Prāmju satiksme starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi jāveido sadarbībā ar Rīgas brīvostu, izmantojot jau esošās piestātnes, secinājusi Rīgas pašvaldības izveidotā darba grupa.
Kopumā apskatīti visi pašvaldībai piederošie ūdensmalai pieguļošie zemesgabali Daugavas lejtecē, taču neviena no iespējamām vietām nav bijusi piemērota prāmju piestātņu, piebraucamo ceļu un laukumu izbūvei.
Turklāt aptuvenie aprēķini liecina, ka piestātņu izbūvei būtu nepieciešami 10-15 miljoni eiro, bet projektēšanai un būvniecībai būtu nepieciešami vismaz pieci gadi. Tādēļ sadarbībā ar "Rīgas brīvostu" apskatītās jau esošās piestātnes. Darba grupa secinājusi, ka prāmju satiksmei pār Daugavu piemērotākās ir Voleru piestātne KR21 un Sarkandaugavas piestātne EO11.
Šīm vietām ir tieša piekļuve no maģistrālajiem pievedceļiem, kas paredzēti intensīvai transporta kustībai un atrodas ārpus dzīvojamām teritorijām. Voleros ir savienojums ar Daugavgrīvas ielu, bet EO11 Sarkandaugavā - ar Uriekstes ielu un tālāk ar Austrumu maģistrāli un Dienvidu tiltu.
Šo piestātņu izvietojums centrālā industriālā ostas zonā nodrošina minimālu ietekmi uz dzīvojamo vidi, līdz ar to, nerodas trokšņa vai satiksmes drošības riski, kas būtu neizbēgami Vecmīlgrāvja lokācijās.
Abās vietās ir labvēlīgi kuģošanas apstākļi un jau esoša ostas infrastruktūra - piestātnes, laukumi, manevru teritorijas un ceļi, kas būtiski samazina nepieciešamību veikt dārgus hidrotehniskus būvdarbus.
Lielākā daļa pielāgojumu aprobežotos ar rampu un atsevišķu tehnisko mezglu izbūvi.
Darba grupa secinājusi, ka prāmju satiksmes izveide maršrutā Vecmīlgrāvis - Bolderāja sniegtu ieguvumus Rīgai, ostai un iedzīvotājiem, uzlabojot mobilitāti, vides kvalitāti un ostas darbības efektivitāti.
Prāmju satiksme samazinātu transporta slodzi uz Daugavas tiltiem un galvenajām ielām, samazinot nepieciešamību veikt garus braucienus, izmantojot esošo transporta infrastruktūru. Tas saīsinātu kravas pārvadājumu laiku līdz pat vienai stundai, vienlaikus mazinot satiksmes negadījumu riskus un gaisa piesārņojumu.
Projekts stiprinātu Bolderājas, Vecmīlgrāvja un Sarkandaugavas industriālo attīstību, veicinot teritoriju ekonomisko nozīmi un pieejamību.
Darba grupa iesaka izmantot esošās piestātnes Rīgas brīvostas teritorijā, tās pielāgojot, nevis būvēt jaunas piestātnes.
Darba grupa norādījusi, ka apskatīti lielmēroga ROPAX tipa kuģi, kas paredzēti vieglo automašīnu un kravas transportlīdzekļu pārvadāšanai ar iespēju pārvadāt arī pasažierus.
Šo kuģu garums sasniedz 80 metrus, platums līdz 18 metriem, kravnesība apmēram 300 tonnas, braukšanas ātrums 10-14 mezgli (18-26 kilometri stundā).
Šādi prāmji spēj pārvadāt līdz 65 vieglajām automašīnām vai līdz 14 kravas automašīnām un, ja nepieciešams, uzņemt ap 100 pasažieru.
Līdz ar to, tika apskatītas piestātņu vietas, kas spētu apkalpot šādu gabarītu un funkcionalitātes kuģus.
Pirmdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā bija plānots skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par prāmju satiksmes izveidi, taču šī jautājuma skatīšana atlikta uz kādu no nākamajā sēdēm.
Jau ziņots, ka Rīgas dome uzdeva Pilsētas attīstības departamentam vērtēt iespēju izveidot prāmju satiksmi starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju.
Pašvaldība saņēmusi kolektīvo iesniegumu par prāmju satiksmi. To parakstījis 2331 iedzīvotājs.
