Jaunākais izdevums

Līderis, kurš māk iedvesmot un motivēt, – Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Ulda Barisa profesionālā darbība līdzcilvēkiem galvenokārt saistās ar trīs lieliem biznesa uzņēmumiem – SIA Lattelecom (šobrīd SIA tet), AS Latvenergo un AS Conexus Baltic Grid (Conexus). Uldis uzskata, ka, atrodoties vadītāja pozīcijā, vienmēr ir jāuzdod sev jautājums –vai tu spēj sniegt uzņēmumam pievienoto vērtību un joprojām virzīt procesus attīstības virzienā.

“Ir jājūt tas brīdis, kad sāc ierūsēt un attīstība sāk bremzēties. Šī iemesla dēļ ir tikai normāli, ka vadītāji uzņēmumos periodiski mainās. Tam gan nebūtu jānotiek pārāk bieži, jo, ienākot jaunā organizācijā, jebkurš vadītājs sākumā mācās. Tam vajag laiku, un tas nav pats produktīvākais,” domā U. Bariss.

Darbs Lattelecom Uldi saveda kopā arī ar tā laika kolēģi Valdi Vancoviču, kurš šobrīd ir SIA Tele2 valdes priekšsēdētājs. Viņš Uldi raksturo kā ļoti erudītu, ar asu prātu un smalku humora izjūtu apveltītu cilvēku. “Uldi pazīstu jau sen, kopā sākām strādāt Lattelecom brīdī, kad uzņēmums strauji attīstījās un mainījās. Arī vēlāk, Uldim strādājot Latvenergo valdē, periodiski tikāmies un pārrunājām biznesa jautājumus. Sadarbība ar viņu allaž bijusi patīkama – ar viņu ir viegli atrast kopīgu valodu, jautājumu apspriešana vienmēr ir objektīva un argumentēta. Jāteic, ka saskarsme ar viņu vienmēr ir bijusi gan rezultatīva, gan vienlaikus patīkama,” teic V. Vancovičs.

Viņš norāda, ka Uldis ir ļoti erudīts un no viņa varētu mācīties to, ka sarežģītas lietas var izstāstīt pavisam vienkārši. “Uldis ir arī piemērs tam, ka ar sistemātisku darbu, pieliekot pūles īstajos punktos, iespējams sasniegt nozīmīgus rezultātus. Akadēmiskā vidē un zinātnē sakņotā pieredze viņu ir izveidojusi par izcilu analītiķi, kā arī plaši domājošu un kopsakarības meklējošu personu. Pavērst šos faktorus vienā virzienā un ar pacietību un neatlaidību tos noturēt ir Ulda talants,” uzskata Tele2 valdes priekšsēdētājs.

Visu rakstu lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas prasmes būs pieprasītas rītdienas darba tirgū?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Ekonomikas foruma 2020. gada “Future of Jobs*” ziņojumā publicētas desmit prasmes, kas būs īpaši aktuālas nākamo piecu gadu laikā.

To vidū ir gan analītiskā domāšana un spēja inovēt, gan prasme mācīties un izstrādāt mācīšanās stratēģijas, gan arī spēja risināt kompleksus problēmjautājumus. Tāpat sarakstā minēta kritiskā domāšana un analīze, radošums, oriģinalitāte un iniciatīvas uzņemšanās, līderība un spēja ietekmēt, kā arī spēja izmantot, monitorēt un kontrolēt tehnoloģijas. Sarakstu noslēdz stresa noturība un spēja piemēroties, kā arī izkopta spriestspēja, un spēja ģenerēt jaunas idejas.

Šāds nākotnes profesionāļa prasmju portrets ir apliecinājums tam, ka pasaule kļūst arvien sarežģītāka un nepārprotami iezīmē industriālās ēras beigas, tādā izpratnē, kā to esam pazinuši līdz šim – ar skaidru, ierobežotu iemaņu loku, kas speciālistam nepieciešams šauru, konkrētu darba pienākumu veikšanai. Kā šo prognozi izmantot savā labā un būt gataviem nākotnes darba tirgus izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību, kā arī sieviešu bezdarbnieču skaits, teica Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Kopumā vidējais statistiskais bezdarbnieka portrets nav mainījies, bet ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību," teica Simsone.

