Eksperti

Polijas zīmolu ienākšana Baltijas valstīs – priekšvēstnesis pārmaiņām

Inese Smaja, “Colliers Baltics” Tirdzniecības platību nodaļas vecākā konsultante,28.04.2026

Jaunākais izdevums

Pēdējos gados Baltijas valstis nevarēja īpaši lepoties ar jaunu zīmolu un uzņēmumu ienākšanu tirgū. Polijas zīmola “Tatuum” darbības uzsākšana, turklāt Rīgā vien šogad atverot trīs veikalus, ir ne tikai konkrēta zīmola stratēģisks solis, tas ir arī priekšvēstnesis, ka pieaug zīmolu interese par reģionu un mazumtirdzniecības tirgus dinamizēšanos.

Turklāt jau tagad ir indikācijas, ka šis zīmols nebūs vienīgais jaunpienācējs. “Tatuum” lēmums sākt darbību ir nozīmīgs pagrieziena punkts gan tirgum, gan kompānijai “Colliers Baltics”, kas atbalstīja “Tatuum” lokācijas izvēles procesā un sekmīgi palīdzēja noslēgt nomas līgumu tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”, kur zīmols atvēris 220 m² plašu veikalu.

Pēdējos gadus gan ekonomiskās situācijas, gan ģeopolitisko risku dēļ ārvalstu uzņēmumi bija piesardzīgi attiecībā uz Baltijas reģionu. Taču šobrīd secinām, ka mazumtirgotāji spēj adaptēties jaunajiem apstākļiem un drošāk pieņem lēmumus. Polijas zīmoli pašlaik ir aktīvākie, un tam ir skaidri ekonomiski iemesli.

Polijas mazumtirdzniecības uzņēmumu mērķis ir veicināt savu zīmolu atpazīstamību un klātbūtni visā Eiropā. Tie Baltijas valstu tirgu uztver kā nākamo loģisko attīstības posmu pēc tam, kad ir nostiprinātas zīmolu pozīcijas mājas tirgū un citās Centrāleiropas valstīs. Baltija ir ģeogrāfiski tuvu, šā reģiona patērētāju profils un uzvedības modelis ir līdzīgs, salīdzinot, piemēram, ar Ziemeļvalstīm.

Neskatoties uz to, ka Baltijas valstu iedzīvotāju skaits nav liels, poļu uzņēmumi spēj piesaistīt pircējus ar daudzveidīgu piedāvājumu, ar cenu, kas šķiet makam draudzīga. Esam novērojuši tendenci, ka tieši šādi veikali mūsu tirgum ir vajadzīgi, ka salīdzinoši retāk cilvēki izvēlas dārgāku preču veikalus, kur iepirkties. Tās Polijas kompānijas, kas šajā tirgū darbojas jau kādu laiku, tostarp “Pepco”, CCC grupa ar tādiem zīmoliem kā CCC, “HalfPrice” un “e-obuwie” (“e-apavi”) vai LPP grupa ar “Reserved”, “Sinsay”, “Mohito”, “House”, “Cropp” ir spējušas uzrādīt labus rezultātus, apliecinot konkrēto biznesa koncepciju izplešanās iespējas šajā tirgū, spēju pielāgoties vietējai specifikai. Turklāt šo zīmolu pārstāvji Baltijas reģionu uztver kā stabilu.

Pašlaik, apsverot ienākšanu Baltijas valstīs, pirmā mazumtirgotāju interešu lokā ir Lietuva, tad seko Latvija, savukārt Igaunija tiek izskatīta salīdzinoši retāk. Lietuva ir ģeogrāfiski tuvāk, Polijai tas ir cilvēku skaita ziņā apjomīgākais tirgus Baltijā. Turklāt valstī ir vairākas lielas pilsētas, kur koncentrēti lielākie un konceptuāli attīstītākie tirdzniecības centri, kuros jau darbojas starptautiski atpazīstami zīmoli un veidojas spēcīga mazumtirdzniecības vide jaunu veikalu tīklu operatīvākai ienākšanai un izaugsmei.

Latvijā zīmolu nostiprināšanās galvenokārt notiek galvaspilsētā. Ārpus Rīgas jaunie zīmoli iespējas pagaidām neizskata, toties reģionu pilsētas ir interesantas jau esošajiem tirgus dalībniekiem.

Polijas zīmolu aktivitāte reģionā veicina konkurenci, paplašina patērētāju izvēli un apstiprina, ka Baltijas tirgi ar Latviju priekšgalā starptautiski tiek uztverti kā pievilcīgs un perspektīvs galamērķis.Turkāt, tiklīdz nostabilizēsies ģeopolitiskā situācija, arī citi komersanti ir gatavi izvērtēt iespējas Baltijas reģionā. To apstiprināja diskusijas pagājušajā gadā notikušajā specializētajā konferencē.

Pagaidām tirgus dalībnieki aktīvāk izvērtē un attīsta biznesu Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā un Slovēnijā. Pēc šī soļa nākamais loģisks solis varētu būt Baltijas virzienā.Ir indikācijas, ka Polijas uzņēmumi nav vienīgie, kas analizē biznesa attīstības iespējas Baltijas valstīs. Tiesa gan, starp interesentiem ir tuvējā reģiona pārstāvji – uzņēmumi, kas izprot, kāda ir šī reģiona specifika. Savukārt citu starptautisko spēlētāju ienākšana vēl būs jāpagaida.

Tomēr esam pārliecināti, ka arī rietumu zīmolu pārstāvji būs atvērtāki komunikācijai, tiklīdz stabilizēsies starptautiskā situācija. Maksimāli cenšamies pievērst viņu uzmanību, meklējam dažādas iespējas, kā vēl Baltijas valstis izcelt.

Pašreizējā situācijā ir svarīgi ne tikai regulāri šiem uzņēmumiem sniegt datus dažādos griezumos par tirgu, bet arī uzsvērt pozitīvās tendences, būtiski ir tos vairāk informēt par iespējām, tostarp stāstīt par pieredzi, kā citi zīmoli ir sākuši un izvērsuši savu darbību šajā reģionā, jo šis varbūt nav lielākais tirgus, taču lojālāks gan. Tas ir nekustamā īpašuma konsultantu un tirgus speciālistu uzdevums. Tā “Colliers Baltics” spēlēja būtisku lomu “Tatuum” lēmuma pieņemšanā – nodrošinot zīmola pārstāvjus ar padziļinātu Baltijas tirgus izpratni, datiem par Latvijas biznesa vidi un iespējām, potenciālo atrašanās vietu analīzi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Finanses

"Baltijas inovāciju fondā 3" katra Baltijas valsts ieguldīs 50 miljonus eiro

Db.lv,11.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Reklāmraksti

Petrs Hermans: „Viss vēl nav paveikts Baltijas valstu enerģētikas nākotnei!”

Sadarbības materiāls,24.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2026 apbalvoti Baltijas gada darījumi. Šīs balvas tika piešķirtas ievērojamākajiem darījumiem, kas pēdējā gada laikā noslēgti Baltijas reģionā, īpaši izceļot tos darījumus, kuri ar savu stratēģisko nozīmi, apjomu, sarežģītību un inovāciju ir ietekmējuši tirgus attīstību.

Ikgadējā apbalvošanas ceremonija tradicionāli notiek kā daļa no Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma, ko Sorainen organizē sadarbībā ar Baltijas riska kapitāla asociācijām un vadošajiem biznesa medijiem. Šogad forums pulcēja investorus, darījumu veicējus, konsultantus un uzņēmumu vadītājus no visas Baltijas un citām valstīm.

Baltijas M&A gada darījums ir Rimi iegāde, ko veica Salling Group. Salling Group ir lielākā mazumtirdzniecības grupa Dānijā. Tās 1,3 EUR miljardu Rimi Baltic mazumtirdzniecības ķēdes iegādē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir šīs desmitgades lielākais darījums Baltijā. Šis darījums ir viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem iegādes darījumiem Baltijas valstu mazumtirdzniecības nozarē pēdējo gadu laikā, kas ietekmēs pārtikas preču mazumtirdzniecības konkurences vidi visā reģionā. Citi pretendenti M&A gada darījuma kategorijai bija divu reģiona lielāko apdrošināšanas uzņēmumu Gjensidige un Ergo apvienošanās, Vilniaus kogeneracinė jėgainė iegāde, ko veica Quaero Capital, Airwave iegāde, ko veica Beijer Ref AB, un TopSport UAB iegāde, ko veica Fortuna Entertainment.

Enerģētika

Baltijas valstis un Polija saņems vairāk nekā 112 miljonus eiro elektroenerģijas infrastruktūras drošībai

Db.lv,28.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību.

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un notikušie enerģētikas infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā, tostarp jūras kabeļu un cauruļvadu pārrāvumi, tikai pastiprināja Baltijas valstu apņemšanos turpināt darbu pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības.

Briselē norisinājās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility) komisijas sēde, kurā Eiropas Komisija prezentēja lēmuma projektu par finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu un Polijas, tostarp Latvijas, infrastruktūras drošības paaugstināšanai. Eiropas Komisija atzinusi šī projekta pieteikumu kā atbilstošu CEF līdzfinansējuma saņemšanai, galīgais dalībvalstu balsojums, kā arī lēmums tika pieņemts otrdien, 27. janvārī.

Eksperti

Ienākumu nevienlīdzība Baltijā un izaugsmes ilgtspēja

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja,05.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas akciju tirgū atgriežas IPO: vai ledus ir iekustējies?

Db.lv,28.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.

Eksperti

Vai Baltijas reģions saskaras ar jaunu investīciju realitāti?

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja,22.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaiste Baltijas valstīm nekad nav bijusi pašsaprotama. Tā vienmēr ir bijusi konkurence valstu starpā un mērķtiecīga darba rezultāts.

Marta beigās izskanējusī ziņa par Vācijas autobūves nozares milža “Aumovia” aiziešanu no Lietuvas tirgus pievērsa uzmanību plašākam jautājumam – kas šodien nosaka ārvalstu investoru lēmumus? Vai tas ir atsevišķs gadījums, vai arī signāls par plašākām pārmaiņām Baltijas investīciju vidē?

Ģeopolitika un ekonomiskā stabilitāte kļūst par investoru prioritāti

Mūsdienās ārvalstu investoru lēmumus ietekmē arvien vairāk faktoru – sākot no darba tirgus līdz ģeopolitiskajai, ekonomiskajai un nodokļu stabilitātei. Lai gan Baltijas ekonomika pēdējā laikā saglabājas samērā noturīga un izceļas uz lēnākas eirozonas izaugsmes fona, investori reģionu vērtē plašākā kontekstā – sasaistē ar visas Eiropas ekonomikas ciklu.

Nekustamais īpašums

Investīciju potenciāls teju visos tirgus segmentos

Db.lv,29.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgus Baltijas mērogā ir mazāk piesātināts teju visos komercīpašumu segmentos, tādējādi attīstības iespējas un investīciju potenciāls šeit ir lielāks. Ar katru gadu darījumos aizvien izteiktāk dominē tieši vietējais kapitāls un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies. Augsta investoru aktivitāte prognozējama tirdzniecības ēku un vēsturisku namīpašumu iegādē, savukārt biroju ēku segmentā izaugsmei pietrūkst jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū, Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē Ivars Gorbunovs, Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Kāda ir situācija komercīpašumu segmentā no investīciju viedokļa, kā vērtējams aizvadītais gads un kādas prognozes šim gadam, kādi pavērsieni gaidāmi?

Kopumā situācija vērtējama kā stabila, un pagājušais gads vērtējams kā labs, kopējam investīciju apjomam komercīpašumos atgriežoties virs 300 miljoniem eiro, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir vairāk nekā uz pusi vairāk. Ja 2024. gadā investīciju apjoms bija zemākais pēdējos gados, tad 2025. gadā tas atgriezies iepriekšējā līmenī. 2025.gadā, līdz ar EURIBOR likmes samazināšanos, tirgū atgriezās lieli komercīpašumu pārdošanas darījumi, kas veidoja gandrīz pusi no kopējā investīciju apjoma. Arī kopējais darījumu apjoms 2025. gadā bijis liels, pierādot investoru ticību Latvijas komercīpašumu tirgum ilgtermiņā. Tirgū pircēju lomā turpināja dominēt Latvijas un Baltijas tirgū jau pārstāvēti investori, kuru aktivitāte un investīciju apjoms jau sasniedzis līmeni, kādu agrāk bijām ieraduši redzēt, aktīvāk iesaistoties investoriem ārpus Baltijas. 2026.gads, visticamāk, kopējā investīciju apjomā varētu būt līdzvērtīgs pagājušajam gadam vai pat labāks, tirgū atgriežoties lieliem iegādes darījumiem un “portfeļa darījumiem”, kur viena darījuma ietvaros tiek iegādāti vairāki īpašumi. Tāpat tirgū varētu atgriezties apjomīgāki biroju ēku pārdošanas darījumi, kas faktiski nav notikuši kopš 2022. gada.

Enerģētika

KEM: Baltijas energosistēma pirmo gadu stabili darbojas neatkarīgi no Krievijas

Db.lv,04.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gandrīz gads, kopš Baltijas valstis darbojas sinhronizēti – vienotā sirdspukstā ar Eiropas energosistēmu. Šis solis iezīmē nozīmīgu pavērsienu reģiona enerģētiskajā neatkarībā un tālākajā nozares attīstībā.

Kā aizritējis gads pēc sekmīgas Baltijas valstu atvienošanās un pievienošanās Eiropas energotīklam? Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Droša, stabila un attīstīta enerģētika, ir svarīga katram Latvijas iedzīvotājam – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskai ražošanai un citām nozarēm. Mūsu uzdevums, veicot valsts energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, bija celt energotīklu drošības līmeni. Jāsaka, ka visu iesaistīto profesionālu komanda šo uzdevumu veica spīdoši - pārslēgšanās no BRELL tīkla uz Eiropas tīklu Baltijā, notika nemanāmi. Vienlaikus mūsu elektroapgādes sistēma ir būtiski modernizēta, nodrošinot stabilitāti un laikam atbilstošas attīstības iespējas nākotnē.”

Ekonomika

IEA dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas

LETA--AFP; Db.lv,11.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.

Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."

Enerģētika

Baltijas enerģētikas ministri Rīgā vienojas par ciešāku sadarbību reģiona drošībai un ilgtspējai

Db.lv,12.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī norisinājās vērienīgākā Baltijas mēroga enerģētikas konference "Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā". Pasākums pulcēja ekspertus no vairāk nekā 20 valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Saūda Arābijas un citām.

Konferences izskaņā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas par enerģētiku atbildīgie ministri parakstīja kopīgu Baltijas valstu paziņojumu, vienojoties par ciešāku sadarbību ar mērķi veicināt Baltijas reģiona drošību un ilgtspēju.

Konferences atklāšanas uzrunas teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš, savukārt tematiskajā uzrunas dialogā piedalījās ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovardus.

Konferences programma aptvēra visu enerģētikas ciklu – no globālās politikas līdz vietējo kopienu iesaistei. Tika iezīmēta arī Baltijas reģiona nākotnes ceļa karte pēc vēsturiskās energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropas enerģijas tīklu.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāji,30.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Enerģētika

VIDEO: Rīgā pulcējas Eiropas un ASV enerģētikas līderi, lai spriestu par Baltijas reģiona enerģētisko drošību

Db.lv,11.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī notiks Baltijas reģionā lielākā enerģētikas konference “Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā”, pulcējot augsta līmeņa politikas veidotājus un nozares ekspertus no Baltijas valstīm, ASV, Vācijas, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas, Lielbritānijas un Saūda Arābijas.

Konferencē tiks aplūkoti galvenie ar energoapgādes drošību, pieejamību un ilgtspēju saistītie izaicinājumi.

Konferenci atklās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovards. Tematisko uzrunu teiks ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza.

“Enerģijas pieejamība, ilgtspēja un konkurētspēja ir priekšnoteikums valsts ekonomikas izaugsmei. Tomēr būtiskākais ir mūsu enerģētiskās drošības jautājums, jo pēc atslēgšanās no BRELL tīkla, Baltijas valstis spēja nodrošināt tik sabalansētu elektroenerģijas tīkla darbību, ka lietotāji nemanīja ne atslēgšanās brīdi no BRELL, ne pieslēgšanās mirkli Eiropas tīklam nākamajā dienā. Ir svarīgi turpināt sadarbību Baltijas reģiona līmenī, lai visas Baltijas valstis arī turpmāk kopā veidotu no ārējiem faktoriem drošu elektroenerģijas apgādes un ražošanas sistēmu, veidojot bāzi zemam elektroenerģijas cenu līmenim un piesaistot investīcijas tautsaimniecībai,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Enerģētika

Latvijā ir izcili saules enerģētikas apstākļi vasarā, bet ļoti slikti - ziemā

Juris Paiders,20.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Ekonomika

VIDEO: Vajadzīgs tilts starp zinātni un biznesu

Māris Ķirsons,03.03.2026

Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža (no kreisās), Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētāja Ņina Linde

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs šogad notikušas vairākas izmaiņas darbaspēka nodokļu un minimālās algas jomā, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ienākumus un uzņēmēju izmaksas. Lai gan minimālās algas pieaugušas visās trīs valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā analīze.

Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās – palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijā šogad ieviestas mērenas, jau iepriekš plānotas darbaspēka nodokļu izmaiņas. Minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, kas šobrīd ir 550 eiro.

Savukārt Igaunijā izmaiņas ir plašākas. Tur šogad atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielināsies par 60 eiro un sasniegs 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital 2025. gadā uzrādījis spēcīgu izaugsmi, uzņēmumam turpinot transformāciju no investora, kas galvenokārt koncentrējās uz Baltijas valstīm, uz plašāka mēroga dalībnieku Centrāleiropas nekustamo īpašumu tirgū. Uzņēmuma darbības paplašināšana Polijā veicinājusi 34% kāpumu ieņēmumos.

Summus Capital konsolidētie pārdošanas ieņēmumi 2025. gadā pieauga līdz 55,5 miljoniem eiro, un šo kāpumu galvenokārt veicinājusi darbības izvēršana Polijas tirgū. 2025. gads bija pirmais pilnais gads, kad Summus portfelī bija iekļautas biroju ēkas React Lodzā un Lakeside, Varšavā. Pēc tirdzniecības centra Libero iegādes Katovicē par 103 miljoniem eiro, kas bija viens no lielākajiem mazumtirdzniecības objekta iegādes darījumiem Polijā 2025. gadā, Polijas īpašumu īpatsvars no Summus Capital portfeļa kopējās vērtības pieauga līdz 38%, šim tirgum kļūstot par nozīmīgu uzņēmuma izaugsmes veicinātāju.

“Lai gan Polijas tirgū esam iegājuši pavisam nesen, mums īsā laikā izdevies tajā izveidot nozīmīgu klātbūtni, vienlaikus ievērojot stingru finanšu disciplīnu. Šobrīd Polija veido arvien pieaugošu daļu no mūsu portfeļa un nodrošina piekļuvi vienam no dinamiskākajiem nekustamo īpašumu tirgiem reģionā,” norāda Summus Capital valdes priekšsēdētājs Boriss Skvorcovs.

Karjera

Studentu karjeras prioritātes mainās: IT nozare piedzīvo lielāko kritumu

Db.lv,27.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un citu Baltijas valstu studentu vidū par pievilcīgāko pirmās darba vietas izvēli kļuvusi profesionālo pakalpojumu nozare, savukārt IT un tehnoloģiju nozares popularitāte gada laikā kritusies no 31 % līdz 7 %, liecina EY un ERDA aptauja, kurā noskaidrots Baltijas biznesa, finanšu, grāmatvedības, matemātikas un ekonomikas studentu viedoklis.

Aptaujāto studentu primārā izvēle – profesionālie pakalpojumi; IT nozares popularitāte sarūk

Meklējot drošu pamatu karjeras sākumam, profesionālo pakalpojumu nozare (audits, grāmatvedība u.c.) kļuvusi par prioritāro Baltijas valstu biznesa, finanšu, grāmatvedības, matemātikas un ekonomikas studentu vidū. 2025. gadā šo jomu savai pirmajai darba vietai izvēlētos 41 % jauno speciālistu, kas ir par 10 % vairāk nekā pagājušajā gadā.

“Šie rezultāti apliecina augstu pieprasījumu pēc skaidra attīstības ceļa un iespējas ātri apgūt jaunas prasmes. Profesionālo pakalpojumu nozares izvirzīšana kā pievilcīgākā izvēle pirmajam darbam pēc absolvēšanas nozīmē ne tikai vēlmi būt daļai no spēcīga, starptautiska zīmola – tas ir signāls, ka studenti augstu vērtē strukturētu izaugsmi un iespēju uzkrāt daudzveidīgu pieredzi, strādājot ar dažādiem klientiem un nozarēm,” skaidro Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Ekonomika

Latvija ir starp ES līderiem ilgtspējīga primārā cietā biokurināmā izmantošanā uz vienu iedzīvotāju

Juris Paiders,09.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Eksperti

ASV dolāra vērtības kritums: kuriem Baltijas valstu uzņēmumiem jābūt īpaši modriem?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,03.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolārs 2026. gadu uzsācis ar izteiktu vērtības kritumu, kas arvien skaidrāk liecina par tendences maiņu, nevis īslaicīgām tirgus svārstībām. Dolāra vērtība pret galveno tirdzniecības partneru valūtām īsā laika posmā ir noslīdējusi līdz zemākajiem līmeņiem vairāku gadu laikā, savukārt tirgus noskaņojumu pastiprina arī politiskie signāli no Vašingtonas.

ASV prezidents publiski ir paudis atbalstu vājāka dolāra virzībai, un investori to uztver kā nepārprotamu signālu, ka spiediens uz valūtu var saglabāties ilgtermiņā.

Tas nav svarīgi tikai valūtu tirgiem. Vājāks dolārs tieši ietekmē eksporta konkurētspēju, cenu veidošanu un peļņas maržas, tādēļ tā ietekmi neizbēgami izjutīs gan Vācijas, gan Baltijas valstu eksportētāji. Tiesa, šī ietekme nebūs vienāda – atsevišķās nozarēs tā būs jūtamāka, citās mazāk izteikta. Tāpēc šobrīd galvenais jautājums ir, kuriem Baltijas reģiona uzņēmumiem dolāra vērtības samazināšanās rada vislielākos riskus un kur būtu nepieciešams saglabāt īpašu modrību.

Vislielākā ietekme augstas pievienotās vērtības nozarēm