādarbojas vienoti, lai panāktu tiešo maksājumu izlīdzināšanu jauno un veco ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
Tā savu nostāju intervijā Latvijas Avīzei pauž Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Mareks Savickis. Skaidrojot to, kā Polijai izdevies izvairīties no smagām krīzes sekām, ministrs uzskaita: pirmais faktors – peldošais zlota kurss, kas krīzei sākoties, ļāvis zlota vērtību pazemināt un uzlabot Polijas konkurētspēju un situāciju eksporta jomā. Patlaban Polija izved 20% no saražotajām lauksaimniecības un pārtikas precēm, ES valstis lauksaimniecības produkcijas eksporta struktūrā aizņem 80%. Otrkārt, Polijā darbojas liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu. Treškārt, svarīgs faktors ir izlīdzinātā situācija banku sistēmā.
Nevienai no bankām naudas tirgū nav dominējoša loma. Ceturtais faktors ir valdības loma procesa izskaidrošanā. Politiskā situācija bija samērā mierīga un cilvēkiem tika mierīgi paskaidrots, kas notiek. Pērn februārī Polijas valdība nolēmusi profilaktiski samazināt valsts administrācijas izdevumus par 10%. Tā kā budžeta grozījumus, kur šis samazinājums tika ietverts, pieņēma tikai septembrī, 2009. gada pirmajā pusē Polijā nebija vērojams pirktspējas kritums, tas saglabājās 2007. un 2008. gada līmenī. Polija ir vienīgā ES valsts, kuras ekonomika pērn pieauga – par 1,7%. Kopējais eksporta apjoms – 96 miljardi eiro (–17%), imports – 105 miljardi eiro (–26%).