Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū pērn valstī 67 tūkst. cilvēku darbu nemeklēja, bet bija gatavi to sākt. Papildus tam 6,2 tūkst. cilvēku meklēja darbu, bet nebija gatavi to uzsākt. Abas šīs abas grupas (73,2 tūkst. cilvēku) veido potenciālo papildu darbaspēku, jo patlaban atbilst ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kategorijai, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti.
Personas, kuras meklē darbu, bet nav gatavas to uzsākt, galvenokārt kavē ģimenes apstākļi, nepabeigtas mācības vai arī ir īslaicīgi darbnespējīgas. Pēdējo piecu gadu laikā šādu personu īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā būtiski nav mainījies.
Savukārt personas, kuras gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē, kā darba nemeklēšanas iemeslus min mācības, slimību vai invaliditāti, ģimenes apstākļus, kā arī to, ka ir zaudējušas cerības atrast darbu. Šādu personu īpatsvara straujš pieaugums bija vērojams 2009.gadā, bet pēdējie divi gadi liecina par tendenci tam samazināties, norāda statistiķi.
Tāpat darbaspēka apsekojums liecina, ka katrs vienpadsmitais nodarbinātais jeb 83,2 tūkst. no kopējā nodarbināto skaita 2012.gadā strādāja nepilnu darba laiku, no tiem 44,9 tūkst. cilvēku (53,9%) būtu vēlējušies strādāt vairāk. Šo nodarbināto iespējas darba tirgū netiek pilnībā izmantotas.
Minētās nodarbināto grupas straujš pieaugums bija vērojams 2009.gadā, kad ekonomiskās krīzes sākuma posmā tika samazināts nodarbināto skaits, kā arī daļa valsts iestādēs strādājošo bija spiesti strādāt nepilnu darba nedēļu, nepilnu darba dienu vai izmantot bezalgas atvaļinājumu. Jāatzīmē, ka pēdējos divus gadus personu īpatsvars, kas nodarbinātas nepilnu darba laiku, bet vēlas strādāt vairāk, nav mainījies