Enerģētika

Polijas un Lietuvas alternatīvā gāzes vada izbūve Latvijai izmaksās 29,4 miljonus eiro

NOZARE.LV, 15.08.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas regulatoru sadarbības aģentūra (ACER) ir pieņēmusi lēmumu par izmaksu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm par alternatīvā gāzes vada izbūvi caur Poliju un Lietuvu, kas paredz, ka Latvijai šis projekts izmaksās 29,4 miljonus eiro, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Projekta īstenošana tiek plānota līdz 2019.-2020.gadam, un saskaņā ar ACER lēmumu pēc projekta realizācijas Polija saņems 85,5 miljonus eiro, no kuriem 54,9 miljoni būs jānomaksā Lietuvai, 29,4 miljoni eiro - Latvijai un 1,5 miljoni eiro - Igaunijai.

«Latvijas iemaksa par dalību projektā ir samazināta gandrīz par pieciem miljoniem eiro un būs 29,4 miljoni eiro. Šī summa nav jāsamaksā rīt vai parīt, finansējums ir nepieciešams projekta īstenošanas laikā, kas aizņems vairākus gadus,» norādīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un piebilda, ka alternatīvā gāzes vada būvniecība kļūst pavisam reāla.

EM skaidroja, ka šāda alternatīva gāzes vada izbūve izbeigs enerģijas salas statusu Baltijas valstīm un savienos mūs ar Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgiem, tostarp ar Polijas sašķidrinātās gāzes (SDG) termināli. Tas arī ir būtisks solis Latvijas enerģētiskās drošības kontekstā, kas balstās uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves priekšrocībām un reģionāliem starpsavienojumu projektiem.

«Šovasar, tiekoties ar Polijas vicepremjeru Janušu Pjehočinski, uzrunāju viņu par šī projekta virzību un nepieciešamību pieņemt lēmumus, lai varētu pārskatāmā nākotnē diversificēt gāzes piegādes, nodrošinot enerģētisko drošību. Tostarp runāju par nepieciešamību pārskatīt projekta dalībvalstu finansiālo ieguldījumu projektā, samazinot kopējo summu, kas būtu jāsaņem Polijai, un 11.augustā ACER ir pieņēmusi lēmumu, kurā kopējais finansējums, kuru saņems Polijas puse, ir ievērojami mazāks, nekā sākotnēji plānotais,» atzina Dombrovskis.

Pēdējo mēnešu laikā Dombrovskis ir pārrunājis projekta realizācijas nozīmi arī ar Eiropas enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru, Polijas energouzņēmuma Gaz System vadītāju Janu Hadamu un Lietuvas enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Tāpat pēc EM iniciatīvas pirms mēneša pirmo reizi tika sasaukta visu četru iesaistīto valstu ekspertu un amatpersonu sanāksme, kurā tika spriests par projekta iespējamo realizāciju. Šī bija pirmā augsta līmeņa valstu pārstāvju kopējā apspriede, kopš pirms pieciem gadiem tika sākta projekta virzība. Nākamā šāda tikšanās plānota šā gada septembrī Rīgā.

EM informēja, ka, lai nostiprinātu enerģētisko drošību reģionā, ir izstrādāts alternatīvā gāzes vada projekts caur Poliju un Lietuvu. Projekta izskatīšana tika sākta pirms pieciem gadiem, taču tikai tagad ir pieņemts lēmums par projekta izmaksu sadalījumu. Šis lēmums ļauj pieteikt projektu ES finansējuma saņemšanai vēl šogad.

Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes reālākā alternatīva ir Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma izbūve, atzīst eksperti.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis atzina, ka Latvija gūtu lielu labumu no Polijas un Lietuvas starpsavienojuma, jo, pateicoties šim starpsavienojumam, Latvija varētu piekļūt citu valstu gāzei, ko caur Poliju varētu piegādāt, piemēram, no Francijas gāzes krātuvēm vai arī no Nīderlandes ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, Lietuvas valsts prezidentam Gitanas Nausēda (Gitanas Nausėda),Polijas valsts prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda), Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simson, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augsta līmeņa amatpersonām svinīgi atklāts Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL).

"Šodien ir vēsturisks brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un tas ir vēl viens nozīmīgs ceļš gāzes piegāžu dažādošanai un energoapgādes drošībai. Tagad Latvija un visas Baltijas valstis varēs saņemt dabasgāzes piegādes ne tikai no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, bet no jebkuras valsts un termināla Eiropā, tādējādi paužot mūsu stingro apņemšanos atteikties no Krievijas gāzes importa," GIPL atklāšanas pasākuma uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklātā Jauniūnai gāzes kompresoru stacija ir 508 km garā GIPL gāzesvada gala punkts Lietuvas teritorijā un tā jauda ir 34,5 MW. Gāzesvads GIPL savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu, dažādojot reģionam pieejamos dabasgāzes piegādes ceļus un tādējādi būtiski stiprinot energoapgādes drošumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sarkanos gāzes balonus varēs lietot līdz 2017. gadam

Žanete Hāka, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aizsargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunā gāzes balona iegādē un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju drošību, kā arī, lai mazinātu gāzes balonu nelegālās aprites pieauguma risku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35% no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Norvēģu investori gatavi būvēt Latvijā LNG termināli

Dienas Bizness, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzradies Norvēģijas uzņēmums, kas par savu naudu ir gatavs Skultē būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Plānotās izmaksas - 150 miljoni eiro un par šo naudu uzņēmums vēl gatavs aizvilkt gāzes vadus līdz netālu esošajam Inčukalnam, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Norvēģijas firmai BW Maritime ir sava sašķidrinātās gāzes kuģu flote – 18 kuģi, kas pārvadā gāzi pa visu pasauli, un tā ir gatava uzcelt piestātni, iekārtu šķidrās gāzes pārveidei par parasto un gāzes vadu līdz Inčukalnam. Projekta izmaksas nepārsniegšot 150 miljonus eiro, kas ir gandrīz četras reizes mazāk, nekā lietuviešiem izmaksāja Klaipēdas termināls.

BW Maritime projektu menedžeris Anfins Unums raidījumam skaidro, ka BW Maritime ir kompānija, kas iesaistīta gāzes transportēšanā. Uzņēmums esot lielākā LNG kompānija, kas iesaistīta dažādos projektos visā pasaulē. «Mēs meklējam kādus 40 – 50 alternatīvos projektus un ceram, ka Latvijas projekts ir viens no pievilcīgākajiem. Mēs ar šo jautājumu strādājam jau divus gadus un mums ir bijusi tikšanās ar Dombrovski decembrī pagājušajā gadā. Janvārī mums bija arī tikšanās ar ministriem. Viņi mūs it kā iedrošināja, lai ietu tālāk ar projektu, mēs vispār esam bijuši nedaudz lēni, bet tagad mums ir atļauja no mūsu pašu kompānijas iet uz priekšu. Mums ir izdalīta nauda, lai projektu turpinātu,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekspresintervija: Gāzes iegādes alternatīvas ir pieejamas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta ar foto - Lietuvā svinīgi sagaidīts Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis Independence

Db.lv/ LETA, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalvītis: Dabasgāze savu vietu Latvijā saglabās

Sandris Točs, speciāli DB, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām, informē EM pārstāve Evita Urpena.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, EM secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35 % no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bērziņš vērš potenciālo ASV investoru uzmanību uz iespēju iegādāties Latvijas gāzes akcijas

Dienas Bizness, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzsākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pirmdien Hjūstonā tiekoties ar ASV gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību, vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums Latvijas Gāze ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG), informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem. «Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā,» uzsvēra Valsts prezidents A.Bērziņš un piebilda, ka viens no līdzšinējiem Latvijas Gāzes akcionāriem (E.ON Ruhrgas International) ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka uzņēmums Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo atkārtoti nosūtījusi oficiālu vēstuli AS Latvijas Gāze (LG) ar lūgumu piekļūt gāzes infrastruktūrai, aģentūru LETA informēja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Siksnis stāstīja, ka Latvenergo ir atsākusi sarunas ar Lietuvas gāzes tirgotāju Litgas par gāzes piegādi energokompānijai, lūdzot atjaunot pērn izteikto piedāvājumu.

Latvenergo arī vērsusies LG ar lūgumu atļaut piekļūt gāzes koncerna infrastruktūrai. Tiesa, LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka gāzes koncerns šo lūgumu noraidīs.

Savukārt Siksnis norādīja, ka pagaidām LG atteikums nav saņemts, bet, kad tāds tiks saņemts, Latvenergo iepazīsies ar LG atbildi un lems, kā racionāli panākt iespēju izmantot gāzes transporta sistēmu papildu gāzes apjoma iegādei no Lietuvas.

Latvenergo arī apsver iespēju vērsties ar iesniegumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), lūdzot skaidrot piekļuves normatīvos aktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK: Iespējams, Gazprom ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli Eiropas tirgū

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau saredz milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Lai arī vēl ir pāragri sniegt galīgo novērtējumu, jo ir neskaidra situācija ar [dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora] Conexus Baltic Grid akcijām, kopumā valdības lēmums attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju ir bijis ļoti labs. Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai. Pirmais - tirgus liberalizējas ļoti strauji, šobrīd ir reģistrēti 27 (13.jūlijā jau 29 - red.) potenciālie dabasgāzes tirgotāji, kas liecina, ka tirgus aktivitāte ir ārkārtīgi augsta. Protams, nelolosim ilūzijas, ka te būs 27 tirgus dalībnieku aktīva darbība, katrs darbosies savā nišā, bet kopumā aktivitāte ir liela. Ekonomikas ministrijai nekad nav bijis uzdots tik daudz jautājumu, kā darīt vienu vai otru lietu. Tirgus sāk strādāt un ir jāļauj tam pielāgoties,» klāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gazprom izsolē Baltijas valstu patērētājiem gāzi nopērk Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi

LETA, 18.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes kompānijas Gazprom eksporta meitasuzņēmums Gazprom Eksport izsolē patērētājiem Baltijas valstīs pārdevis 420 miljonus kubikmetru dabasgāzes no izsolē piedāvātajiem 560 miljoniem kubikmetru, un gāzi iegādājušies Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi.

Krievijas kompānijas paziņojumā teikts, ka 15.-17.martā izsolīti 80 piedāvājumi ar sešiem darījumu partneriem. Pircēju vidū ir Igaunijas kompānija Eesti Gaas, kā arī Lietuvas kompānijas Lietuvos energija, Haupas un Achema.

Gāzes piegādes notiks šā gada otrajā-ceturtajā ceturksnī uz Kotlovkas gāzes sadales staciju, kas atrodas uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. 20 piedāvājumu, no kuriem katrā ir 57,7 tūkstoši kubikmetru gāzes dienā, tika izsolīti šā gada otrajam ceturksnim, vēl 20 piedāvājumu ir trešajam ceturksnim un 50 piedāvājumu - ceturtajam ceturksnim (apmēram 265 miljoni kubikmetru gāzes). Turklāt izsoles dalībniekiem tika piedāvāti 16 piedāvājumi, katrs 5,251 miljona kubikmetru apmērā, gāzes piegādēm uz Inčukalna gāzes glabātuvi Latvijā. Šiem dalībniekiem ir jābūt līgumam ar "Latvijas Gāzi" par gāzes glabāšanu Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas termināli iespējama jau patlaban

LETA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli iespējama jau patlaban, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Viņš uzsvēra, ka Krievija nav vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai un jau patlaban pastāv alternatīvas gāzes piegādes iespējas.

Šaicāns informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundu (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

"Līdz ar to pārorientēšanās uz piegādēm caur Klaipēdu iespējama jau tagad un Klaipēdas terminālis var nodrošināt Baltijas valstu patēriņu. Pagaidām problēma ir Lietuvas-Latvijas starpsavienojums, taču jau tagad tiek strādāts pie tā caurlaides spējas paaugstināšanas," teica Šaicāns.