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi 

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi un jauna darba...

Viņa stāstīja, ka "vidējais statistiskais bezdarbnieks" pārsvarā ir cilvēks, kas ieguvis vidējo profesionālo izglītību, vecumā virs 45 gadiem.

"Dzimumu sadalījumā Covid-19 krīzes ietekmē ir palielinājies bezdarbnieču skaits. Decembra sākumā NVA uzskaitē bija 55,8% sieviešu un 44,2% vīriešu. Vienlaikus 35% bezdarbnieku bija profesionālā izglītība, 25,8% - vispārējā vidējā izglītība, 15% - pamatizglītība, 1,9% bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību. Ar augstāko izglītību decembra sākumā bija 22,3% bezdarbnieku," teica NVA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.maija numurā lasi:

  • Statistika - Latvijas ekonomiskā stabilitāte
  • Intervija - Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš
  • Tēma - Grozījumi Ministru kabineta noteikumos apdraud AER nozari
  • Spēles noteikumi - Prasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu
  • Aktuāli - Paredzama likumsakarība – IKP kritums ANM trīs dienas pirms iesniegšanas
  • Finanses - Dzīvošana parādu lavīnas draudu paēnā
  • Portrets- Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs
  • Tendences - Izejvielu cenu kāpums nestājas
  • Jaunā “tikai cenu pieauguma” realitāte
  • Brīvdienu ceļvedis - Armands Broks, TWINO & Vilia dibinātājs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes loceklis
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 11.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Ja komunikāciju nesaprot, komunikācija ir slikta. Vienmēr vainīgs sliktā komunikācijā ir runātājs, nevis klausītājs. Es domāju, ka valsts komunikācijā lielākā problēma ir elitārisms. Lai kā ar to nemēģina cīnīties, tomēr mēs redzam, ka koalīcijā esošie mēģina runāt pārlieku skaisti un eleganti, kamēr bieži vien populisti ir daudz saprotamāki.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 11. maija numurā:

  • Cilvēkresursi - nabadzība ir valsts ekonomiska problēma.
  • Intervija – Kristaps Silins, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.
  • Spēles noteikumi - koronavīruss ietekmējis arī ēnu ekonomiku.
  • Biznesa ideja - sporta un komforta apģērbu iespēju laiks.
  • Portrets - Kristīne Grapmane, STENDERS izpilddirektore.
  • Finanses - pelde astronomiskos peļņas pieauguma procentos.
  • Infrastruktūra - krātuves stratēģiskā loma reģionā pieaug. Ceļu būves nākotne ir ilgtermiņa domāšanā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Martins Gauss, airBaltic prezidents un izpilddirektors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 23.02.2021

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness tagad ar atšķirīgu dizainu un vēl lielāku fokusējumu uz tām tēmām, kas var interesēt uzņēmējus.

Kā un kam šajā krīzē var palīdzēt Altum - par to lielajā intervijā izvaicājam Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

Žurnāla centrālā tēma - pie kā noved liegumi tirdzniecībai klātienē. Apzinājām banku, tirgotāju, piegādātāju, ražotāju vērtējumus, tāpat arī noskaidrojām attieksmi citviet pasaulē pret šādiem ierobežojumiem.

Jauna rubrika - Portrets. Par plašākā sabiedrībā mazāk zināmo, taču profesionāļu vidē kā tieši krīzes laika un pārmaiņu vadītāju ļoti augsti vērtēto VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu.

Vēl žurnāla "Dienas Bizness" 23. februāra numurā lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Benjamiņu namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, esošā viesnīca "Europa Royale Rīga" par 4,82 miljoniem eiro pārdota uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", pavēstīja SIA "Europa Group" maksātnespējas procesa administrators Jānis Balodis.

