Aizvadītais gads Eiropai bijis plūdiem bagāts, turklāt neizskatās, ka 2014. gads būs labāks. Aprēķināts, ka līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban, ziņo Quartz.

Pašlaik gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība. Piemēram, 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā. Ja līdz šim tamlīdzīgi stipri plūdi reģionu piemeklēja reizi 16 gados, turpmāk sagaidāms, ka līdzīgas dabas stihijas Eiropu «apciemos» reizi desmitgadē.

Klimata speciālisti skaidro, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas. Taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Uz plūdu skartajām pilsētām un reģioniem, kur pastāv applūšanas draudi, Vācijā nosūtīti vairāki tūkstoši karavīru. Patlaban, aizvien pieaugot ūdens līmenim, draudi radušies arī Vācijas ziemeļu daļas pilsētai Drēzdenei, vēsta pasaules mediji.

Vācijas kanclere Angela Merekele plūdu skartajiem reģioniem apsolījusi atvēlēt simts miljonus eiro, informē BBC. Kopumā uz plūdu skartajiem reģioniem Vācijā tikuši nosūtīti četri tūkstoši karavīru.

Jau rakstīts, ka lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Patlaban zināms, ka plūdos Centrāleiropā bojā gājuši vismaz divpadsmit cilvēki. Plūdi skāruši tādas valstis kā Vācija, Čehija, Austrija, Šveice, Polija, Slovākija un Ungārija.

Spēcīgajā vētrā, kas ceturtdien plosījās Eiropas ziemeļos, dzīvību zaudējuši vismaz seši cilvēki, divi pazuduši jūrā un tūkstošiem bijuši spiesti pamest savas mājas bailēs no iespējamajiem plūdiem.

Vētra Ksavjers Eiropu skāra ceturtdien, atstājot tūkstošiem mājsaimniecību bez elektrības un ievērojami apgrūtinot satiksmi.

Skotijā, spēcīgā vēja dēļ apgāžoties smagajai automašīnai, dzīvību zaudējis viens cilvēks. Kravas mašīna uzgāzusies divām vieglajām automašīnām. Bojā gājis kravas mašīnas šoferis. Savukārt kādam vīrietim, kas braucis ar motorolleru, Anglijas vidienē uzkritis koks.

Zviedrijas austrumu piekrastē no kuģa jūrā ieskaloti divi jūrnieki. Glābējiem viņus nav izdevies atrast.

Dānijas rietumos dzīvību zaudējusi 72 gadus veca sieviete, kad spēcīgā vējā apgāzies furgons, kurā viņa atradās.

Cūkgaļas iepirkuma cena pēc gadu ilgušas stagnācijas sākusi kāpt, turklāt pēdējās divās nedēļās vērojams īpašs pieaugums, ko veicina grilēšanas sezonas sākums, kā arī augošais pieprasījums eksporta tirgos, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta aplēses.

Vienlaikus, salīdzinot ar situāciju pirms gada, cūkgaļas iepirkuma cenas ir par 9,4% zemākas.

ZM datu analīzē teikts, ka šā gada martā, salīdzinot ar februāri, cūkas liemeņa tirgus cena Latvijā augusi par 1,5% un bija 139,35 eiro par 100 kilogramiem. Lietuvā cenas pieaugums bija par 0,5% (133,89 eiro), bet Igaunijā - par 3% (136,38 eiro). Polijā iepirkuma cena samazinājusies par 2,6% (127,53 eiro), Vācijā - par 0,1% (131,85 eiro), bet Dānijā bijis pieaugums par 3% (123,73 eiro).

Savukārt gada griezumā cūkgaļas iepirkuma cena samazinājusies visās minētajās valstīs. Latvijā - par 9,4%, Lietuvā - par 10,5%, Igaunijā - par 5,5%, Vācijā - par 11,4%, Dānijā - par 5,8%, bet Polijā - par 13%.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Tuvākajā laikā piena pārstādes uzņēmumi varētu palielināt cenas produktiem. Šādu soli uzņēmumi varētu spert, jo piena iepirkuma cena nemazinās un maijā pat varētu nedaudz pieaugt. A/s Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece komentēja, ka citas izejas nav, jo iepirkuma cenas jau četrus mēnešus kāpj un uzņēmumiem to nākas kompensēt uz iekšējo rezervju vai iepriekšējo gadu peļņas rēķina, bet šie resursi jau izsīkuši.

Šobrīd piena iepirkuma cena sasniegusi 17, 18, 19 santīmus par litru, kas esot neraksturīgi maijam un daļēji skaidrojama ar piena deficītu pasaulē. Tāpat situāciju jau ietekmē un vēl var ietekmēt plūdi Polijā. Tiesa, piena iepirkuma cenas Latvijā jau šobrīd sasniegušas Somijas līmeni un, salīdzinot ar kopējo ES valstu līmeni, esot viena no augstākajām.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks atzina, ka, visticamāk, sezonalitātes ietekmē gaidītais piena iepirkuma cenas samazinājums nenotiks, bet būs vērojams cenas pieaugums, kas atstās ietekmi uz piena produktu cenām veikalos, kas gan negatīvi var atsaukties uz piena produktu kopējo bilanci. Nozrē strādājošie atzīst, ka minimāli pieaugušas arī industriālo piena produktu cenas. Eksperti paredz, ka piena produktu patēriņš pasaulē pieaugs, kas ir labā ziņa pašmāju zemniekiem.

Plūdi Pakistānā būs viens no iemesliem, kāpēc par džinsiem, T-krekliem un gultasveļu var nākties maksāt dārgāk.

Rakursā

Krājēju arvien vairāk

Uzkrājumu veidošana kļūst par neatņemamu cilvēku dzīves sastāvdaļu. Joprojām gan tikai ap 12% Latvijas iedzīvotāju ir kārtīgs naudas buferis.

Saruna

Autoparki izpārdoti

Līzinga tirgus Latvijā pārorientējas uz uzņēmumu apkalpošanu.

Latvija var

Iegaršoties ārzemniekam

Ekspansija Polijā un Lietuvā, jauni veikali pašu mājās, starts Krievijas tirgū - tāda ir kvasa ražotāja Ilgezeem darbības bilance.

Investors

Rīgas biržas problēma

Runām, ka «mūsu biržā nekas nenotiek», būtisks iemesls bijis niecīgais Rīgas Fondu biržas uzņēmumu free float jeb brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju apjoms.

Pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos jūlijā bijušas stabilas, un lielākajai daļai pārtikas produktu jūlijā salīdzinājumā ar jūniju cenas ir bez izmaiņām.

Par to liecina Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra sniegtā informācija. Ja salīdzina ar pagājušā gada jūlija cenām, tad ļoti būtiski ir pieaugušas piena produktu cenas, bet samazinājušās dārzeņu cenas. Šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2010.gada jūliju, griķi bija dārgāki par 158%, āboli Jonagold - par 58%, maltā kafija par 47% skābais krējums fasēts ar t.s. 15% - par 39%, jogurts Baltais ar persikiem - par 37%. Savukārt šogad par 38% lētāk nekā pagājušā gada jūlijā varēja iegādāties importa gurķus, vietējos tomātus - par 28%, vietējos galviņkāpostus - par 18%, importa tomātus - par 17%, bet vietējos gurķus - par 14%.

Lai arī šogad audzis kartupeļu imports no Zviedrijas, tā nav lielākā importētājvalsts.

Jautājums par kartupeļu importu no Zviedrijas aktualizējies pēc tam, kad Vidzemes zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni paziņoja, ka no Zviedrijas, iespējams, ievesti lēti kartupeļi – par 4 santīmiem kilogramā, kas nonākuši tirdzniecībā un var sagraut vietējo kartupeļu audzētāju biznesu.

Oficiāli dati par kartupeļu importu septembrī un oktobrī vēl nav pieejami, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pirmajiem astoņiem mēnešiem – šogad Latvijā no Zviedrijas ievestas 435 t kartupeļu pretstatā 371 t pērn kopumā. Taču Zviedrija nav lielākais kartupeļu importētājs – visvairāk šogad importēti kartupeļi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas. Arī cenu līmenis nav zems – gada sākumā no Zviedrijas importēti kartupeļi par 0,18 Ls/kg, bet maijā – 0,16 Ls/kg. Salīdzinājumam – no Vācijas maijā tupeņi ievesti par 0,13 Ls/kg.

Šā gada vasara daudzās Eiropas valstīs iesākusies lietaina, liekot upēm iziet no krastiem. Postošus plūdus, kas paņēma cilvēku dzīvības un tūkstošiem iedzīvotāju lika pamest savus mājokļus, kā arī izpostīja infrastruktūru, piedzīvoja Vācija, Čehija, Austrija, Ungārija, Polija, Slovākija un citas valstis - pārplūdušo upju nodarītie zaudējumi Eiropā ir mērāmi miljardos eiro.

Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot plūdu skartās teritorijas no putna lidojuma.

Vēstīts, ka šā gada pavasarī sen nepieredzēti stipri plūdi bija arī Latvijā – pamatīgi applūdis Daugavpils novads, Ogres novads, kā arī teritorijas citviet Latvijā. Kopējie nodarīto plūdu zaudējumi valstij ir aptuveni 2,6 miljoni latu.

Savukārt jūnija vidū applūdusi Kanādas «naftas galvaspilsēta» Kalgari, kas ir mītnes pilsēta tādām kompānijām kā Suncor Energy Inc., Husky Energy Inc., EnCana Corporation, Imperial Oil, Petro-Canada, Shell Canada un citām. Pilsētas amatpersonas iepriekš norādīja – pilsētas daļās elektrības padeve varētu netikt atjaunota vēl vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.