Nekustamais īpašums

Potenciālo nomnieku interese par loģistikas parkiem lielāka nekā pirms pusgada

, 28.05.2009

Jaunākais izdevums

Atsevišķiem Dominante Park klientiem ir radušās problēmas, taču nāk klāt arī jaunas kompānijas, — informēja Dominante Park attīstītāja investīciju holdinga Dominante Capital valdes locekle Olita Augustovska.

Vairākām firmām tieši šā brīža ekonomiskā situācija šķiet piemērota ienākšanai tirgū vai arī savas tirgus daļas palielināšanai, — viņa pauda. Piemēram, starptautiskās kompānijas, kuras strādā visās trijās Baltijas valstīs, tieši krīzes laikā izvēlas konsolidēt savu noliktavu un ražotņu izvietošanu.

Uzņēmumi šobrīd izšķiras par efektīvāku loģistikas risinājumu izvēli un ieviešanu. Parki var palīdzēt uzņēmumiem, jo tieši Latvija šajā ziņā ir vispateicīgākā vieta, lai, optimizējot līdzšinējās administratīvās izmaksas, vienlaicīgi izveidotu konkurētspējīgāku un efektīvāku loģistiku no Baltijas reģiona centra, — uzsvēra O. Augustovska.

Interese par parku no potenciālajiem klientiem — lielajiem un vidējiem uzņēmumiem — pašlaik esot ievērojami augstāka nekā pirms pusgada, kad valdīja absolūta nenoteiktība. Tiek saņemti vairāk pieprasījumu, aktīvāk notiek sarunas ar potenciālajiem klientiem. Pēc O. Augustovskas teiktā, to vidū ir noliktavu iekārtu un aprīkojuma ražotāji, izejvielu piegādātāju kompānijas, loģistikas kompānijas, arī sporta un izklaides industrijas uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piedāvājums plašs «uz papīra»

Ingrīda Drazdovska, 21.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Jaunie loģistikas centri dažādās stadijās

Egons Mudulis, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investīcijas komercīpašumā Baltijas valstīs šogad veido 511 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio: nākamgad Rīgas biroju nomas maksa varētu pieaugt par 10 – 15%

Jānis Rancāns, 05.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā Rīgas biroju tirgū vērojama nomnieku aktivitātes palielināšanās, tādēļ pakāpeniski turpinās samazināties neiznomāto telpu daudzums. Nākamgad nomas maksa visos galvaspilsētas biroju segmentos varētu pieaug par 10 – 15%, prognozē nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Nomnieku aktivitātes pieaugums saistīts gan ar uzņēmumu paplašināšanos un nepieciešamību pēc lielākām telpām, gan arī ar uzņēmumu vēlmi mainīt nomātās telpas pret savām vajadzībām atbilstošākām.

Tāpat Latio skaidro, ka nomnieku rotāciju veicina arī vairāku ēku īpašnieku plāni ekonomiskās situācijas stabilizācijas apstākļos pārskatīt nomas līgumu nosacījumus, atsakoties no dažādām nomniekiem iepriekš piešķirtām priekšrocībām.

«Prognozējam, ka 2013.gadā nomas maksa visos Rīgas biroju segmentos varētu pieaugt par 10–15%. Tas sekmētu investorus un attīstītājus sākt jaunu A un B klases biroju ēku būvniecību. Patlaban «uz papīra» ir ļoti daudz ēku projektu, kas gaida «zaļo gaismu» – pietiekami lielus uzņēmumus, kas būtu gatavi kļūt par enkurnomniekiem jaunajās biroju ēkās. Nākamgad paredzama arī liela nomnieku rotācija, kas būs saistīta ar nepieciešamību pēc papildus telpām, kuras šiem nomniekiem nevar nodrošināt esošais iznomātājs,» skaidro Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš piedāvājumu «zīda ceļam» sola līdz februārim

Teksts: Egons Mudulis, video: Guntis Lēmanis, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Vienojas par Latvijas loģistikas piedāvājumu

Egons Mudulis, 16.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks apgrozījums 2016. gada pirmajā pusgadā bija 46,4 miljoni eiro, kas ir par 2,6 miljoniem eiro vai par 5,9% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2016. gada pirmajā pusgadā bija 4,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 1,0 milj. eiro jeb 32,4%. Bruto peļņas rentabilitāte 2016. gada pirmajā pusgadā bija 51,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9,2%. 2016. gada pirmajā pusgadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 64 pasaules valstīm kopumā par 41,5 milj. eiro, kas ir par 1,7 milj. eiro vai par 4,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2016. gada pirmajā pusgadā bija 42,5 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo pusgadu, par 3,4 milj. eiro vai 8,7%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2016. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,8 milj. eiro, kas ir par 0,3 milj. eiro vai 1,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā. Novērtējot iespējamos valūtas riskus, „Grindeks” savu darbību Vidusāzijas valstīs šī gada pirmajā pusgadā ierobežoja, tādējādi, samazinot eksporta apjomu uz šīm valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Krievijā par 25%, Uzbekistānā par 18%, Moldovā par 17% un Turkmenistānā par 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā pieaug pieprasījums pēc loģistikas centriem – kopš gada sākuma visvairāk nomas un pārdošanas darījumu noslēgts lielākajos reģiona tirgos - Parīzes reģionā un Lielbritānijas centrālajā daļā.

Visstraujākā izaugsme tajā pašā laikā fiksēta Spānijā un Nīderlandes dienvidu daļā. To veicina augošais patēriņš un tirdzniecība internetā, rāda jaunākais «BNP Paribas Real Estate» Eiropas loģistikai paredzētā nekustamā īpašuma pārskats.

Augošā investoru interese par loģistikas objektiem novērojama arī Baltijas valstīs, kur darījumu vērtība šogad augusi par 10%.

«BNP Paribas Real Estate» partneres Baltijas valstīs – starptautiskās nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrības «Newsec» – eksperti uzsver, ka loģistikas sektors vēl aizvien nav pietiekami novērtēts, bet augošās investīciju plūsmas uz šo sektoru pierāda, ka tā potenciāls ir nozīmīgs.

«Šogad, jau otro gadu pēc kārtas, Baltijas reģionā fiksēti darījumi vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā tikai industriālās loģistikas segmentā vien. Šogad vislielākais komerciālā nekustamā īpašuma darījums notika tieši loģistikas sektorā – Zviedrijas investīciju sabiedrība »East Capital« no »VGP Group« par 54 milj. eiro iegādājās »Nehatu« loģistikas centru Tallinā. Trīs Baltijas valstīs 2017. gada trīs ceturkšņos kopā nodoti īpašumā 150 tūkstoši kvadrātmetru loģistikai izmantojama īpašuma,» saka «Newsec» Investīciju darījumu grupas vadītāja Neringa Rastenīte-Jančūniene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lidl Latvija" un būvfirma "Merks" noslēguši būvniecības darbus "Lidl" loģistikas centrā Rīgā, Dreiliņos, un objekts nodots ekspluatācijā.

Jaunuzceltais 51 tūkstoti kvadrātmetru lielais loģistikas centrs Rīgā, Dzelzavas ielā 131 nodrošinās "Lidl" veikalu darbību Latvijā un Igaunijā. Tajā atradīsies arī uzņēmuma galvenais birojs.

Šobrīd, līdz ar nodošanu ekspluatācijā, uzsāksies telpu iekārtošana turpmākās darbības nodrošināšanai. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā ieguldīti vairāk nekā 55 miljoni eiro, kas ir mazumtirdzniecības veikalu ķēdes līdz šim vērienīgākā investīcija Latvijā.

"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) norāda: "Būvniecība ir pabeigta un nākamais solis ir aprīkojuma uzstādīšana, kas mums palīdzēs nodrošināt ienākošo preču kvalitāti, kā arī savlaicīgu to piegādi veikaliem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Maxima Grupe atklāj 35 miljonus eiro vērto loģistikas centru Igaunijā

Dienas Bizness, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Kurnas ciemā atklāts Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmuma Maxima jaunais loģistikas centrs, kura izveidē Maxima Grupe investējusi 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

45 000 m2 plašais loģistikas centrs atrodas netālu no Tallinas, Raes pagastā. Tas sastāv no trim noliktavām – sausās pārtikas, atdzesētās pārtikas un konteineru zonas – ar kopumā 130 transportēšanas platformām. Loģistikas centrā strādās ap 350 darbinieku.

«Lēmums celt jauno loģistikas centru bija loģisks turpinājums biznesa attīstības veicināšanai Igaunijā pēdējos gados. Jaunais centrs dos iespēju attīstīties daudz efektīvākā veidā, un tas nodrošinās efektīvu preču piegādes ķēdi, kā arī veicinās ātrāku preču piegādi veikaliem,» skaidro Maxima Grupe ģenerāldirektore Neringa Janavičūte.

Kā norādīja Maxima Eesti vadītājs Vigints Šapoks, jaunā loģistikas centra atvēršana paplašinās Maxima Eesti darbības jaudu. « Maxima ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Igaunijā. Katru dienu mēs apkalpojam ap 150 tūkstošiem klientu,» stāsta V. Šapoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks apgrozījums sarucis par ceturtdaļu; peļņa – uz pusi

Žanete Hāka, 29.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas kompānijas Grindeks apgrozījums pirmajā pusgadā bija 40,7 miljoni eiro, kas ir par 13,9 miljoniem eiro jeb par 25,5% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 2,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies par 3,1 milj eiro vai 52,5%. Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,9%. Šā gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 56 pasaules valstīm, kopumā par 38,6 miljoniem eiro, kas ir par 13 miljoniem eiro jeb par 25,2% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā.

Vairumtirdzniecības noliktavu atlikumu optimizācija un nacionālo valūtu devalvācijas risku vadība iezīmējas kā būtiska tendence galvenajos Grindeks gatavo zāļu tirgos. Šie ir svarīgākie iemesli, kas ietekmējuši apgrozījuma rādītāja samazinājumu pirmajā pusgadā. Savukārt neto peļņas rādītāja samazinājums ir skaidrojams ar ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā divos stratēģiskajos projektos. Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem sekmīgi pabeigti kardioprotektīvās vielas – GBB hidroksilāzes inhibitora ar oriģinālu struktūru – ķīmiskie un preklīniskie farmakoloģiskās efektivitātes pētījumi, kas ir nozīmīgs posms jauna medicīnas preparāta radīšanā. Otrs projekts ir medikamenta Mildronāts® reģistrācija Ķīnā, kur šobrīd tiek veikts preparāta 3. fāzes klīniskais pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija gatava sadarboties ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formātā

Žanete Hāka, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija apņēmusies koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, kā arī 2016. gadā rīkot 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksmi Rīgā.

Tas minēts Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formāta un Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, kuru valdība otrdien, 13. oktobrī, pieņēma zināšanai.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Lai Latvija kļūtu par koordinējošo valsti transporta un loģistikas jomā 16+1 sadarbības formātā, būs nepieciešama arī Ķīnas un pārējo sadarbības formātā valstu piekrišana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA audzē gan parakstīto prēmiju apjomu, gan peļņu

Žanete Hāka, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada pirmajā pusgadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 94,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiksmīgi īstenojot biznesa mērķus, šī gada pirmajā pusgadā BTA peļņa palielinājusies par 11,1%, sasniedzot 4,7 miljonus eiro.

Vislielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē pirmajā pusgadā sasniegts īpašuma apdrošināšanā, sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO) un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Šī gada pirmajā pusgadā īpašuma apdrošināšanā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 24,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par trīs miljoniem eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, savukārt KASKO veidā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 15 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 8,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā BTA kopumā parakstīja prēmijas 4,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 847,6 tūkstošiem eiro jeb 25,4% vairāk nekā identiskā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Balzams paplašinās loģistikas pakalpojumus

Egons Mudulis, 23.10.2014

No kreisās: Amber Beverage Group holdinga komercdirektors Aigars Ģērmanis un Latvijas balzams ģenerāldirektors, Amber Beverage Group holdinga valdes loceklis Guntis Āboltiņš-Āboliņš

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā loģistikas centrā Amber Logistics apkalpos gan alkohola tranzītu, gan vietējo klientu produkciju.

To sarunā ar DB stāsta Amber Beverage Group (ABG) komercdirektors Aigars Ģērmanis un a/s Latvijas balzams (LB) ģenerāldirektors, ABG valdes loceklis Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Uz jauno loģistikas centru (Stopiņu pagastā) Amber Logistics (AL), kas specializēsies alkoholisko dzērienu uzglabāšanā un pārvadājuma pakalpojumu sniegšanā Baltijas reģionā, pārcēlusies a/s LB vietējā tirgus preču noliktava, alkoholisko dzērienu izplatītāja SIA SPI Distribution (Latvia) importa un vairumtirdzniecības preču noliktava, kā arī uzņēmuma birojs. Jau vēstīts, ka nule izveidotā holdinga kompānija ABG apvieno starptautiskās alkoholisko dzērienu kompānijas SPI Group uzņēmumus Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija atkārtoti mēģinās caur valdību bīdīt atbalsta atņemšanu vecākajiem vēja parkiem .

Par to liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tajā paredzēti divi grozījumi – ieviest terminētu atbalsta laiku (20 gadi) elektroenerģijas ražotājiem un atņemt jebkādu atbalstu 14 vēja parkiem. Iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) virzīja atbalsta noņemšanai 15 vēja parkus, bet tagad no saraksta izņemts SIA Impakt piederošais vēja parks Užavā.

«Šis komersants sākotnēji gatavotajā informatīvajā ziņojumā bijis iekļauts kļūdaini, jo tas jau iepriekš mainījis atbalsta formu, līdz ar to šajā pulkā tas nevar būt,» DB norādīja EM sabiedrisko attiecību pārstāve Evita Urpena. DB jau rakstījis, ka, mainot atbalsta formu, no atbalsta atņemšanas pamanījies izsprukt arī visvecākais vēja parks Latvijā, kas pieder a/s Latvenergo un atrodas Ainažos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts "Maxima Latvija" modernizētais loģistikas centrs Ķekavas pagasta "Abrās".

Uzņēmums loģistikas centrā veicis investīcijas teju 3 miljonu eiro apmērā, paaugstinot efektivitāti šajā blokā par 30%. Tas paveikts, ieviešot ļoti šauro eju risinājumu, mākslīgo intelektu, videi draudzīgus risinājumus, kā arī palielinot litija-jonu elektroiekrāvēju skaitu par vienu piektdaļu.

"Ik gadu augam un attīstāmies, atverot jaunus veikalus Rīgā un reģionos, tādēļ arī loģistikas centram jāaug un jāattīstās līdzi veikalu tīklam, kļūstot efektīvākam. Iekšējo procesu efektivizācija jau vairākkārt sevi ir apliecinājusi. Pārdomāti investējot jaunākajās tehnoloģijās un procesu automatizācijā, mūsu mērķis bija celt katra darbinieka vērtību uzņēmumā, vienlaikus atvieglojot darba ikdienu," komentē "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - FOTO: Rimi iecerētais Baltijas loģistikas centrs ļaus dubultot preču apgrozījumu

LETA, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mazumtirdzniecības koncernam ICA Gruppen piederošās mazumtirdzniecības ķēdes Rimi iecerētais Baltijas loģistikas centrs nodrošinās iespēju dubultot preču apgrozījumu, šodien žurnālistiem norādīja Rimi Baltic loģistikas un piegāžu ķēdes direktore Aiga Priede.

Telpu platības pieaugums par gandrīz 150% kāpinās loģistikas pakalpojumu eksportu. Tāpat centralizētā loģistika viena gada laikā ļaus samazināt CO2 izmešu apjomu par apmēram 1300 līdz 1400 tonnām, ietaupīt teju pusmiljonu litru degvielas gadā, kā arī nobraukt par 1,35 miljoniem kilometru mazāku attālumu.

Rimi loģistikas centra paplašināšanas rezultātā patlaban esošās uzņēmuma noliktavas telpas Augusta Deglava ielā, Rīgā, tiks paplašinātas par 42 630 kvadrātmetriem, kopumā sasniedzot 69 130 kvadrātmetrus. Taču kopējā telpu platība, iekļaujot arī administratīvo un biroju korpusu, būs apmēram 94 000 kvadrātmetri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupa noslēgusi līgumu par loģistikas centra būvniecību ar YIT Kausta, liecina mazumtirgotāja sniegtā informācija.

Līguma ietvaros tiks veikta noliktavu telpu renovācija un paplašināšana. Šo telpu kopējā platība būs 59 000 kvadrātmetru, savukārt kopējā jaunā Rimi Baltic loģistikas centra platība būs vairāk nekā 84 000 kvadrātmetru.

Būvniecības darbus plānots uzsākt šā gada nogalē, lai noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. Uzsākot šo būvniecības posmu, Rimi Latvia šā gada septembrī pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā.

Realizējot loģistikas centra projektu, Rimi noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādejādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu Rimi veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem. Šī projekta realizācijā plānots ieguldīt 75 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva sava jaunā loģistikas centra izveidē ieguldījusi 2.5 miljonus latu.

Šodien atklātais centrs aizņem vairāk nekā 6000 m² un 24 stundas diennaktī spēj nodrošināt produkcijas piegādi Latvijā.

picturegallery.9e07b569-d58b-4819-90fd-54750c245650

«Jaunais loģistikas centrs ir nākamais solis ceļā uz priekšu un arī atbilde jaunajai ekonomiskajai situācijai,» loģistikas centra atklāšanā teic uzņēmuma valdes locekle Lolita Bemhena.

Jau pērn tika atklāta jaunā ražotne, kas bija turpinājums Spilvas nodomiem paplašināt ražošanu un noieta tirgu gan austrumu, gan rietumu virzienā. Tā kā viens no ražošanas uzņēmuma būtiskākajiem noieta ķēdes posmiem ir loģistika, tad investīcijas loģistikas procesos bija likumsakarīgs solis konkurētspējas paaugstināšanai, norāda uzņēmums. Viens no galvenajiem apsvērumiem loģistikas centra būvniecībai bija loģistikas procesu uzlabošana un to izmaksu samazinājums, kas rodas īrējot telpas noliktavām, kā arī iespēja radīt uzglabāšanas iespējas sezonas precēm un jaunajām preču grupām, ko Spilva plāno ieviest paralēli esošajam produktu klāstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ieguldīs 200 tūkstošus eiro Jēkabpils loģistikas bāzes modernizācijā

Db.lv, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ieguldīs 200 000 eiro sev piederošās loģistikas bāzes Jēkabpilī modernizācijā un rekonstrukcijā.

Darbu laikā paredzēts palielināt loģistikas sistēmu efektivitāti, kā arī paplašināt noliktavas telpas gandrīz divas reizes.

«Forevers» Jēkabpils loģistikas centrs ir viens no uzņēmuma reģionālajiem punktiem, no kura tiek veiktas piegādes pamatā uz Vidzemes, Zemgales un Latgales novadiem. Tāpat loģistikas centra modernizācija paver iespēju stiprināt eksportu uz Lietuvu, kas ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem tuvākajā nākotnē.

Informē Andrejs Ždans, uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis:«Loģistikas vadības procesu pilnveidošana tiek darīta ar mērķi stiprināt uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti. Uzņēmumam no laika gala ir bijis svarīgi pārvaldīt un sekot līdzi katram darbības posmam, sākot no produkcijas ražošanas līdz tirdzniecībai, un šajā ķēdē loģistikai ir ārkārtīgi liela nozīme. Ņemot vērā, ka katru gadu palielinām »Forevers« veikalu skaitu, kas nozīmē arī lielāku produkcijas realizāciju mājas tirgū, loģistikas bāzes modernizācija ir likumsakarīga. Cerīgi raugos arī uz eksporta izvēršanu Lietuvā, kur šobrīd pilotprojekta ietvaros esam sākuši tirgot nelielu produkcijas apjomu. Jāuzsver, ka darbības modelis, nodrošinot pilnu ražošanas un produkcijas realizācijas ciklu, mums ļauj saglabāt konkurētspējīgas cenas savos veikalos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mežotnes pilij vēlas piesaistīt pieczvaigžņu viesnīcas operatoru, Igates pili - iznomāt vai pārdot

LETA, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežotnes pilij jāpiesaista pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils ir jāiznomā vai jāpārdod, ja neizdodas piesaistīt nomnieku, teikts šodien valdībā izskatītajos dokumentos.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un VNĪ meitasuzņēmums SIA VNĪ pilis izstrādājuši koncepciju par Mežotnes pils un Igates pils turpmāko darbību. Mežotnes pils ilgtermiņa attīstības scenārijs paredz līdzšinējās darbības attīstīšanu atbilstoši Mežotnes pils kultūrvēsturiskajam statusam, veicot neatliekamus ieguldījumus kompleksa ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanai un piesaistot sadarbības partneri - pieczvaigžņu viesnīcas operatoru. Līdz sadarbības partnera piesaistei VNĪ pilis turpinās veikt pilnvarnieka pienākumus.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē būtu jāiegulda Mežotnes pils ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanā, līdz 2016.gada pirmajai pusei būtu jāpiesaista sadarbības partneris - pieczvaigžņu viesnīcas operators, kā arī jāizstrādā sadarbības modelis un jādefinē sadarbības nosacījumi. No 2016.gada līdz 2018.gadam kopā ar piesaistīto partneri būtu jāveic ieguldījumi, proti, jāattīsta pašreizējā četrzvaigžņu viesnīca pieczvaigžņu viesnīcas līmenī pils ēkas trešajā stāvā, jāpapildina interjers un jāierīko Mežotnes pils muzejs pils ēkas otrajā stāvā, kā arī jāizveido augstākās klases restorāns pils ēkas pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru