Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Trešo pušu loģistikas uzņēmumu grupa VIA 3L noslēgusi līgumu ar loģistikas nekustamā īpašuma attīstītāju Sirin Development par 24 000 m2 noliktavu un biroju telpu nomu Rumbulas loģistikas parkā Latvijā.

Šis uzskatāms par līdz šim lielāko nomas darījumu šogad Baltijas reģionā, norāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers, kuras Industriālo un Loģistikas platību aģentūras komanda ir palīdzējusi noslēgt šo nomas darījumu.

"Stratēģiskie ieguldījumi tehnoloģijās, aprīkojumā un darbinieku attīstībā ir radījuši stabilu pamatu izaugsmei. Līdz ar to kopā ar saviem darbiniekiem un ilggadējiem klientiem esam ieņēmuši līderpozīcijas konkurentu vidū, nepārtraukti pilnveidojot procesus, lai apmierinātu uzņēmējdarbības vides vajadzības. VIA 3L Latvia turpinās sniegt moderno noliktavu pakalpojumus Latvijā, un līdz ar jauno noliktavu uzņēmums var kļūt par centrālo Baltijas noliktavu, kas sniedz pilnu loģistikas pakalpojumu klāstu, tostarp muitas statusa noliktavas procedūras un starptautisko kravu ekspedīciju. Mūsu mērķis ir kļūt par centrālo noliktavu Baltijā ar galveno biroju Rīgā, un tagad mums ir iespējas šo mērķi īstenot," saka Raimonds Krampāns, VIA 3L Latvia izpilddirektors.

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.

East Capital Real Estate ir uzsācis Baltijā lielākā loģistikas un vieglās rūpniecības parka būvniecību – East Capital Park Rae.

Kopumā plānots izbūvēt 140 000 kvadrātmetru lielu loģistikas un vieglās rūpniecības centru, kas atradīsies uz 30 hektārus plaša zemes gabala netālu no Tallinas.

“Park Rae pirmās ēkas plānojam nodot 2025. gadā, bet visa parka pabeigšana būs atkarīga no kopējā tirgus pieprasījuma. Zemes gabals, ko iegādājāmies loģistikas parka būvniecībai 2021. gadā, atrodas ļoti izdevīgā vietā, tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Tallinas centra, ar lielisku piekļuvi Tallinas apvedceļam un Tartu šosejai. Mūsu mērķis ir ambiciozs – vēlamies izveidot lielāko loģistikas un vieglās rūpniecības parku Igaunijā. Tāpēc jau šogad uzsākām pirmos parka izbūves darbus,” komentē East Capital Real Estate valdes loceklis Martins Otsa.

Ieguldot vairāk nekā 20 miljonus eiro, nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar Capital, AS ir nodevis ekspluatācijā vienu no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Rīgā — A6 Loģistikas parku, Maskavas ielā.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā, to ietvaros ir izveidots vienots loģistikas un noliktavu parks, izbūvējot vairāk kā 30 000 m² jaunas noliktavas platības. Kopējā noliktavām paredzēto ēku platība teritorijā pārsniedz 50 000 m².

A6 ir pirmais loģistikas parks Latvijā, kur BREAAM ēku ilgtspējas standarti ieviesti jau projektēšanas stadijā. Ēkas būvētas atbilstoši augstākajiem starptautiskiem energoefektivitātes standartiem, kā arī to būvniecībā izmantoti būvmateriāli, kas ir ražoti ievērojot tos pašus ilgtspējības principus. Šobrīd norit BREEAM sertifikācijas process, kas varētu tikt pabeigts nākamā gada pirmajā pusē.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi vienā no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Latvijā — A6 Loģistikas parks Rīgā, Maskavas ielā.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā un to paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Kopējais finansiālais ieguldījums A6 loģistikas parka izveidē pārsniegs 20 miljonus eiro.

Būvniecības ietvaros ir izveidots vienots loģistikas un noliktavu parks, izbūvējot vairāk kā 30 000 m2 jaunas noliktavas platības. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā noliktavām paredzēto ēku platība teritorijā pārsniegs 50 000 m2. Nomniekiem piedāvāto telpu platības ir pieejamas sākot no 680 m2.A6 ir pirmais loģistikas parks Latvijā, kas projektēts un būvēts saskaņā ar BREEAM ēku ilgtspējas standartiem, kas ir apliecinājums augstiem starptautiskiem energoefektivitātes kvalitātes risinājumiem.

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Pēdējā pusgada laikā Rīgas biroju tirgū vērojama nomnieku aktivitātes palielināšanās, tādēļ pakāpeniski turpinās samazināties neiznomāto telpu daudzums. Nākamgad nomas maksa visos galvaspilsētas biroju segmentos varētu pieaug par 10 – 15%, prognozē nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Nomnieku aktivitātes pieaugums saistīts gan ar uzņēmumu paplašināšanos un nepieciešamību pēc lielākām telpām, gan arī ar uzņēmumu vēlmi mainīt nomātās telpas pret savām vajadzībām atbilstošākām.

Tāpat Latio skaidro, ka nomnieku rotāciju veicina arī vairāku ēku īpašnieku plāni ekonomiskās situācijas stabilizācijas apstākļos pārskatīt nomas līgumu nosacījumus, atsakoties no dažādām nomniekiem iepriekš piešķirtām priekšrocībām.

«Prognozējam, ka 2013.gadā nomas maksa visos Rīgas biroju segmentos varētu pieaugt par 10–15%. Tas sekmētu investorus un attīstītājus sākt jaunu A un B klases biroju ēku būvniecību. Patlaban «uz papīra» ir ļoti daudz ēku projektu, kas gaida «zaļo gaismu» – pietiekami lielus uzņēmumus, kas būtu gatavi kļūt par enkurnomniekiem jaunajās biroju ēkās. Nākamgad paredzama arī liela nomnieku rotācija, kas būs saistīta ar nepieciešamību pēc papildus telpām, kuras šiem nomniekiem nevar nodrošināt esošais iznomātājs,» skaidro Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns.

AS Grindeks apgrozījums 2016. gada pirmajā pusgadā bija 46,4 miljoni eiro, kas ir par 2,6 miljoniem eiro vai par 5,9% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2016. gada pirmajā pusgadā bija 4,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 1,0 milj. eiro jeb 32,4%. Bruto peļņas rentabilitāte 2016. gada pirmajā pusgadā bija 51,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9,2%. 2016. gada pirmajā pusgadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 64 pasaules valstīm kopumā par 41,5 milj. eiro, kas ir par 1,7 milj. eiro vai par 4,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2016. gada pirmajā pusgadā bija 42,5 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo pusgadu, par 3,4 milj. eiro vai 8,7%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2016. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,8 milj. eiro, kas ir par 0,3 milj. eiro vai 1,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā. Novērtējot iespējamos valūtas riskus, „Grindeks” savu darbību Vidusāzijas valstīs šī gada pirmajā pusgadā ierobežoja, tādējādi, samazinot eksporta apjomu uz šīm valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Krievijā par 25%, Uzbekistānā par 18%, Moldovā par 17% un Turkmenistānā par 15%.

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Farmācijas kompānijas Grindeks apgrozījums pirmajā pusgadā bija 40,7 miljoni eiro, kas ir par 13,9 miljoniem eiro jeb par 25,5% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 2,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies par 3,1 milj eiro vai 52,5%. Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,9%. Šā gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 56 pasaules valstīm, kopumā par 38,6 miljoniem eiro, kas ir par 13 miljoniem eiro jeb par 25,2% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā.

Vairumtirdzniecības noliktavu atlikumu optimizācija un nacionālo valūtu devalvācijas risku vadība iezīmējas kā būtiska tendence galvenajos Grindeks gatavo zāļu tirgos. Šie ir svarīgākie iemesli, kas ietekmējuši apgrozījuma rādītāja samazinājumu pirmajā pusgadā. Savukārt neto peļņas rādītāja samazinājums ir skaidrojams ar ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā divos stratēģiskajos projektos. Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem sekmīgi pabeigti kardioprotektīvās vielas – GBB hidroksilāzes inhibitora ar oriģinālu struktūru – ķīmiskie un preklīniskie farmakoloģiskās efektivitātes pētījumi, kas ir nozīmīgs posms jauna medicīnas preparāta radīšanā. Otrs projekts ir medikamenta Mildronāts® reģistrācija Ķīnā, kur šobrīd tiek veikts preparāta 3. fāzes klīniskais pētījums.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Pēc tam, kad iepriekšējais noliktavas pakalpojumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA Oribalt Riga neizpildīja līguma nosacījumus par vakcīnu piegādi, Covid-19 vakcīnu noliktavas un loģistikas pakalpojumus pārņems AS Recipe Plus un SIA Magnum Medical.

Veselības ministrija informē, ka dienas laikā pēc loģistikas līguma noteikumu neizpildes tika piesaistīti papildu pārvadātāji un divu dienu laikā tika noslēgti jauni līgumi par noliktavas un trīs reģionu loģistikas pakalpojumiem.

Kā darbojas Covid-19 vakcīnu piegāde Latvijā 

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas...

Divu pakalpojumu sniedzēju princips ir būtisks loģistikas risku vadīšanai.Covid-19 vakcīnu loģistika pēc to piegādes Latvijā tiek organizēta, sadalot Latviju trīs reģionos: Rīgas/Pierīgas teritorija, Latvijas teritorija uz austrumiem no Rīgas un Latvijas teritorija uz rietumiem no Rīgas.

SIA Magnum Medical kā līdzšinējā loģistikas un noliktavas pakalpojumu konkursa otrs labākais piedāvājuma iesniedzējs pārņem noliktavas pakalpojumu veikšanu, kā arī būs loģistikas (komplektēšanas un piegādes) veicējs apgabalam Latvijas teritorijai uz austrumiem no Rīgas. Līgums ir spēkā līdz 2022. gada 30. septembrim, kā to paredzēja iepirkums, kurā SIA Magnum Medical piedalījās ar piedāvājumu, kas konkursa kārtībā tika atzīts par otro labāko. Šobrīd vakcīnas jau atrodas SIA Magnum Medical noliktavā.

Savukārt AS Recipe Plus līdz jaunas iepirkuma procedūras pabeigšanai nodrošinās loģistikas pakalpojumus Rīgas un Pierīgas teritorijā, kā arī Latvijas teritorijā uz rietumiem. Sadarbība ir spēkā līdz iepirkuma procedūras pabeigšanai un jaunā pakalpojuma sniedzēja noteikšanai, kas plānots tuvākās nedēļas laikā.

“Pēc iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja radītās situācijas ar vakcīnu piegādi, AS Recipe Plus un Veselības ministrija dažu stundu laikā atrada risinājumu, lai veiktu vakcīnu piegādes vakcinētājiem visā valstī. Kopējās rīcības skaidri demonstrēja abu pušu spēju sadarboties un kopīgi sasniegt rezultātu. Esmu pateicīgs mūsu darbiniekiem par gatavību strādāt 24 stundu režīmā un novērtēju Veselības ministrijas kolēģu mērķtiecību,” norāda Dins Šmits, AS Recipe Plus padomes loceklis.

“Covid-19 vakcīnu glabāšanu un piegādi uztveram ar lielāko atbildību un esam operatīvi iesaistījušies procesa nodrošināšanā. Pirmās vakcīnas jau ir saņemtas, pašreiz notiek to komplektācija, sagatavošana pārvadāšanai un maršrutu organizēšana, lai jau pirmdien uzsāktu vakcīnu piegādi. Loģistikas process ir komplicēts, lai nodrošinātu laicīgu vakcīnu izplatīšanu, pats svarīgākais ir vienota procesu plānošana un operatīva sadarbība ar visām iesaistītajām pusēm,” teic Uldis Ulmanis, SIA Magnum Medical loģistikas vadītājs.

Obligāts likumā noteikts nosacījums zāļu loģistikas veikšanai ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) vai attiecīgas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts kompetentās institūcijas izdota līdzvērtīga atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar zāļu izplatīšanu. Loģistikas partnerim saimnieciskā darbība jāveic atbilstoši Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par cilvēkiem paredzētu zāļu labu izplatīšanas praksi.

Centrālās un Austrumeiropas industriālais un loģistikas tirgus atgriežas pie stabilitātes un pēdējā laikā vērojama Āzijas, galvenokārt Ķīnas un Dienvidkorejas, nomnieku interese par ražošanas telpām, teikts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" jaunākajā "ExCEEding Borders" pārskatā.

Pārskatā aplūkota pašreizējā situācija 12 galvenajos industriālajā un loģistikas un ražošanas tirgos CAE-12 reģionā - Albānija, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija un Ungārija.

Industriālais un loģistikas nekustamo īpašumu sektors ir turpinājis attīstīties, un pēdējos trīs gados kopējais ražošanas un loģistikas nekustamo īpašumu fonds CEA-12 reģionā ir pieaudzis līdz vairāk nekā 65 miljoniem kvadrātmetru, no kuriem 25 miljoni kvadrātmetru atrodas 12 galvaspilsētu tirgos un to apkārtnē. Polija, kas ir lielākā valsts šajā ziņojumā aplūkotajā grupā, ir arī lielākais industriālais un loģistikas tirgus un tuvojas 30 miljonu kvadrātmetru robežai.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada pirmajā pusgadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 94,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiksmīgi īstenojot biznesa mērķus, šī gada pirmajā pusgadā BTA peļņa palielinājusies par 11,1%, sasniedzot 4,7 miljonus eiro.

Vislielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē pirmajā pusgadā sasniegts īpašuma apdrošināšanā, sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO) un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Šī gada pirmajā pusgadā īpašuma apdrošināšanā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 24,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par trīs miljoniem eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, savukārt KASKO veidā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 15 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 8,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā BTA kopumā parakstīja prēmijas 4,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 847,6 tūkstošiem eiro jeb 25,4% vairāk nekā identiskā periodā pērn.

Eiropā pieaug pieprasījums pēc loģistikas centriem – kopš gada sākuma visvairāk nomas un pārdošanas darījumu noslēgts lielākajos reģiona tirgos - Parīzes reģionā un Lielbritānijas centrālajā daļā.

Visstraujākā izaugsme tajā pašā laikā fiksēta Spānijā un Nīderlandes dienvidu daļā. To veicina augošais patēriņš un tirdzniecība internetā, rāda jaunākais «BNP Paribas Real Estate» Eiropas loģistikai paredzētā nekustamā īpašuma pārskats.

Augošā investoru interese par loģistikas objektiem novērojama arī Baltijas valstīs, kur darījumu vērtība šogad augusi par 10%.

«BNP Paribas Real Estate» partneres Baltijas valstīs – starptautiskās nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrības «Newsec» – eksperti uzsver, ka loģistikas sektors vēl aizvien nav pietiekami novērtēts, bet augošās investīciju plūsmas uz šo sektoru pierāda, ka tā potenciāls ir nozīmīgs.

«Šogad, jau otro gadu pēc kārtas, Baltijas reģionā fiksēti darījumi vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā tikai industriālās loģistikas segmentā vien. Šogad vislielākais komerciālā nekustamā īpašuma darījums notika tieši loģistikas sektorā – Zviedrijas investīciju sabiedrība »East Capital« no »VGP Group« par 54 milj. eiro iegādājās »Nehatu« loģistikas centru Tallinā. Trīs Baltijas valstīs 2017. gada trīs ceturkšņos kopā nodoti īpašumā 150 tūkstoši kvadrātmetru loģistikai izmantojama īpašuma,» saka «Newsec» Investīciju darījumu grupas vadītāja Neringa Rastenīte-Jančūniene.