Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Būvniecības uzņēmums “Eternia Solar”, kas ietilpst starptautiskā un reģionā vadošā atjaunojamās enerģijas attīstītāja grupā “Sun Investment Group” (SIG), sācis īstermiņa obligāciju piedāvājumu līdz 3 miljoniem eiro. Ar šo tiek aizsākta obligāciju programma, kuras maksimālā summa ir 8 miljoni eiro. Ar šo emisiju piesaistīto finansējumu plānots izlietot 120 MW saules spēkstacijas izbūvei Polijā. Projekta ilgtermiņa finansējumu starptautiskie investori jau ir novērtējuši un apstiprinājuši; tas tiks nodrošināts pēc būvniecības darbu noslēguma, lai 12 mēnešu laikā atmaksātu obligāciju emisiju.

Gada procentu likme būs 10%, kas tiks maksāta reizi pusgadā. Atmaksas termiņš šai obligāciju emisijai ir 2026. gada 23. decembris.

Piedāvājumu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Šis saules parks Polijā, kura būvniecība tagad sāksies, ir viens no nozīmīgākajiem mūsu portfelī. Mēs jau esam nodrošinājuši ilgtermiņa finansējumu no starptautiskiem institucionālajiem investoriem, un šī starpposma obligāciju emisija garantēs, ka būvniecības process ritēs raiti un efektīvi,” norāda SIG izpilddirektors Deividas Varabauskas.

Stratēģiskie investori projektu ir apstiprinājuši

Starptautiskie investori “Berenberg” un “Amiral Gestion” ir veikuši 120 MW saules parka projekta izvērtējumu. Investori ir pabeiguši visu nepieciešamo finanšu, tehnisko un juridisko auditu, un apstiprinājuši projekta finansējumu, kas tiks izmaksāts pa daļām pēc būvdarbu noslēguma.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma investīciju uzņēmums Summus Capital pavisam nesen izsludināja savu publisko obligāciju emisiju. Lai noskaidrotu, kur uzņēmums saskata izaugsmes potenciālu komerciālā īpašuma segmentā un kāpēc Polija kļūst par arvien nozīmīgāku fokusu līdzās Baltijas valstīm, aicinājām uz sarunu Hannesu Pihlu (Hannes Pihl) – Summus Capital investīciju vadītāju un valdes locekli.

Kāpēc Summus Capital arvien biežāk raugās ārpus Baltijas tirgus?

Pēdējos gados esam novērojuši, ka iespējas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū Baltijā – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – kļūst arvien ierobežotākas. Šī tendence rada būtiskus izaicinājumus, īpaši lielākiem investoriem, kuriem nepieciešama plaša portfeļa kapacitāte un likviditāte. Tāpēc arvien lielāku uzmanību pievēršam Polijai – tas ir dinamisks tirgus ar spēcīgiem ekonomiskiem pamatiem un labvēlīgu investīciju vidi, kas to padara par ļoti pievilcīgu alternatīvu.

Kas investoriem liek uzskatīt, ka Baltijas tirgus ir pārāk ierobežots?

Galvenie izaicinājumi ir saistīti ar ierobežotu darījumu apjomu un tirgus mērogu, kā arī starptautisko investoru aiziešanu. Pēdējos gados daudzi starptautiskie spēlētāji ir pametuši reģionu, un jaunu ienācēju ir maz. Apjomīgākos darījumus šobrīd galvenokārt veic vietējie privātie investori ar lielu kapitālu un vietējie nekustamā īpašuma fondi. Turklāt pastāv arī risks, ka viena investora portfelis veido ievērojamu daļu no visa gada darījumu apjoma reģionā – tas būtiski ietekmē likviditāti un apgrūtina potenciālo izejas stratēģiju.

Pirmajā brīdī var likties, ka ieguldījumi saules enerģijas projektos ir drīzāk simbolisks solis zaļās ideoloģijas ietvaros nekā pragmatisks lēmums. Tomēr, kā norāda Deividas Varabauskas, “Sun Investment Group” (SIG) dibinātājs — viens no vadošajiem atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem reģionā, kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 10 % peļņu — lielo Eiropas investoru rīcība liecina par pavisam citu realitāti. Kapitāls no bankām un institucionālajiem aizdevējiem arvien aktīvāk nonāk Polijas zaļās enerģijas sektorā nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan skaidras un ilgtermiņā stabilas ekonomiskās loģikas vadīts, ko nosaka enerģētikas tendences, paredzams regulējums un tirgus apjoms.

Galvenais iemesls, kāpēc lielie fondi un bankas uzticas Polijas tirgum, nav pat tā izaugsmes temps, bet gan apziņa, ka valstij pēc būtības nav citas izvēles kā pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to, ka Polija joprojām elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm, ogļu nozares modelis Eiropas Savienības ietvaros ir strukturāli nonācis strupceļā. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums, arvien stingrāks regulējums un novecojošā termoelektrostaciju infrastruktūra nozīmē, ka jaunu jaudu izveide uz fosilo kurināmo bāzes kļūst arvien dārgāka un politiski arvien grūtāk pieņemama.

Šis pārmaiņu process norit pēc saviem likumiem. Pieaugošais saules elektrostaciju skaits, kā tas vērojams visā Eiropā, ietekmē elektroenerģijas cenas, tāpēc attīstītāji loģiski pārorientējas uz sarežģītākiem risinājumiem — enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS), hibrīdparkiem, kuros saules enerģija tiek apvienota ar vēja ģenerāciju, kā arī modernākām elektroenerģijas pārdošanas līgumu struktūrām. Saules enerģija joprojām ir visātrākais risinājums esošo jaudu nomaiņai, un, pēc Varabauska teiktā, tās pievilcība investoriem šobrīd lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi projekti sader ar plašāku energosistēmas struktūru.

Šā gada otrajā pusē Baltijas valstu un Polijas atjaunīgās enerģētikas tirgū redzama nepārprotama atdzīvošanās, saka ieguldījumu sabiedrības “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI), kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 8,5 % ienesīgumu gadā, pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius). Pēc dažiem klusākiem gadiem reģionā atgriežas ārvalstu investori, meklējot gan jau strādājošus, gan izstrādes stadijā esošus zaļās enerģētikas projektus.

Pēc eksperta teiktā, šo atgūšanos nosaka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, balansēšanas tirgus stabilizēšanās, kā arī ievērojamais pieprasījuma pieaugumu pēc zaļās enerģijas mākslīgā intelekta un datu centru attīstības dēļ globālā mērogā.

“2024. gada beigās veiksmīgi pārdevām savu pirmo saules parku portfeli Polijā – 65,5 MW jaudas projektu iegādājās Lielbritānijas kapitāla tirgus dalībnieks. Vairāki starptautiskie ieguldītāji ir izrādījuši interesi iegādāties visu mūsu portfeli Polijā, Lietuvā un Latvijā, jo šo reģionu viņi uzlūko kā paplašināšanās potenciālu.

Cenšamies savus attīstāmos projektus pārdot par vislielāko cenu, tāpēc vērtēsim, kurš pārdošanas veids ir visefektīvākais – pārdot visu portfeli kopā vai pa daļām. Tomēr ieguldītāju izrādītā interese ir nepārprotams signāls, ka mūsu reģions atkal kļūst pievilcīgs,” saka AEI pārvadītājs Mants Auruškevičs.

Viena no vadošajām nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupām Baltijā Summus Capital iegādājusies nekustamo īpašumu Polijas tirgū. Tirdzniecības centrs Libero Katowice, kas tiks pievienots uzņēmuma īpašumu portfelim, tika iegādāts par 103 miljoniem eiro, un tas ir Polijā šogad lielākais atsevišķa īpašuma iegādes darījums.

Šis ir jau otrais darījums Polijā, kurā Summus Capital iegādājas strādājošu nekustamo īpašumu no Echo Investment. Biroju ēka Lodzā, kas tika iekļauta Summus portfelī pagājušajā gadā, nodrošina pozitīvu naudas plūsmu, un uzņēmuma jaunais nekustamā īpašuma objekts ir tirdzniecības centrs, kurā gandrīz visām telpām ir nomnieki.

“Libero Katowice ir spēcīgs un labi pozicionēts mazumtirdzniecības objekts ar labi zināmiem nomniekiem un ilgtermiņa potenciālu. Šis iegādes darījums atspoguļo mūsu ilgtermiņa stratēģiju stiprināt Summus Capital klātbūtni Polijā, kuru mēs uzskatām par vienu no dinamiskākajiem nekustamo īpašumu tirgiem reģionā, un nodrošināt, ka mazumtirdzniecības segments veido aptuveni pusi no mūsu īpašumu portfeļa, lai panāktu nepārtrauktu vērtības pieaugumu,” saka Summus Capital stratēģiskais aktīvu un investīciju pārvaldības partneris Hanness Pihls.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Gatavo mājokļu ražotājs MyCabin turpina izaugsmes stratēģiju atbildēt augošajam pieprasījumam pēc mājokļiem Eiropā un attīsta reģionālu pārstāvniecību tīklu un piegādes Polijā, kur īpašumu cenu kāpums un mājokļu deficīts šobrīd ir viens no izteiktākajiem reģionā.

Uzņēmums prognozē, ka pieprasījums pēc vienģimeņu, nelielām un energoefektīvām mājām turpinās augt. Tāpat arī novēro, ka arvien vairāk pircēju vēlas pārcelties uz pilsētu nomalēm vai ciematiem, kur ātri uzstādāmas, ilgmūžīgas un videi draudzīgas mājas ir īpaši piemērotas.

“Polijā vēsturiski trūkst vairāki miljoni mājokļu. Būvniecības materiālu un darbaspēka izmaksas ir augstas, būvniecības process ir ilgs, un to papildina smagnēja birokrātija. Mēs saskatījām iespēju ienākt šajā tirgū ar fiksētu piedāvājumu – gatavu māju, kas nozīmē saprotamu produktu par noteiktu cenu konkrētā termiņā. Tā kā visu ražošanas procesu esam spējuši standartizēt un efektivizēt, MyCabin mājas atbilst šī brīža tirgus vajadzībām un spēj apmierināt pieprasījumu dzīvošanai gan ikdienā, gan brīvdienās. Es ticu, ka šādas rūpnieciski ražotas (‘factory-built’) mājas kļūs par globālu mājokļu standartu,” saka Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība UAB “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk publiski izplatīt jaunu obligāciju emisiju. Ieguldītājiem tiek piedāvātas 13 mēnešu obligācijas ar fiksētu gada procentu likmi 8,5 % apmērā. Ieguldīt no 1000 eiro var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Izplatīšanu organizē ieguldījumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Obligāciju ieguldītājiem piedāvājam ienesīgumu, kas balstīts uz jau strādājošiem atjaunīgās enerģijas projektiem Lietuvā un Polijā. Sabiedrība ir pēdējā īpašuma pārdošanas stadijā, lai līdz 2027. gada beigām pārdotu visus attīstītos un attīstāmos projektus. Līgumi par fiksētu elektroenerģijas cenu, skaidra pārdošanas stratēģija, augsti ilgtspējas standarti un konsekventa vērtības radīšana ļauj mums gūt prognozējamu ienesīgumu un ierobežot riskus,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

AEI arī ļauj esošajiem ieguldītājiem apmainīt savas 5 % kupona obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šā gada 15. decembris, pret jaunemitētām obligācijām ar 8,5 % kuponu proporcijā 1:1.

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

Latvija izvērtēs Polijas noteiktās sankcijas veikalu tīkla "Mere" īpašniekiem, 9.maijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte sacīja, ka Latvija iepazīstas ar Polijas lēmumu un vērtēs atbilstošās darbības.

Latvijas ieskatā visefektīvākais ir Eiropas Savienības (ES) sankciju mehānisms, kas ir saistošs visām valstīm.

"Mēs iestājamies par ļoti stingrām sankcijām pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem, un nepārtraukti notiek darbs pie sankciju priekšlikumiem," teica Eglīte.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs raidījumam skaidroja, ka patlaban "Mere" Latvijā var strādāt legāli, jo sankcijas pret veikalu tīkla īpašniekiem ir noteikušas konkrētas valstis. Sankcijas noteikusi Polija un arī Ukraina, bet šie likumi darbojas šo valstu teritorijā un Latvijā šīs sankcijas nav jāievēro.

Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no griķu eksporta, otrajā vietā – Lietuva, bet Igaunija – trešā.

Latvija 2024. gadā ar 3,8 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no griķu eksporta, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika. (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.)Lai gan griķus ārējās tirdzniecības statistikā iekļauj lielajā preču grupā kopā ar labības graudaugiem, tomēr, stingri pieejot, griķu sēkla ir nevis grauds, bet trīsšķautņu riekstiņš. Uz atšķirību no klasiskajām labībām norāda arī griķu latīniskais nosaukums Fagopyrum, kas veidots, savienojot latīnisko dižskābarža nosaukumu un grieķisko kviešu nosaukumu, citiem vārdiem – griķi ir dižskābaržu kvieši.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk izplatīt 2 milj. eiro vērtības obligāciju emisiju ar fiksētu 8,5 % gada likmi. Sabiedrība, kas pārvalda īpašumu 165 milj. eiro vērtībā, aprīlī palielināja savu darbojošos saules un vēja parku portfeli līdz 303 MW un secīgi īsteno stratēģiju līdz 2027. gada beigām pārdot visus attīstāmos un jau strādājošos projektus.

Obligāciju izplatīšanu organizē ieguldījumu pakalpojumu sabiedrība “Orion Securities”. Ieguldīt no 1039,68 eiro 14.–21. aprīli var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Emisijas ilgums – 7,5 mēneši (līdz 2026. gada 4. decembrim).

“Zaļās enerģētikas tirgus reģionā ir ļoti aktīvs, tas ļauj secīgi īstenot mūsu plānus. Jau strādājošie saules un vēja projekti Lietuvā un Polijā ģenerē ieņēmumus, bet attīstības stadijā esošos parkus veiksmīgi realizējam, tāpēc mērķtiecīgi īstenojam sabiedrības stratēģiju,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

Polijā aprīļa sākumā sāka darboties 66,6 MW jaudas AEI saules enerģijas parks – astoņi projekti jau piegādā elektrību tirgum. Tā ir daļa no attīstāmā 114 MW jaudas parka. Jau strādājošie 303 MW jaudas parki Lietuvā un Polijā veido 56 % sabiedrības portfeļa vērtības (92 milj. eiro), vēl 30 % pārvaldāmā īpašuma vērtības veido šobrīd būvējamie projekti (49 milj. eiro).

Summus Capital – investīciju uzņēmums, kas veido vienu no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā – gatavojas izziņot jaunu obligāciju emisiju, lai finansētu uzņēmuma turpmāku paplašināšanos un stratēģisku aktīvu iegādi.

Summus Capital aktīvu portfeļa kopējā vērtība šobrīd pārsniedz 500 miljonus eiro un uzņēmums plāno turpināt izaugsmi.

“Mūsu biznesa modelis balstās uz labi diversificētu un noturīgu portfeli, kas ietver mazumtirdzniecības, biroju, loģistikas un, kopš 2021. gada, arī medicīnas nozares nekustamos īpašumus,” norāda Summus Capital valdes loceklis Āvo Koppels. “Papildus mūsu pamata tirgiem Baltijā, 2024. gada nogalē esam uzsākuši starptautisku paplašināšanos, ienākot Polijā – Eiropas straujāk augošajā ekonomikā – iegādājoties augstākās klases biroju ēkas Varšavā un Lodzā.”

“Plānotās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītais kapitāls stiprinās mūsu pozīcijas kā vienam no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma investoriem reģionā un nodrošinās papildu resursus stratēģiskai izaugsmei,” turpina Koppels. “Redzam ievērojamu attīstības potenciālu komerciālā nekustamā īpašuma tirgos gan Baltijas valstīs, gan Polijā un plānojam aktīvi piedalīties šīs nozares nākotnes veidošanā.”Summus Capital, atšķirībā no tradicionālajiem attīstītājiem (kas būvē projektus, lai tos pārdotu), pats patur īpašumā savus investīciju objektus un gūst no tiem ikmēneša nomas ienākumus, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz ienākumus nesošiem komerciālā nekustamā īpašuma aktīviem ar prognozējamu naudas plūsmu. Starp ievērojamākajiem objektiem ir Veerenni veselības centri Igaunijā, tirdzniecības centrs Riga Plaza Latvijā, Park Town biroju komplekss un tirdzniecības centrs Nordika Lietuvā, kā arī Lakeside biroju ēka Varšavā un React biroju ēka Lodzā, Polijā.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Polijas Iekšlietu ministrija noteikusi sankcijas zemo cenu veikalu tīkla 'Mere" īpašniekiem par netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, ziņo portāls "Notes from Poland".

Sankciju sarakstā iekļauts Polijas uzņēmums "Torgservis PL" un Krievijas pilsoņi brāļi Sergejs un Antons Šnaideri, kuriem pieder šīs kompānijas akcijas trīs miljonu eiro nominālvērtībā.

Prasību noteikt sankcijas bija iesniegusi Polijas Valsts nodokļu administrācija (KAS), norādot, ka uzņēmums "netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā".

KAS uzskata, ka kompānijai "Torgservis PL "ir finanšu līdzekļi un ekonomiskie resursi, kas netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā". Sankcijas "netieši samazinās Krievijas budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēta agresija pret Ukrainu", norāda KAS.

Iekļaušana Polijas sankciju sarakstā nozīmē, ka juridiskajai vai fiziskajai personai tiek arestēti visi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, tā tiek izslēgta no publisko iepirkumu un konkursu procedūrām un tai tiek aizliegts piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet šos ierobežojumus. Privātpersonai, ja tā ir ārvalsts pilsonis, arī tiek noteikts aizliegums iebraukt Polijā, raksta "Notes from Poland".

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kļuvis par pirmo apdrošinātāju Latvijā, kas savā mobilajā lietotnē ieviesis ģeolokācijas funkciju.

ASV tehnoloģiju uzņēmuma BlueDot izstrādātais programmatūras rīks ir integrēts Balcia mobilajā lietotnē un nodrošina iespēju pielāgot apdrošināšanas piedāvājumus un atgādinājumus lietotāju vajadzībām, ņemot vērā viņu atrašanās vietu.

Turpmāk Balcia mobilās aplikācijas lietotāji visās Baltijas valstīs un Polijā saņems personalizētus ieteikumus un piedāvājumus atbilstoši viņu atrašanās vietai. Piemēram, atrodoties lidostā vai šķērsojot Latvijas robežu, varēs saņemt atgādinājumu par ceļojuma apdrošināšanas iegādi. Šī funkcija ir pieejama tiem lietotājiem, kas devuši piekrišanu atrašanās vietas datu izmantošanai.

“Mēs ticam, ka apdrošināšanas aplikācijai jābūt vienkāršai un praktiskai – kā jebkurai citai lietotnei, kas padara ikdienu ērtāku. Vēlamies, lai klienti justos droši un varētu baudīt dzīvi, kamēr mēs parūpējamies par pārējo. Tāpēc mēs nepārtraukti meklējam veidus, kā izmantot tehnoloģijas gudrāk. Sadarbībā ar BlueDot izstrādātā jaunā ģeoloķācijas funkcija palīdzēs mums piedāvāt klientiem Baltijas valstīs un Polijā gudrākus un personalizētus risinājumus – tieši tur un tad, kad tie ir vajadzīgi,” stāsta Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I” plāno piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, piedāvājot obligācijas, kuras emitē fondam piederošais uzņēmums “REFI Sun”.

Obligācijas publiskā piedāvājuma formā tiks piedāvātas gan Baltijas privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no 28. jūlija līdz 18. augustam.

Obligāciju termiņš ir 2,5 gadi. Fiksētā procentu likme tiks noteikta 7,5% līdz 8,5% robežās un paziņota pēc piedāvājuma noslēgšanas. Procentu maksājumi investoriem tiks veikti reizi ceturksnī. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju turētājiem.

“Fonda atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecība Rumānijā un Polijā uzņem apgriezienus, tāpēc pieaug arī finansējuma nepieciešamība, ko daļēji plānojam nodrošināt, emitējot jaunas obligācijas. Lielākā daļa no investoru piesaistītajiem līdzekļiem tiks izmantota, lai refinansētu aizdevumu, ko iepriekš saņēmis viens no fonda uzņēmumiem, savukārt pārējie līdzekļi tiks novirzīti fonda saules enerģijas staciju būvniecības projektiem,“ norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.

Starptautiskā atjaunojamās enerģijas attīstības grupas “Sun Investment Group” sastāvā esošais būvuzņēmums “Eternia Solar” uzsāk īstermiņa obligāciju emisiju līdz 3,6 milj. eiro apmērā ar 10 % gada procentu likmi. Ar šo tiek iezīmēta obligāciju programmas otrā kārta, kuras maksimālā summa ir 8 milj. eiro. Decembrī notikušajā pirmajā emisijas kārtā tika piesaistīts finansējums 4,4 milj. eiro apmērā, kas liecina par lielu interesi, pārsniedzot sākotnēji iecerēto 3 milj. eiro mērķi.

Piesaistītais kapitāls jau šobrīd finansē 120 MW jaudas saules enerģijas parka izveidi Polijā, un plānots, ka arī otrā emisijas posma līdzekļi papildinās šim projektam paredzēto finansējumu. Šī projekta ilgtermiņa finansējumu ir izvērtējuši un apstiprinājuši starptautiskie investori. Finansējums kļūs pieejams līdz ar būvniecības procesa noslēgumu, un tiks novirzīts obligāciju dzēšanai 12 mēnešu laikā.

Obligāciju piedāvājums būs aktīvs un investīcijām pieejams no 19. līdz 30. janvārim. Procentu maksājumi tiks veikti divreiz gadā, un obligāciju pilnā atmaksa tiks īstenota 2026. gada 23. decembrī.

Emisijas procesu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Investējot gandrīz divus miljonus eiro, Baltijas lietotu automašīnu tirdzniecības uzņēmums Longo Group atvēris jaunu automašīnu sagatavošanas un apkalpošanas centru Panevēžā, Lietuvā.

Tas ļaus uzņēmumam apkalpot divreiz vairāk auto nekā iepriekš – līdz pat 12 000 gadā. Tādējādi uzņēmuma klientiem Baltijas valstīs un Polijā būs pieejami arvien vairāk kvalitatīvu lietotu auto.

Jaunā centra atklāšana iezīmē būtisku posmu Longo Group infrastruktūras attīstībā un tirgus pozīcijas nostiprināšanā. “Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai katrs klients saņem visaugstākās kvalitātes auto un servisu. Ar šo moderno centru mēs varam būtiski palielināt darba efektivitāti, samazināt auto sagatavošanas laiku un piedāvāt vēl lielāku caurspīdību procesā,” uzsver Edgars Cērps, AS Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Longo Group servisa centrā Panevēžā ir 3000 m² plašas darba telpas, 500 m² biroja telpas un vairāk nekā 6000 m² plašas stāvvietas. Šeit tiek sniegti visi pirmspārdošanas pakalpojumi, kas nepieciešami, lai sagatavotu mašīnu pārdošanai ar garantiju: auto mazgāšana, ķīmiskā tīrīšana, pulēšana, virsbūves darbi, krāsošana, mehāniskā diagnostika, tehniskā apkope un remonts, riepu montāža, u.t.t. Jaunā centra inovācija ir IT sistēma, kas balstās uz QR kodu lietošanu. Tas ļauj kontrolēt ikvienu automašīnas apkalpošanas posmu, nodrošinot visu veicamo darbu caurspīdību, augstu kvalitāti un ātrumu.

Karš, bailes, drošība, birokrātija, izaugsme – šie vārdi pēdējos gados arvien biežāk iezīmē mūsu ikdienas fonu. Tie rada iespaidu, ka pasaule atrodas nepārtrauktā turbulencē, kas šūpo – Latviju, Eiropu un visas pārējās valstis. Taču būtiski apzināties: mēs neesam tikai pasīvi pasažieri, kas var vienīgi reaģēt uz sekām. Mums ir iespēja būt pilotiem.

Turbulence, lai arī biedējoša, vienlaikus ir spēcīgs augšupspēks. Tā ļauj pacelties augstāk tiem, kas prot to izmantot. Šis stāsts nav par aviāciju – tas ir aicinājums paskatīties ārpus ierastajām “sēdvietām” un paraudzīties, kā šodienas izaicinājumus var pārvērst rītdienas iespējās.

Arī pasaules inovāciju un tehnoloģiju simbols - daudz piesauktā Silīcija ieleja – radās vairāku sarežģītu globālu un nedrošu notikumu laikā. Tā izauga laikā, kad pasaule pārcieta divus karus un bija nepieciešamas jaunas militārās un tehnoloģiskās spējas. Valsts ieguldījumi, zinātnieku kompetence un sadarbības kultūra radīja vidi, kurā militārās vajadzības pārtapa par tehnoloģisku un ekonomisku izaugsmi.

Katra simtā svece pasaulē ir ražota Latvijā.

Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu Latvijas sveču eksports ir ievērojami pārsniedzis importu. Turklāt svētku un piemiņas brīžos Latvijas ļaudis izvēlas Latvijas, nevis importa sveci.Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sveču eksporta.

Visvairāk – Ziemassvētkos

No neatminamiem laikiem kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantots degošs skals vai sveķaini zari. Bišu vaska sveces un to ražošanas tehnoloģija radās tikai pirms aptuveni tūkstoš gadiem Eiropas mērenās joslas ziemeļu daļā. Svarīgākajai sveču ražošanas izejvielai – bišu vaskam – kušanas temperatūra ir aptuveni 62 grādi pēc Celsija, bet augu dzīvnieku izcelsmes (piemēram, aitas) taukvielām, kuras pievienoja vaskam sveču ražošanā, kušanas temperatūra ir vēl zemāka. Karstajā joslā vasaras laikā saulē vaska sveces nav uzglabājamas, jo tās izkūst. Siltajās zemēs sveču vietā kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantotas eļļas lampiņas. Vaska sveces ir relatīvi dārgas, tāpēc to masveida izmantošana bija visai ierobežota. Būtiskas pārmaiņas sākās, kad XIX gadsimtā sveču ražošanā sāka izmantot no dzīvnieku taukiem rūpnieciski nodalītu taukskābi – stearīnu, kuru joprojām izmanto gan ziepju, gan sveču ražošanā. No XIX gadsimta beigām sveču ražošanā sāka izmantot naftas pārstrādes procesā iegūstamu parafīnu (piesātināto ogļūdeņražu maisījumu ar 20 līdz 40 oglekļa atomiem molekulā).

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Polijā notriektie droni apliecina, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs skar tieši un "ir jāveic atbilstoši pasākumi", sociālajos tīklos paziņojis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Politiķis apliecinājis pilnīgu atbalstu un solidaritāti Polijai saistībā ar Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā. "Sabiedrotie strādā un tiem ir jāstrādā kopā," raksta Rinkēvičs.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns.

Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.