Sadarbojoties ar nekustamo īpašumu uzņēmumu "Newsec LV", par labu Lietuvas "Swedbank" ieķīlātais īpašums pārdots jaundibinātajam uzņēmumam "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu attīstītājs - Igaunijas kompānija "Kapitel" (iepriekš "E.L.L Real Estate").

Ēka ar visu tās aprīkojumu pārdota par 4,82 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pārdošanas process un īpašuma nodošana ir sekmīgi noslēgusies, īpašums pārreģistrēts uz jaunā īpašnieka vārda šogad 5.maijā.

"Šis ir jau trešais "Newsec" viesnīcu darījums Baltijā 2021.gadā. Benjamiņu nama pārdošanas procesā redzējām milzīgu interesi no dažāda veida pircējiem - nekustamo īpašumu attīstītājiem, investoru grupām un īpaši individuālajiem investoriem. Pircēji meklē mazas viesnīcas labās vietās ar mērķi atdzīvināt viesnīcu biznesu pēc pandēmijas vai pārveidot par īres dzīvokļiem," skaidroja "Newsec LV" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 18. maija numurā:

  • Intervija - Andis Pikāns, SIA KURBADS un Ko valdes priekšsēdētājs.
  • Tēma - ostu reforma ar pretēju efektu. Attīstās avio pārvadājumi.
  • Portrets - Jānis Vība, akciju sabiedrības VIRŠI -A valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
  • Finanšu tirgi - maijam sava aura arī finanšu tirgos.
  • Enerģētika - elektrība būs dārgāka.
  • Ražošana - intervija ar AS Grindeks padomes priekšsēdētāju Kirovu Lipmanu.
  • Investīcijas - BIB eksperts: var ieguldīt, bet reizē – jāvērtē riski.
  • Spēles noteikumi - strīdi kūrortpilsētā uzkarst.
  • Tendences - jautājums, vai vīrusu vispār uzvarēs arī citi.
  • Brīvdienu ceļvedis - Rolands Legzdiņš, AS Expobank valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 09.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

"Kamēr mēs koncentrējamies uz to, kā palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūti, un mums tas ir jādara, es cenšos arī pievērst aizvien vairāk savu uzmanību un laiku tam, kā mēs izmantosim šo krīzi un Eiropas dotās iespējas, lai celtos savā attīstībā un varētu ražot preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību".

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Žurnāla centrālā tēma - cik konkurētspējīga ir Latvija Baltijas valstu reģionā. Faktus biznesa situācijas Baltijas valstīs salīdzināšanai palīdzējis sagatavot AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Īpašu uzmanību veltām uzņēmēju iebildumiem pret epidemiologu ieteikumu par visu ražotņu slēgšanu, izņemot būtiskākās, kuras noteiktu Ekonomikas un Zemkopības ministrija. Varbūt valdība šādā situācijā stāsies ikviena, kuram tā aizliegusi strādāt, vietā un maksās gan cilvēku, gan uzņēmumu parādsaistības?

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 9. marta numurā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 25.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav. Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 25. maija numurā:

  • Intervija - Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.
  • Statistika - būvniecībā materiālu cenu kāpums.
  • Tēma - cenu kāpums var apdraudēt būvniecības plānus. Nāk pieprasījuma vilnis, aug zāģmateriālu cenas.
  • Biznesa ideja - no kleitas līdz rozei! Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness.
  • Portrets - Dina Bunce, t/c Domina Shopping t/c RYO direktore un t/c SAULĖS MIESTAS ģenerāldirektore.
  • Enerģētika - jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem - intervija ar AS GASO valdes priekšsēdētāju Ilzi Pētersoni-Godmani.
  • Tirgus dalībnieki vērtē dabasgāzes sadārdzināšanos.
  • Cilvēkresursi - cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug.
  • Brīvdienu ceļvedis - Krists Mertens, energouzņēmuma Enefit Latvija vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 16.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.

Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, mudinot paralēli cīņai pret terorisma finansēšanu, naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem, izmantojot finanšu sistēmu, kas neapšaubāmi ļoti svarīga, daudz intensīvāk veicināt valsts attīstību, investīciju piesaisti.

Nedēļas lielā tēma - uzņēmējdarbība Latvijas reģionos, investīciju piesaiste, kā arī valsts un pašvaldību tam atbalsts vai pretestība. Analizējam šo jautājumu arī administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 16. marta numurā lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

  • Statistika - Ierobežojumi ietekmē preču tirdzniecības veidus
  • Tēma - Jāļauj strādāt visiem
  • Brīdis, kad preces vairs nevar stāvēt un pircēji grib pirkt
  • Nevar klātienē – pērk internetā
  • Finanses - DelfinGroup rudenī īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā
  • Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā – par to šis ir pēdējais brīdis domāt
  • Portrets - Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks
  • Infrastruktūra - Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem
  • Tendences - Vesela paaudze, kas nav redzējusi inflāciju
  • DB konferences - Alternatīvu banku aizdevumiem netrūkst
  • Latvija joprojām kā izņēmums Baltijā
  • Brīvdienu ceļvedis - Linda Mūrniece, viesnīcas Hotel Roma vadītāja
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātāja un vadītāja, simfonisko orķestru festivāla Rīga Jūrmala izpilddirektore un laikmetīgās mākslas centra Kim? dibinātāja

Zanes Čulkstēnas darba pieredzi varētu iedalīt divos lielos virzienos – viens ir bizness, un otrs ir viņas aizraušanās ar mākslu un kultūru. Biznesa jomā Z. Čulkstēna vienmēr ir strādājusi konsultācijās – sākumā reklāmas aģentūru nozarē, tagad jau vairākus gadus savā uzņēmumā, kas palīdz Baltijas lielākajiem un progresīvākajiem darba devējiem. Uzņēmējas aizraušanās ar mākslu un kultūru savukārt ir rezul tējusies divās brīnišķīgās organizācijās – laikmetīgās mākslas centrā Kim? un Rīgas Jūrmalas mūzikas festivālā.

Kim? ir izaudzis jau liels – 12 gadi – un ļoti patstāvīgs, savukārt festivāls vēl ir pavisam jauns un ikdienā prasa daudz uzmanības. Z. Čulkstēnai ir trīs augstākās izglītības, un viņa cer, ka būs arī ceturtā un piektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 08.06.2021

Dalies ar šo rakstu

Vai tiešām Latvijas valstij piederošajiem uzņēmumiem izaugsmes kapitāls nav vajadzīgs un tas ir vajadzīgs vien mūsu kaimiņiem, jautā Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa liek noprast, ka, lai tā pa īstam izkustinātu Latvijas kapitāla tirgus ledu, joprojām ir nepieciešama lielo valsts uzņēmumu kotācija biržā, ko dara, piemēram, mūsu kaimiņi.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 8.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - iznākums dažādajām ierobežojumu stratēģijām Baltijā.
  • Intervija - Daiga Auziņa-Melalksne Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja.
  • Tēma - kā izbeigt darbaspēka eksportu un izmiršanu?
  • Aktuāli - bizness pieprasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu.
  • Finanses - no bankas sagaida arī empātiju.
  • Spēles noteikumi - intervija ar Sabīni Ulberti Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija valdes priekšsēdētāju.
  • Infrastruktūra - biznesa kvartāli reģionos.
  • Portrets - Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents.
  • DB konferences - jādomā par e-komerciju un digitalizāciju.
  • Brīvdienu ceļvedis - Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

  • Statistika - cik zaudējam, nespējot pielāgot ekonomiku pandēmijai?
  • Intervija- „Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu” – intervijā "Dienas Biznesam" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
  • Tēma - jāpielāgojas vīrusa klātbūtnei. Par Eiropā iecerēto digitālo sertifikātu ceļošanai un ekonomika būs jāpasargā arī no nākotnes pandēmijām.
  • Finanšu tirgi - gals likmju brīvdienām, iespējams, agrāk, nekā gaidīts.
  • Personāls - krīzi pārdzīvos elastīgākie.
  • Viedoklis - Andrejs Belijs: Briest pārmaiņas gāzes nozares regulācijā.
  • Portrets - uzņēmēja Aiva Vīksna - biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju.
  • Tendences - Briest bagātības nodevu paisums. Jādomā par izaugsmi, nevis to, kā demotivēt strādāt un pelnīt.
  • Dienas Bizness Konferences - Koka izmantošanā būvniecībā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Lauris Aleksejevs, restorāna 36.Line restaurant līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 15.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.
  • Statistika - ilgtspējīgu investīciju nozīme mainās.
  • Ilgtspējas indekss - līderis Latvenergo.
  • Biznesa ideja - attīsta biznesa klases laivošanu.
  • Spēles noteikumi - konkurence izjūt koronavīrusa nospiedumu.
  • Tendences - pārtika, mājoklis un transportēšana - tikai dārgāka.
  • Portrets - SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja un īpašniece.
  • Finanses - viena kārtība, viens nodoklis visiem.
  • Globālā UIN reforma un Latvijas intereses.
  • Brīvdienu ceļvedis - Georgijs Krasovickis, VIA SMS Group valdes loceklis un līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Ivars Beitāns papildinājis Sigulda Adventures piedāvājumu un startē laivu nomas biznesā, lai piedāvātu kvalitatīvāku, ērtāku pakalpojumu un maksātu nodokļus.

"Man ir trīs bērni, un katru reizi, kad mēs laivojām, bija sajūta, ka tas ir grūti. Pirmkārt, norezervēt – jāzvana, jāpatērē laiks, jābrauc uz kaut kādu angāru pakaļ pēc laivām, jākaulējas, jo ierasti pakalpojumu sniedzēji reklamē vienu cenu, bet beigās ir pavisam cita. Piemēram, mājaslapā cena norādīta 20 eiro, bet, kad sāc interesēties, tad izrādās, ka 50 eiro. Pieredze ir negatīva. Saņem pakalpojumu, bet beigās ir sajūta, ka tiec apmānīts. Es saprotu, ka tā ir konkurence un cilvēki ar lētu pakalpojuma cenu piesaista sev uzmanību un pēc tam apmāna pēdējā brīdī," pieredzē dalās I. Beitāns.

Uzņēmēja portrets: Ivars Beitāns 

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu...

Otrs faktors, kas viņu neapmierināja esošajā laivu nomas biznesā, – laivas ir nolietotas. "Es nerunāju par visiem kā absolūtu vienību, bet ļoti daudzas no tām ir sliktā kvalitātē. Kā arī šajā biznesā valda liela nenoteiktība. Tā nu man sāka likties, ka problēmas šajā tūrisma segmentā ir samilzušas, bet tirgus ir pietiekami liels – aptuveni 50 spēlētāju. Kā zināms, tad jebkura problēma, kas cilvēkus kaitina, patiesībā ir biznesa iespēja! Tieši tas man šajā projektā liekas interesanti – izveidot labāku un mūsdienīgāku pakalpojumu gan sev, gan arī citiem," pauž uzņēmējs.

Maksāti ļoti zemi nodokļi

Kā jau zināms, tad Siguldā I. Beitāna uzņēmums ar zīmolu Sigulda Adventures piedāvā arī citus pakalpojumus. "Sākumam iegādājāmies Kanādā labāko iespējamo inventāru, kāda citiem Latvijā vēl nav. Padomājām, ko mēs varam paņemt no esošās sistēmas un pielietot laivu biznesam, bet izrādījās, ka sistēmai ir jābūt vēl sarežģītākai, jo ir daudzas nianses, piemēram, laivas un to airi ir dažādu izmēru, svarīga ir cilvēku ietilpība tajās. Decembrī sākām veidot jaunu IT sistēmu, lai visas nianses ņemtu vērā. Pirmkārt, lai, pasūtot laivu, tas būtu ļoti viegli izdarāms un ar dažu klikšķu palīdzību klients tiktu pie pakalpojuma. Mēs iesim vēl tālāk, un es vēlos piedāvāt laivošanā tādu kā biznesa klasi lidmašīnā," pauž I. Beitāns.

Visu rakstu lasiet 15.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 30.03.2021

Dalies ar šo rakstu

"Esam sapratuši, ka, lai ietekmētu politiķus, drīzāk jāstrādā ar pārējo sabiedrību, to pašu tanti Bauskā vai onkuli Tukumā," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis.

"Jo tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus".

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 30. marta numurā lasi:

  • Spēles noteikumi - Saeimā asas debates par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izmaiņām.
  • Tēma - statistika par Latvijas preču eksportu pasaulē. Eksporta izaugsmes cerības un realitāte. Uzņēmēju pieredze eksporta ziņā.
  • Infrastruktūra - biznesa skepse par iecerēto ostu pārvaldes reformu.
  • Demogrāfija - pandēmija padziļina ekonomikai bīstamo dzimstības bedri.
  • Īpašums - biroju nomai iesaka vienu iznomāšanas standartu.
  • Portrets - Aldis Circenis, arhitekts un dizainers, Rīgas Krēslu Fabrika dibinātājs.
  • Tendences - dolārs pozīcijas var neatdot.
  • Brīvdienu ceļvedis - Gundega Skudriņa, Skudras Metropole vadītāja un radošā direktore.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies dizaina konkurss – Red Dot Award, kas ik gadu vērtē produktus ar izcilu dizaina kvalitāti. Šogad konkurence bijusi īpaši sīva – žūrijas vērtējumam 49 dizaina kategorijās nodoti produkti no vairāk nekā 60 valstīm. Balva piešķirta Stenders plastilīna ziepēm, informē uzņēmums.

"Plastilīna ziepes radījām Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā, kad roku mazgāšanas rutīna kļuva vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kā zina daudzi vecāki, mazgāšanās ne vienmēr ir vieglākais dienas posms – bērniem patīk spēlēties ūdenī, bet tīrība un kārtība ne vienmēr ir viņu prioritāte. Tāpēc bija svarīgi motivēt bērnus mazgāt rokas regulāri un ar prieku," stāsta Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane 

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos...

Starp Red Dot Award: Product Design 2021 uzvarētājiem šogad ir tādi pasaulē slaveni zīmoli kā Bose, Fujifilm, Google, Lenovo, Maserati, Philips, Sony u. c.

"Esam patiešām lepni, ka Red Dot Winner sarkanā punkta uzlīme turpmāk rotās arī Stenders zīmola produktu. Šis apbalvojums apliecina komandas spēku un Stenders komandai ir svarīgi piedāvāt pircējiem arvien jaunus produktus. Jūtamies gandarīti, ka mūsu darbu novērtē ne tikai mūsu klienti visā pasaulē, bet arī dizaina eksperti, un tagad pasaules līmeņa novērtēts dizains varēs rotāt ikvienu pasaules vannasistabu," uzsver Kristīne Grapmane.

Godalgotie produkti, to skaitā Stenders plastilīna ziepes, tiks prezentēti tiešsaistes izstādē no 21. jūnija, kā arī iekļauti Red Dot dizaina gadagrāmatā. Red Dot dizaina nedēļas ietvaros no 21. līdz 25. jūnijam konkursa interneta vietnē un sociālo mediju kanālos piecas dienas būs veltītas tieši godalgotajiem produktiem. Savukārt no 21. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam laureātu izstādes "Dizains uz skatuves" un "Pagrieziena punkti mūsdienu dizainā" būs redzami Red Dot dizaina muzejā Esenē, kur tiks izstādītas arī Stenders plastilīna ziepes.

Red Dot dizaina balva dibināta 1955. gadā. Katru gadu tā tiek piešķirta produktiem, kas izceļas ar īpaši augstu dizaina kvalitāti. Pieteikumi tiek vērtēti 49 kategorijās, katru pieteikumu individuāli izvērtē 50 pasaulē atzīti eksperti. Produktu dizaina kategorijā līdz šim šo balvu saņēmuši šādi Latvijas zīmoli: An&Angel stikla trauki, Rīgas Krēslu fabrikas ķeblītis Bloom, Flow Design magnētiskie apģērbu pakaramie un Atlas Dynamics droni Atlas Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.aprīļa numurā lasi:

  • Spēles noteikumi - izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos
  • Tēma - Latvija pabaro sevi un vēl citu valstu iedzīvotājus
  • Finanšu tirgi - Plaukst un zeļ spekulācijas uz parāda
  • Biznesa ideja - Circeņi kā nākotnes pārtika
  • Portrets - Ivars Beitāns. SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies vadītājs
  • DB konferences - Par jauno atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu
  • Brīvdienu ceļvedis - Ilze Grase-Ķibilde, VW un Audi importētāja vadītāja Baltijas valstīs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 22.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - pandēmija maina svētku garšu.
  • Intervija - Valters Paškausks, AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs.
  • Tēma - alus nozare Covid-19 vētrā.
  • Portrets - Ģirts Kurmis, AS Bigbank Latvija vadītājs.
  • Enerģētika - pēdējais gads enerģētikā aizvadīts vētras apstākļos. Intervija ar Aigaru Kalvīti, AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāju.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Parlaments ANM paredz kā sviru iekļaujošai politikai. Valsts rūpējas par to, lai grāmatvežiem darba kļūtu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā mēnesī H.A.Brieger ir sasniedzis teju 400 000 eiro lielu apgrozījumu no Dzintars produktu tirdzniecības Latvijā, informē uzņēmums.

H.A.Brieger norāda, ka tradicionāli iecienītie Dzintars lūpu balzami un barojošais krēms NĪCA bijuši pirktākie produkti arī pēc to atgriešanās veikalu plauktos, tikmēr vidējā Dzintars produktu pircēja vecums ir ievērojami samazinājies. H.A.Brieger aprīlī uzsāk arī Dzintars mutes kopšanas līdzekļu tirdzniecību.

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē 

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā...

"Mēs esam ļoti apmierināti ar pirmā mēneša rezultātiem un jau šobrīd jūtam lielu sabiedrības interesi. Redzams, ka cilvēki bija noilgojušies pēc šīs cenu kategorijas un kvalitātes produktiem. Īpaši vēlos izcelt to, ka mūsu pircējs ir kļuvis krietni jaunāks, tādēļ varam uzskatīt, ka vienu no stratēģiskajiem uzstādījumiem - uzrunāt gados jaunāku auditoriju - esam veiksmīgi sasnieguši," par rezultātiem komentē kosmētikas ražotāja H.A.Brieger vadītāja Anastasija Udalova.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Viņa norāda, ka pretēji ekspertu iepriekš paustajām šaubām, Dzintars kampaņa ir spējusi sasniegt gados jaunākās auditorijas. Pēc e-veikala datiem 44,1% no visiem pircējiem bijuši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, bet otra lielākā vecuma grupa bija 35 līdz 44, veidojot 29,5% no visiem pircējiem. Vecuma grupa 18-24 veidoja 12,7%, bet 45+ grupu pārstāvji veidoja vien 13%. Uzņēmumā norāda, ka, salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem, šīs ir būtiskas izmaiņas.

Šobrīd Dzintars produkti tiek tirgoti vairāk nekā 1400 tirdzniecības vietās. Tikmēr vidējā Dzintars produktu pirkuma summa e-veikalā ir pārsniegusi 16 eiro. Kompānijā secina, ka klienti ir bijuši pietiekami ziņkārīgi un gatavi uzreiz izmēģināt dažādu līniju produktus. Turklāt esot novērojami arī atkārtotie pirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru