Pagājušās nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvojusi izrāde Kā kļūt slavenai, kas februārī un martā būs skatāma Teātrī Observatorija.

Izrāde, kuras režisore ir Gaļina Poliščuka, tapusi pēc krievu dramaturģes Jeļenas Isajevas lugas motīviem. Šis ir ļoti patiess un godīgs skatījums uz pasauli bērna acīm — stāsts par kādas mazas meitenes Ļenas sapņiem, viņas ikdienas priekiem un nelaimēm. Ainiņas, kas veido izrādes kopējo stāstījumu, noskatītas skolnieku sacerējumos, tādēļ šis darbs tiek pieteikts kā dažu vēl nepieaugušu rakstnieku stāstu kompilācija, kas skatītājam ļauj vērot paradoksālus, naivi smieklīgus atgadījumus no mūsu dzīves – bērnudārzā, skolā, sporta zālē

Manuprāt, viens no šīs izrādes brīnumiem ir Maija Doveika, kurai, neraugoties uz sarežģīto uzdevumu, bez mazākās šaubu ēnas izdodas uzburt mazas meitenītes tēlu. Raugoties uz viņas sarkano degungalu, izspūrušajām zirgastēm un asaru pilnajām, milzīgajām acīm, man gribas raudāt līdzi nabaga bērnam, kuram tik neizsakāmas ciešanas sagādā pašas mīļākās lelles atdāvināšana. Šajā brīdī, neraugoties uz izrādes scenogrāfijas nosacītību, tik tiešām šķiet, ka tu kopā ar noraudājušos, nopuņķojušos bērnu, kura dzīvē vēl nav noticis nekas briesmīgāks par šo atgadījumu, izcīni savu iekšējo cīņu starp vēlmi apsveikt draudzeni, uzdāvinot viņai kaut ko tiešām vērtīgu, un nepārvaramām alkām nešķirties no savas mīļākās rotaļlietas.

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

Sākotnēji idejas autori bonvoyagee.com vēlējās veidot kā rekomendāciju «dzinēju», bet cilvēkiem tas īsti nebija saprotams. Tāpēc tagad to pozicionē kā sociālo atsauksmju portālu - cilvēki var pievienot dažādas vietas, atsauksmes par tām un atrast līdzīgi domājošos, lai ceļotu un izlemtu, kurp aiziet un ko darīt.

Pamatā - matemātika

Idejas autori ir SIA SOON īpašnieki un darbinieki - Ernests Štāls, Kaspars Kalnišs un Mārcis Pauls.

«Bonvoyagee.com projekta mērķis ir atrast labākās vietas saviem lietotājiem. Vietas, kuras varētu viņiem patikt, kurās kaut kas notiek, kur atrodas viņu draugi vai domubiedri,» teic E. Štāls. Bonvoyagee.com var pievienot kafejnīcu, klubu, lidostu, pludmali, savu mīļāko koku - visu, kam ir platums un garums. Sistēma ir veidota tā, ka, analizējot dažādu lietotāju novērtētās vietas, tiktu noteikta sakritība un cilvēkiem, kam patīk vienas un tās pašas vietas, iesaka apmeklēt vēl kādu citu vietu, kas patīk cilvēkiem, ar ko viņam sakrīt citu vietu vērtējumi. Princips esot līdzīgs kā amazon.com - pēc konkrētā lietotāja grāmatu vērtējumiem viņam iesaka citas, kas varētu atbilst viņa gaumei.

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Vācijā miris astoņkājis Pauls, kas pasaules slavu iekaroja, Pasaules kausa izcīņā futbolā precīzi prognozējot uzvarētājus Vācijas spēlēs un paredzot Spānijas triumfu kausa izcīņā.

Pēc Pasaules kausa izcīņas Paula pakalpojumus vēlējās izmantot gan bukmeikeri, gan starptautiskie finanšu portāli. Bloomberg vēlējās, lai astoņkājis prognozē dolāra kursu pret eiro, taču Pauls naudas zīmēm neesot pievērsis nekādu vērību.

Slavenākais astoņkājis pasaulē dzīvoja Sea Life centra akvārijā Oberhozenā, prognožu lielmeistars nomiris naktī. Sākotnējā informācija liecina, ka Pauls miris dabiskā nāvē, nāves iemesls - vecums, ziņo Dp.ru.

«Paula panākumi viņu padarīja teju vai ievērojamāku par pašu Pasaules kausu. Mēs lepojamies ar Paulu un mums viņa tiešām pietrūks,» saka Sea Life pārstāvis Stefans Porvols. Tiesa, Jūras centrā jau parādījies jauns astoņkājis, kas tiks nosaukts par godu viņa slavenajam priekštecim. Centra vadība lemj, kur apglabāt pareģi. Iespējams, apbedīšanai tiks atvēlēts kāds īpašs zemes gabals.

Savu lēmumu, politikā vairs aktīvi nepiedalīties, komponists Raimonds Pauls jau iesniedzis Tautas partijas vadībai, raksta Diena.

Pēc šīs Saeimas pilnvaru beigām, R. Pauls turpināšot aktīvi darboties uz skatuves, gan, iespējams, saistībā ar radio un televīzijas lietām, kurās labi orientējoties. Savukārt Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis redz Paulam vietu pilnveidotajā Nacionālajā radio un televīzijas padomē. Pret līdzšinējo Latvijas radio vadību komponists izturas kritiski un viņam neesot pieņemamas tādas protesta metodes kā pirmdienas rītā, kad radio vispār neskanēja.

Valdību agresīvie tēriņi finanšu sistēmas atbalstīšanai palīdzējuši pasaulei izvairīties no otras Lielās depresijas, taču līdz pilnīgai ekonomikas atlabšanai jāgaida vēl vismaz divi gadi.

Šādu viedokli paudis Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pauls Krugmans, raksta Associated Press.

Viņš uzskata, ka globālās krīzes sliktākais periods jau esot garām, par ko liecina ekonomikas un eksporta izaugsmes rādītāju stabilizēšanās. Pēc viņa domām globālās ekonomikas atlabšanas procesā vēl varētu rasties problēmas, jo valdību tēriņi nav bijuši noturīgi ilgtermiņā un nodarbinātības rādītāji joprojām atpaliek no citiem ekonomikas indikatoriem.

Visticamāk Āzija piedzīvos straujāku ekonomikas atlabšanu nekā ASV un Eiropā, jo reģionā ievērojami straujāk pieaug uz eksportu balstīta ražošana.

Leļļu teātris ieviesīs draugu kartes

Latvijas Leļļu teātra 64. sezona noslēdzas ar leļļu izrādi Skroderdienas Silmačos 21. jūnijā 18.30 teātra lielajā zālē un 22.jūnijā 19.00 Lizuma brīvdabas estrādē. 2009./2010. gada sezona Latvijas Leļļu teātrim būs 65. – jubilejas darba sezona, informēja teātra pārstāve Daina Strelēvica.

Valmieras teātris dosies viesizrādēs uz Rīgu

Valmieras teātris 2008./2009. gada sezonu noslēgs 22. jūnijā ar izrādi Skroderdienas Silmačos un brīvdabas izrādi Latviešu laiks, kas pirmizrādi piedzīvos 20. jūnijā Cēsu viduslaiku pilsdrupās.

Vaiņodnieks Uldis Pūpols kopā ar dēlu Kristapu uz savas zemes Vaiņodē atjaunojuši mototrasi. Klusums tajā bija astoņu gadu garumā, bet savulaik trasē meistarību slīpēja braucēji no visas Latvijas, pamatus motokrosā apguva arī viens no šābrīža pasaules čempionāta favorītiem MX2 klasē Pauls Jonass, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uldis un Kristaps Pūpoli mototrasi Vaiņodē atjaunoja jūlijā, kad viņiem piezvanīja grobiņnieks Lauris Freibergs, apjautājoties, vai ir iespēja trasi sagatavot treniņiem. Nedēļas laikā tā tika sakopta tā, lai tajā atkal varētu braukt. U. Pūpols ar savu koku un krūmu kniebējgalvu atbrīvoja trasi no kokiem. Viss bija ļoti aizaudzis, zāle bija tāda, ka varēja tajā pazust.

Trase Vaiņodē tika izveidota 2000. gadā un darbojās septiņus gadus. Līdz brīdim, kad U. Pūpols devās uz Rīgu. Tā bija treniņu vieta sportistiem no visas Latvijas. Toreiz trenera Normunda Jansona vadībā vismaz divas reizes nedēļā tajā trenējās kalvenieks Pauls Jonass, kurš toreiz bija sešu, septiņu gadu vecumā. Trasē toreiz brauca arī viņa brālēns Elgars Jonass, kurš uz treniņiem Vaiņodē bija atbraucis arī tagad. «Kā Elgars brauca toreiz un kā viņš brauc tagad – nu ir diena kā pret nakti, kā viņš tagad lido. Ja Pauls tagad te atbrauktu, es noteikti pieliktu bikses. Mēs ar Kristapu šad tad domājam: ja jau Elgars tagad te tā lido, kā tad Pauls lidotu,» smejas U. Pūpols.

Maestro Raimonds Pauls saņēmis Latvijas Krājbankas administratora parakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā banka pieprasa, lai komponists bankrotējušajai bankai atmaksā 100 latu, kuri viņam izmaksāti bankas kļūdas dēļ.

Ja Pauls to 14 dienu laikā neizdarīs, banka draud ar tiesu darbiem, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums Panorāma.

Vēstulē norādīts, ka banka, izmaksājot 70 000 latu kompensāciju, kas pienākas bankas maksātnespējas gadījumā, pārmaksājusi Paulam 100 latu, kuri 14 dienu laikā komponistam jāatgriež bankai, pretējā gadījumā pret viņu tikšot celta prasība tiesā.

«No sākuma domāju, ka mani kāds nes cauri. Pēc tā, kad man ir nozagti milzīgi līdzekļi šajā bankā, pateicoties mūsu neizteiksmīgajai valdībai, kāda mums te ir, pēkšņi izrādās, ka es esmu Krājbankai simt latu parādā. Vēstulē ir rakstīts - ja es to neatdošu, mani tūlīt tiesās un liks cietumā. Tad interesanti, uz cik gadiem jāliek cietumā tos, kas man nozaga visu,» sacīja Pauls.

Komponists Raimonds Pauls šodien atmaksājis Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administratoru pieprasītos 100 latus, kas viņam iepriekš izmaksāti bankas kļūdas dēļ.

«Šodien samaksāju tos 100 latus, jo gribu no tā zaņķa tikt ārā,» uzsvēra Pauls.

Komponists minēja, ka citās valstīs cilvēki nav mierā ar to, kā ar viņiem izrīkojas, taču Latvijā tauta ar daudz ko ir mierā. Viņš norādīja, ka vēlas no šīs lietas tikt ātrāk prom un turpmāk viņš dzīvos, kā māk.

Latvijas Televīzija 15.augustā ziņoja, ka Pauls, kurš Krājbankā zaudēja gandrīz miljonu eiro (700 000 latu), saņēmis bankas administratora parakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā pieprasīts, lai komponists atmaksā 100 latu, kuri viņam izmaksāti bankas kļūdas dēļ. Vēstulē norādīts, ka banka, izmaksājot 70 000 latu kompensāciju no noguldījumu garantijas fonda, pārmaksājusi Paulam 100 latus, kuri 14 dienu laikā jāatmaksā bankai, pretējā gadījumā pret viņu tikšot celta prasība tiesā.

Satversmes tiesa šodien nolasīja spriedumu tā saucamajā Krājbankas lietā. Tiesa atzina, ka apstrīdētās Kredītiestāžu likuma normas atbilst Satversmei. Jāatgādina, ka ar sūdzību tiesā bija vērsies komponists Raimonds Pauls, Santa Anča, Jevgēnija Dimpere.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji ir maksātnespējīgās Latvijas krājbankas kreditori. Viņi savā sūdzībā norādīja, ka apstrīdētās normas liedz viņiem tiesības lemt ar viņu īpašumu saistītus jautājumus, jo, atstājot lēmuma pieņemšanu par sanācijas piemērošanu administratora un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ziņā, lēmuma pieņemšanā netiek iesaistīti kreditori. Tāpat viņiem liegta pieeja tiesai, jo neesot iespējams pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos piemērot sanāciju.

Tomēr Satversmes tiesa atzina apstrīdēto Kredītiestāžu likuma 179.panata pirmo daļu par atbilstošu Satversmei, savukārt daļā par Kredītiestāžu likuma 179.panta otrās daļas atbilstību Satversmei, lietu izbeigt. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs Rāmkalni Nordeco plāno ieiet Polijas tirgū un izvērsties Āzijā.

Rāmkalni Nordeco projektu vadītājs Mārtiņš Pauls Db.lv pavēstīja, ka Polija ir stratēģiski svarīgs tirgus. Tajā ir 40 miljoni iedzīvotāju un, ja tajā izdotos iekļūt, būtiski pieaugtu sukāžu rūpnīcas ražošanas apjomi. Ar sukādēm esam pārklājuši visu Baltiju, neskatāmies vairs uz katru valsti atsevišķi, bet kā uz vienotu tirgu, klāsta M. Pauls. Var tikt iekšā gan lielākajos tīklos, gan arī mazajos veikaliņos, tikai jāiet un jārunā, viņš piebilda. Uzņēmums arī nodarbojas ar nepieciešamo ogu un augļu audzēšanu.

Kā atklāja M. Pauls, cidonijas iedēstītas 18 ha platībā un tiek plānots novākt 5 t cidoniju no viena hektāra. Pērn ievāktas 30 tonnas cidoniju. Pēdējos gados esot vērojams vesels cidoniju audzēšanas vilnis, daudzi izvēlas tās audzēt. Ķirbji iedēstīti 2,5 ha un plānots izaudzēt līdz 25 t ķirbju. Rabarberi iedēstīti 5 ha un plānots novākt 5 t/ha.

Ar reti izplatītu praksi - koncertu saviem klientiem - klajā nācis ātro kredītu devējs SMScredit.lv, 18. februārī Arēnā Rīga rīkojot koncertu Mīlestība īstajā brīdī. Bažas radījis fakts, ka ielūgumi uz koncertu ir dāvana, veicot aizņēmumu, raksta laikraksts Diena.

1. februārī ielūgumi uz koncertu jau bija beigušies, ziņojis SMScredit.lv.

Plānots, ka koncertā piedalīsies virkne Latvijā pazīstamu mūziķu, arī Intars Busulis, Aija Andrejeva, grupa Musiqq un Latvijas Radio bigbends ar Maestro Raimondu Paulu pie klavierēm. Taču izskanējušas ziņas, ka mūziķi sākotnēji nav bijuši pilnībā informēti par veidu, kādā cilvēki tiks aicināti uz koncertu, raksta Diena.

«Redziet, tur vismaz piecsimt cilvēkiem ir nozagta nauda. Pašvaldībām. Bet locīts tiek galvenokārt mans vārds. Lielā mērā tas viss gāžas uz mani. Pie tā mēģinu pierast jau divdesmit gadus. Mans vārds vienmēr tik ierauts visur, kur vien iespējams, lai mani diskreditētu,» intervijā laikraksta Diena komentētājam Sandrim Točam uz norādi, ka sabiedrība ir pamanījusi viņa nepatikšanas ar naudas zaudējumu Krājbankā, atbildējis komponists Raimonds Pauls.

«Varbūt vainīga ir mana pozitīvā attieksme pret Krieviju. Varbūt tāpēc, ka biju parlamentā. Bet es to, ejot pa ielu, jūtu katru dienu. Un varu dzirdēt gan līdzjūtību no tantiņām, gan ņirgāšanos - pat teātra uzvedumos. Vai to visu man kāds kompensēs? Nekad. Nerunājot par to, ka saprotu, ka man neatdos to, kas man ir nozagts. Aizvien vairāk nāk gaismā visas netīrās lietas, kas ir saistītas ar to. Dabīgi, ka tur ir iepīta valdība. Un ne tikai valdība. Visi, kas tur ir riņķī apkārt, kas no tās bankas izzaga pēdējo, ko varēja izzagt, un turpina visu to darīt,» stāstījis komponists.

Vaicāts, kāpēc tiesājas un vai cer naudu atgūt, viņš sacījis: «Visi tie juridiskie panti ir tā savīti, viss ir tik veikli nostrādāts. Tur nekā nebūs. Tomēr kas te ir interesanti. Tie cilvēki, kas ir vainīgi, kā sodu saņem amatu Latvijas Bankā. Arī bijusī FKTK priekšniece Krūmane tagad strādā Latvijas Bankā. Varbūt Latvijas Bankas vadītājam nevajadzēja tik daudz nodarboties ar monētu kalšanu, cik uzņemties atbildību par to, kas notiek Latvijas banku sistēmā? Tomēr varu teikt, ka cerību man nav nekādu.»

Astoņkājis Pauls, kurš precīzi paredzēja Pasaules čempionāta futbolā uzvarētāju, vēl joprojām atrodas uzmanības centrā, jo viņa pakalpojumus vēlas izmantot gan bukmeikeri, gan starptautiskie finanšu portāli, raksta postimees.ee

Paula brends jau tiek novērtēts ar vairākiem miljoniem eiro, viņam ir līgums ar kinostudiju un daudz reklāmas piedāvājumu. Piemēram, Pauls kļuvis par reklāmas seju Vācijas lielveikalu tīklam Rewe Handelsgruppe.

Tiks izdota arī interaktīvā grāmata, kurā orākuls–astoņkājis paredzēs lasītāju nākotni. Bez tam, pēc moluska aģenta Krisa Devisa vārdiem, plānos esot arī radīt spēļu astoņkāji, kas arī spētu izteikt pareģojumus.

Taču Paulam ir arī tiesības atteikties no piedāvājumiem. Finanšu portāls Bloomberg vēlējies, lai astoņkājis prognozē dolāra kursu pret eiro, taču Pauls naudas zīmēm neesot pievērsis nekādu vērību. «Ja viņš prognozētu kādas valūtas kursa krišanos, mēs varētu saskarties ar jaunas ekonomiskās krīzes draudiem,» jokojot norādījis biologs Olivers Valenciaks. Viņš arī piebildis, ka viņiem tas viss vēl joprojām ir joks.

Žurnāls Kas Jauns veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras bija ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Sekojot 1994. gadā tapušās Vudija Allena filmas Lodes pār Brodveju panākumiem visā pasaulē, režisors Dž. Dž. Džilindžers uz Dailes teātra lielās skatuves iestudēja Pjotra Rozenfelda lugu, kas veidota pēc V. Allena scenārija motīviem. Šo izrādi 2008. gadā noskatījās 16 397 skatītāju un teātra kasē ienesa 152 000 LVL

Jāatzīmē, ka pirmā desmitnieka izrādes 2008. gada laikā spējušas kopā nopelnīt miljonu un 100 tūkstošus LVL.

Ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

«Tas nomirs pats,» tā, atbildot uz jautājumu, kas notiks ar jauno izpildītāju konkursu Jaunais vilnis, saka komponists Raimonds Pauls.

«Organizatori kaut ko mēģina darīt, bet… Vienīgais, ko var darīt, ir – iesaistīt jaunus spēkus. Bet tas konkurss jau maz kuru interesē. Visus interesē tikai tas, kas notiek ap šo konkursu, piemēram, kādu skandālu uztaisīs Pugačova,» R. Pauls stāstījis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

«Sākotnēji tas tā nebija iecerēts. Arī tas nebija iecerēts, ka tik daudzi sacentīsies manis zākāšanā. Jaunā viļņa organizatori uzspiež mums savu stilu, bet mēs vienmēr esam atšķīrušies ar to, ka mums pašiem ir savs stils. Viņi iejaucas mūsu solistu repertuārā, koriģē tērpus. Viņiem ir viens mērķis – reitings. Uz visu pārējo viņiem ir nospļauties. Un tad sākas problēmas. Lai viņi pamēģina Eirovīzijā kādam aizrādīt par repertuāru – nekas nesanāks. Esmu viņiem jautājis: kāpēc jūs man liekat iet uz skatuves kopā ar kaut kādiem… špana? Es mierīgi varu noturēt koncertu viens pats vai kopā ar saviem muzikantiem! Man nav vajadzīgas ne fonogrammas, ne fona dejotāji. Bet televīzija visu laiku diktē savus noteikumus. Sēž tur kaut kāds redaktoriņš un visu nosaka. Protams, krieviem ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, taču viņu gaume visbiežāk nesakrīt ar mūsējo,» skaidrojis komponists.

Krājbankas nedienas raizes sagādājušas arī kādreizējam a/s Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram, kuram arī «bankā palikusi naudiņa». 700 tūkstoši bankā palikuši arī komponistam Raimodam Paulam.

To M. Bondars atklāja, vaicāts, vai notikumi ap Krājbanku viņam ir radījuši pārsteigumu. «Es pats tur apkalpojos, man pašam ir naudiņa šajā bankā,» sacīja Bondars.

Jautāts, vai pastāv iespēja, ka Krājbankas darbību varētu arī neatjaunot, viņš sacīja: «Ja kāds ir maksātnespējīgs vai bankrotējis, tad notiek likvidācijas process.» Vienlaikus viņš piebilda, ka, protams, ir izņēmuma gadījumi, kad iesaistās valdības. Runājot par to, vai Krājbanku vajadzētu glābt, Bondars teica, ka banka ir tāds pats bizness kā pārējie. Ja regulators uzskata, ka zaudējumi ir lielāki nekā ieguvumi, tad banka nav jāglābj.

Cilvēcīgi ir saprotama Raimonda Paula situācija Latvijas Krājbankas (Krājbankas) gadījumā, taču ir stingri jāievēro likums, pildot bankas maksātnespējas administratora pienākumus, norāda Krājbankas administrators kompānija KPMG Baltics.

Latvijas Televīzija vakar ziņoja, ka Pauls, kurš Krājbankā zaudēja gandrīz miljonu eiro (700 000 latu), saņēmis bankas administratora parakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā pieprasīts, lai komponists atmaksā 100 latu, kuri viņam izmaksāti bankas kļūdas dēļ. Vēstulē norādīts, ka banka, izmaksājot 70 000 latu kompensāciju no noguldījumu garantijas fonda, pārmaksājusi Paulam 100 latus, kuri 14 dienu laikā jāatmaksā bankai, pretējā gadījumā pret viņu tikšot celta prasība tiesā.

KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis skaidroja, ka situācija ar kļūdainajiem aprēķiniem par garantēto atlīdzību pārmaksām radusies pērn laikā no 23. līdz 26.novembrim, kad banka sagatavoja informāciju par garantēto atlīdzību klientiem, balstoties uz bankas informācijas sistēmā esošajām ziņām, kur nebija ņemta vērā visa informācija par maksājumiem.

Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla Tete-a-Tete ietvaros Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) atklātas jaunuzbūvētās trīsmanuāļu romantiskā stila ērģeles.

Šīs ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi īstenojuši Latvijas ērģeļbūvētāji- Ugāles ērģeļbūves darbnīca.

Pēdējās pilnīgi jaunu stabuļu ērģeļu būves Latvijā īstenotas tikai 1937. un 1972.gadā, pārējie instrumenti uzskatāmi par iepriekšējo ērģeļu rekonstrukciju vai arī tie pārvesti no citām valstīm.

«Līdz šim ērģeļspēles studentu darbs Mūzikas akadēmijā pamatā notika pie diviem nolietotiem divmanuāļu instrumentiem. Īpaši apgrūtināta bija romantiskā laikmeta un mūsdienu repertuāra kvalitatīva apguve šai mūzikai mazpiemēroto instrumentu dēļ, līdz ar to studentiem pieejamie mācību instrumenti nenodrošināja mūsdienu izglītības standartiem atbilstošas vingrināšanās iespējas un nedeva iespēju sagatavot reģistrācijas un manuāļu ziņā sarežģītās programmas, kas jāspēlē Rīgas Domā, beidzot savas studijas,» stāsta prof. Vita Kalnciema.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.