Gāzes cena Eiropā sasniegusi rekordaugstu līmeni 

Gāzes cena Eiropas biržās trešdien pieaugusi par aptuveni 50% un sasniegusi rekordaugstu...

Viņš informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa jauda ir 122 gigavatstundas (GWh) dienā, bet Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja ir 67 GWh dienā.

Šaicāns norādīja, ka pārvades operatori jau strādā, lai palielinātu esošās sistēmas caurlaides spēju, palielinot spiedienu Lietuvas pusē. Tas varētu tikt izdarīts jau šomēnes.

Savukārt 2023.gadā, pabeidzot ELLI projektu, Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja sasniegs 130 GWh dienā, kas nozīmē, ka būs iespējams izmantot visu Klaipēdas termināļa jaudu.

Tāpat Šaicāns informēja, ka maijā sāks darboties Polijas-Lietuvas starpsavienojums, kura caurlaides spēja būs 74 GWh dienā Lietuvas virzienā un 58 GWh dienā Polijas virzienā.

Šaicāns piebilda, ka problemātiska ir Somijas nodrošināšana ar gāzi gadījumā, ja Krievija pārtrauc piegādes. Esošā "Balticconnector" Igaunijas-Somijas starpsavienojuma jauda ir 55 GWh dienā un šis apjoms nespēj nosegt visu Somijas patēriņu.

Viņš arī minēja, ka savukārt esošā gāzesvada no Krievijas uz Latviju caurlaides spēja ir 158 GWh dienā. "Krievija Baltijai ir pietiekoši nozīmīgs piegādātājs, bet nevajag pārspīlēt tās lomu un jāņem vērā, ka ir iespējas gāzi saņemt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim noteicošais bija cenas faktors," teica Šaicāns.

Viņš informēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehniskā jauda ir 21,8 TWh un šajā apkures sezonā krātuve bija aizpildīta par 80% jeb aptuveni 17-18 TWh. Patlaban gāzes atlikums krātuvē ir 5,4 TWh apmērā, bet jau 26.februārī sākta gāzes iesūknēšana krātuvē, lai gan parasti iesūknēšana tiek sākta maijā.

EM ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju patlaban strādā arī pie gāzes pārglabāšanas tarifa atcelšanas. Šaicāns skaidroja, ka šī tarifa atcelšana ļaus tirgotājiem gāzes pārpalikumu sezonas beigās neizsūknēt no Inčukalna krātuves, bet uzglabāt to krātuvē līdz nākamajai sezonai.

Uz komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska jautājumu, vai EM atbalsta LNG termināļa būvniecību Latvijā, Šaicāns sacīja, ka gadījumā, ja kāds privātais investors saredz šāda biznesa perspektīvu, tad to var darīt. Vienlaikus Šaicāns piebilda, ka valstij šādā projektā nebūtu jāiesaistās.

"Pareizi un plānveidīgi izmantojot esošo infrastruktūru, Baltijas gāzes patēriņu iespējams nodrošināt var jau tagad. Būvējot papildu jaudas, kādam tās ir jāapmaksā. Tie, visticamāk, būtu vietējie patērētāji. Tādēļ EM strādā pie tā, lai maksimāli noslogotu esošo infrastruktūru," teica Šaicāns.

Dombrovskis norādīja, ka, lai nodrošinātu gāzes piegāžu drošību, ir nepieciešama kvalitatīva situācijas analīze un plāns par to, kā Latvija var pilnībā pārslēgties uz sašķidrināto gāzi. Viņš komisijas vārdā aicināja EM sniegt priekšlikumus par to, kā veikt gāzes piegādātāju maiņu.

Komisija ir lūgusi EM mēneša laikā sagatavot ziņojumu par iespējamo stratēģiju piegādātāju nomaiņai un tās īstenošanai nepieciešamo laiku, informēja Dombrovskis. Tāpat komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka komisija aicinājusi veikt gāzes piegādātāju maiņas iespējamo izmaksu aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ašeradens var aizlaist arī gāzi

Sandris Točs, speciāli DB, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru